Jānis Cimze

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (5)

Vienības: Iesūtītājs (6)

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsJānis Cimze
Personiska informācijaCIMZE Jānis (1814.3.VII Raunas pag. Cimzas pusmuižā - 1881.22.X Valkā, apbed. Lugažu kapos) - pedagogs un komponists.
Dz. vagara ģim. Beidzis Raunas draudzes sk. (1830), pēc tam bijis mājskolotājs Rozes muižā un Smiltenē, skolotājs Valmieras draudzes skolā.
Pirmā publikācija - vēst. stāsts "Tēvu zemes mīlestība" laikr. "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" 1835.7.XI. Māc. Vācijā, Veisenfelsas skolotāju seminārā (1836-38), bijis brīvklausītājs Berlīnes univ. (ped., filoz., teoloģijas lekcijās, 1938-39). 1939-81 vadījis Vidzemes skolotāju semināru (sākumā Valmierā, no 1849 Valkā), kur sagatavoti 479 skolotāji. Semināra audzēkņu vidū bija vēlāk ievērojami rakstnieki, sab. darb., koru dibinātāji un vadītāji. C. sar. Vidzemes ģeogrāfijas māc. grām. (palikusi rokrakstā), prasījis radikāli uzlabot māc. grām. saturu ("Uber lettische Schulbucher", rokraksts atrodas Misiņa b-kā). Pirmais sācis krāt. un apdarināt latv. tdz. melodijas. Sast. krāj. "Dziesmu rota" (1-8, 1872-84) - latv. kora kult. profesionālās mūzikas pamatu (apdarinājis apm. 350 latv. tdz. vīru, jauktiem un bērnu koriem).
1888. g. kapos C. uzcelts piemineklis .
L. Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta"..Cēsis; R., 1924.1.sēj.; Kalniņš J. Jānis Cimze. Vidzemes draudzes skolotāju semināra pirmais direktors. R., 1914; Veics V. Jāņa Cimzes pedagoģiskā darbība // Skolotāju Av., 1985, 30.I; Tooms V. Latviešu skolu tēvam - 180 // Druva, 1994, 2.VII.
I. Rubule

