Jānis Rokpelnis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (69); Atdzejotājs (5); Sastādītājs (1); Redaktors (47); Komentāra autors (10); Recepcijas persona (79)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Rokpelnis
PseidonīmsJānis Kanālmalietis
KopsavilkumsJānis Rokpelnis (1945) – dzejnieks, atdzejotājs, viņa dzeja balansē starp lirismu un grotesku, meistarīgi savienojot dažādus valodas slāņus. Publicējis deviņus dzejoļu krājumus ("Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975), "Rīgas iedzimtais" (1981), "Nosaukums" (2010) u.c.), romānus "Modus" (2000), "Virtuālais Fausts" (2008) un "Muzejs" (2017), eseju krājumus "Rīgas iedzimtie" (1997), "...jeb Dievs nav mazais bērns" (2003) un "Rīgas iestaigāšana" (2012), Knutam Skujeniekam veltītu monogrāfiju "Smagi urbjas tinte" (2006). Publicējis arī literatūras kritiku un apceres par mākslu. Jāņa Rokpeļņa darbi atdzejoti 20 valodās. Atdzejojis latviski Innokentija Aņņenska, Nikolaja Rēriha, Aleksandra Bloka, Marinas Cvetajevas, Josifa Brodska, Semjona Haņina dzeju. Ilgus gadus bijis dzejas konsultants, dzejas un prozas grāmatu redaktors. Nozīmīgākie apbalvojumi: laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmija par gada labāko pirmo dzejas krājumu (1976), Dzejas dienu balva (1981), Baltijas Asamblejas balva (2000), Aleksandra Čaka prēmija (2001), Literatūras gada balva (2004), žurnāla "Latvju Teksti" Dzejas dienu balva (2010), Ojāra Vācieša literārā prēmija (2010), Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā (2013), Latvijas literatūras Mūža balva (2016).

Dziesmas ar Jāņa Rokpeļņa dzeju komponējuši Uldis Stabulnieks, Juris Kulakovs, Aigars Grāvers, Andris Dzenītis, Māris Butlers, Anna Sēruma, Mareks Sarnovskis, Elija un grupa "Sigma". Par Jāni Rokpelni uzņemtas filmas "Dominante" (režisore Ilona Brūvere; Kinolats, 2010) un "Rokpelnis" (režisors Arturs Hnikins, 2015).
Personiska informācijaDzimis rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Pirmos dzejoļus rakstījis krievu valodā (2011. gadā daļa publicēta grāmatā "Latviešu/krievu dzeja = Латышская/русская поэзия" (Neputns)).

1963: beidzis Rīgas 2. vidusskolu.
1963–1965: studējis psiholoģiju Ļeņingradas universitātē.
1965–1969: studējis filozofiju Ļeņingradas universitātē.
19701973: LPSR Mākslas muzeja vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
19731975: Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors.
19751978
: Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis.
1981: beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, pilnu kursu filozofijas specialitātē (filozofa, pasniedzēja kvalifikācija).
19811986
: laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītājs.
1986–1988: žurnāla "Avots" literārās apvienības vadītājs.
1989: žurnāla "Jaunās Grāmatas" vecākais redaktors.
19921993: Raiņa un Aspazijas fonda atbildīgais sekretārs, “Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas” redaktors
1993: laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" korespondents.
19931995: laikraksta "Labrīt" galvenā redaktora vietnieks.
19951997: žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs.
19971998: žurnāla "Karogs" literatūras nodaļas redaktors.
1998–1999: studējis Rīgas reformātu teoloģiskā semināra maģistrantūrā.
1998–1999: Latvijas Kultūrkapitāla fonda stipendiāts.
19992001: Latvijas evanģēliski luteriskās Kristīgās akadēmijas pasniedzējs, docents (Latvijas kultūras vēsture, latviešu profesionālās tēlotājmākslas vēsture).
20002002: žurnāla "Karogs" kritikas nodaļas redaktors.
2002–2005: Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants.
2004: Latvijas Rakstnieku savienības dzejas meistardarbnīcas vadītājs.
2008: nedēļas laikraksta "Kultūras Forums" tekstu lapas redaktors.
2005–2008, kopš 2009: profesionāls rakstnieks.
2017: intervijā laikrakstam “NRA” atzinis sadarbību ar Valsts Drošības komiteju.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1968: pirmā publikācija – dzejoļu kopa "Pirmais zieds" žurnālā "Karogs" (Nr. 10).
1973: dzejas kopa jauno dzejnieku krājumā "Acis" (Liesma).

