Jānis Plaudis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (45); Izdevējs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (13)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Plaudis
PseidonīmsHomo, Ints Kursenieks
KopsavilkumsJānis Plaudis (1903–1952) – dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, dzejnieka Egila Plauža tēvs, tulkotājas Ainas Plaudes vīrs. 20. gadsimta 30. gados Plaudis darbojies jauno rakstnieku grupā "Trauksme", publicējis dzejoļu krājumus "Fatamorgāna" (1928) un "Panama galvā" (1930). Agrīnajai dzejai raksturīgi stihiski protesta un sociālas romantikas motīvi. Romānu "Ložmetēju rota" (1934), "Ģimnāzisti" (1935), biogrāfiskā romāna par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku "Ziemeļnieks" (1936) autors. 1939. gadā izdots dzejoļu krājums "Putnu ceļš". 40. gadu pirmajā pusē sarakstījis romānu "Sila runcis", kurš grāmatā izdots tikai 1989. gadā. Padomju laikā sarakstītie dzejoļi apkopoti krājumā "Laika lielums" (1948), kas sarakstīts, ievērojot sava laika ideoloģijas prasības, saglabājot maz no dzejnieka pirmskara gadu individualitātes. Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara Plaudis tulkoja no krievu valodas Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina u.c. autoru darbus. Rakstnieku Savienības biedrs (1940).
Personiska informācijaDzimis Lutriņu pagastā pusgraudnieka ģimenē. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagastu.
1930. gadā nodibinājis ģimeni. Sieva – tulkotāja Aina Plaude, dēls – dzejnieks Egils Plaudis.
Pēc sievas nāves (1949. gada 1. jūlijā) 1951. gada septembrī apprecējies vēlreiz, arī otrās sievas vārds Aina.

Pirmā pasaules kara laikā strādājis lauku darbus. Plaudis līdzekļus studijām pelnījis, strādājot par rēķinvedi Dzelzceļu virsvaldē (1925-1929) un koku šķirotāju un pludinātāju.
No 1944. gada līdz 1945. gadam Plaudis dzīvoja dzimtajā pusē un strādāja Lutriņu pagasta pamatskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1924: pirmā publikācija – dzejolis "Nākat pie manis visi..." laikrakstā "Sociāldemokrāts" 1924. gada 15. oktobrī.
Agrīnajai dzejai raksturīgi stihiski protesta un sociālas romantikas motīvi.

Dzeja
1928: pirmais dzejoļu krājums "Fatamorgāna"
1930: "Panama galvā"
1939: "Putnu ceļš"
1948: "Laika lielums", krājums sarakstīts, ievērojot sava laika ideoloģijas prasības, saglabājot maz no dzejnieka pirmskara gadu individualitātes.

Proza
20. gadsimta 30. gados Jānis Plaudis vairāk pievēršas prozai, vairāku romānu autors.
1934: "Ločmetēju rota"
Izstājoties no universitātes, Jānis Plaudis tiek uzņemts obligātajā karadienestā. Šo pieredzi viņš ietver romānā "Ložmetēju rota", kas top nepilna gada laikā. Romānu iesāk publicēt žurnāls "Domas" (1.–4. nr.), taču žurnālu gada vidū slēdz un romānu konfiscē. Romāns autoritatīvā režīma laikā tā arī netiek pilnībā publicēts, jo ideologi un armijas augstākās aprindas uzskatīja, ka romānā tiek nomelnota Latvijas armija. Pilnībā romāns publicēts tikai 1964. gadā Arvīda Griguļa sakārtoto Jāņa Plauža Rakstu 2. sējumā.
1935: "Ģimnāzisti" (romāns)
1936: "Ziemeļnieks", biogrāfiskais romāns "Ziemeļnieks" veltīts dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka piemiņai
1939: "Ieslēgtie", romānā atainoti kara notikumi Kurzemē.
1940: "Amerikas brīnumi", aprakstu krājumā atainots Plauža ceļojums ar kuģi uz ASV un Kanādu 1939. gadā.

