Jānis Purapuķe

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (25); Recepcijas persona (5)

Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(2)

Apraksts
Vietas

Vārds	Jānis Purapuķe
Pseidonīms	J. P-ķe, Mūsēniešu Mačs
Kopsavilkums	Jānis Purapuķe (1864–1902) – rakstnieks. Daiļradē plaši pārstāvēta humoreska, taču literāri vērtīgāki ir Purapuķes stāsti – "Leišu svētbilžu griezējs" (periodikā 1889. gadā), "Spieķis un divi suņi" (periodikā 1900. gadā, grāmatā 1910. gadā). Populārākais Purapuķes darbs ir "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes", kas atklāj bezzemnieka grūto un nenodrošināto dzīvi. Ar mākslinieciski mazvērtīgiem prozas sacerējumiem vērsies pret Jauno strāvu un it īpaši sieviešu emancipāciju.
Personiska informācija	Dzimis kalpa ģimenē Birzgales pagasta "Muceniekos". Vēlāk viņa tēvs salīgts par muižas kalpu Birzgales pagasta Širmeļos. No turienes pāriet par nomnieku uz Širmeļu "Uplejām". 1898. gadā nopircis Aizkraukles pagastā "Ignātu" mājas. Jāņa Purapuķes testaments glabājas Rīgā, Vēstures muzejā. Tajā ietverts šāds noteikums: "Sev piederošās "Ignatu" mājas novēlu brālim, bet ar noteikumu, ka brāļasieva tur nespers savu kāju."
Profesionālā darbība	Literārā darbība Jau deviņu gadu vecumā esot sacerējis pirmo stāstu "Utubunga". 1880: pirmā publikācija – humoreska "Butlers" laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā (26. nr.). 1881: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Miegs" laikraksta "Balss" 52. nr. Humors un satīra Purapuķes daiļradē plaši pārstāvēta humoreska. Humors diezgan pasekls, piemērots mazprasīgu lasītāju gaumei. Purapuķe izdevis krājumu "Jocīgais kalendāru kalendārs jeb dzīves kalendārs" (1883), kurā izveidojis savdabīgu nedēļu raksturojumu un literāro daļu. Izdevis humoresku krājumus "Humoreskas un stāsti", "Vecpuisis priekos un bēdās" (abi 1891. gadā), "Pasaules lāpītājs" (1892). Proza Literāri vērtīgāki ir Purapuķes stāsti. Nozīmīgākie – "Leišu svētbilžu griezējs" (periodikā 1889. gadā) par zēnu Juzi, kas apveltīts ar mākslinieka talantu, "Spieķis un divi suņi" (periodikā 1900. gadā, grāmatā 1910. gadā), kurā Purapuķe iejūtīgi tēlojis nesavtīga darba cilvēka grūtās vecumdienas. Populārākais Purapuķes darbs ir "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" (periodikā 1898. gadā, grāmatā 1904. gadā), ko rakstnieks nosaucis par "stāstu iz Baltijas arāju dzīves". Būtībā tas ir romāns, taču autora iedibinātās tradīcijas dēļ joprojām tiek dēvēts par stāstu. Purapuķe parādījis bezzemnieka grūto un nenodrošināto dzīvi, mūžsenās ilgas pēc patstāvības, ko var dot tikai sava zeme. Purapuķe neidealizē zemnieka darbu un dzīvi, bet rāda, ka darbs īstam zemes kopējam sniedz gandarījumu. Latviešiem vārdi "savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" ieguvuši vispārinātu nozīmi, tie simbolizē tautas vēsturi, kad zemniekiem gadsimtiem ilgi sava zeme bija ilūzija un nesasniegts sapnis. Purapuķe ar mākslinieciski mazvērtīgiem prozas sacerējumiem vērsies pret Jauno strāvu un it īpaši sieviešu emancipāciju: "Jaunā strāva" (1895), "Sieviešu ienaidnieki" (1897), "Mūsu modernās jaunavas" (1898). Purapuķes literārās jaunrades labākās daļas pamatā paša rakstnieka pārdzīvotais un pieredzētais. 1989: stāstu un humoresku izlase "Ķibele aiz ķibeles" Sabiedriskā un pedagoģiskā darbība Ap 1883. gadu Širmeļos organizējis dziedātāju kori. Kora darbība nav patikusi vietējam skolotājam Ķermelim un muižniecībai. Arī vēlākos gados līdzās skolotāja darbam organizējis jautājumu vakarus, teātri un citus sarīkojumus. 1894: ar Jāņa Purapuķes atbalstu iznāk pedagoģisku rakstu krājums "Baltijas Skolotājs". Pie Jāņa Purapuķes mācījušies Latvijā ievērojami cilvēki: rakstnieks Andrejs Upīts un viņa brālis Mārtiņš Upītis, pulkvedis Jorģis Zemitāns un viņa brālis, inženieris Zariņš, skolotājs Liepiņš un Grāvītis, tirdzniecības skolas vadītājs Ozoliņš, komponists, vijolnieks, diriģents Jānis Reinholds u.c. Ārzemju autoru darbu tulkojumi Jāņa Purapuķes tulkojumi publicēti periodiskajos izdevumos "Mājas Viesis", "Baltijas Zemkopis", "Evaņģēlists" u.c. Recepcija 1998. gada 23. septembrī Rīgā notika konference sakarā ar romāna "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" simtgadi.
Nodarbes	rakstnieks
Dzimšanas vieta	05.03.1864 Mucenieki Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads Dzimis Lindes, vēlākā Birzgales pagasta Muceniekos.
Dzīvesvieta	Širmeļi Širmeļi , Birzgales pagasts, Ķeguma novads No "Muceniekiem" Purapuķe dodas līdzi tēvam uz Širmeļiem, kur tas salīgts par muižas kalpu. 1879–1883 Rīga Rīga 1883 Širmeļi Širmeļi , Birzgales pagasts, Ķeguma novads Pēc Baltijas skolotāju semināra beigšanas devies uz Širmeļiem. 1883 (Datums nav precīzs) Kauņa Kaunas, Kaunas County, Lithuania No Širmeļiem devies pie brāļa uz Kauņas guberņu, kur iepazinies ar leišu dzīvi un valodu. 1901–17.11.1902 Ignati "Ignati", Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads, LV-5101 Mūža pēdējo laiku pavadīja savās mājās Aizkraukles "Ignātos".
Izglītojies	Linde Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads Beidzis Lindes–Birzgales trīsgadīgo pagastskolu. Pēc tam četrus gadus pavadījis dažādās privātskolās. 1879–1883 Baltijas skolotāju seminārs Rīga Rīga Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā.
Darbavieta	Stukmaņi Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads Strādājis par palīgskolotāju Stukmaņos (Pļaviņās). 1884–1901 Skrīveri Skrīveri, Skrīveru novads Skolas pārzinis Skrīveros
Miršanas vieta	17.11.1902 Ignati "Ignati", Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads, LV-5101 Miris Aizkraukles pagasta Ignātos no tuberkulozes.
Apglabāts	Vecie kapi "Kapi", Skrīveru novads, LV-5125 Apbedīts Skrīveru Vecajos kapos.
Piemiņas vietas	Vecie kapi "Kapi", Skrīveru novads, LV-5125 Skrīveru kapos Jānim Purapuķem uzcelts piemineklis.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.