Dzeja

1975: "Zvaigzne, putna ēna un citi" (Liesma).
1981: "Rīgas iedzimtais" (Liesma).
1986: "Vilciens no pilsētas R." (Liesma).
1991: "Līme" (Liesma)
1999: "Klātbūtne" (izlasē "Lirika", Atēna).
2004: "Vārti" (izlasē "Dzeja", Atēna).
2010: "Nosaukums" (Neputns).
2015: "Post factum" (Neputns).
2019: "Tīmeklītis" (Neputns).

Dzejas izlases

1999: "Lirika" (Atēna).
2004: "Dzeja" (Atēna).
2014: "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (Neputns).

Dzeja bērniem

2015: "Iedomīgā radiniece" sērijā "Biki buks" (Liels un mazs).

Atdzejojumi citās valodās

1974: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "Бурштинові береги" (atdzejotājs J. Serdjuks, Київ: Молодь).
1980
: atdzejojumi dāņu valodā grāmatā "11 Lettiske Digtere" (atdzejotājs Per Nielsen, København: Husets Forlag).
1991: dzejas izlase krievu valodā "Абориген Риги" ("Rīgas aborigēns", Rīga: Лиесма).
1997: atdzejojumi vācu valodā grāmatā "Sonnengeflecht" (Rīga: Nordik).
1997: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "З Латвійського берега" (atdzejotājs Jurijs Zavgarodnijs, Київ: [bez izdevniecības]).
1997: atdzejojumi igauņu valodā grāmatā "Lıti uuema luule valimik" (Tallinn: Eesti Raamat).
1997
: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Nıra röster över vatten" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: En bok för alla).
1998: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā Сърце на тротоара" (atdzejotājs Zdravko Kisjovs, Добрич: Сагитариус).
2000: atdzejojumi krievu valodā grāmatā "Молния в камне = Zibens akmenī" (Rīga: Tapals).
2001: atdzejojumi angļu valodā grāmatā "All birds know this" (atdzejotāji Ieva Lešinska, Gunars Saliņš, Rīga: Nordik).
2001: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století" (atdzejotājs Radegasts Paroleks, Praha: Bohemika).
2002: atdzejojumi franču valodā grāmatā "Pieds nus dans l'herbe = Pļavās kailām kājām" (atdzejotāja Rose-Marie François, Amay: Maison de la poésie).
2004
: atdzejojumi lietuviešu valodā grāmatā "Krintanti akimirka" (atdzejotājs Arvydas Valionis, Vilnius: Petro ofsetas).
2005: dzejas izlase lietuviešu valodā "Lyrika" ("Lirika", atdzejotājs Vladas Braziūnas, Vilnius: Petro ofsetas).
2006: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Antologie současné lotyšské poezie" (atdzejotāji Radegasts Paroleks, Pāvels Štolls, Praha: Agite/Fra).
2006: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Сергей Морейно, Улдис Берзиньш, Янис Рокпелнис "Странные пары на берегу Ostsee" (atdzejotājs Sergejs Moreino, Rīga: Neputns).
2007
: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії = No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija" (atdzejotājs Jurijs Zavgarodnijs, Lviv: Кальварія).
2007: atdzejojumi turku valodā grāmatā "Uğursuz" 13’ler" (atdzejotājs Ataol Behramoğlu, Istanbul: Komşu).
2008: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Ord och steg: Lettland diktar" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: Tranan).
2008
: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis "Hevisaida sfēra = Сфера Хевисайда" ((atdzejotājs Sergejs Moreino, Riga: Karogs).
2008
: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā "Антология на съвременната латвийска поезия" (atdzejotāja Aksinija Mihailova, Sofia: Foundation of Bulgarian Literature).
2009
: atdzejojumi itāļu valodā grāmatā Gilberto Isella, Jānis Rokpelnis "Lugano incontra Riga = Rīga satiek Lugānu" (atdzejotājs Gilberto Isella, Lugano: Giampiero Casagrande).
2013: dzejas izlase franču valodā "L’aborigène de Riga" ("Rīgas aborigēns", atdzejotājs Alain Schorderet; Montpellier: Editions Grèges).
2014: dzejas izlase angļu valodā "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (atdzejotāja Margita Gailītis, Rīga: Neputns).
2016: atdzejojumi gruzīnu valodā grāmatā "Terra Mariana" (atdzejotājs Rauls Čilačava).