CIMZE Jānis (*1814.2.VII nevis 3.VII; pēc vecā stila 20.VI, Cēsu raj. Raunas pag. Cimzas pusmuižā - †1881.22.X Valkā, apbed. Lugažu kapsētā, kur 1888 uzcelts piemineklis ) – pedagogs, pirmais latv. mūziķis, kurš krājis un apdarinājis tautasdz. koru vajadzībām. Brālis Dāvis C. Māc. Raunas dr. sk., kur ērģeļspēli apguvis pie Jāņa Gaiķa. No 1830 bijis mājskolot. Raunas pag. Rozes muižā, tad Smiltenē. No 1833 Valmieras dr. sk. skolotājs, ērģelnieks un priekšdziedātājs Valmieras ev. lut. draudzē. Pēc Vidzemes mācītāju sinodes lēmuma (1834) un Valmieras mācītāja Ferdinanda Valtera ieteikuma 1836 nosūtīts uz Vāciju, lai sagatavotos darbam jaundibināmā skolot. seminārā. Tur stud. Saksijas SkS Veisenfelsā, ko vad. ievērojamais mācību metodiķis V. Harnišs. Skolu mūz. metodiku C. te māc. pie E. Henčela, kā arī stud. vij., klav. un ērģ. spēli. Pēc semināra abs. 1838 C. ceļojumā iepazinies ar Vācijas, Šveices, Austrijas un Ziemeļitālijas skolu iekārtu un ped. izglītības iestādēm. No 1838 rudens viņš vienu gadu klausījies humanitāro stud. kursus Berlīnes U, kur piesavinājis A. Dīstervega tautskolu attīstīšanas idejas, kā arī māc. mūziku pie Ludviga Erka – vācu tdz. apdarinātāja. Pēc tam C. atgriezies Ljā, kur no 1839 rudens līdz mūža beigām bijis skolot. un faktiskais mācību pārzinis Vidzemes draudzes skolu SkS Valmierā, no 1849 – Valkā. Tikai 1864 viņam piešķirts direktora postenis, taču arī pēc tam bijis jārēķinās ar semināra kuratoriju, kas sastāvēja no vācu ev. lut. mācītājiem un muižniekiem, un jācīnās pret prasībām sašaurināt mācību saturu un ierobežot latv. valodas tiesības. 19. gs. 2. pusē kuratorijas spiediens arvien pieauga, bet vienlaikus C. saņēma pārmetumus par latv. skolot. pārvācošanu un konformismu no tautas atmodas darbinieku puses, ar kuriem viņš nesapratās. Šādos apstākļos C. darbības ilglaicību un stabilitāti nodrošināja viņa neaizvietojamais audzinātāja profesionālisms. Viņš seminārā mācījis dziedāšanu, vij. un ērģ. spēli, harmoniju. No 430 skolotājiem, ko C. izaudzinājis 42 gadu laikā, par koru diriģentiem kļuva > 40, arī starp pārējiem bija dziedāš. skolotāji. Absolventu vidū mūziķi Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis), Indriķis Zīle, Jānis Sērmūkslis, Ernests Ūdris, literāti Juris Neikens, Jānis Ruģēns, Jēkabs Pilsātnieks, Jēkabs Zvaigznīte u. c., igauņu mūziķi Aleksandrs Kunileids [Kunileid], Frīdrihs Augusts Sēbelmans [Säbelmann], Aleksandrs Tomsons [Thomson], Aleksandrs Lēte [Läte] u. c. C. bijis J. H. Pestalocija atziņu piekritējs pedagoģijā un balstījis audzināšanu uz darba tikuma, kristīgās ētikas principiem, uzsvēris pašcieņas nozīmi, bijis pirmais latvietis, kurš lietojis jēdzienu kalpot savai tautai.” C. apdarinājis ~ 300 latv. tdz. koriem. Tautas melodiju izpratni viņš bija aizguvis 19. gs. vācu tdz. repertuārā, kas folkloras dziļākās savdabības bija jau zaudējis un piesavinājis sava laika profesionālās mūz. standartus. Tos