Jānis Cīrulis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (1)

VārdsJānis Cīrulis
PseidonīmsComes, Cis
Personiska informācijaCĪRULIS Jānis (*1897.31.XII Limbažu raj. Umurgā – †1962.13.II Toronto, Kanādā; apbed. Toronto Jorkas kapsētas latv. nodalījumā) – komponists, mūz. kritiķis, kordiriģents, pedagogs. Tēvs, amatnieks, bijis talantīgs sadzīves muzikants. C. 1914 beidzis Valmieras pils. skolu, kur kādu laiku apguvis vijoļspēli pie Jēkaba Mediņa. Tad vienu gadu māc. RĶMS. 1915-16 pavadījis Rezerves pulka dienestā Novgorodas guberņā, 1916 nolicis vsk. abitūrijas eksāmenu pie Spb Kadetu korpusa, turpin. dienestu Latv. strēlnieku daļās Tērbatā. 1917 ticis demobilizēts un devies uz Spb, tur privāti māc. vijoļspēli pie Joanesa Nalbandjana. Krievijas pilsoņu kara laikā nonācis Vitebskā, kur īsu laiku vad. latviešu kori. 1918 vasarā atgriezies Ljā, Valmierā vad. vietējās Amatnieku b-bas kori un privāti mācījies diriģēšanu pie Artura Bobkovica. 1919 pavasarī brīvprātīgi iestājies Ljas atbrīvošanas armijā, rudenī demobilizēts, uzņemts LK Edmundo Lučīni vijoļsp. klasē. Tur stud. 3 semestrus. Karā iegūtās rokas slimības dēļ un pēc E. Lučīni ieteikuma atstājis vijoļspēli un 1921 pārgājis uz Jāzepa Vītola komp. teorijas klasi. Līdztekus darbojies par mūz. un dziedāš. skolot. Viļa Olava komercskolā, mūz. teorijas pasn. Rīgas TK un diriģējis Ljas Nacionālās jaunatnes savienības kori (1923), bijis arī ~10 Ljas novadu dz. dienu diriģents. Literāta Teodora Zeiferta ierosmē C. 1922 sācis mūz. kritiķa darbu, kas kļuvis par viņa mūža galveno nodarbošanos. Bijis pastāvīgs līdzstrādnieks žurn. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1922-26), avīzēs Latvijas Vēstnesis (1924-25), Latvis (1926-34), Pēdējā Brīdī (1934-36), rakstījis arī žurn. Burtnieks, Mūzikas Apskats, Ilustrētais Žurnāls u. c. Otrā pas. kara gados mūz. kritiķis laikr. Tēvija, no 1942 arī Jelgavas laikr. Zemgale, rakstījis žurnālā Latvju Mēnešraksts u.c. Parakstījies ar pseidonīmiem Comes, Cis.  Bijis pasn. Rīgas SkI (1936-37), tad Cēsu SkI (1938-40), kur vad. arī korus. No 1940 vadījis oblig. teorijas kl. Rīgas MV un pasniedzis Rīgas Ekonomiskajā  tehnikumā. Jau no 20. gadu vidus guvušas ievērību C. kora dziesmas – viņa vienīgais un turklāt gandrīz tikai lirikā centrētais jaunrades žanrs. „Cīruļa dziesmas mums rāda viegli rezignēto un drīzāk iekšēji vērsto skatienu muzikālās domas risināšanā. Šī mūzika ir mūsu un, labākajā nozīmē, arī dziļi latviska” (Imants Sakss). C. bijis viens no pirmajiem latv. bērnu koru repertuāra radītājiem –  autorkrājumi Dziesmu pūriņš: 66 dziesmas pamatskolām un vidusskolu sieviešu koriem (R. 1938; 2. saīsinātais izdevums 33 dziesmas skolēnu koriem, Augsburgā 1948); Tēvzemes dziesmas. Vidusskolu jauktiem koriem, (R. 1938). 1944 C. izbraucis uz Vāciju, par mata tiesu izglābies no bojāejas zem degbumbu krusas Berlīnē, nonācis Detmoldā, kur bijis Jāzepa Vītola palīgs Baltijas Mūz. koledžā (1946), sarakstījis mūz. teorijas māc. grāmatu, izveidojis turienes jauniešu kori. 1948 izceļojis uz Kanādu, apmeties Vinipegā (līdz 1951), tur vad. LB kori, eksterni ieguvis klav. skaņotāja un tehniķa diplomu, ar šo arodu pelnījis iztiku arī vēlāk. 