Jānis Grots

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (85); Atdzejotājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (15)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Grots
PseidonīmsJ. Mežmaliets, J. Laimrīts, Titus, Ansis Aivieksts, Tenis Brītiņš
Personiska informācijaGROTS Jānis (1901.9.II Ērgļu pag. Silamuižā - 1968.30.XI Rīgā, apbed. Ērgļu vecajos jeb Blaumaņa kapos) - rakstnieks.
Dz. muižas rentnieka ģim. Māc. Ērgļu pag. pareizticīgo sk. (1908-10), Ērgļu draudzes sk. (1910-14), Jaunpils (Zaubes) pareizticīgo psk. (1914-15). Pirmie dzejoļi sar. jau skolas laikā. Sākot ar 1915, laikr. "Jaunais Vārds" ar parakstu J. Mežmaliets public. G. korespondences par lauku dzīvi Ērgļu pagastā. 1917 G. iestājās Rīgas kultūrtehniskajā sk., kas 1. pas. kara laikā tika evakuēta uz Tveru, 1918 sk. atgriezās Rīgā, un G. turpināja mācības līdz 1919.
Pirmais G. public. dzejolis "Uz Dzimteni" laikr. "Baltijas Ziņas" 1918.26.X. G. kā eksternis beidzis vsk. (1920) un māc. Ljas Augstskolas (vēlāk LU) Tautsaimn. un tiesību zin. fak. Tiesību zin. nodaļā (1920-27). G. bija LU studentu pad. loc., žurn. "Studentu Domas" red. (1923), Ljas Ārpussk. izglītības pad. lektors. Paralēli studijām G. strādāja dzelzceļu virsvaldē par jaunāko konduktoru (1920-21), vēlāk Darba min-jas pagaidu strādnieku apdrošināšanas kasē par kontrolieri (1922-26). 1921 IV-VI uz aizdomu pamata par piederību nelegālai komunistu org-jai G. apcietināja un ievietoja Rīgas Centrālcietumā. Studiju laikā G. nopietni pievērsās lit. darbam. G. uzņēma Latvju rakstn. un žurnālistu arodb-bā (1923) un lit. b-bā "Domas" (1924, abās līdz 1934 V). 1924 G. iestājās LSDSP un strādāja laikr. "Sociāldemokrāts" par lit. daļas vad. un t-ra kritiķi (līdz 1934). Kad 1926 nodibinājās Strādnieku t-ris, G. kļuva par tā dramaturgu (lit. daļas vad. līdz 1931). T-rī iestud. vairākas G. lugas. G. bija viens no jauno rakstn. grupas "Trauksme" dibinātājiem un žurn. "Trauksme" red. kolēģijas loc. (1928-31). 1934-40 G. bieži uzturējās laukos (Ērgļos, Vitrupē), pelnīja iztiku ar neregulārām publikācijām presē, savu lugu izrādēm un fizisku darbu. Izd. dzejoļu krāj. "Pavasara ūdeņi" (1925, "Vējš no jūras" (1927), "Vakara mākoņi" (1930), "Dziļos sniegos" (1937). 1936 žurn. "Atpūta" public. četras G. vēstules dzejā - vēlākais nos. "Vēstules Solveigai" (1938). 1936, veidojot dialogu dzejā, E. Ķezbere public. "Vēstules Pēram Gintam", 1978 - Ā. Elksne. G. pirmajos krājumos aktīvs, rev. patosa pilns romantisms, kam raksturīgi ekspresion., vietumis arī reālistiski akcenti. G. dzejā skan abstraktas sociālas idejas - ticība cilvēces atjaunotnei sociālismā, sapnis par brīvu, vienlīdzīgu, brālīgu cilvēci, par cilvēcības reabilitāciju. Vēlākajos krāj. G. romantisms transformējas individuālajā, intīmajā pārdzīvojumā. G. ir spilgts liriķis, kura dvēseliskie pārdzīvojumi gūst atbalsi dabā; intonatīvi raksturīga skumja, sāpīga smeldze, rezignācija, metafor., gleznieciska izteiksme, pārsvarā stingra panta forma, ekspresionisma ietekmē arī brīvais pants. 20.gados G. viens no pirmajiem latv. valodā atdzejojis S. Jeseņina, kā arī A. Bloka u.c. kr. dzejn. darbus, tulk. prozu (A. Sinklera "Ņujorka", 1924, H. Velsa "Kad pamostas guļošais", 1927, J. Hašeka "Drošsirdīgā kareivja Šveika piedzīvojumi", 1927-29).