C. bieži piemērojis arī latv. melodiju harmonizācijās: nepareizi metrizējis, ignorējis dabiskās skaņkārtas, pasvītrojis autentiskās kadences. Tas viņam pārmests un, dažkārt, pārmērīgi, jo viņa laika Vidzemes tdz. jaunākais slānis, no kurienes ņemts apdarināmā materiāla vairākums, sentimentālisma ietekmē arī bija jau sācis piemēroties profesionālās mūz. prasībām, un tāpēc ne vienmēr nonāk pretrunā ar C. harmonizācijām. Viņa apdares lika pamatu latv. koru nacionālajam repertuāram un vairākus gadu desmitus bija tā kodols, ietekmēja daudzus komponistus un joprojām nav izzudušas no dz. sv. programmām. Tdz. apdares ir ~ puse no C. pamatdarbā Dziesmu rotā publicētajām kordziesmām. Pārējās ir vācu komp. oriģināldz. koriem, kas arī bija svarīga latv. koru repertuāra sastāvdaļa 19. gs. pēdējā trešdaļā un palīdzēja tiem atbrīvoties no bazn. pārāk ciešās aizbildniecības. 1981 Valkas MS piešķirts Jāņa C. vārds, pie bij. semināra ēkas (tag. Novadpētniecības muzeja) izveidota C. piemiņas vieta (tēln. A. Dumpe, arhit. A. Dripe, A. Heinrihsons). 1989 C. atklāts piemineklis Raunā (tēln. R. Getautis).
DARBI: Dziesmu rota, krājums koriem a capella 8 daļās: I - Jaunekļiem un vīriem. Dārza puķes: Vāciešu dziesmas, Leipciga 1872; II - Jaunekļiem un vīriem. Lauku puķes: Latviešu tautasdziesmas, Leipciga 1872; III - Jaunekļiem un vīriem. Lauku puķes: Latviešu tautasdziesmas, R.1874; IV - Jauktiem koriem. Lauka puķes: Latviešu tautasdziesmas, R. 1874; V – Jauktiem koriem. Dārza puķes: Vāciešu dziesmas, R.1875; VI – Skolas bērniem, R. 1876; VII – Jauktiem koriem (J. Neilanda red.) Lauka puķes: Latviešu tautasdziesmas, R. 1884; VIII – Jauktiem koriem (J. Neilanda red.). Dārza puķes: Vāciešu dziesmas, R. 1884; Dzīsmes, im Dialekt um Bolwa in Litthauen [tdz. pieraksti ar komentāriem] 1875, rokr., LNB RR
DISKOGR.: LP, Jānis Cimze [latv. tdz. apd. korim, LRd koris E. Račevska vad.], 33D 00014519-20, Melodija, Rīgā; CD, Līgo. Rīgas kamerkoris Ave Sol, diriģ. I. Kokars [Jāņu dz. apd.], 9609, AG, 1996, Rīgā
LIT.: Švehs E., Vidzemes skolas skolmeisteru un skolmeistera J. Cimzes goda svētki tai 17. jūn. 1864; Piemiņa brāļiem Cimzēm // Muzikas Druva, 1906. 10/11, 137. lpp.; Kalniņš J., Jānis Cimze, Vidzemes draudzes skolotāju semināra pirmais direktors, R. 1914; Straume J., Jānis Cimze // MNd, 1926, 1; Birkerts A., Latviešu inteliģence savās cīņās un gaitās, R. 1927; Rinkužs K.,Jānis Cimze, R. 1938; Lūse L., Jānis Cimze un viņa laikmets // LM, VI, R. 1967, 127.lpp.; Mediņš K., Jānis Cimze // LjuM, 6, 1973, 510.lpp., Bērziņa Dz., Jānis Cimze // LM, X, R. 1973, 90. lpp.; J. Cimze, Valka, 1989; Staris A., Viņš un viņa laiks //Skolotāju. Avīze., 1981. 21. VI; Kļaviņš Dz., Uz balsīm pret tumsības mūriem // Māksla, 1989, 6, 65. lpp.; Kestere I., Paipala I., Būt skolotājam: Jānis Cimze un viņa audzēkņi // Laikmets un personība, 6, (sast. A.Krūze), R. 2005., 115. Lpp.
L. Fūrmane, A. Klotiņš