1951-55 vad. Hamiltonas LB vīru kori, bijis ērģeln. latv. draudzē, strād. slimnīcā. No 1955 vad. arī vīru kori Viesturs (vietējo šī kora vienību), ko turpinājis 1957-59 Toronto, tur vadījis arī siev. dubultkvartetu Līga, tad jk. Daina (1960-62). Bijis virsdiriģ. 1. Latv. dz. dienās (1952) un 1. (1953), 2. (1957), 3. (1961) Latv.dz. sv. Kanādā. Kritika atzīmējusi „viņa vieglo, noteikto un apvaldīto žestu. Vēl vairāk izceļama C. formas sajūta un frāzējums. Iedziļinoties katras dziesmas tekstā, viņš to ar kori it kā dziedot deklamē” (Voldemārs Linde). C. bijis Kanādas Latv. dz. sv. b-bas pirmais vadītājs (1957-62), Toronto Latv. koncertapvienības dibināšanas iniciators un valdes priekšsēdis (1960), Latviešu Preses b-bas Kanādas kopas valdes loceklis, piedal. skaņdarbu konkursu žūrijās. Turpinājis mūz. kritiķa darbību avīzēs Laiks, Lja Amerikā u.c. 1957-59 publicējis periodikā savas dzīves atmiņas un laikabiedru literāros portretus, kas vēlāk apkopoti grāmatā Muzikanta piezīmes.
SKAŅDARBI. Jauktajam korim: Maldi (1924, K. Skalbe); Vīzija (1935, E. Stērste) u. c., pavisam 59 dz., no tām 22 tdz. apdares. Vīru korim: Jaunība jeb Līgo (1935, R. Blaumanis); Ave Maria (1935, K. Štrāls); Aizejot (1960, A. Eglītis) u. c., pavisam 21 dz. Sieviešu korim: Karoga dziesma (Rainis); Laimes meklētāji (1938, K. Jēkabsons) u.c., pavisam 17 dz., no tām 9 tdz. apd. Skolēnu (bērnu) korim: Dusa (F. Bārda);Pavasaris (A. Kurcijs) u.c., pavisam 58 dz., no tām 35 tdz. apdares.
DARBI. Grāmatas: Dziesmu avots:Mūzikas elementārteorijas un solfedžo kurss skolām un pašmācībai, Augsburgā 1946;  Mūzikanta piezīmes, Kanādā, 1961. Raksti: Klusie spēlmaņi // Tēvija, 1943. 6. XII; Skaļie spēlmaņi // Tēvija, 1943. 24. XII; Atmiņas par Valmieru // Tēvija, 1943. 17. VII; J.Vītols klasē // Tēvija, 1943. 6. XI;  Aspazija mūzikā // Tēvija , 1943. 20. XI; Mūzikanta atmiņas // Nedēļas Apskats, 1947. 10. I, 17. I, 29. I
DISKOGR.: LP, Rota dzied [tdz. apd. Dižens puisis, daiļa rota, Hamiltonas latv. jaunatnes pulciņa meiteņu kvintets], ST 56001-2, RCA Victor Recording Services Dep., 1970 Kanādā; LP, Toronto vanadžu koris Zīle. Diriģents Arvīds Purvs [sievk. Saule laivā], J-17574, J-Mar Electronics Ltd., 1976 Toronto; LP, Sveiciens dziesmu draugiem. Vīru koris Krīvs [vk. dz. Koklētājs, diriģ. L. Bērziņš], 1975, Kalifornijā; LP, Eiropas latviešu dziesmu svētki Londonā. Kopkoru koncerts Alberta hallē Londonā [sievk. dz. Saule laivā, diriģents A. Purvs], LIL 301, Lilac Records, 1971, Londonā; LP, XX Vispārējie Latviešu dziesmu svētki. Mana dziesma, II [Maldi, sievk. Dzintars, diriģ. I. Bērziņš], C10 30 355 008, Melodija, 1990, Rīgā.  
LIT.: LSMP, R. 1930, 67. lpp.; Poruks J., Cīruļu Jānis piecdesmitgadnieks // Nedēļas Apskats, 1947. 22. XII; Lesiņš K., Jānis Cīrulis piecdesmitgadnieks // Latvija, 1948. 22. I; Vētra M., Dziesmotais mūžs // Laiks, 1957. 21. XII; Jērums A., Komponistam Jānim Cīrulim 60 mūža gadi // Londonas Avīze, 1958. 3. I;  Rudzītis J., Mūzikanta piezīmes // Laiks, 1961. 14. X; Krolls O., Aiz zelta priekškara, Čikāgā, 1966, 8. lpp.; Val. B., Aizsaulē aizgājušie trimdinieki. Komponists Jānis Cīrulis // Lju M, 1, 1968, 72. lpp.; Purvs A., Jānis Cīrulis un viņa kora dziesmas // Jānis Cīrulis, Kora dziesmas, Toronto, 1970, 5. lpp.; Sakss I., Izklaidētas lapas par Jāņa Cīruļa dzīvi un daiļradi // Māksla, 1991, 1, 55. lpp.
A. Klotiņš

