Jānis Medenis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (39); Recepcijas persona (32)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Medenis
PseidonīmsJānis Mednis
KopsavilkumsJānis Medenis (no 1922. līdz 1935. gadam pseidonīms Jānis Mednis; 1903–1961) – dzejnieks, tulkotājs. Apmeklējis karaskolu Rīgā (1920–1922), neilgi strādājis Jelgavas laikraksta "Zemgalietis" redakcijā par korektoru un literatūras un mākslas nodaļas vadītāju (1922–1923). Studējis Latvijas Universitātē baltu filoloģiju (1922–1924) un tieslietas (1930–1933). Bijis "Latviešu konversācijas vārdnīcas" sekretārs (1927–1937). Savā daiļradē balstījies latviešu mitoloģijā, pievērsies latviešu strēlnieku apdzejošanai. Iedibinājis tautisko dzejas formu, t.s. Medeņa metrus. Saņēmis Kultūras fonda prēmiju par krājumiem "Tecila" (1933) un "Varenība" (1936), kā arī pirmo Annas Brigaderes prēmiju 1937. gadā par dzejas krājumu "Varenība".
Personiska informācijaDzimis zemnieku saimniecības rentnieka Pētera Rūdolfa Medeņa (1864–1924) un viņa sievas Ievas (dzimusi Elksnīte, 1882–1958) ģimenē. Ģimenē bijuši 5 dēli (viens no sešiem bērnībā miris sešu gadu vecumā ar difteriju).
1932. gadā apprecējās ar "Trākšu" saimnieci Almu Varkali.

1959. gadā apprecējies ar tēlnieci Leu Davidovu (1921-1986), viņu ģimenē dzimis dēls Vidvuds Medenis (1960) – radiožurnālists un literāts.
Profesionālā darbība1920: pirmais dzejolis – "Donna Izabella" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1920. 14.X, ar parakstu Jānis Medens.

Dzejoļu krājumi

1926: "Torņi pamalē"
1933: "Tecila" (Kultūras fonda prēmija)
1936: "Varenība" (Annas Brigaderes prēmija un Kultūras fonda godalga 1937. gadā)
1937: "Mūžīga diena" (pirmā krājuma pārstrādāts un papildināts izdevums"
1942: "Teiksmu raksti"
1942–1945: kara laikā rakstītā dzeja apkopota krājumā "Burvību grāmata", izdots ar nosaukumu "Tērandes rozes" (publicēts trimdā).
No 1946. līdz 1948. gadam ieslodzījumā Bolderājā top dzejas krājums "Dieva dārzs".
1958: "Dienu krāšņums"
1961: "Ugunis naktī"
1989: "Noriļskas vainags" (publicēts žurnālā "Karogs", Nr. 6)
2014: "Dieva dārzs. Putnu ceļš. 1947–1955"

Atgriezies no izsūtījuma, Medenis 1957. gadā iesniedza izdevniecībai dzejoļu krājumu "Ugunis naktī" par 1905.–1906. gada notikumiem (sarakstījis 1956.–1957. gadā). To neizdeva. Ēvalds Sokols panāca Medeņa izlases "Dienu krāšņums" (1958) izdošanu, vienlaikus Medeņa agrākos dzejoļus un dzejnieka personību ideoloģiski uzlabojot (svītrots Medeņa mitoloģiskais personāžs, noklusēti vai falsificēti fakti, labots teksts utt.).
Pēc autora nāves iznāca grāmata "Ugunis naktī" (1961), arī ar cenzora ierobežojumiem (vairākas balādes un poēmas atmestas).

Kopoti raksti

1985–1989: "Jāņa Medeņa Raksti" piecos sējumos (ASV)
2003: "Atkal esmu mājās" Rīga: Nordik

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Medeņa tulkojumu vidū Fjodora Dostojevska romāns "Brāļi Karamazovi" (1-3, 1927–1928), "Pazemotie un apvainotie" (1960), "Idiots" (1961), Aleksandra Kuprina u.c. darbi.
Atdzejojis Puškina un Mihaila Ļermontova darbus.

