Jānis Butūzovs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Butūzovs
Kopsavilkums

Dzejnieks Jānis Butūzovs (1950) ir divu dzejoļu krājumu autors. Pirmais dzejoļu krājums "Melnbaltās dominantes" (1980) veidots klusinātā noskaņā, pievēršot uzmanību vārda semantikai. Otrā krājuma "Gaismas balāde" (1984) dzejas koptēls ir neskaidrāks, izteiksme sakāpināta, patētiska, tēlaini sabiezināta, raksturīgas ekspresīvas gleznas. Atzdejojis no krievu valodas (Marina Cvetajeva, Aleksejs Koļcovs, Inokentijs Aņņenskis un citi).

Profesionālā darbība1973: pirmpublicējums – dzejoļi "Mirklis" un "Es paņemšu tikai gaismu" – žurnāla "Liesma" 2. numurā.
1973: 30. martā uzņemts par Rīgas Jauno literātu savienības biedru.
1973: kļūst par Rīgas jauno literātu savienības biedru.
1982: sācis apgūt igauņu valodu Tartu Universitātē.

Dzejoļu krājumi

1980: Melnbaltās dominantes
1984: Gaismas balāde

Atdzejojumi un tulkojumi

No igauņu valodas

1984: Nīta, Ellena. Brīnumzeme. Rīga: Liesma.

No krievu valodas

1982: Cvetajeva, Marina. Lirika. (Kopā ar citiem.) Rīga: Liesma.
1983: Kosteņecka, Marina. Baltās kāpas. (Kopā ar Aiju Lāci un Rutu Zviedri.) Rīga: Liesma.
1984: Koļcovs, Aleksejs. Kur jūs, dienas tās. (Kopā ar citiem.) Rīga: Liesma.
1986: Aņņenskis, Inokentijs. Klusās dziesmas. (Kopā ar Māri Čaklo, Dagniju Dreiku, Klāvu Elsbergu, Jāni Rokpelni.) Rīga: Liesma.
Citātu galerija

Par krājumu "Melnbaltās dominantes" (1980)

"Grāmata nokrustīta panaivi, bet pretenciozi, katrā ziņā ar mēģinājumu vienā rāvienā izskaidrot pašas grāmatas un sava poētskā cela būtību. Liels vilcienos varbūt šī grāmata patiešām ir centrēta uz melnbalatajām polaritātēm, uz sakāpinātu atklāsmi, uz atklātu sludinājumu: "Mīlējiet, mīlējiet savus / negudros / Patiesībā svētītos, / Ja to nebūtu, kur jūs / salīzdinātos, / Kur vētītos?"
Taču pārliecinošāki piesitieni atrodas kaut kur vidū starp šīm dominantēm: silts veltījums mātei, kāda liriska pašapcere. Citiem vārdiem sakot, ne gluži pēc autora programmas. Tiesātāja, atziņas sludinātāja lomai, augstai, piepildītai patētikai Butuzova liriskā dzirksts bav sevišķi piemērota.
Vislielākās grūtības Jānism Butūzovam sagādā stils. Lielais vairums dzejoļu ir izteikti eklektiski, nesavienojas kopīgā lējumā, viendabīgā pārliecinošā poētiskā sistēmā."

Skujenieks, Knuts. Pēc tautās iziešanas. Literatūra un Māksla, 1981, 27. martā.

Par krājumu "Gaismas balāde" (1984)

"Vērtējot J. Butūzova pirmo dzejoļu krājumu, recenzents K. Skujenieks rakstīja: "Vislielākās grūtības Jānim Butūzovam sagādā stils. Lielais vairums dzejoļu ir izteikti eklektiski, nesavienojas kopīgā lējumā, viendabīgā un pārliecinošā poētiskā sistēmā" (LM, 1981, 13. num.). Otrā krājuma iznākšana apstiprina, ka šis spriedums joprojām ir aktuāls. "Gaismas balādē" salīdzinājumā ar pirmo grāmatu daudzkārt pieaugusi intonāciju un tēlu ekspresija, bet diemžēl vairojusies arī eksaltācija, emocionāla neprecizitāte un haotiskums. Mēģinot aptvert dzejoļu krājumā tēloto pasaules ainu, rodas iespaids, ka tajā valda biedējošs haoss, tur blīvējas, šļāc, verd, paceļas un grūst bezveidīgi un draudoši tēli, reizēm veidojas pat gluži apokaliptiskas vīzijas, piemēram, ciklā "Gaismas balāde", kurš devis nosaukumu visam krājumam [..]. Izņēmums ir nedaudzi noskaidrotāki, mierīgāki dzejoļi, kas veltīti mātei, tēvam, dzimtajai pusei, dabai. Savukārt kā izeja un glābiņš no šīs plosošo izjūtu ellītes iezīmējas divi spēki: mīlestība un gaisma; abi tie saplūst kopā apziņā vai cerībā —, ka izglābti no šīs grūstošās pasaules tiks tie, kas mīl [..].
Tieksme gandrīz ikvienam konfliktam piešķirt grandiozus pasaules katastrofas mērogus nesabalansējas ar pārliecinošu šo konfliktu būtības, psiholoģiskā satura atklāsmi un tādējādi veidojas paradokss, ka dzejoļos ir it kā daudz spēcīgu jūtu, bet... nav tās vietas, kur šīs jūtas krustojas, satek kopā, veido vienotu garīgu satvaru, ar kuru iespējams kontakts un dialogs. Varbūt par stipru teikts, ka nav, tomēr tā ir visai aptuvena un neskaidra.
Ir virkne darbu, kuros dzīves prieks un dzīves traģika izteikti samērā kompakti, svaigi, noskaņā pārliecinoši: "Labrīt", "Dziesmiņa", "Tās tumšās un vijīgās naktis...", "pūt vējiņi neaijā mani...", "Raiņa motīvs: trimda", "Es negribu neko, kas bijis..." u. c. Raksturīgi, ka tie ir apjomā nelieli darbi un ka vairākiem no tiem ir spēcīga skaniskā organizācija, kas daļēji kompensē ciešāku saišu trūkumu starp tēliem."

Čaklā, Inta.Otrā grāmata. Literatūra un Māksla, 1984, 23. novembrī.
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas laiks/vieta09.01.1950
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
"Ļūdiņi"

Izglītojies1966–1968 (Datums nav precīzs)
Jāņmuiža
Jāņmuiža, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads

2. Lauku profesionāli tehniskā skola


1968–1970
Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola
Rīga
Rīga

1970–1973
Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Filoloģijas fakultāte

Darbavieta1977–1980
Latvijas Enciklopēdiju redakcija
Rīga
Rīga

Redaktors


1980–1983
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktors PSRS tautu tulkotās daiļliteratūras redakcijā


1985–1986
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Rīga
Bibliotekārs

1986–1990
Laikraksts "Izglītība un Kultūra"
Rīga
Rīga

Tolaik – laikraksts "Izglītība", redaktors


1990–1995
Rīga
Rīga
Žurnāls "Labā Vēsts"

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
09.01.1950Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Jāņmuiža
(Jāņmuiža, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads)
1966 - 1968IzglītojiesCiems
3Rīga
(Rīga)
1968 - 1970IzglītojiesPilsēta
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1970 - 1973IzglītojiesĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1977 - 1980DarbavietaPilsēta
6Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1980 - 1983DarbavietaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1985 - 1986DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1986 - 1990DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1990 - 1995DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.