Cīrulis
Jānis (1897.31.XII Umurgā - 1962.13.II Toronto, Kanādā) - komponists, mūzikas kritiķis.
Dz. amatnieka ģim. Beidzis Valmieras psk. (1910) un pils sk. (1914). 1914 rudenī iestājies Ķeizariskajā mūz. sk. Rīgā. 1915-17 bijis Krievijas armijā, 1918 atgriezies Ljā. 1919 Ljas konservatorijā māc. kompozīciju pie prof. J.Vītola. Bijis dziedāšanas skolotājs V.Olava komercsk., mācību spēks Rīgas skolotāju inst., kas 1938 pārcēlās uz Cēsīm. Agri guvis ievērību ar savām kora dziesmām, sar. aptuveni 35 kora dziesmas. 1940-41 vadījis teorijas klasi Rīgas mūz. skolā un bijis skolotājs Rīgas ekonomiskajā tehnikumā. Mūz. kritikas parakstījis ar ps. Comes, Cis.
1944 izbraucis uz Vāciju, strād. bēgļu mūz. sk. Detmoldā. 1948 izceļojis uz Kanādu - uz Vinipegu, pēc tam uz Hamiltonu. Strād. Hamiltonas slimnīcā par sanitāru, apkopēju un citus darbus, vadījis Hamiltonas latv. b-bas kori (1951-56), vīru kori "Viesturs" (1955-59) un jaukto kori "Daina" (1961-62). Strād. arī par klavieru skaņotāju. Bijis Latv. preses b-bas Kanādas kopas valdes loc., rakstījis mūz. recenzijas laikr. "Laiks" un "Latvija Amerikā".
Literāri nozīmīga atmiņu grām. "Muzikanta piezīmes" (1961), kurā, vēstot par savām dzīves gaitām, C. interesanti un kolorīti tēlojis daudzus 20 gs. pirmās puses latv. kultūras darbiniekus dažādās situācijās.
L. Sakss I. Izklaidētas lapas par Jāņa Cīruļa (1897-1962) dzīvi un daiļradi // Māksla, 1991, 1.
A.Rožkalne
Nodarbesdiriģents
komponists
literatūrkritiķis
pedagogs
mūzikas kritiķis
Dzimšanas vieta31.12.1897
Umurga
Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads
Izglītojies1910
mācījies
beidzis Valmieras psk.

1914
mācījies
beidzis Valmieras pils sk.

1914
mācījies
Ķeizariskajā mūz. sk. Rīgā

1919
studējis
Ljas konservatorijā māc. kompozīciju pie prof. J.Vītola
Miršanas vieta13.02.1962
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Umurga
(Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads)
31.12.1897Dzimšanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.