20. gadu b. un 30. gados G. aktīvi darbojās dramaturģijā, sarakstīdams vairāk nekā desmit lugu: "Skrandu karaļi" ("Ēnu spēle", t-rī 1928), "Meža dziesma" (t-rī 1929, per. 1930), dzejas inscenējums "Akmeņkaļi", "Lai dzīvo nost!" (abi t-rī 1929), "Sveiki brīvā Latvijā!" (t-rī 1929, grām. 1930), "Steņka Razins" (t-rī 1931), "Zelta blusa" (1936), "Zelta atslēga" (t-rī 1936, grām. 1937), "Puškins" (grām. un t-rī 1937), "Dzīves viļņos" (t-rī 1938). Dažu lugu teksts nav saglabājies vai palicis nepabeigts ("Pēdējā interpelācija", t-rī 1930, "Mecenāti", t-rī 1933, u.c.). 20.-30. gados G. rakstījis arī stāstus, tēlojumus un aprakstus (public. Kopotos rakstos).
1940-41 strād. par tulkotāju Valsts izdevniecībā; tulk. A. Ostrovska lugu "Pašu ļaudis, iztiksim", S. Mstislavska rom. "Pavasara putns" (1947) u.c.
Vācu okupācijas laikā G. vasarās uzturējās Ērgļu c. Grotupēs, kur strādāja lauku darbu. 1944 izdots dzejoļu krāj. "Klusums" (Raiņa un Aspazijas lit. fonda godalga 1944 IX).
Karam beidzoties, G. strād. par korespondentu laikr. "Cīņa" (1944), par lit. līdzstr. (1945) un lit. un mākslas daļas vad. (1946-48) laikr. "Literatūra un Māksla". Izd. dzejoļu krāj. "Rīta stunda" (1946), "Nākamība" (1948), "Augšanas prieks" (1951), "Vakaru stāsti ciemā" (1959), dzeja bērniem "Padomju saulē" (1950) un "Pirmajā sniegā" (1966). G. pad. laika dzejā izvērsti gandrīz vai visi šim posmam raksturīgākie motīvi: atbrīvotās pad. dzimtenes un dzīves atjaunotnes cildinājums, tautu draudzības, aktuālu notikumu apjūsmošana. Dzejas izteiksmē patētika, deklaratīvisms, frāžainība; paliekoša vērtība liriskajai dzejai. G. rakstījis arī t-ra recenzijas (1944-48), rakstus par lit. (1944-67). G. dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem (J.Reinholds, A. Žilinskis, J.Ķepītis, Jēkabs Mediņš, Jēkabs Graubiņš, J.Ozoliņš, P.Līcīte u.c.). RS b. (1946). LPSR N.b.k.d. (1967). - Ps.: J. Mežmaliets, J. Laimrīts, Titus, Ansis Aivieksts, Tenis Brītiņš. G. dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem (J. Reinholds, A. Žilinskis, J. Ķepītis, Jēkabs Mediņš, Jēkabs Graubiņš, J. Ozoliņš, P. Līcīte u.c.).
Ērgļu kapos 1981 uzstādīts kapa piemineklis (tēln. L. Līce).
Kopoti raksti 7 sēj. (1968-74). Izlases (1957,1979), "Cimdu pāris" (1981), "Solveiga mana!" (1999)..
L. Bērsons I. Jāņa Grota gadi un dienas // Grots J. Kop.r. R., 1974. 7.sēj.; t.p. Bibliogrāfija// Turpat; Vējāns A. Sniegu un ziedu puteņos // Karogs, 1976, 2-3; Lūsiņš O. Draudzība ar dzejnieku Jāni Grotu // Varavīksne. 1987. R., 1987; Pijols I. Pats līdz sirdij sniegos stāvi // Grots J. Solveiga mana! R., 1999.
I. Kalniņa


