Jānis Austriņš

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (2)

VārdsJānis Austriņš
Personiska informācijaAUSTRIŅŠ Jānis (1842.2.X. Vecpiebalgas Kaikašos - 1919.8.XII Valmierā) -
skolotājs un dzejnieks.
Dz. Vecpiebalgas mācītājmuižas kalpotāju ģim. Beidzis Vecpiebalgas
draudzes sk., bijis palīgskolotājs Liepkalnē, Ogrē, 1863-99 skolotājs
Cempu Jaunvāles skolā. Aktīvs sab. dzīvē un Vidzemes zemnieku kustībā,
tāpēc 1864 XII apcietināts. 1899 A. atstāj skolu un pagasta skrīvera amatu, apmetas Valmieras Pārgaujā, iztiku pelna ar mūzikas un vācu val. privātstundām. Klusībā atbalsta 1905. g. revolūciju, bet pats tajā nepiedalās. Traģiski zaudē dēlu un dzīvesbiedri, paliek bez darba, izdara pašnāvību, noslīcinoties Gaujā. G. Merķeļa, K. Valdemāra,jaunlatviešu ietekmē rakstījis formā neveiklus, bet iejūtīgus dzejojumus par latv. zemnieku beztiesisko dzīvi, dziļo postu un brīvības cīņām: "Latviešu tautas gājums, sevišķi Vidzemē" (sar.1862),"Latviešu Jāņu dienas dziesma 1863"; abi public. žurn. "ˇā?ē?įā¢?­­ė? § ¯¨įŖ¨" 1867 maija 2. grām. anonīmi, J. Kalēja (Kuzņecova) rakstā latv. valodā krievu burtiem ar krievisko tulk. līdzās. Vēl zināmi A. darbi "Karš starp ritergaru un brīvības varu", "Kāds vārdiņš par Vecpiebalgas baznīcā gājējiem" (abi sar. 1863), "Laiku grāmata priekš Jaun-Brengul, Cempu un Jaunvāles pagastiem" (1928). A. dzejojumi izplatīti gk. rokrakstos, anonīmi. A. darbiem raksturīga domas skaidrība un uzdrīkstēšanās spēks.
L. Kaudzīte M. Kāda nepazīta pirmcensoņa piemiņai // Rīgas Latv.b-bas
Zinību komis. rakstu krāj., 1929, 19; Apīnis A. Neprasot atļauju. R.,1987,
137.-142., 149.-155.lpp.; Pōlis J. Jānim Austriņam - 150 // Druva [Cēsu raj.], 1992, 13.X.
I. Rubule

AUSTRIŅŠ Jānis ( *1842.2.X Cēsu raj. Vecpiebalgā - †1919.8.XII Valmierā ) – skolotājs, dzejnieks, kordiriģents. Māc. Vecpiebalgas dr. sk. (1852-56), vēlāk F. Šilinga ģimenē, kur izglītojies arī mūzikā. Draudzējies ar J. Jurjānu, atbalstījis jaunlatv. idejas. Pievērsies dzejošanai. 1863 ieguvis skolotāja tiesības un bijis palīgskolot. dažādās Ljas skolās. 1863-99 bijis skolot. Cempu pag. Jaunvāles sk., iesaistījies Vidzemes zemnieku kustībā, par ko 1864. XII apcietināts. Bijis Trikātas kora dziedātājs un diriģents. 1899 pārkrievošanas represiju dēļ pametis darbu skolā un pārcēlies uz Valmieru, kur privāti pasn. mūz. un vācu val. stundas.
Darbi: Kāds vārdiņš par tiem luktu gulētājiem baznīcā (rokr.); Gaudās par Piebalgu (rokr.); Latvju tautas liktenis //Отчечественные записки, 1867; [Hronika par novada dzīvi 1863-87 ] // Laiku grāmata priekš Jaunbrengul, Cempu un Jaunvāles pagastiem, 1928
Lit.: Tooms V., Viduvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca, Cēsis, 2003
I. Žune


Nodarbesskolotājs
dzejnieks
diriģents
Dzimšanas vieta02.10.1842
Izglītojies
mācījies
beidzis A. Rātmindera vadīto Vecpiebalgas draudzes skolu
Miršanas vieta08.12.1919
Valmiera
Valmiera
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Valmiera
(Valmiera)
08.12.1919(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.