Jāņa Rokpeļņa darbi atdzejoti apmēram 20 valodās, to vidū angļu, vācu, franču, zviedru, norvēģu, dāņu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru, gruzīnu, čehu valodā.

Proza

1999: romāns "Modus" (žurnālā "Pastaiga", 1999, Nr. 11, 12, 2000, Nr. 1–12).
2008: romāns "Virtuālais Fausts" (Neputns).
2010: stāsts "Vagons" (grāmatā "Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē 2009–2010" (Dienas Grāmata).
2017: romāns "Muzejs" (Neputns).

Esejas, publicistika

1997: "Rīgas iedzimtie" (Nordik).
2003: "...jeb Dievs nav mazais bērns" (Neputns).
2006
: monogrāfija "Smagi urbjas tinte" par Knutu Skujenieku (Pētergailis).
2007: eseja "Bībeles motīvi Vizmas Belševicas dzejā" (grāmatā "Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē", Karogs).
2012: "Rīgas iestaigāšana" (Mansards).

Darbība kinodramaturģijā

19751978: redaktors spēlfilmām "Paradīzes atslēgas" (1975), "Mans draugs nenopietns cilvēks" (1975), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Atspulgs ūdenī" (1977), "Pavasara ceļazīme" (1978) (Rīgas kinostudija).
1976
: scenārijs animācijas leļļu filmai "Umurkumurs" (pēc Aleksandra Čaka darbu motīviem; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1977: scenārijs animācijas leļļu filmai "Kozete" (pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1978: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vanadziņš" (pēc Viļa Lāča stāsta motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1981: scenārijs animācijas leļļu filmai "Bimini" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1982: scenārijs animācijas leļļu filmai "Labuma meklētājs" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1985: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vecā sētnieka piedzīvojumi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1986: scenārijs animācijas leļļu filmai "Papiņš" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1987: scenārijs animācijas leļļu filmai "Brālītis" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1988: scenārijs LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma filmai "Aleksandrs Čaks" (režisors Andrejs Apsītis, Rīgas kinostudija).
1988: scenārijs animācijas leļļu filmai "Gaidīšu tevi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1989: scenārijs animācijas leļļu filmai "Mana paradīze" (pēc Aleksandra Čakas dzejas motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija).
1988–1993: teksta autors kinohronikas žurnāliem "Padomju Latvija" (1988, Nr. 14, Rīgas kinostudija),"Latvijas hronika" (1990, Nr. 5; 1991, Nr. 7, 14, 19, 32/33,
Rīgas Dokumentālo filmu studija), "Māksla" (1993, Nr. 2, Rīgas Dokumentālo filmu studija).

Darbība citās mākslas nozarēs

1970: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Valda Kalnrozes izstādes katalogam.
1972: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Kārļa Melbārzda izstādes katalogam.
2001: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga dimd".
2002: librets muzikālai izrādei "Meistars Aleksandrs" (pēc Aleksandra Čaka dzejoļu krājuma "Iedomu spoguļi" motīviem; komponists Zigmars Liepiņš, Dailes teātris).
2008: teksta autors Intas Rukas fotoalbumam "Amālijas iela 5a = Amālijas Street 5a" (kopā ar Irēnu Bužinsku un Intu Ruku; Neputns).
2014: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga. Panorāmas = Riga. Panoramas = Riga. Panoramen = Рига. Панорамы".

Cittautu autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas:
1980: Aleksandrs Bloks (Александр Блок) "Lirika" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).
1982: Marina Cvetajeva (Марина Цветаева) "Lirika" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).
1986: Innokentijs Aņņenskis (Иннокентий Анненский) "Klusās dziesmas" sērijā "1000 rindu" (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī sastādītājs; Liesma).
1988
: Nikolajs Tihonovs (Николай Тихонов) "Lapkritis" sērijā "1000 rindu" (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī sastādītājs; Liesma).
2001: Nikolajs Rērihs (Николай Рерих) "Morijas puķes" (kopā ar citiem tulkotājiem; Vieda).
2003: Semjons Haņins (Семен Ханин) "Tikko" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns, Orbīta).
2009: Josifs Brodskis (Иосиф Бродский) "Dzejas izlase = Избранные стихотворения" bilingvālajā Samta sērijā (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī ievada autors un redaktors; Neputns).
2013
: Semjons Haņins (Семен Ханин) "вплавь / peldus" (Orbīta).
2017: Semjons Haņins (Семен Ханин) "Bet ne ar to = Но не тем" bilingvālajā Samta sērijā (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns).