CIMZE
Jānis ( * 1814. 2.VII (20.VI) Cēsu raj. Raunas pag. Cimzas pusmuižā - † 1881. 22. X Valkā, apb. Lugažu kapsētā, kur 1888 uzcelts piemineklis ) – pedagogs, pirmais latv. mūziķis, kurš krājis un apdarinājis tautasdziesmas koru vajadzībām. Brālis Dāvis C. Māc. Raunas dr. sk., kur ērģeļspēli apguvis pie J.Gaiķa. No 1830 bijis mājskolot. Raunas pag. Rozes muižā, tad Smiltenē. No 1833 Valmieras draudzesskolas. skolotājs, ērģelnieks un priekšdziedātājs Valmieras ev. lut. draudzē. Pēc Vidzemes mācītāju sinodes lēmuma (1834) un Valmieras mācītāja F.Valtera ieteikuma 1836 nosūtīts uz Vāciju, lai sagatavotos darbam jaundibināmā skolot. seminārā. Tur stud. Saksijas Skolotāju semināra Veisenfelsā, ko vad. ievērojamais mācību metodiķis V.Harnišs. Skolu mūzikas metodiku C. šeit mācījies pie E.Henčela, kā arī stud. vij., klav. un ērģ. spēli. Pēc semināra absolvēšanas 1838 C. ceļojumā iepazinies ar Vācijas, Šveices, Austrijas un Ziemeļitālijas skolu iekārtu un ped. izglītības iestādēm. No 1838 rudens viņš vienu gadu klausījies humanitāro stud. kursus Berlīnes Universitātē, kur piesavinājis A.Dīstervega tautskolu attīstīšanas idejas, kā arī māc. mūziku pie L.Erka – vācu tdz. apdarinātāja. Pēc tam C. atgriezies Ljā, kur no 1839 rudens līdz mūža beigām bijis skolot. un faktiskais mācību pārzinis Vidzemes draudzesskolu skolotāju seminārā Valmierā, no 1849 – Valkā. Tikai 1864 viņam piešķirts direktora postenis, taču arī pēc tam bijis jārēķinās ar semināra kuratoriju, kas sastāvēja no vācu ev. lut. mācītājiem un muižniekiem, un jācīnās pret prasībām sašaurināt mācību saturu un ierobežot latv. valodas tiesības. 19.gs. 2. pusē kuratorijas spiediens arvien pieauga, bet vienlaikus C. saņēma pārmetumus par latv. skolot. pārvācošanu un konformismu no tautas atmodas darbinieku puses, ar kuriem viņš nesapratās. Šādos apstākļos C. darbības ilglaicību un stabilitāti nodrošināja viņa neaizvietojamais audzinātāja profesionālisms. Viņš seminārā mācījis dziedāšanu, vij. un ērģ. spēli, harmoniju. No 430 skolotājiem, ko C. izaudzinājis 42 gadu laikā, par koru diriģentiem kļuva > 40, arī starp pārējiem bija dziedāš. skolotāji. Absolventu vidū mūziķi Baumaņu Kārlis, I.Zīle, J.Sērmūkslis, E.Ūdris, literāti J.Neikens, J.Ruģēns, J.Pilsātnieks, J.Zvaigznīte u.c., igauņu mūziķi A.Kunileids, F.A.Sebelmans, A.E.Tomsons, A.Grencsteins, A. Lette [Lätte] u.c. C. bijis J.H.Pestalocija atziņu piekritējs pedagoģijā un balstījis audzināšanu uz darba tikuma, kristīgās ētikas principiem, uzsvēris pašcieņas nozīmi, bijis pirmais latvietis, kurš lietojis jēdzienu „kalpot savai tautai”. C. apdarinājis ~ 300 latv. tdz. koriem. Tautas melodiju izpratni viņš bija aizguvis 19. gs. vācu tdz. repertuārā, kas folkloras dziļākās savdabības bija jau zaudējis un piesavinājis prof. mūz. standartus. Tos C. bieži piemērojis arī latv. melodiju harmonizācijās: nepareizi metrizējis, ignorējis dabiskās skaņkārtas, pasvītrojis autentiskās kadences. Tas viņam pārmests un, dažkārt, pārmērīgi, jo viņa laika Vidzemes tdz. jaunākais slānis, no kurienes ņemts apdarināmā materiāla vairākums, sentimentālisma ietekmē arī bija jau sācis piemēroties profesionālās mūz. prasībām, un tāpēc ne vienmēr nonāk pretrunā ar C. harmonizācijām. Viņa apdares lika pamatu latv. koru nacionālajam repertuāram un vairākus gadu desmitus bija tā kodols, ietekmēja daudzus komponistus un joprojām nav izzudušas no dziesmu svētku programmām. Tdz. apdares ir ~ puse no C. pamatdarbā publicētajām kordziesmām. Pārējās ir vācu komp. oriģināldziesmas koriem, kas arī bija svarīga latv. koru repertuāra sastāvdaļa 19. gs. pēdējā trešdaļā un palīdzēja tiem atbrīvoties no bazn. pārāk ciešās aizbildniecības. 1981 Valkas Bērnu mūzikas skolai piešķirts Jāņa C. vārds, pie bij. semināra ēkas (tag. Novadpētniecības muzeja) izveidota C. piemiņas vieta (tēln. A.Dumpe, arhit. A.Dripe, A.Heinrihsons). 1989 C. atklāts piemineklis Raunā (tēln. R.Getautis).
Darbi: Dziesmu rota, krājums koriem a capella 8 daļās: I - Jaunekļiem un vīriem. Dārza puķes : Vāciešu dziesmas, Leipciga, 1872; II - Jaunekļiem un vīriem. Lauku puķes : Latviešu tautasdziesmas, Leipciga, 1872; III - Jaunekļiem un vīriem. Lauku puķes : Latviešu tautasdziesmas, R.,1874; IV - Jauktiem koriem. Lauka puķes : Latviešu tautasdziesmas, R., 1874; V – Jauktiem koriem. Dārza puķes : Vāciešu dziesmas, R.,1875; VI – Skolas bērniem, R., 1876; VII – Jauktiem koriem (J.Neilanda red.) Lauka puķes: Latviešu tautasdziesmas, R., 1884; VIII – Jauktiem koriem (J.Neilanda red.) Dārza puķes : Vāciešu dziesmas, R., 1884; Dzīsmes, im Dialekt um Bolwa in Litthauen [tdz. pieraksti ar komentāriem] 1875, rokr., LNB RR
Lit.: Švehs E. Vidzemes skolas skolmeisteru un skolmeistera J.Cimzes goda svētki tai 17. jūn. 1864; Kalniņš J. Jānis Cimze, Vidzemes draudzes skolotāju semināra pirmais direktors, R., 1914; Straume J. Jānis Cimze // Mnd, 1926, 1; Birkerts A. Latviešu inteliģence savās cīņās un gaitās, R., 1927; Rinkužs K. Jānis Cimze, R., 1938; Lūse L. Jānis Cimze un viņa laikmets // LM, VI, R., 1967, 127.lpp.; Mediņš K. Jānis Cimze // LjuM, 6, 510.lpp., Bērziņa Dz. Jānis Cimze // LM, X, R.m 1973, 90.lpp., J.Cimze, Valka, 1989; Staris A. Viņš un viņa laiks // Skolot. Av., 1981. 21. VI; Kestere I., Paipala I., Būt skolotājam. Jānis Cimze un viņa audzēkņi // Laikmets un personība, 6, (sast. A.Krūze), R. 2005, 115.lpp.

L.Fūrmane, A.Klotiņš
Nodarbesfolkloras pētnieks
diriģents
komponists
pedagogs
Dzimšanas vieta03.07.1814
Izglītojies1830
mācījies
beidzis Raunas draudzes skolu

1836–1838
mācījies seminārā
mācījies Veisenfelsas skolotāju seminārā Vācijā

1838–1839
studējis
brīvklausītājs pedagoģijas, filozofijas, teoloģijas lekcijās Berlīnes universitātē
Miršanas vieta22.10.1881
Valka
Valka, Valkas novads
Apglabāts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.