Vācu okupācijas laikā sarakstījis romānu "Sila Runcis", kas izdots tikai 1989. gadā.

Padomju perioda sākumā Jānis Plaudis darbojas žurnālistikā, publicē lekcijas par literatūras, īpaši dzejas teoriju (sarakstījis vairākus apcerējumus par dzejas teorijas jautājumiem), daudz tulko krievu autorus. Rakstnieku savienībā viņš ir jauno autoru konsultants, vada seminārus, raksta recenzijas, rīko literārus sarīkojumus. Literārajā darbībā Jānis Plaudis mēģina realizēt savā daiļradē jaunās ideoloģiskās normas un prasības, četrkārt pārstrādājot romānu "Jaunība" (1952), kas tā arī netiek publicēts.

Raksti 4 sējumos. Rīga: Liesma, 1964–1966.

Cittautu autoru darbu tulkojumi

20. gadsimta 30. gados tulkoja un popularizēja krievu dzejniekus Vladimiru Majakovski, Sergeju Tretjakovu, Sergeju Jeseņinu.
Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara Plaudis tulkoja no krievu valodas Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina u.c. autoru darbus. Atdzejojis Aleksandra Puškina dzejoli "Vara jātnieks", ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko dzeju.

1937: Fjodors Dostojevsks, romāna "Pusaudzis" 1. grāmatas tulkojums (2. grāmatu tulkojis Aleksandrs Čaks; tulkojums ietverts Dostojevska "Kopoto rakstu" 8. un 9. sējumā)
1937: Nikolajs Gogolis, stāsts "Gada tirgus Soročincos"
1941: Vladimirs Majakovskis, poēma "V. I. Ļeņins"
1942: Ludvigs Tīgels (Ludwig Tügel), "Cīrulis"
1943: Gotfrīds Augusts Birgers, "Brīnumainie ceļojumi pa jūrām un sauszemi: Brīvkunga fon Minchhauzena kara gaitas un jautras dēkas, kā viņš pats par tām stāstījis pie alus kausa jautru draugu pulciņā" (Wunderbare Reisen zu Wasser und zu Lande) (2. iespiedums 1944. gadā)
1946: S. Maršaks, dramatiska pasaka "Divpadsmit mēneši" (kopā ar tulkotāju Ainu Plaudi)

Sakārtojis Vladimira Majakovska izlasi "Jaunatnei" (1946).
Citātu galerija

Par Jāņa Plauža dzeju

"J. Plauža sākuma gadu dzeja, kas apvienota krājumos "Fatamorgāna" (1928) un "Panama galvā" (1930), pamatvilcienos ir romantiskas dabas, ar lielu sociālā kriticisma un utopijas piedevu. [..] Tā ir raksturīga divdesmito gadu dzeja ar laikmeta sociālo pretrunu plosītu lirisko varoni centrā. Dzejnieks it visur saskata pretišķības, paredz vecās pasaules bojāeju, kad visi izsalkušie taps brīvi un – "Pasaule citāda taps!" ("Uzsaukums"). Sagraut, noārdīt un it kā ar elkoņiem atvērt pasaules durvis ("Neredzētais pavasaris") – ar tādu devīzi J. Plaudis piebiedrojas divdesmito gadu jauno dzejnieku – avangardistu grupai. [..]"

