Jānis Lapiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (15); Sastādītājs (1); Redaktors (2); Līdzautors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Lapiņš
PseidonīmsKaspars Kramiņš Skolastiķis
Kopsavilkumspublicists, rakstnieks un pedagogs Jānis LAPIŅŠ (1885- 1941) studējis Pēterburgā, Maskavā, Vācijā un Austrijā. Strādājis par skolotāju Cēsīs, Rīgā, Valkā un Valmierā. Nodibinājis pirmo Tautas universitāti Latvijā. 1917. gadā Maskavā piedalījies
nacionāldemokrātu partijas dibināšanā. Darbojies Vidzemes zemes padomē un Latviešu pagaidu nac. padomē (1917-18). 1919-32 Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktors, 1932-35 Tukuma ģimnāzijas un komercskolas direktors. 1935-39 Rīgas 1. pils. ģimn. direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926).
Piedalījies dažādu preses izdevumu organizēšanā un rediģēšanā. 1910-12 VI rediģēja sabiedriski polit. avīzi "Kāvi" (Valkā), 1915-17 polit., sab. un lit. dienas laikr. "Līdums" (tolaik Valkā) redaktors. Rosinājis laikr. "Zemgalietis" (1920-21 red.) un "Jaunais Zemgalietis" (1930 red., redakcijā strād. 1923-30) izdošanu (abi iznāca Jelgavā). Mēnešraksta "Sējējs" pirmais redaktors (1935-39 XII). Piedalījies mākslinieku un rakstnieku biedrības "Zaļā vārna" darbībā, bijis tās literārās sekcijas vadītājs.
Stāsti, kā arī publicistika, nereti ar polemisku ievirzi, public. periodikā. Garais stāsts "Šķīstīšanas ugunīs" (laikr. "Jaunā Dienas Lapa" 1914) izraisīja polemiku sava laika presē. Publicistika (gan pirmpublic., gan arī atkārtoti public.) apvienota krāj. "Laikmetīgais un mūžīgais" (1934), "Atdzimšana" (1935), "Sapņi un īstenība. Ceļā uz Latvijas valsti" (1938). Rediģējis rakstu krāj. "Jaunais nacionālisms" (1936) u.c. Sast. K. Ulmaņa rakstu izlases "Jaunatnei" (5 izd., 1936-38) un "Uzvaras ceļš" (1939, to mēdza pasniegt kā valdības dāvānu psk. absolventiem), rakstījis apceres par K. Ulmani (grām. "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis", 1934, papildināts izd. 1936), arī periodikā, atbalstot vadonības kultu. Sast., rediģējis un sar. monogr. apceri Ausekļa Kopotiem rakstiem (1923). Plašāka L. apcere "Edvarta Virzas dzīve un darbi" public. E. Virzas Kopotu rakstu 1. sēj. (1938). L. biogr. rom. "Jānis Poruks" (1935) tapis ilgākā laikposmā, izmantots plašs faktu materiāls. Skolu vajadzībām L. sar. grāmatas par Ljas un Eiropas ģeogrāfiju (tās izd. atkārtoti). 20. gados jaunatnei sar. grām. "Mūsu mājas" (1936) un "Gauja nes un nes" (1938). - Ps.: Ed. Aurenieks, Poiķēnu Pītars, J. Priežukalns, Kaspars Kramiņš Skolastiķis.
L. Lapiņš J. Autobiogrāfiska skice // Atziņas. Cēsis - R., 1924. 3. d.; Eliāss K. Jānis Liepiņš - jubilārs // Zaļā vārna, 1931, 1; Unams Ž. Jānis Lapiņš // Latvju Grām., 1931, 1; Skalbe K. Jānis Lapiņš // Tēvija, 1941, 12.XI; Egle K. Jāņa Lapiņa dzīve un darbs // Turpat, 13. XI.
B. Kalnača
Personiska informācijaSieva Marianna Lapiņa (1896 Zālītes pag., dz.Straumane). Dēls Dzintars Rolands (dz.1922), meita Lija Poga.
Profesionālā darbībaPirmā publikācija: "Tumša lapa pagātnē" par zemnieku nemieriem Vidzemē 19. gs. 1. pusē laikrakstā "Galvas Pilsētas Avīzes" 1906.20.I/2.II - 31.I/13.II (arī laikr. "Pēterburgas Lapa" , 1906.24.II/9.III).
Pirmā grāmata: publicistiska apcere "Latvija mijkrēslī" (1917).
Citātu galerijaLapiņš izsaka savas domas visdažādākos jautājumos. Kā Maskavas Komercinstitūta students tas publicē krāļumā «Burtnieka pūrs" monogrāfijas par Kārli Skalbi un Aspāziju. Mūsu kritikā, kur līdz tam bija gandrīz vai vienīgi Jansona, Jankava un vēlāk Andr. Upīša hegemonija, šie raksti jāuzskata kā ievērojama parādība. Lapiņš sauc lietas īstā vārdā. Viņš pasaka, ka Aspāzija ir romantiķe, kamēr tā sauktā marksistiskā kritikā pūlējas visu iespīlēt savā krieviski-nihiliskā kreklā. Marksistiskās kritikas loma pirms kara gados ir bijusi tik negatīva, ka tagadējie sabiedriskās kritikas priekšstāvji kaunas pieminēt savus priekštečus. Marksistikā kritika ar Jansona spalvu nonicināja taisni tos rakstniekus, kuru vārdi vēlāk ierakstīti mūsu literatūras vēstures labākās lapas pusēs. Lapiņš nāk kā jaunromantisma interpretēts. To viņš atradis K. Skalbes sirds lirikā. No šī jaunromantisma izaug visa tālākā dzeja, kas dzen spēcīgus asnus pat dzeloņdrāšu aizžogotā marksistiskā laukā.
Eliass, Kārlis. Jānis Lapiņš-jubilārs. Zaļā Vārna, Nr.1 (01.04.1931)