Sastādītie krājumi

1935: kopā ar Raimondu Bebri sastādījis dzejas antoloģiju "Varoņu laiks", kurā hronoloģiska latviešu karavīru varonības simfonija.
Citātu galerija"Daiļrades sākumā mācījies no Edvarta Virzas, Viktora Eglīša dzejas, no Fransuā Vijona franču balādēm, kuras balstītas uz panta muzikalitātes un dinamiskas ritmikas atkārtojumiem. Cienot senās klasiskās dzejas tradīcijas (iemācās latīņu valodu, lai lasītu Horāciju), Medenis iet arī jaunu formu meklējumu ceļu, 30. gadu vidū izveidojot t.s. Medeņa strofas, kuru uzbūves pamatelementi ir latviešu tautasdziesmu trohaja dipodija un daktila pēda. Rindu dažāda garuma un variēta savienojuma ceļā radušies daudzveidīgi muzikālu strofu (metru) varianti. Latvju dainas Medenis dēvējis par savu dzīvību. Formas ziņā Medeņa strofas bagātinājušas latviešu liroepiku. Viņa dzejas izteiksme svaiga un bagāta (epiteti, gleznas, salīdzinājumi, atskaņu izkārtojumi utt.), stils pacilājošs, patētisks. Tematika daudzveidīga: latviešu likteņgaitas kritiskos vēstures posmos, kad vēstures notikumi pacelti līdz simboliski balādiskam augstumam, strēlnieku cīņas, varonība un traģika, kad cīnītāju glorificēšana gūst mūsu dzejā reti skandētu varenību, lauku cilvēka vitalitātes un darba rosmes cildinājums, dabas skaistuma un mīlestības jūtu krāšņums, bet visam pāri – dzimtenes, tautas un brīvās Latvijas valsts jūsmīgs apdziedājums. Medenis viens no izcilākajiem latviešu liroepiķiem."
Biruta Gudriķe

"Tieša sakara dzejniekam Jānim Medenim ar 30. gados latviešu literatūrā dominējošo pozitīvisma virzienu nav, tomēr, neraugoties uz to, viņa šī posma daiļrade lielā mērā iekļaujas pozitīvisma kontekstā. Īpaši dzejoļu krājums "Varenība" (1936), kas jau tajā pašā gadā tika prēmēts ar Kultūras fonda godalgu un Annas Brigaderes prēmiju. Jāni Medeni ar pozitīvismu saista Latvijas neatkarības cīņu, strēlnieku varonības attēlojums, teiksmas, kuru temati pasmelti Senlatvijas mītizētajā pagātnē. Plašāk šo kopību starp Jāni Medeni un pozitīvistiem var nodēvēt par varoņu, varonības meklējumiem, dzejniekam izjūtot, ka grūst ne tikai Latvijas neatkarības ieliktie pamati, bet izjūk stabilas vērtības Eiropā."
Janīna Kursīte. Jānis Medenis. Latviešu rakstnieku portreti. Pozitīvisti. Rīga: Zinātne, 2002, 116. lpp.

"Medeņa spēcīgajā, gaŗajā augumā iemita lēna smaga pievilcība, bet viņa raksturs bija bajārisks, ar plašu vērienu, dzīvības mīlestību. Runājot par dzeju, viņš teica, ka tā pamatos vienmēr skumja, bet ar cildenu skaņu. Savus pantus viņš kala it kā lauku akmenī, bet ar zeltkaļa rūpību, smalku apdari. Vārdu bangas viņš savaldīja gan sonetos, gan savos klasiskajos "metros", kam rakstu, ritumu devušas dainas, bet kas izveidoti pilnīgi patstāvīgi, īpatnēji."
Jānis Veselis. Jāņa Medeņa piemiņai. Labietis, Nr. 22, 1961.01.07.

"Medenis, skandēdams savas vārsmas, grandīdams varenos metrus, parasti pievēra acis kā viņa vārda brālis putns. Viņa drusku piesmakušā balss kļuva gan maigi liriska, dziedoša, gan episki, mierīgi vēstoša, gan pērkonīgi drāmatiska, drebinādama sirdis, prātus. Neviens īsti pareizi nemācēja viņa metrus noskandēt, tikai viņš pats, tad tie ieguva visu savu dzejisko izteiksmes spēku. Viņš sacīja, ka gandrīz katram savam dzejolim izdomājot meldiju, tikai tad esot pārliecināts par tā labumu."
Jānis Veselis. Jānis Medenis. Laika Mēnešraksts, Nr. 7, 1955.01.07.
SaiknesVidvuds Medenis - Brālis
Maija Poiša - Meita
Vidvuds Medenis - Dēls
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
Dzimšanas vieta31.05.1903
Lejasješkas
"Lejas Ješkas", Praulienas pagasts, Madonas novads, LV-4824
Dzīvesvieta1932 (Datums nav precīzs)
Kokles iela, Rīga
Kokles iela, Rīga
Trīsdesmito gadu sākumā Jānis Medenis pārcēlās uz Rīgu, dzīvoja Jelgavas Ārrīgā Meistaru ielā (mūsdienās – Kokles iela).

1937 (Datums nav precīzs)
Trakši
Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads

Pēc Annas Brigaderes prēmijas un Kultūras fonda prēmijas saņemšanas ģimene no Rīgas pārcēlusies uz sievas mājām Praulienas Trākšās.