No turkmēņu valodas parindeņiem:
1983
: Mahtimguli "Cik dziļas dzīles pasaulei" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).

No angļu valodas:
1980: amerikāņu dzejnieku darbu atdzejojumi antoloģijā "Visiem, visiem jums Amerikas vārdā" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma).
Citātu galerija

Par Jāņa Rokpeļņa daiļradi

"Rokpeļņa dzejai raksturīga pilsētnieka garīgā pasaule, viņa dzejas centrā ir estēts un skeptiķis, tā ir nepiepildītas mīlestības un telpas, groteskas un paradoksu dzeja ar sāpīgu ironiju, atsvešinātību. Ar krājumu "Līme" iezīmējas kvalitatīvi jauni jēgas meklējumi, tā ir atjaunota par kādu blakus esošu realitāti un lēnu tuvošanos tai. Vēlākajos dzejoļos šī jaunā realitāte konkretizējas Dieva esamības atzīšanā.
Eseju krājumā "Rīgas iedzimtie" (1997) īpatnējā pasaules redzējumā un stilistikā savijas Rīgas radošās inteliģences un pilsētas likteņstāsti."

Kalniņa, Ieva. Jānis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 489., 490. lpp.

"Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par "Rīgas iedzimto" (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus. Dzejnieks ir saņēmis Latvijā iespējamās dzejas balvas, arī Baltijas asamblejas balvu, viņa dzeja tulkota daudzās valodās. Gadu desmitiem Rokpelnis bijis dzejas konsultants un jauno dzejnieku audzinātājs. Rokpelni saista gan literārais process un kolēģu daiļrade, gan laika zīmes. Laikabiedri portretēti viņa eseju grāmatās, romānā un grāmatā par Knutu Skujenieku."

Aivars Eipurs, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv

"Jānis Rokpelnis, jau sākot ar savu debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņš nesaudzīgi dekonstruējis mūsu valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem."

Artis Ostups, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv

"Dzejas iedzimtais, kura poētiskie teksti iemūžināti arī bilingvālajā samta sērijā. Viņa dzejas redze un pieredze māca gribošajiem dzejas rakstītājiem pievienoties varošo kategorijai. Skolotājs, Meistars, Dzejnieks, kas iedvesmo un kas uzrunā. Kuru dzird, saprot un mīl."

Liega Piešiņa, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv

Par 13 dzejoļu kopu jauno dzejnieku krājumā "Acis" (1973)

"[Jāņa Rokpeļņa] dzejoļos saista paradoksālisms, zināms provokatorisks parodiskums. Rokpelnis parodē ne tikai literatūras tendences un stilistiku. Viņa parodiskums, kas ir viens no izteiksmes līdzekļiem, skar arī ļaužu pašsaprotamos, bet domāšanas un pieredzes nepārbaudītos atziņveidīgos sakāmvārdus, pateicienus, plašāk ņemot – parasto, stereotipo domāšanu. Rokpelnim nekas nav gatavs, visu viņš grib uztaustīt, izgaršot pats. (..)
Tradicionālie putni, lapas, koki un sniegi Rokpeļņa dzejā parādās īpašās attiecībās. Un šī organiskā izteiksme vēlreiz liecina, ka ne jau poētisko aksesuāru izvēles ēverģēlībās top dzejnieka īpatnība, ne oriģinālā pasniegumā, bet gan dzejas domas, dzejas emocijas dabiskā attīstībā. Dzejolis par cilvēkiem, kas “caurstaigājami pavasarī”, ir ne tikai poētiski precīza metafora, bet vispirms – jūtīguma, cilvēka ievainojamības atklājums no iekšienes savdabīgā, rokpelniski pārsteidzošā tēlainībā."

Čaklais, Māris. Saule rakstāmgalā. Rīga: Liesma, 1975, 153., 154. lpp.

Par dzejas izlasi "Lirika" (1999)

"Rokpeļņa lirisms ir tik subtils, ka tam grūti pieskarties ar raupjo kritikas vārdu. Kā rasa zirnekļa tīklā: līdzko piedursi pirkstu, tā jau būs nobirusi un pagalam. Katrā ziņā autora sakārtotā izlase uzlūkojama nevis par vispusīgu paveiktā rezumējumu, bet par neuzmācīgu piedāvājumu dziļāk ielasīties un novērtēt šīs dzejas saikni ar "mūžīgo" lirikas saturu."

