Jānis Bičolis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (2)

Vienības: Pierakstītājs (971); Iesūtītājs (971)

Darbi: Darba autors (39); Redaktors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsJānis Bičolis
Papildu vārdiJānis Valdemārs Bičolis
KopsavilkumsJānis Valdemārs Bičolis (1904–1982) – literatūras vēsturnieks un kritiķis, folklorists. Mācījies Jēkabpils Valsts vidusskolā un studējis Latvijas Universitātē baltu filoloģiju. Pirmās publikācijas kopš 1928. gada. Atsevišķos izdevumos publicētas apceres "Latviešu tautas dziesmu hronoloģijas problēma" (1936), "Daugavas un Gaujas motīvi latviešu tautas dziesmās" (1937). 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1951. gada dzīvoja ASV. Publicējis rakstus par latviešu trimdas literatūras, literatūras vēstures un folkloras jautājumiem.
Personiska informācijaDzimis dzelzceļnieka ģimenē. Tēva Pētera Bičoļa dzimta no Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Leimaņiem, māte Dārte (dzimusi Lapiņa) Bičole, kalpa meita no Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Augšķiešiem.
Vecāki un radi viņu pazinuši kā Voldemāru, tāds ieraksts arī pasē, otrais vārds – Jānis, ierakstīts gatavības apliecībā, beidzot vidusskolu un pamazām kļuvis par pamatpersonvārdu. Arī pirmās publikācijas gatavojot publicēšanai valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis lietot – Jānis Bičolis.
Kristīts Krustpils baznīcā.

Meita – dzejniece Baiba Bičole (dzim. 1931).

Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1928: "Oficiālie priekšvārdi" žurnāla "Ramave" 1. numurā.
Jāņa Bičoļa vākumu skat.: Jāņa Bičoļa folkloras vākums

1933-1939: rediģējis Latvijas Universitātes studentu biedrības "Ramave" izdoto rakstu krājumu "Ceļi", kas īpaši veltīts baltu lingvistikas, literatūrzinātnes, folkloras un etnogrāfijas jautājumiem.

Rediģējis žurnālu "Ramave" (1928), rakstu krājumus "Filoloģijas materiāli" (1933), sastādījis "Vecākās latviešu literatūras hrestomātiju vidusskolām" (1933), rakstījis par latviešu literatūru žurnālos "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Daugava".
1930. gados žurnālos "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un "Daugava" publicējis rakstus par latviešu literatūru.

Atsevišķos izdevumos publicētas apceres "Latviešu tautas dziesmu hronoloģijas problēma" (1936), "Daugavas un Gaujas motīvi latviešu tautas dziesmās" (1937).

Publicējis rakstus par latviešu trimdas literatūras, literatūras vēstures un folkloras jautājumiem žurnālos "Ceļi", "Ceļa Zīmes" un citviet. Rūpīgi izstrādāta darbu faktoloģiskā puse.
Lasījis lekciju ciklu par latviešu literātūru, etnogrāfiju un gramatiku Ņujorkā un vadījis gramatikas kursu Ņudžersijā.

1927: izteikta atzinība par Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē izstrādāto pētījumu "Abi rokas milnu turu, Šķiet akmeni piekusušu: Piekūst manas abas rokas, Dzirnutiņas nepiekūst".

Citātu galerija

Par Jāņa Bičoļa personību un darbības jomām

"Nosvērtas, pat klusas dabas, Bičolis ir noteikts un nepiekāpīgs spriedumos, kur viņa it kā aizturētais temperaments dažkārt izlaužas oriģinālā uztverē, asprātīgā izteiksmē un asi formulētos secinājumos. Pētnieks viņā ir stiprāks par poētu un latvietis spēcīgāks par artistu - parādība, ar kādu mūsu literātūras zinātne nav sevišķi bagāta."

Rabācs, Kārlis. Jānis Bičolis. Laiks, 1954, 24. nov.