Latvijas universitātes profesors Kārlis Kundziņš jaunākais atmiņu tēlojumā "Rakstnieks un publicists ar ģēnija dzirksti" par Lapiņu rakstījis: "Latvijas gods dega viņa sirdī. Jau 1916.gadā, kad daudzi prātoja par "autonomiju", Lapiņa rīta sveiciens jau skanēja "Dievs, svētī Latviju", un pie viņa istabas sienas bija piespraustas sarkan-balt-sarkanās krāsas (apmēram tai pašā laikā tās arī parādījās kādā no strēlnieku pulkiem."


"J.Lapiņš, kurš kopš 1915.g. dzīvoja un strādāja par skolotāju Valmierā, ar sarkanbaltsarkanā karoga ideju savaldzināja daudzus sava laika kultūras un sabiedriskos darbiniekus, kuri pie viņa īsāku vai garāku laiku dzīvoja jeb viesojās. Tur varēja sastapt J.Akurateru, K. un L.Skalbes, P.Dāli, E.Blanku, L.Laicenu. Dažkārt ciemojušies arī Viktors Eglītis, Ādolfs Erss un citi. [..] Par to, kā radās doma veidot un kā tapa pirmais mūsu nacionālais karogs, J.Lapiņš žurnālā "Burtnieks" 1932.g. publicētā apcerē "Latviešu karogs" vēstī: "(..) Līdz 1915.g. man nebija zināms, kāpēc jaunie latvieši sarkanu un baltu tur par savām krāsām. Tas es pirmoreiz lasīju Atskaņu (Rīmju) kroniku un atradu Alnpekes stāstu, ka latviešiem bijis sarkans karogs ar baltu svītrots. (..) Kad cēsnieki kāda ordeņbrāļa vadībā devās bīskapam palīgā iekarot Zemgali, viņi "gāja ar karogu no ādas sarkanā krāsā ar baltu svītrotu". Kroniķis uzsver, ka viņš labi zinot - tas esot latviešu karogs. (..) Latviešu karogu nekādi nedrīkstēja samainīt ar sarkano karogu, jo cara laikā bija izslēgts, ka varētu karogam ņemt pāris šauras [baltas] strīpas (tekstā kļūdaini - sarkanas strīpas - T.P.). Tāpēc 1916.gada otrā pusē es nolēmu izgatavot karogu sarkans-balts-sarkans, kur baltais būtu pret sarkano zelta griezuma attiecībās, t.i. baltais pret sarkano laukumu būtu attiecībā apmēram 1:3. (..) Sarkans-balts-sarkans istabā man likās pārāk vienmuļš, tāpēc es kombinēju karoga vidū dzeltenu sauli. Tas bez šaubām bija daudz efektīgāk. Pirmos karogus man izgatavoja Valmieras bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumaņa jkdze. Tie bija divi mazi nācionālie karodziņi bez saules un lielāks karogs ar dzeltenu sauli vidū. Viņi stāvēja manā istabā pie sienas. 1916.g. Ziemas svētku kaujās no Valmieras rezerves pulka sūtīja kareivjus uz fronti. Biju iedraudzējies ar dzejnieciski noskaņotu strēlnieku Bērziņu, viņš bija ļoti uztraucies. Viņu mierinādams es tam iedevu uz fronti līdz mazu nacionālu karodziņu. Mana drauga uzdevums bija darīt to populāru frontē. Man ir vairāki liecinājumi, ka karodziņš tiešām ir nests Ziemas svētku kaujās, bet kopš janvāra kaujām par pašu Bērziņu man nav nekādu ziņu."
https://www.historia.lv/jaunumi/veselava-atklata-pieminas-vieta-pirma-latvijas-karoga-autoram-jlapinam