Čaklā, Inta. Zem norasojuša vārda. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru. Rīga: LU LFMI, 2013, 80. lpp.

Par eseju grāmatu "Rīgas iestaigāšana" (2012)

"Jānis Rokpelnis Dzintaru Sodumu uzskata par savu prozas skolotāju un neslēpj, ka sodumiskās mācības iespaidā ir tapuši kā sākotnējie "Rīgas iedzimtie", tā vēlākie "Rīgas iestaigāšana". Rokpelnis apliecina sevi kā jauna žanra – dokumentālās dzejprozas – aizsācēju un kopēju, valodiski žirgti un ritmiski precīzi sapludinot pilsētu ar cilvēkiem. Savus varoņus – Latvijas kultūras personības – viņš atklāj caur Rīgas ielām un namiem laika ritējumā, bet pilsēta atplaukst vēsturisku detaļu burvībā un garšā, atspoguļojoties autora un viņa pastaigu biedru acīs. Literāri spožs un novatorisks veikums."

Gundega Blumberga, Jānim Rokpelnim saņemot Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā

Par dzejoļu krājumu "Post factum" (2016)

""Post factum" no sākuma līdz galam ir krājums, kurā valoda, ja vien tā būtu dzīva būtne, labi apzinās, ko Rokpelnis ar viņu dara, un Rokpelnis zina, ko valoda no viņa grib. Rezultāts ir tik piesātināts un blīvs, ka pat grāmatas sākumā likto un no dzejoļu nosaukumiem un pirmajām rindām veidoto satura rādītāju, kā bija pamanījis kāds acīgs un dzirdīgs lasītājs, var izlasīt kā vēl vienu – visu kopā savelkošu – dzejoli."

Bankovskis, Pauls. Rokpeļņa rokenrols. satori.lv, 21.10.2016.
SaiknesFricis Rokpelnis - Tēvs
Nodarbesdzejnieks
prozaiķis
scenārists
redaktors
atdzejotājs
Sociālie kontihttps://twitter.com/Rokpelnis
Dzimšanas laiks/vieta02.10.1945
Rīga
Rīga
Izglītība1981
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Pabeidzis Latvijas Valsts universitātes pilnu kursu filozofijas specialitātē; piešķirta filozofa, pasniedzēja kvalifikācija.


1952–1963
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Rīgas 2. vidusskola


1963–1969
Ļeņingradas Valsts universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Studējis Filozofijas fakultātē psiholoģiju (1963–1965) un filozofiju (1965–1969).


1991–1993
Starptautiskais Bībeles institūts "Biblical Education by Extension World"

Neklātienes students.


1992–1993
Ebreju Brīvā universitāte
Rīgas Ebreju kopiena
Skolas iela 6, Rīga, LV-1010

1998–1999
Baltijas Reformātu teoloģijas seminārs
Akas iela 13, Rīga
Akas iela 13, Rīga, LV-1011

Rīgas Reformātu teoloģijas semināra maģistrantūra.

Darbavieta26.01.1970–15.05.1973
LPSR Mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, LV-1010

vecākais zinātniskais līdzstrādnieks


14.05.1973–17.02.1975
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006
scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors

17.02.1975–13.11.1978
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006

scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis


02.02.1981–30.04.1986
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

dzejas nodaļas vadītājs


26.12.1986–01.09.1988
Žurnāls "Avots"
Rīga
Rīga

literārās apvienības vadītājs


05.06.1989–25.08.1989
Biļetens "Jaunās Grāmatas"
Rīga
Rīga

vecākais redaktors


01.04.1992–02.02.1993
Raiņa un Aspazijas fonds
Rīga
Rīga

atbildīgais sekretārs, "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas" redaktors


21.04.1993–05.10.1993
Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa"

korespondents


01.11.1993–30.04.1995
Laikraksts "Labrīt"
Rīga
Rīga

galvenā redaktora vietnieks


01.10.1995–02.01.1997
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

atbildīgais sekretārs


02.01.1997–12.10.1998
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

literatūras nodaļas redaktors


01.09.1999–01.07.2001
Latvijas Kristīgā akadēmija
Vienības prospekts 23, Jūrmala
Vienības prospekts 23, Jūrmala, LV-2010

pasniedzējs (Latvijas kultūras vēsture, latviešu profesionālās tēlotājmākslas vēsture), docents (03.11.1999.–01.08.2000.)