"Lai gan J. Plauža, tāpat kā pārējo trauksminieku jeb negatīvistu dzejā bija gan uzspēlēts manierisms, gan svešas ietekmes (futūrisms, imažinisms), pat atdarinājumi, viņi neapšaubāmi vispirmām kārtām modernizēja, pat reformēja daudzas tradicionālās dzejas formas. Lauztās rindas, konstruktīvisms, vēsais intelektuālisms, bezatskaņu vārsmas, spilgtas, disonējošas metaforas, tāpat kā jebkura cilvēka individuālās brīvības aizstāvība – tas viss piešķīra tālaika dzejai gluži citas intonācijas un ritmus.
Pretstatā nolieguma un skaļa nemiera piepildītajiem dzejoļiem jau pirmajos J. Plauža krājumos ir tādi, kas raksturo dzejnieka patieso būtību. Būdams romantiķis un filozofētājs vienlaikus, viņš alkaini tiecas pēc cilvēka dvēseles un gara skaistuma. Visu viņa daiļradi caurvij F. Dostojevska atziņa, ka skaistums glābs pasauli, lai arī šis motīvs tiek dažādi un dažkārt pat pretrunīgi variēts. Var arī teikt, ka J. Plaudis ir filozofisko atziņu dzejnieks. Intelekts un liriska noskaņa, domātājs un jūsmotājs – tādi it kā pretpoli bieži sakausējas viņa dzejā (arī prozā). Arī viņa mīlas izjūta, gaiša, pieklusināta vai nedaudz rotaļīga, allaž ir pārdomu vērta."

Benita Smilktiņa

Par Jāņa Plauža prozu un romānu "Sila Runcis"

"Romāns "Sila Runcis" apliecina J. Plaudi kā prasmīgu psiholoģiskās prozas rakstnieku, kuram liriskais un dramatiskais elements pārsver episko. Primārā viņam bija cilvēka domu, jūtu, nojausmu pasaule, dzīves realitātes vietā pievilcīgākas likās iztēles ainas, mirkļu izjūtas, arī dzīves jēgpilnā izziņa. Tās šķietami netveramās saites, kas, kopā sietas, atklātu cilvēku kā radošu, vienmēr sevi pilnveidojošu personību. Pēc šīm humāno vērtību saitēm allaž tiecās arī J. Plaudis."

Benita Smilktiņa

"Jānis Plaudis bija psiholoģiskās prozas meistars. Cilvēka jūtu un domu pasaule viņa mākslā atklājas sarežģīta, nenovienkāršota, atklājas kustībā, niansēs, reizēm pat šķietami netveramo mirkļa izjūtu, domu atplaiksnījumu tvērumā. Viņš pats ir teicis: ".. arī romānu analīzēs bieži pārspīlētā psiholoģiskā patiesība – ja to saprot kā "norakstīšanu no dzīves" – man nav bijusi noteicošā. Padomājiet tikai, cik daudz un dažādu jūtu, jausmu, iztēles, asociācijas utt. vēsmas vibrē cilvēka dvēselē kaut kurā laika vienībā..." Šīs jausmas, iztēles vēsmas tvert, ieveidot vārdos, veselā mākslinieciskā sistēmā – to Jānis Plaudis uzskatīja par savu rakstnieka uzdevumu un romānā "Sila Runcis" veica to godam. Viņa psiholoģiski smalkā, dzīves īstenībā sakņotā māksla vienmēr saistīs jaunas un atkal jaunas lasītāju paaudzes."

Ingrīda Kiršentāle
SaiknesEgils Plaudis - Dēls
Aina Marta Plaude - Sieva
Baiba Ķempele - Meita
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
Dzimšanas vieta28.10.1903
Veģi
"Veģi", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876
Dzimis Lutriņu pagasta "Veģu" mājās (mūsdienās Jaunlutriņu pagasts).

DzīvesvietaLejas iela 35, Ikšķile
Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052
Jānis Plaudis ar ģimeni vasaras pavadīja mājā "Rītiņos" Ikšķilē.

Gaiķu pagasts
Gaiķu pagasts, Brocēnu novads
Dzimis Lutriņu pagastā, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagastu.

1944–1945
Lutriņi
Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads

Sākoties cilvēku patvarīgai sūtīšanai uz Vāciju, Jānis Plaudis ar ģimeni pārceļas uz dzimto Lutriņu pagastu, kur mīt no 1944. gada rudens līdz 1945. gadam.

Izglītojies1912–1914
Gaiķu ministrijas skola
Gaiķi
Gaiķi, Gaiķu pagasts, Brocēnu novads

1920–1924
Tukuma pilsētas vidusskola
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101

Beidzis Tukuma pilsētas vidusskolu (mūsdienās – Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola).


1924–1932
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē. Studijas nav pabeidzis.

