Ilona Salceviča

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (104); Tulkotājs (6); Sastādītājs (7); Redaktors (3); Komentāra autors (20); Recepcijas persona (2)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsIlona Salceviča
Dzimtais vārdsPabērza
KopsavilkumsIlona Salceviča (1940) – literatūrzinātniece, latgaliešu literatūras un Latgales kultūrvēstures pētniece. Zinātnisko interešu lokā bijusi latviešu literatūra 20.–30. gados, latgaliešu literatūras vēsture un Latgales kultūra, nozīmīgākie darbi: “Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004” (2005), enciklopēdija “Latgales kultūras darbinieki” (2008, līdzautore), “Saucējs: Apcere par Jāni Klīdzēju” (2012). Sākot no 60. gadu otrās puses rakstījusi recenzijas par latviešu literatūras, literatūrzinātnes un kritikas izdevumiem. Piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu 23. sējuma sagatavošanā un komentēšanā.

Personiska informācija1940: 4. aprīlī dzimusi teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza (1918–2003) ģimenē.
Profesionālā darbība1990: Latvijas Kultūras fonda stipendija "Atbalsts", lai izstrādātu tēmu "Apcerējumi par latgaļu literatūras vēsturi 20. gs."un organizētu grāmatu sēriju Latgolas bibliotēka".
2001–2009: pārcēlusi latgaliski un rediģējusi Antona Stankeviča četras prozas grāmatas un trīs lugas.

Literatūrzinātniskie un kultūrvēsturiskie darbi

1986: sagatavojusi un komentējusi Jāņa Raiņa Kopotu rakstu 23. sējumu (kopā ar Birutu Gudriķi)
2005: Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004 (kopā ae Jāni Paukšti, Annu Rancāni, Irēnu Vilčuku)
2008: Latgales kultūras darbinieki. 1., 2. sējums
2012: Saucējs: Apcere par Jāni Klīdzēju
Kopš 60. gadu otrās puses rakstījusi recenzijas par jauniznākušajiem dzejoļu krājumiem, prozu, izdevumiem literatūrzinātnē un kritikā, apceres par 20.–30. gadu latviešu rakstniekiem, īpaši daudz par latgaliešu literatūru un Latgales kultūras vēsturi.
Citātu galerija
SaiknesJuris Pabērzs - Tēvs
Juris Pabērzs - Vectēvs
Pīters Līpeņš - Vectēvs
Nodarbeskultūras darbiniece
literatūrzinātniece
Dzimšanas laiks/vieta04.04.1940
Rīga
Rīga

DzīvesvietaPiļcine
Piļcine, Dricānu pagasts, Rēzeknes novads
Izglītojies1948–1959
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010

1953–1964
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Beigusi Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnalistikas nodaļu.

DarbavietaRēzekne
Rēzekne
Vladislava Lāča Latgaļu rakstniecības muzeja vadītāja

1963–1963
Rīga
Rīga

Laikraksta "Rezietis" literārā līdzstrādniece


1965–1965
Izdevniecība "Zvaigzne"
Rīga
Rīga

Korektore


1965–1968
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Rīga
Rīga

Zinātniskā līdzstrādniece


1970–2004 (Datums nav precīzs)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Rīga

Zinātniskā līdzstrādniece


1991–1993
Latvijas Universitāte
Rēzekne
Rēzekne

Latgales filiāle, lektore

Miršanas laiks/vieta



Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
04.04.1940(nav uzstādīts)Pilsēta
2Piļcine
(Piļcine, Dricānu pagasts, Rēzeknes novads)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ciems
3Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)
1948 - 1959(nav uzstādīts)Ēka, māja
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1953 - 1964(nav uzstādīts)Ēka, māja
5Rīga
(Rīga)
1963 - 1963(nav uzstādīts)Pilsēta
6Rīga
(Rīga)
1965 - 1965(nav uzstādīts)Pilsēta
7Rīga
(Rīga)
1965 - 1968(nav uzstādīts)Pilsēta
8Rīga
(Rīga)
1970 - 2004(nav uzstādīts)Pilsēta
9Rēzekne
(Rēzekne)
1991 - 1993(nav uzstādīts)Pilsēta
10Rēzekne
(Rēzekne)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta

Literatūrzinātniece Ilona Salceviča dzimusi teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza ģimenē. Beigusi Rīgas 49. vidusskolu (1959) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1964). Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1965–1969, tagadējais Rakstniecības un mūzikas muzejs), kur veidojusi ekspozīcijas par 20.–30. gadu latviešu rakstniekiem, roku pielikusi arī Friča Bārdas memoriālā muzeja “Rumbiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa memoriālā muzeja “Riekstiņi” ekspozīciju veidošanā. Visilgākās darba gaitas saistītas ar Andreja Upīša Valodas un literatūras institūtu (tagad – Literatūras, folkloras un mākslas institūts). Institūta laikā zinātnisko interešu lokā bijusi 20.–30. gadu latviešu literatūra, īpaši Andreja Kurcija daiļrade, kopā ar kolēģi Birutu Gudriķu sagatavojusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu 23. sējumu (1986), piedalījusies enciklopēdijas “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992, 2003) izstrādē, apjomīgajam latgaliešu rakstnieku šķirkļu skaitam un bagātīgajai informācijai par tiem varam pateikties tieši Ilonas Salcevičas aizrautīgajam darbam. No 60. gadu otrās puses viņa aktīvi iesaistās arī jauniznākušo literāro darbu vērtēšanā – raksta par dzejoļu krājumiem, romāniem, stāstu krājumiem, kā arī par literatūrzinātniskajiem un kritikas darbiem. Ilonu Salceviču kā kritiķi pirmām kārtām raksturo nelaipošana, sava viedokļa izteikšanā viņa ir tieša, paasa, argumentēta.

Ilona Salceviča ir Latgales patriote, sākot no 80. gadu otrās puses, viņa iesaistās latgaliešu literatūras un kultūras izpētē un popularizēšanā. Aplam būtu teikt, ka tieši Atmoda rosināja šo interesi, tā bija iegūta jau ģimenē – Ilonas Salcevičas vectēvs Juris Pabērzs (sakrīt tēva un vectēva vārdi) bija Latgales atmodas veicinātājs, rakstnieks, publicists, sabiedrisks darbinieks – Trešā atmoda vienīgi pētnieces ceļu padarīja gludāku, piedāvājot daudzas iespējas, kā šai interesei un, jā, mīlestībai izpausties. Vērienīgs darbs ir 2008. gadā iznākusī enciklopēdija “Latgales kultūras darbinieki” (1.,2. daļa), ko Ilona Salceviča paveic kopā ar Jāni Paukšti, Annu Rancāni un Irēnu Vilčuku. Jāatzīmē arī vērienīgai pētījums “Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004” (2005). Īpaši daudz pētniece darījusi, popularizējot rakstnieka Jāņa Klīdzēja daiļradi: tapusi monogrāfija par viņu “Saucējs” (2012), sagatavoti izdošanai seši Klīdzēja romāni un stāstu krājumi, kuriem viņa rakstījusi pavadvārdus. Taču Klīdzējs nav vienīgais rakstnieks, pie lasītājiem nonākuši arī Ādolfs Ersa, Vladislava Lōča-Vaideāna, Marijas Andžānes, Natālijas Gilučas-Vaivodes grāmatas, un kur tad vēl neskaitāmie raksti presē, lektores darbs Latvijas Universitātes Latgales filiālē, darbošanās Latgales pētniecības institūta valdē, Vladislava Lōča Latgaliešu rakstniecības muzejā, uzstāšanās sarīkojumos! Un tāds neparasts darbs kā Antona Stankeviča prozas un dramatisko darbu pārcēlumi latgaliešu rakstu valodā.

Institūta vecākie kolēģi Ilonu Salceviču pazīst kā aizrautīgu stāstītāju, Pabērzu ģimenē viesojušies daudzi rakstnieki un mākslinieki, un ar daudziem saistās kāds atgadījums, atmiņas. Lūk, kādas desmitgadīgās Ilonas atmiņās saglabājušās Aleksandra Čaka bēres.

“Tas varēja būt 1948. vai 1949. gadā. Atnāca parastie ciemiņi – Aleksandrs Čaks ar Jāni Sudrabkalnu un atnesa man un mazajai māsiņai vienu apelsīnu. To apēdām. Mamma ieteica saglabāt augļa sēkliņas un iestādīt puķpodā. Viena uzdīga, izauga skaists, paprāvs kociņš. Un tad Čaks nomira. Tā atkal bija mammas ideja, ka no šī apelsīnkoka jānogriež lielāks zars un jāaiznes uz bērēm. Ļoti labi atceros (tolaik man bija gandrīz desmit gadu) “Cīņas” zāli. Man lika pakāpties pa kāpnītēm līdz paaugstinājumam, uz kura atradās šķirsts, un ielikt zaļo zaru zārkā. Biju lielos draugos ar Sudrabkalnu un mēģināju turpat zālē kaut ko viņam sacīt, bet aprāvos. Arī vēlāk dzīvē esmu redzējusi izmisušus cilvēkus, bet tik satriektu, kāds tobrīd bija Sudrabkalns, man vairs nav gadījies ieraudzīt. Viņš neredzēja un nesaprata nekā no tā, kas apkārt notiek, viņš tikai stāvēja. Bet puķpodā augošais apelsīnkociņš pēc zara nogriešanas drīz vien nonīka.” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 14. jūl.)


Informāciju sagatavojusi literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (04.04.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.