16.10.2000–25.04.2002
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

kritikas nodaļas redaktors


25.04.2002–01.05.2005
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

literārais konsultants


01.07.2008–31.12.2008
Kultūras Forums
Dzirnavu iela 71, Rīga
Dzirnavu iela 71, Rīga, LV-1011
nedēļas laikraksta "Kultūras Forums" tekstu lapas redaktors
Dalība organizācijās1975–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1989
Latvijas PEN klubs

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

1996
Annas Dagdas fonds
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

2001
Aleksandra Čaka biedrība
Rīga
Rīga

2014
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
ApbalvojumiLaikraksta “Padomju Jaunatne” prēmija par gada labāko pirmo dzejas grāmatu
Zvaigzne, putna ēna un citi
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Zvaigzne, putna ēna un citi".
1976

Latvijas Kinematogrāfistu savienības balva “Mazais Kristaps”
Balva piešķirta par labāko leļļu filmas scenāriju.
1982

Dzejas dienu balva
Rīgas iedzimtais
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Rīgas iedzimtais".
Dzeja
1982

Baltijas Asamblejas balva
Lirika
Balva piešķirta par 1999. gadā izdoto dzejas izlasi "Lirika".
literatūra
2000

Aleksandra Čaka balva
2001

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Dzeja
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Vārti".
Dzeja
2005

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Nosaukums
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums".
Dzeja
2010

Ojāra Vācieša prēmija
Nosaukums
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums".
2010

Dzintara Soduma balva
Rīgas iestaigāšana
Balva piešķirta par grāmatu "Rīgas iestaigāšana".
2013

Ojāra Vācieša prēmija
Post factum
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Post factum".
2015

Kultūras ministrijas Atzinības raksts
2015

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā, radot izcilus darbus dzejā un prozā, kā arī veicinot jauno autoru daiļrades attīstību.
2015

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Post factum
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Post factum".
Dzeja
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.
Mūža balva
2016



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
02.10.1945Pilsēta
2Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1952 - 1963Ēka, māja
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1963 - 1969Pilsēta
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1981Ēka, māja
5Rīgas Ebreju kopiena
(Skolas iela 6, Rīga, LV-1010)
1992 - 1993Ēka, māja
6Akas iela 13, Rīga
(Akas iela 13, Rīga, LV-1011)
1998 - 1999Ēka, māja
7Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
(Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, LV-1010)
26.01.1970 - 15.05.1973Ēka, māja
8Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
17.02.1975 - 13.11.1978Ēka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
02.02.1981 - 30.04.1986Ēka, māja
10Rīga
(Rīga)
26.12.1986 - 01.09.1988Pilsēta
11Rīga
(Rīga)
05.06.1989 - 25.08.1989Pilsēta
12Rīga
(Rīga)
01.04.1992 - 02.02.1993Pilsēta
13Rīga
(Rīga)
01.11.1993 - 30.04.1995Pilsēta
14Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
01.10.1995 - 02.01.1997Ēka, māja
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
02.01.1997 - 12.10.1998Ēka, māja
16Vienības prospekts 23, Jūrmala
(Vienības prospekts 23, Jūrmala, LV-2010)
01.09.1999 - 01.07.2001Ēka, māja
17Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
16.10.2000 - 25.04.2002Ēka, māja
18Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
25.04.2002 - 01.05.2005Ēka, māja
19Dzirnavu iela 71, Rīga
(Dzirnavu iela 71, Rīga, LV-1011)
01.07.2008 - 31.12.2008Ēka, māja
20Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
14.05.1973 - 17.02.1975Ēka, māja
Jānis Rokpelnis (02.10.1945) – dzejnieks, atdzejotājs, scenārists, prozaiķis, redaktors – dzimis Rīgā, rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē.

1963. gadā beidzis Rīgas 2. vidusskolu, pēc tam – no 1963. līdz 1969. gada – studējis Ļeņingradas Universitātē psiholoģiju un filozofiju. Vēlāk – 1981. gadā – izglītību papildinājis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, pabeidzot pilnu kursu filozofijas specialitātē un iegūstot filozofa, pasniedzēja kvalifikāciju. Jau neatkarības gados studējis Rīgas reformātu teoloģiskā semināra maģistrantūrā (1998–1999). Kā pats izteicies, atšķirībā no daudziem saviem kolēģiem visu mūžu līdz pensijai ir strādājis algotu darbu. Pēc studijām Ļeņingradā Rokpelnis strādāja LPSR Mākslas muzejā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1970–1973), bija Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors (1973–1975), vēlāk – scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis (1975–1978). Strādājis izdevumos “Literatūra un Māksla” (1981–1986), “Avots” (1986–1988), “Labrīt” (1993–1995), “Karogs” (1995–1998, 2000-2002) u. c. Bijis docētājs Latvijas Evaņģēliski luteriskajā Kristīgajā akadēmijā. Strādājis arī Rakstnieku savienībā par dzejas konsultantu (2002–2005), 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Kopš 2009. gada profesionāls rakstnieks. 2017. gadā intervijā laikrakstam “NRA” atzinis sadarbību ar Valsts Drošības komiteju.