GROTS Jānis (*1901.9.II Madonas raj. Ērgļu pag. Silamuižā – † 1968.30.XI Rīgā; apbed. Ērgļu kapos) – rakstnieks un publicists, mūz. kritiķis. Māc. Ērgļu pag. pareizticīgo sk. (1908-10), Ērgļu dr. sk. (1910-14), Jaunpils (Zaubes) pareizticīgo psk. (1914-15), Rīgas vidējā kultūrtehn. sk. (1917-18 evakuācijā Tverā, 1918-19 Rīgā). 1919-20 dienējis armijā, 1920 kā eksternis beidzis vsk. Studējis LU tiesību zinātnes (1920-27), bijis LU studentu padomes loceklis un žurn. Studentu Domas redaktors (1923), Ljas Ārpusskolas izgl. pad. lektors. Bijis Latvju rakstn. un žurn. arodbiedrības (1923-34) un literātu b-bas Domas (1924-34) dalībnieks. 1924 iestājies LSDSP. 1924-34 bijis laikr. Sociāldemokrāts t-ra kritiķis, 1926-34 arī šī izdevumalit. daļas vadītājs. 1926-31 ieņēmis dažādus amatus Strādnieku t-ra vadībā. Piedal. jauno rakstn. grupas Trauksme dibināšanā, 1928-31 līdzdarb. žurn. Trauksme red. kolēģijā. 1934-40 līdzās lit. darbībai strād. dažādus gadījuma darbus, 1940-41 bijis Valsts izdevniecības tulkotājs, vācu okupācijas laikā lielākoties uzturējies Ērgļos, pēc tam bijis laikr. Cīņa korespondents (1944) un lit. līdzstrādnieks (1945), laikr. Literatūra un Māksla lit. un mākslas daļas vadītājs (1946-48). 1946 iestājies Rakstnieku savienībā, 1967 saņēmis N. b. kult. darbin. nosaukumu. G. radošajā darbībā visnozīmīgākā vieta dzejai, sacerējis arī lugas, stāstus, tēlojumus un aprakstus. 1915-67 publicējis dažādas tematikas rakstus presē. Mūz. dzīvei pievērsies gk. laikr. Sociāldemokrāts slejās, kur regulāri iztirzājis operešu, dziesmuspēļu un muzikālo komēdiju iestudējumus, īpaši Dailes t-rī. Atsevišķās publikācijās skāris arī vok. un simf. koncertus. Rakstos jūtami centieni pievērst plašu aprindu uzmanību kultūras dzīvei, tie bieži ietver ekskursus aplūkotā darba saturā un rašanās vēsturē, reizēm arī sociālkritiskas atkāpes. Vairākus operai un operetei veltītus rakstus publicējis arī laikr. Cīņa (1944-45) un Literatūra un Māksla (1948).
LIT: Bērsons I., Jāņa Grota gadi un dienas // Grots J. Kopoti raksti, 7, R., 1974, 307. lpp.; Kalniņa I., Grots Jānis // Latviešu rakstniecība biogrāfijās, projekta vad. A. Rožkalne, 2. izd., R., 2003, 225.-226. lpp.
B. Jaunslaviete
Nodarbespublicists
rakstnieks
literatūrkritiķis
mūzikas kritiķis
Dzimšanas vieta09.02.1901
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Dzimis Ērgļu pagasta Silamuižā.
Izglītojies1908–1910
mācījies Ērgļu pagasta pareizticīgo skolā

1917–1919
mācījies
Šī skola 1.pasaules kara laikā tika evakuēta uz Tveru, 1918 skola atgriezās Rīgā, un G. turpināja mācības līdz 1919.gadam.
1917 iestājās Rīgas kultūrtehniskajā skolā
Miršanas vieta30.11.1968
Rīga
Rīga
Apglabāts00.12.1968
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Apbedīts Blaumaņa kapos.
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Klusums".
1944

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1967

Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
09.02.1901Dzimšanas vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
30.11.1968Miršanas vietaPilsēta
3Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
30.11.1968ApglabātsCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.