Nodarbespublicists
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta25.06.1885
Veselavas pagasts
Veselavas pagasts, Priekuļu novads
"Pintuļu" mājās, kuru vairs šodien nav.

IzglītojiesE. Liepiņa privātā proģimnāzija
Valmiera
Valmiera

Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1899
mācījies
mācījies Veselavas pagastskolā

1902
Raunas draudzes skola
Rauna
Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads

1905
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Ieguvis mājskolotāja tiesības vēsturē un matemātikā


1910–1914
studējis
Institūtu beidzis 1915. gadā
studē Maskavas komercinstitūta pedagoģijas nodaļā

1914–1915
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia

studējis literatūru


1921
Vīnes Universitāte
Vīne
Vienna, Austria

1922–1923
Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany
DarbavietaValmieras tirdzniecības skola
Valmiera
Valmiera
Skolotājs

1915–1917
Laikraksts "Līdums"
Redaktors
Dalība organizācijāsMākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Miršanas laiks/vieta11.11.1941
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas
2014.g. 8. oktobra pēcpusdienā Priekuļu novada Veselavas pagasta "Lejas Pintuļos" (koordinātas ŠEIT) svinīgi tika atklāta piemiņas vieta pirmā no auduma izgatavotā Latvijas karoga autoram, pedagogam un publicistam Jānim Lapiņam. Īstais pēc J.Lapiņa meta 1916.g. šūtais karogs glabājas Cēsu vēstures un mākslas muzejā, taču iniciatīvas grupa izgatavojusi tā atdarinājumu, kas šeit turpmāk tiks pacelts valsts svētkos un citos svinīgos brīžos.
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu krājumu "Laikmetīgais un mūžīgais".
Literatūra
1935

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par izdevumu "E. Virzas Kopoti raksti".
Literatūra
1939


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Veselavas pagasts
(Veselavas pagasts, Priekuļu novads)
25.06.1885Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Rauna
(Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads)
1902IzglītojiesCiems
3Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Valmiera
(Valmiera)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Valmiera
(Valmiera)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1905IzglītojiesPilsēta
7Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
(Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia)
1914 - 1915IzglītojiesĒka, māja
8Vīne
(Vienna, Austria)
1921IzglītojiesPilsēta
9Ritterstraße 26, Leipzig
(Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany)
1922 - 1923IzglītojiesĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
11.11.1941Miršanas laiks/vietaPilsēta
11Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.