Līdz 20 gadu vecumam Jānis Rokpelnis dzeju rakstīja krieviski. Viņa vecāmāte bija no Krievijas vāciešiem, Prūsijas, kas divdesmitajos gados uz Latviju atbēga no sarkanā terora. “Viņa mani auklēja, un CV rakstu, ka man ir divas dzimtās valodas – krievu un latviešu.” Un, iespējams, Rokpelnis būtu kļuvis par labu krievu dzejnieku, ja tieši Ļeņingradā nebūtu izšķīries par labu latviešu valodai un kultūrai. Daži no šiem dzejoļiem latviskajā variantā iekļuvuši arī dzejnieka pirmajā krājumā “Zvaigzne, putna ēna un citi” (1976). Runājot par šo agrīno daiļrades posmu, Rokpelnis atzīst: “Pēc tam vajadzēja diezgan daudzus gadus, lai arī latviešu dzejā panāktu to pašu līmeni, kāds bija krievu valodā rakstītajos dzejoļos. Kad parādīju Uldim Bērziņam, ar kuru mācījos kopā Ļeņingradā, pirmos dzejoļus latviski, viņš teica, ka krieviskie esot septiņreiz labāki.”

Agrā jaunībā, no sešpadsmit gadu vecuma, apgūtās literatūras fons līdzās Grēviņam, Ziemeļniekam, Porukam visa tobrīd aizliegtā krievu Sudraba laikmeta dzeja un vēlāk studiju gados Ļeņingradā iepazītā andegraunda kultūra (īpaši tās izcilākais pārstāvis dzejnieks Josifs Brodskis), šķiet, bija pamats pilnīgi jaunam poētikas izrāvienam, ar kuru Rokpelnis ienāca latviešu dzejā.

Viņa pirmais krājums pelnīti kļuva par vienu no 20. gadsimta 70. gadu latviešu dzejas paradigmu maiņas robežstabiem. Varētu pat teikt, par spilgtāko, izaicinošāko t. s. “lingvistiskā pagrieziena” zīmi, līdzās Rokpeļņa vienaudžu Ulža Bērziņa, Leona Brieža, Jura Helda, Hermaņa Marģera Majevska un paaudzes “darbaudzinātāja” Knuta Skujenieka krājumiem.

Viņš bija pirmais dzejnieks padomju laikmeta kultūras situācijā, kurš atļāvās būt antiideoloģisks (nevis pretpadomisks) no pilnīgi estētiskām pozīcijām. Ar pirmo krājumu viņš būtiski mainīja latviešu dzejas situāciju, jo izgrieza ar oderi uz āru stabilus un pat nodeldētus skaistumu reprezentējošus dzejas simbolus un parādīja, ka tieši šāds skaistums – skatāms no abām oderes pusēm – ir vispatiesākais. Turklāt šādi Rokpelnis jaunā pakāpē atdzīvināja un turpināja Latvijas pirmās neatkarības laika dzejā izkopto modernisma tradīciju, kuras galvenās balsis bija Aleksandrs Čaks un Eriks Ādamsons – dzejnieki, kuri spēja atrast skaistā un neglītā un pat baisā kontrapunktu. Jāpiekrīt Guntim Berelim, kurš saka, ka Rokpelnis 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejā ir pirmais, kuram estētiskās ironijas princips ir stila pamats. Nākamie krājumi “Rīgas iedzimtais” (1981), “Vilciens no pilsētas R.” (1986), “Līme” (1991) izvērš un papildina pirmajā krājumā pieteikto poētisko programmu.