1937–00.08.1944 (Datums nav precīzs)
Praulienas pagasts
"Lejasješkas", Praulienas pagasts, Madonas novads

20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē ar ģimeni dzīvojis piešķirtajā jaunsaimniecībā Saikavas pagasta (šodien – Praulienas pagastā) Aiviekstes kreisajā krastā, kur (daļēji par saņemto Annas Brigaderes prēmiju) uzcēlis Medeņu māju. 1940. gadā mājas atsavināja, tajās ierīkoja milicijas mītni. 1944. gada augusta sākumā vācu karaspēks nesen uzceltās Medeņu mājas nopostīja.


00.08.1944
Trakši
Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads
Pēc Medeņu māju nopostīšanas 1944. gada augusta sākumā ģimene pārcēlās atpakaļ uz dzimtajām mājām Praulienas pagasta "Trākšiem". Vācieši pavēlēja atstāt arī tās, un Medeņi bija spiesti kļūt par bēgļiem.

00.08.1944
Madona
Madona, Madonas novads
Pēc dzimto māju zaudēšanas ģimene neilgu brīdi uzturējusies Madonā.

00.08.1944
Saulrieti
"Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122
Pēc uzturēšanās Madonā Medeņu ģimene devusies uz Vecpiebalgu, kur dzīvoja Jāņa Medeņa draugs, dzejnieks Kārlis Skalbe. Apmēram divas nedēļas Medeņi dzīvoja pie Skalbes "Saulrietu" mājās.

00.09.1944–00.10.1944
Ventspils
Ventspils
Caur Rīgu Medeņu ģimene bēgusi uz Ventspili, kuru sasniegusi oktobra sākumā un apmetusies kādā pamestā mājā. Šajā laikā Ventspili daudz bombardēja, un Medeņi bieži pārnakšņojuši patvertnē.

00.10.1944
Vārves muiža
"Vārves muiža", Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads, LV-3623
No Ventspils Medeņi aizbrauca uz Vārvi, kur iekārtojās dzīvoklī Vārves pilī – tobrīd vācu kara hospitālī.

00.10.1944–00.08.1945 (Datums nav precīzs)
Tērande
Tērande, Ziru pagasts, Ventspils novads, Latvija

Pēc Jāņa Medeņa norīkošanas darbā par Tērandes septiņgadīgās skolas direktoru un latviešu valodas skolotāju Medeņi pārcēlās uz Tērandi. Šeit ģimene dzīvojusi līdz 1945. gada vasarai.


00.09.1945 (Datums nav precīzs)
Vārves muiža
"Vārves muiža", Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads, LV-3623
1945. gada rudenī ģimene atgriežas Vārvē, kur atkal dabūjuši dzīvoklī pilī.

1947
Noriļska
Norilsk, Krasnoyarsk Krai, Russia

1947. gadā izsūtīts uz Noriļskas labošanas darbu nometni. Apcietinājumā un izsūtījumā rakstījis dzejoļus, piemēram, ciklu "Daugavgrīvas vanags", "Putnu ceļš".


1955 (Datums nav precīzs)
Irkutska
Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia
Pēc Noriļskas gulaga nometināts Irkutskas apgabalā.

03.11.1955
Rīga
Rīga

1953. gadā pārcietis smadzeņu trieku ar paralīzi labajā kājā.

1955. gada rudenī amnestēts, 3. novembrī smagi slims atgriezies Rīgā.


00.12.1955–00.01.1956 (Datums nav precīzs)
Cīrulīši
Cēsis, Cēsu novads

Ar Rakstnieku savienības atbalstu 1955./1956. gada ziemā uzturējies Cīrulīšu atpūtas namā pie Cēsīm.


1958–1961
Murjāņi
Murjāņi, Krimuldas pagasts, Krimuldas novads
1958. gadā ieguvis zemi Murjāņos, kur sācis celt māju.
Izglītojies1913
Praulienas pagastskola
1913. gadā beidzis Praulienas pagastskolu.

1913–1915
Madonas (Biržu) proreālskola

1915–1918
Rīgas Kultūrtehniskā skola
Tvera
Tver, Tver Oblast, Russia
Mācījies Rīgas kultūrtehniskajā vidusskolā, kas Pirmā pasaules kara laikā bija evakuēta uz Tveru.

1918
Madonas vidusskola
1918. gadā mācījies Madonas vidusskolā.

1920–1922
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012

Apmeklējis karaskolu Rīgā. 1922. gadā tiek atvaļināts kadetkaprāļa pakāpē.


1922–1924
Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātē baltu filoloģiju.

1930–1933
Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātē tieslietas.
Darbavieta1922–1923
Laikraksts "Zemgalietis"
Jelgava
Jelgava
Neilgi strādājis Jelgavas laikraksta "Zemgalietis" redakcijā par korektoru un literatūras un mākslas nodaļas vadītāju.