"Par sava mūža uzdevumu J. Bičolis tomēr nebija spraudis poētisko radīšanu, bet gan zinātnieka un kritiķa darbu. Parallēli studijām strādādams Jelgavas vai Rīgas vidusskolās, viņš savu pētījumu klāstu nemitīgi papildināja ar aizvien jauniem darbiem. Daudzos tirzājumos viņš atkārtoti pievērsies mūsu tautas dziesmām; še iespējams tikai pavisam īsi atzīmēt, ka viņam ir pētījumi, piemēram, par dainu struktūru, chronoloģijas jautājumiem, dažādām daiļskanības problēmām, atskaņām, asonancēm utj. No visjaunākajiem darbiem šinī nozarē var atzīmēt viņa Amerikā publicēto pētījumu par variantu skaitu latvju dainās. Domas asums, teicamas analitiķa spējas, liels skaits patstāvīgu, jaunu spriedumu, filologu visaugstākās klases cienīgs rūpīgums un precizitāte, plaša us dziļa materiāla pazīšana izvirza Bičoļa folkloristiskos pētījumus izcilā līmeni. Kritisks un rūpīgs pats būdams, viņš palaikam ar īgnumu vērsies pret dažādiem frāžu vārstītajiem vai diletantiskiem fantazētājiem vienā vai otrā filoloģijas nozarē. Latviešu valodas pētīšanā J. Bičolis sniedzis vērtīgu pienesumu - ļoti labu birziešu izloksnes aprakstu, kas iespiests Filologu biedrības Rakstos. Nozīmīga bija arī viņa piedalīšanās lielās Mīlenbacha vārdnīcas sastādīšanā, gar ko, kā zināms J. Nedzellns un E. Hauzenberga-šturma strādāja daudzus gadus. J. Bičoļa sniegums šīs vārdnīcas materiāliem bija jo vērtīgs tāpēc, ka viņš sīki pazina gan sava novada valodu, gan darbus, darba rīkus un to lietošanu - un pašu lauku dzīvi Augšzemē vispār. Jau kā students un ģimnāzijas skolotājs J. Bičolis bija Joti pamatīgi iepazinies ar visu periodu latviešu literatūru."

Draviņš, Kārlis Viedais daudzzinis. Laiks, 1964, 21. nov.

"Filologs Jānis Bičolis pieder mūsu valsts sākuma gadu jaunajai paaudzei, kas iegāja dzīvē ar degošu zinātkāri izpētīt latviskuma pamatus, nodibināt tos zinātniski un pēc tam īstenot katrā dzīves solī un nozarē. Šim pamatu likšanas darbam vajadzēja būt rūpīgam, katrā detaļā pārbaudītam, stingri zinātniskam. Sirdsdedze bija liela, ideālisms neaprobežots, un darba gaitā paļaušanās ne uz jūsmu, bet uz neapgāžamiem faktiem. Jānis Bičolis ar šādu pamatīgumu darbojās valodniecībā, folklorā un literātūras vēsturē. Katru izvēlēto tematu viņš pūlējās izpētīt līdz pēdējiem sīkumiem, aptvert visu par to iepriekš izzināto un katru faktu un spriedumu daudzkārtīgi pierādīt. Viņš rīkojās kā milzis, kas var darboties mūžības aplodās, un kaut viņš aizvadīja samērā ilgu mūžu, viņam pietrūka laika saviem lielajiem pasākumiem – latviešu rakstniecības vēsturei un dainoloģijai, jo viņš centās pēc absolūtas pilnības, kas cilvēkam noliktajās mūža robežās grūti iespējama. Bet viņa pamatīgums un atbildības sajūta ir paraugs, kas vienmēr staros visu nopietno latviskuma pētītāju un kopēju acu priekšā. [..] Jānis Bičolis gribēja būt nevien pētnieks, bet ari aktīvs kultūras plūsmas virzītājs, tāpēc blakus maizes darbam viņš ar pilnu krūti metās trimdas atskabargainajā dzīvē: bija Preses biedrības priekšnieks, ALAs Kultūras biroja biļetena redaktors, izdeva žurnālu Mūsu valoda, strādāja gar pareizrakstības vārdnīcu, deva referātus, vadīja seminārus. Viņa presē publicētie raksti aizņemtu daudzus sējumus. Runātajā vārdā viņš bija nepārspējams ar domu skaidrību un neapgāžamu loģiku, rakstos ar plašu detalizējumu un drošiem faktiem."

Andrups, Jānis. Jānis Bičolis. Universitas, Nr. 52, 1983.
SaiknesBaiba Bičole - Meita
Dārta Bičole - Māte
Arvils Rumpēters - Mazdēls
Rita Laima Bērziņa - Mazmeita
Pēteris Bičolis - Tēvs
Andrejs Kļaviņš - Krusttēvs
Ilmārs Rumpēters - Znots
Jānis Lapiņš - Vectēvs
Nodarbesfolkloras pētnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
vēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta24.11.1904
Krustpils pagasts
Krustpils pagasts, Krustpils novads
Zīlānu stacija, atradusies apmēram 3 kilometrus no Krustpils, taču dzīvojis Rogāļa mājā.

