Ilva Skulte

2 bildes

Ilva Skulte (1968) – literatūrkritiķe, literatūrzinātniece un mediju teorētiķe. 1999. gadā ieguvusi filoloģijas doktora grādu Latvijas Universitātē, aizstāvējusi disertāciju "Personu vārdi Bībeles tulkojumos latviešu valodā". Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes asociētā profesore un studiju programmu vadītāja. No 2000. līdz 2010. gadam strādājusi laikrakstā "Kultūras Forums" (sākotnēji "Forums"), aktīvi pievēršoties latviešu prozas un dzejas interpretācijai. Publicējusi recenzijas arī citos izdevumos un interneta žurnālos – "Domuzīme", "Kultūras Diena un Izklaide", "Latvju Teksti" un "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Punctum" un "Satori". Viņas raksti par latviešu literatūru un dažādiem teorētiskiem jautājumiem lasāmi LU LFMI rakstu krājumos "Mūsdienu literatūras teorijas" (2013) un "Latviešu literatūra 2007–2015" (2018). Plašās teorētiskās zināšanas ļāvušas Ilvai Skultei kļūt par vienu no nozīmīgākajām latviešu literatūrkritiķēm. Viņas recenzijas izceļas ar filozofisku refleksiju un sniedz padziļinātu priekšstatu par mūsdienu latviešu prozas un dzejas specifiku. 

Dzimšanas laiks/vieta

25.11.1968
Ogre

Profesionālā darbība

Pirmā publikācija
1991: raksts "Pasaules izjūta Linarda Tauna dzejā" žurnālā "Grāmata" (Nr. 11).

Darbība literatūrkritikā
2000–2010: strādājot par nedēļas laikraksta "Kultūras Forums" (sākotnēji "Forums") žurnālisti un redaktori, aktīvi pievērsusies latviešu prozas un dzejas kritiskai izvērtēšanai.

Publicējusi recenzijas arī izdevumos "Domuzīme", "Kultūras Diena un Izklaide", "Latvju Teksti" un "Neatkarīgā Rīta Avīze", interneta žurnālos "Punctum" un "Satori".

Darbība literatūrzinātnē

Raksti par jaunāko latviešu literatūru un literatūras teoriju publicēti rakstu krājumos "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē" (LiePA), "Mūsdienu literatūras teorijas" (LU LFMI) un "Latviešu literatūra 2007–2015" (LU LFMI). Pēcvārda autore Gundegas Repšes romānu triloģijas "Smagais metāls" izdevumam (Dienas Grāmata, 2012) un romānam "Bogene" (Dienas Grāmata, 2016), kā arī Noras Ikstenas romānam "Mātes piens" (2015).

2018: apceres "Dzejas slami Latvijā: literatūra vai subkultūra?" un "Dramaturga un režisora sadarbība teātrī" (kopā ar Sofiju Kozlovu), kas iekļautas kolektīvajā monogrāfijā "Latviešu literatūra 2007-2015" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).
2018: kopā ar Aigu Dzalbi veidojusi grāmatu "Orbīta" par tekstgrupu "Orbīta" (Neputns).
2018: raksts "Mutes ķiršoga loga stiklā: Andras Neiburgas teksta kinematogrāfiskums un ekranizācija", kas iekļauts rakstu krājumā "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls" (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts).
2020: esejas "Lasīšana 21. gadsimtā: subjekta zaudēšana" un "Post scriptum. Ritms un nozīme: lasīšana kā cezūra" rakstu krājumā "Lasīšanas pandēmija: esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā" (Latvijas Nacionālā bibliotēka).
2022: raksts "Metarefleksivitāte un modernisms Montas Kromas dzejā", kas iekļauts kolektīvajā monogrāfijā "Monta Kroma: dzeja un refleksija" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

Cittautu autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas
2001: tulkojusi Tilmana Baumgertela (Tilman Baumgärtel) darbu "net.art: tīkla māksla" (Verlag für moderne Kunst) (Pētergailis: Jauno mediju kultūras centrs RIXC).
2012: tulkojusi Eberharda Falkes (Eberhard Falcke) rakstu "Par aktuālo vācu literatūru" (Latvju Teksti, Nr. 10, 2012).
2012: tulkojusi Jensa Sparšū (Jens Sparschuh) romāna "Kastē" (Im Kasten) fragmentu (Latvju Teksti, Nr. 10, 2012).