1927–1937
Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcija
"Latviešu konversācijas vārdnīcas" atbildīgais sekretārs

00.10.1944
Tērandes septiņgadīgā skola
Tērande
Tērande, Ziru pagasts, Ventspils novads, Latvija
Jānis Medenis norīkots strādāt Tērandes septiņgadīgajā skolā par direktoru un latviešu valodas skolotāju. Viņa dzīvesbiedre Alma mācīja dziedāšanu un vācu valodu.

00.10.1945 (Datums nav precīzs)
Ēdole
Ēdole, Ēdoles pagasts, Kuldīgas novads
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.

00.10.1945
Pope
Pope, Popes pagasts, Ventspils novads
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.

00.10.1945
Puzes muiža
Puzes muiža, Puzes pagasts, Ventspils novads
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.

00.10.1945
Zlēku pagasts
Zlēku pagasts, Ventspils novads
Jānis Medenis kļuvis par Ēdoles, Popes, Puzes un Zlēku dzirnavu pārraugu. Amats pēckara laikā deva ģimenei iespēju tikt pie putraimiem un citas pārtikas.
Dalība organizācijās27.03.1958
Latvijas Padomju rakstnieku savienība

1958. gada 27. martā kļūst par Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru.

Dienests1918 (Datums nav precīzs)

Piecpadsmit gadu vecumā brīvprātīgi iestājies Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu rotā un piedalījies Latvijas neatkarības cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā.

Apcietinājums1945
Ventspils
Ventspils
1945. gada rudenī izsaukts uz nopratināšanu Ventspilī.

07.01.1946
Vārve
Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads

1946. gada janvārī apcietināts.


08.01.1946 (Datums nav precīzs)
Ventspils
Ventspils
Pēc apcietināšanas Vārvē vispirms pārvests uz Ventspili.

00.02.1946 (Datums nav precīzs)
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

Pēc Ventspils ticis ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. Notiesāts uz 10 gadiem par pretpadomju darbību.


00.02.1946 (Datums nav precīzs)
Bolderājas koncentrācijas nometne
Bolderāja
Rīga
Pēc Rīgas Centrālcietuma ieslodzīts Bolderājas koncentrācijas nometnē.

00.02.1946 (Datums nav precīzs)
Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja
Laikā, kad atradies apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, pa naktīm ticis vests uz nopratināšanām čekā Stabu ielā.
Miršanas vieta10.05.1961
Murjāņi
Murjāņi, Sējas novads
Miris ar sirdstrieku.
Apglabāts13.05.1961
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Tecila
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Tecila".
Literatūra
1934

Kultūras fonda prēmija
Varenība
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Varenība".
Literatūra
1937

Annas Brigaderes prēmija
Varenība
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Varenība".
1937

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 31.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lejasješkas
("Lejas Ješkas", Praulienas pagasts, Madonas novads, LV-4824)
31.05.1903Dzimšanas vietaViensēta
2Tvera
(Tver, Tver Oblast, Russia)
1915 - 1918IzglītojiesPilsēta
3Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012)
1920 - 1922IzglītojiesĒka, māja
4Jelgava
(Jelgava)
1922 - 1923DarbavietaPilsēta
5Kokles iela, Rīga1932DzīvesvietaIela
6Praulienas pagasts
("Lejasješkas", Praulienas pagasts, Madonas novads)
1937 - 31.07.1944DzīvesvietaPagasts
7Trakši
(Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads)
1937DzīvesvietaCiems
8Saulrieti
("Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122)
31.07.1944DzīvesvietaViensēta
9Trakši
(Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads)
31.07.1944DzīvesvietaCiems
10Madona
(Madona, Madonas novads)
31.07.1944DzīvesvietaPilsēta
11Ventspils
(Ventspils)
31.08.1944 - 30.09.1944DzīvesvietaPilsēta
12Vārves muiža
("Vārves muiža", Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads, LV-3623)
30.09.1944DzīvesvietaMuiža
13Tērande
(Tērande, Ziru pagasts, Ventspils novads, Latvija)
30.09.1944DarbavietaCiems
14Tērande
(Tērande, Ziru pagasts, Ventspils novads, Latvija)
30.09.1944 - 31.07.1945DzīvesvietaCiems
15Ventspils
(Ventspils)
1945ApcietinājumsPilsēta
16Vārves muiža
("Vārves muiža", Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads, LV-3623)
31.08.1945DzīvesvietaMuiža
17Zlēku pagasts
(Zlēku pagasts, Ventspils novads)
30.09.1945DarbavietaPagasts
18Puzes muiža
(Puzes muiža, Puzes pagasts, Ventspils novads)
30.09.1945DarbavietaCiems
19Pope
(Pope, Popes pagasts, Ventspils novads)
30.09.1945DarbavietaCiems
20Ēdole
(Ēdole, Ēdoles pagasts, Kuldīgas novads)
30.09.1945DarbavietaCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.