Šīs Rokpeļņa dzejas stilistiskās iezīmes līdz pat mūsu dienām ir fascinējušas ikvienu jauno dzejas paaudzi, kas nākusi vēlāk. Šo ietekmi savulaik atzinis Klāvs Elsbergs, tā pamanāma Kārļa Vērdiņa, Arvja Vigula dzejā. Taču estētiskā ironija ir tikai dzejoļa virsbūve, kuru pēc tam konvertējušas un savām vajadzībām izmantojušas daudzas nākamo poētu paaudzes. Nekonvertējams palicis rokpelniskās ironijas kodols – līdz mielēm dziļas skumjas par jēgpilnas pasaules un eksistences neiespējamību šeit un tagad.

Šķiet, tādēļ Rokpeļņa dzeja kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad dzejnieks pieņēma kristietību, aizvien vairāk piesātinoties ar Bībeles alūzijām, vienlaikus kļūst aizvien mazvārdīgāka. Vārds kļūst aizvien caurspīdīgāks un aizvien mazāk aizsedz šo ticības piedāvāto eksistences paradoksu. Šī evolūcija vērojama viņa turpmākajos piecos krājumos, sākot ar “Klātbūtni” (1999) un līdz pat beidzamajam krājumam “Tīmeklītis” (2019).

Līdzās dzejai Jānis Rokpelnis augstvērtīgi darbojas citos literatūras žanros – bijis scenārists daudzām Arnolda Burova animācijas leļļu filmām, sarakstījis libretu muzikālai izrādei “Meistars Aleksandrs” (2002). Augstu novērtēta ir dzejnieka esejistika un publicistika (par eseju grāmatu “Rīgas iedzimtie” 2001. gadā piešķirta Aleksandra Čaka balva, savukārt par “Rīgas iestaigāšanu” 2015. gadā – Dzintara Soduma balva). Kritikas pamanīti ir trīs romāni “Modus” (1999), “Virtuālais Fausts” (2008) un “Muzejs” (2017). Šīs radošās daudzveidības ēnā palikusi arī dzejnieka alter ego Jāņa Kanālmalieša humoristiskā un satīriskā dzeja, kas 80. gados parādījās kultūras laikraksta “Literatūra un Māksla” humoristiskā pielikuma “Literatūriņa un Māksliņa” slejās. Tomēr arī šajās daiļrades modifikācijās primārās ir Rokpeļņa dzejas temperamenta iezīmes – noslīpēta, lakoniska, paradoksāla frāze, kultūras erudīcija, eleganti dzeldīga ironija. Un vēl jāatzīmē, ka Jānis Rokpelnis ir lielisks redaktors daudzām kolēģu dzejas grāmatām.

Informāciju sagatavoja Marians Rižijs, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts

Materiāli Rakstniecības un mūzikas muzejā


Jāņa Rokpeļņa kolekcija Rakstniecības un mūzikas muzejā nav apjomīga – tajā ir 81 priekšmets, kas sniedz nelielu ieskatu autora dzīvē un daiļradē. Kaut gan kolekcija nav liela, tā iedalāma 6 kategorijās.

Dokumenti
Kolekcijā pieejami 2 dokumenti – uzziņa par Jāni Rokpelni un dzejnieka iesniegums Latvijas Rakstnieku savienības sekretariātam par komandējumu.

Fotoattēli
Visplašāk pārstāvētā priekšmetu kategorija (53 fotoattēli), kas dokumentē dzejnieku dažādos dzīves posmos, profesionālo darbību, darba gaitas kultūras laikrakstā “Literatūra un Māksla”, uzstāšanās Dzejas dienās.

Korespondence
Kolekcijā pieejamas sešas Ojāra Vācieša vēstules Jānim Rokpelnim un viens humoristisks antiieteikums Jāņa Rokpeļņa uzņemšanai Latvijas Rakstnieku savienībā, kuru, iespējams, rakstījis Ojārs Vācietis.

Mākslas darbi
Krājumā glabājas viens priekšmets – mākslinieka Egona Šteinboka gleznots dzejnieka portrets.

Piemiņas lietas
Kolekcijā pieejama viena piemiņas lieta – rakstāmmašīna.

Rokraksti
Krājumā glabājas 14 rokraksti. Tā ir otra apjomīgākā kategorija aiz fotoattēliem. Tajā rodami gan atsevišķi Jāņa Rokpeļņa dzejoļu rokraksti, gan piezīmju blociņi ar dzejoļiem.

Krietni vairāk ar Jāni Rokpelni saistītu materiālu ir saistītajās kolekcijās: fotoattēli, grāmatas, iespieddarbi, korespondence, mākslas darbi, rokraksti, skaņu ieraksti.

Informāciju sagatavoja Marians Rižijs, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.