No angļu valodas
2006: tulkojusi Ļeva Manoviča (Lev Manovich) grāmatu "Jauno mediju valoda" (Language of new media) (Jauno mediju kultūras centrs RIXC).
2015: tulkojusi Borisa Groisa (Boris Groys) grāmatas "Komunisms. Post scriptum" (The Communist Postscript) un "Mākslas vara" (Art Power) (Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs).

Organizatoriskā darbība

Kopš 2013. gada viena no Kultūras žurnālistikas vasaras skolas rīkotājām.

Citātu galerija

NO ILVAS SKULTES RECENZIJAS PAR SERHIJA ŽADANA DZEJAS IZLASI "HARKIVAS DINAMO" (2023)

"Tieši tas uzrunā un aizrauj – jēga, kas jāmeklē sava veida enerģijā, kas rodas amplitūdā no ādas reakcijas pieskārienā līdz vēsturei, globālajai ekonomikai un ģeopolitikai. It kā vairāk būtu mazāk, un mazāk – vairāk. Tas nozīmē nepārtrauktas transformācijas, tomēr nepazaudējot galveno strukturējošo elementu, sava veida asi. Tā dejotāji šaurā telpā cenšas izgrozīt sarežģītu soļu kompleksu, vienlaikus mēģinot radīt skatītājam priekšstatu, ka vietas ir pārpārēm. Iespaids tiek panākts, meistarīgi operējot ar dažādiem tēlainības līmeņiem. Sevišķi pārliecinoši šī pieeja atklājas ikdienišķos, parastos, materiālos un ķermeniskos tēlos, kas dzejā it kā iegūst īpašu jēgu caur skatienu, kas tos vēro, piešķirot tiem objektivitāti, bet ar potenciālu simboliskumu. Ja šādus konkrētus tēlus ieliek noslēgtā koordinātu sistēmā, pievienojot iztēlē izsauktu svaru, garšu un krāsu, tad tie iespaidīgi darbojas, gan radot konkrētas asociācijas katra cilvēka personiskajā pieredzē, gan precīzi raksturojot vidi, ainavu, kultūru, Žadana gadījumā – Ukrainu, Harkivu, Donbasu."

Skulte, Ieva. Danse. Punctum, 01.08.2023.

Saiknes

Dzīvesvieta

Rīga

Izglītība

–1986
Babītes vidusskola
Jūrmalas iela 17

1986–1991
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Iegūts bakalaura un maģistra grāds filoloģijā.

1992–1999
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Iegūts doktora grāds filoloģijā.

Darbavieta

1990–1995
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Latviešu valodas pasniedzēja.

1992–1994
Laikraksts "Diena"
Rīga
Žurnāliste.

1992–1994
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze"
Rīga
Žurnāliste.

1992–1994
Nedēļas laikraksts "Nakts"
Rīga
Žurnāliste.

1994–2003
Tulkotāja.

1999–2001
Rīgas Tehniskā universitāte
Kaļķu iela 1, Rīga
Latviešu valodas pasniedzēja.

2000–2010
Laikraksts "Kultūras Forums"
Rīga
Žurnāliste un redaktore.

2001 līdz šim
Rīgas Stradiņa universitāte
Dzirciema iela 16, Rīga
Komunikācijas fakultātes asociētā profesore un studiju programmas vadītāja.

2006–2018
Rīgas Stradiņa universitāte
Dzirciema iela 16, Rīga
Asociētā profesore Komunikācijas fakultātē.

2007 līdz šim
Liepājas Universitāte
Kūrmājas prospekts 13, Liepāja
Humanitāro zinātņu fakultātes lektore.

2019 līdz šim
Pamatskola "Rīdze"
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Žurnālistikas un medijpratības pulciņa vadītāja.