Darbavieta1925–1929 (Datums nav precīzs)

Rēķinvedis Dzelzceļu virsvaldē.


1928–1929 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Trauksme"

Redaktors žurnālā "Trauksme".


1930–1931 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Jauno Trauksme"

Redaktors žurnālā "Jauno Trauksme".


1930–1934 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Domas"

Kreisi orientētā žurnāla "Domas" redakcijas darbinieks – sekretārs. Neilgu laiku vadījis arī žurnāla literatūras nodaļu (1930).


1937–1940 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Atpūta" (1911–1941)

Žurnālists žurnāla "Atpūta" redakcijā.


1940–1941 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Atpūta" (1911–1941)

Žurnāla "Atpūta" tehniskais un atbildīgais sekretārs.


1944–1945 (Datums nav precīzs)
Kaspari
"Kaspari", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876

Otrā pasaules kara laika beigu posmā Lutriņu pagasta "Kasparu" mājās Jānis Plaudis ar pāris vietējiem skolotājiem nodibina skolu bēgļu bērniem, ir šīs skolas direktors un māca latviešu valodu un vēsturi. Šeit 7. un 4. klasi beidz arī Jāņa Plauža bērni Egils un Baiba.


1946–1952 (Datums nav precīzs)
Latvijas Valsts universitāte

Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.


1946–1952 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Bērnība"

Strādājis žurnālā "Bērnība".


1946–1952 (Datums nav precīzs)
Rīgas Skolotāju institūts
Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.

1946–1952 (Datums nav precīzs)
Latvijas PSRS Valsts Pedagoģiskais institūts
Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.

1952 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Strādājis žurnālā "Karogs".

Dalība organizācijās1930 (Datums nav precīzs)
Trauksmes grupa
20. gadsimta 30. gados Plaudis darbojies jauno rakstnieku grupā "Trauksme".

1940
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Dienests1932

Izstājoties no universitātes, Jāni Plaudi 1932. gadā iesauc obligātajā karadienestā. Šī perioda iespaidi ietverti nepilna gada laikā tapušajā romānā (garstāstā) "Ložmetēju rota" (1934).

Ceļojums1939 (Datums nav precīzs)
Ņūfaundlenda
Newfoundland, Newfoundland and Labrador, Canada

Žurnāla "Atpūta" uzdevumā Jānim Plaudim rodas izdevība doties ceļojumā ar kuģi uz ASV lielākajām pilsētām un Kanādu. Nepilnu divu mēnešu ilgā ceļojuma iespaidi atainoti aprakstu un atziņu krājumā "Amerikas brīnumi".

Miršanas vieta31.12.1952
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
Muzeji1973–1984
Jāņa Plauža muzejs
Lejas iela 35, Ikšķile
Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052

Muzejs atradies dzejnieka Jāņa Plauža ģimenes mājās "Rītiņos", pastāvējis no 1973. līdz 1984. gadam. Vadītāja Jāņa Plauža meita Baiba Plaude.

Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Veģi
("Veģi", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876)
28.10.1903Dzimšanas vietaViensēta
2Lejas iela 35, Ikšķile
(Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052)
(Nav norādīts)DzīvesvietaĒka, māja
3Gaiķu pagasts
(Gaiķu pagasts, Brocēnu novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPagasts
4Gaiķi
(Gaiķi, Gaiķu pagasts, Brocēnu novads)
1912 - 1914IzglītojiesCiems
5Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1920 - 1924IzglītojiesĒka, māja
6Rīga
(Rīga)
1924 - 1932IzglītojiesPilsēta
7Ņūfaundlenda
(Newfoundland, Newfoundland and Labrador, Canada)
1939CeļojumsSala
8Lutriņi
(Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads)
1944 - 1945DzīvesvietaCiems
9Kaspari
("Kaspari", Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads, LV-3876)
1944 - 1945DarbavietaViensēta
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1952DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
31.12.1952Miršanas vietaPilsēta
12Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
13Lejas iela 35, Ikšķile
(Lejas iela 35, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052)
1973 - 1984MuzejiĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.