Indriķis Laube

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsIndriķis Laube
PseidonīmsRebbe Šmulle
Personiska informācijaLAUBE Indriķis (arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis; 1841 V Durbē - 1889.4.X. Rīgā, apbed. Lielajos kapos) - rakstnieks, literatūrkritiķis.
Dz. galdnieka (pēc tautības vācieša) ģim. Beidzis Durbes sk., Kuldīgā ieguvis cunftes zeļļa diplomu un strād. par galdnieku pie tēva Bebes krogā.
1863 iestājies Aizputes apr. sk., F. Brīvzemnieka ietekmē pievērsies latv.
kultūrai. Skolu nav beidzis. Neilgi bijis mājskolotājs, 1867 atgriezies Bebes krogā, strād. par galdnieku; no 1869 mājskolotājs Jelgavā, kur iepazinies ar Ā. Alunānu un public. pirmo recenz. - par latv. t-ri Jelgavā laikr. "Baltijas Vēstnesis" 1870.5.XI. Periodikā public. L. raksti ar dažādu tematiku. Par piedalīšanos jaunlatviešu vakaros no mājskolotāja vietas atlaists. J. Šablovska Jelgavas izdevn. tulk. un sast. dažādas grāmatas. 1872 Rīgā sācis strādāt par Rīgas Latviešu b-bas intendantu (1872-75), piedalījies jaut. izskaidrošanas vakaros, no 1873 darbojies laikr. "Mājas Viesis" (1874-89 faktiskais red.). Public. darbus arī citos izdevumos. Sar. ap 150 humoristiski satīrisku feļetonu, vērsies gk. pret tautas izgl. apkarotājiem, pret pārvācošanu. Public brošūru par latv. avīžniecību "Mūsu laika raksti" (1872), pirmās plašākās apc. par Veco Stenderu ("Mājas Viesis", 1874, 23.II un 30.III), K. Biezbārdi ("Rota", 1885, 4-5), K. Baronu (turpat, 9-14), J. Māteru (turpat, 25), A. Kronvaldu (turpat, 1886, 28-32), recenzējis grām., kalendārus, rakstījis par valodn., lit. teorijas, gk. satīras un humora jautājumiem. Sar. vienu no pirmajiem garajiem stāstiem latv. lit. "Smiltnieku Andrejs" (laikr. "Baltijas Zemkopis" piel., 1878, 1-10, 12-15), aizsākdams latv. lit. sentimentālo latv. censoņa panākumu apliecinātāju līniju, ko turpināja J. Mātera rom. "Sadzīves viļņi" un A. Niedras "Līduma dūmos" . Stāsta darbība veikla, raksturi veidoti ar melnbalto krāsu konturējumu. L. rādīja, ka turība sasniedzama ar aktivitāti, godīgumu, pienākuma apziņu un tādējādi iegūtais sab. stāvoklis izlietojams tautas labklājības celšanai. Stāstā pirmoreiz latv. daiļit. atspoguļota jaunlatviešu kustība, A. Spāģis, K. Barons u.c. tēloti kā tautas interešu aizstāvji. - Ps.: Tāmnieks, Zobgals, Ņirga, Inga, Rebbe Šmulle.
Izd. L. Raksti 2 sēj. (1939).
L. Āronu Matīss. Laubes Indriķis savā dzīvē un darbā // Austrums, 1889, 12; Alunāns Ā. Ievērojami latvieši. Jelgava, 1890. 2. burtn.; [Bērziņš P.]
Atmiņas par Laubes Indriķi // Baltijas kalendārs 1912. gadam. R., 1911; Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta".. Cēsis-R., 1924. 2. sēj.; Skulte
I. Laubes Indriķis - literatūrkritiķis // Varavīksne. 1991. R., 1991.
B. Gudriķe
Profesionālā darbībaRakstījis recenzijas par grāmatām un kalendāriem.
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta00.05.1841
Durbe
Durbe, Durbes novads
Izglītojies
citi izglītības veidi
Kuldīgā ieguvis cunftes zeļļa diplomu

mācījies
beidzis Durbes skolu

1863
mācījies
Skolas laikā F. Brīvzemnieka ietekmē pievērsies latviešu kultūrai.
iestājies Aizputes apriņķa skolā, skolu nav beidzis
Miršanas laiks/vieta04.10.1889
Rīga
Rīga
Apglabāts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Durbe
(Durbe, Durbes novads)
30.04.1841Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
04.10.1889Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.