Dzīvesvieta1951–1953
Baltimora
Baltimore, Maryland, United States
Izglītojies1913–1914
Zīlāni
Zīlāni, Kūku pagasts, Krustpils novads
Skolas gaitas uzsācis pie Vestingauza jaunkundzes.

1914–1916
Biržu Muižgala 6-klašu pamatskola
Birži
Birži, Salas pagasts, Salas novads

1916–1917

Mācījies privāti pie Zīlānu stacijas kasiera Vecumnieka, jo bija vēlējies iestāties Rēzeknes tirdzniecības skolā. Ģimene tolaik atradās bēgļu gaitās Krievijā.


00.01.1918–1920
Rēzeknes tirdzniecības skola
Rēzekne
Rēzekne

1920–1923
Jēkabpils Valsts vidusskola
Jēkabpils
Jēkabpils

Skolas laikā rediģēja savas klases žurnālu "Dzirkstele", kurā publicēja arī dažus savus literāros prozas darbus. Ar interesi darbojies senatnes pētīšanas pulciņā, kur vadīja šī pulciņa valodniecības resp. folkloras sekciju.


1924–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.

DarbavietaHersbruka
Hersbruck, Germany
Strādājis par skolotāju latviešu bēgļu ģimnāzijā Hersbrukā.

Jelgava
Jelgava
Skolotājs Jelgavas pieaugušo ģimnāzijā.

01.08.1939
P. Dzeņa ģimnāzija

Latviešu valodas skolotājs.

Dalība organizācijās1929
Akadēmiskā organizācija "Ramave"
Rīga
Rīga
Sācis baltu filoloģijas studijas Latvijas universitātē, sastapās ar līdzīgas gara ievirzes jaunekļiem, to starpā ar Alvilu Augstkalnu, Krišjāni Ancīti, Kārli Plukšu, Kārli Draviņu un citiem. Radās nodoms izveidot filoloģijas studentu vienību, kurai pirmajā vietā būtu sadarbība latvisko vērtību pētīšanā un apgūšanā. 1929. gadā nodibinājās LU filoloģijas un filozofijas studentu Ramave (trimdā Akadēmiskā organizācija Ramave); Jānis Bičolis bija pirmais tās vadītājs

1974
Latviešu preses biedrība
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Ievēlēts par priekšsēdi.
Emigrē1944
Vācija
Germany
1944. gada rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1951
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Izceļoja uz ASV.
Miršanas laiks/vieta24.08.1982
Montklēra
Montclair, New Jersey, United States
Kremēts.

Apglabāts02.09.1984
Birži
Birži, Salas pagasts, Salas novads

1984. gada 2. septembrī apglabāts Montklērā, Ņūdžersijā, ASV. Pelnu urna 1984. gada 24. augustā pārapbedīta Biržu ciema Leimaņu Augstajos kapos. Kapa pieminekli veidojis tēlnieks Ojārs Feldbergs.


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Krustpils pagasts
(Krustpils pagasts, Krustpils novads)
24.11.1904Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Zīlāni
(Zīlāni, Kūku pagasts, Krustpils novads)
1913 - 1914IzglītojiesCiems
3Birži
(Birži, Salas pagasts, Salas novads)
1914 - 1916IzglītojiesCiems
4Rēzekne
(Rēzekne)
01.01.1918 - 1920IzglītojiesPilsēta
5Hersbruka
(Hersbruck, Germany)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Jelgava
(Jelgava)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Jēkabpils
(Jēkabpils)
1920 - 1923IzglītojiesPilsēta
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1924 - 1944IzglītojiesĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1929Dalība organizācijāsPilsēta
10Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
11Baltimora
(Baltimore, Maryland, United States)
1951 - 1953DzīvesvietaPilsēta
12Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1951EmigrēValsts
13Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1974Dalība organizācijāsValsts
14Montklēra
(Montclair, New Jersey, United States)
24.08.1982Miršanas laiks/vietaPilsēta
15Birži
(Birži, Salas pagasts, Salas novads)
02.09.1984ApglabātsCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.