Gvīdo Brūveris

1 bilde

26.10.1922 – 18.07.1987

Gvīdo Brūveris (1922–1987) – gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators. Kopš 1949. gada dzīvoja Argentīnā, kur, pateicoties savam orģinālajam talantam, drīz vien iekaroja vietu gan turienes mākslas galerijās, gan grāmatu un preses izdevumu ilustrācijas laukā, iegūstot arī nozīmīgas Argentīnas kultūras godalgas. Darinājis ilustrācijas un vākus daudzām apgāda "Grāmatu Draugs" izdotajām grāmatām.

Dzimšanas laiks/vieta

26.10.1922
Rīga

Miršanas laiks/vieta

18.07.1987
Buenosairesa

Personiska informācija

Sieva keramiķe Laimdota Brūvere, dēls Uģis Brūveris.

Otrā pasaules kara beigu posmā bēgļu gaitās nonācis Brombergā Vācijā, vēlāk pārcēlās uz Austriju, trīs gadus no 1946. gada dzīvoja Brēgenā pie Bodenes ezera.
1949: janvārī izceļoja uz Argentīnu.

"Kā Austrija pavadītajos gados, tā Argentīnā, dzīves iztiku sev un ģimenei pelnīdams grāmatu un žurnālu ilustratora darbā, Gvido
Brūveris turpināja nodoties glezniecībai, risinādams savas mākslinieciskās problēmas, izkopdams savu stilu un pētīdams pasaules lielo mākslinieku darbus. Savu pašnosprausto mākslas studiju gaitā viņš atklājis dziļu tuvību ar austrieša Oskara Kokoškas glezniecisko izjūtu; tāpat lielu ietekmi uz viņu atstājušas Pētera Brīgeļa dziļi cilvēciskās tēmas." Eleonora Šturma. Laiks, Nr.61 (01.08.1987)

Profesionālā darbība

Profesionāls gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators. Piedalījies mākslas izstādēs Argentīnā, ASV un Kanādā.
Sākumā Argentīnā strādāja kā ilustrators periodiskajos izdevumos, pamazām pilnveidojoties un gūstot ievērību vietējo mākslas kritiķu vidū.
Panākumus nostiprināja pirmās personālizstādes Buenosairesā (1957, 1958, 1959).
20. gs. 60. gadu vidū Gvido Brūvera darbi sāka parādīties latviešu sabiedriskajos namos Ņujorkā, Filadelfijā, Sanfrancisko, bet visbiežāk — Toronto; darbus varēja skatīt Latviešu kultūras fonda un dziesmusvētku izstādēs, kā arī "Daugavas vanagu" rīkotajās
mākslas skatēs.

2008: oktobrī Latvijas Nacionālā muzeja Mazajā zālē piemiņas izstāde "Argentīnas ekspresijas".
2009: izstāde Talsos.

GODALGAS.
1964: I godalga izdevniecības CODEX (Valsts Kultūras Direkcijas protektorātā) rīkotā konkursā Ricardo Guiraldes "DON SEGUNDO SOMBRA" ilustrēšanai.
1966: Buenosairesas universitātes izdevniecības internacionālā konkursā izvēlēts kā viens no trim iespējamiem "DON KICHOTA" ilustratoriem, Servantesa 350. nāves dienas atceres gadījumā.
1971: I godalga Daugavas Vanagu rīkotā izstādē Toronto par triptichu "Grūtie laiki".
1972: Ģenerāļa Goppera fonda godalga glezniecībā par gleznojumu trīs daļās (triptichu) "Nemierīgi laiki".
1978: I godalga Buenosairesas pilsētas rajonu V gadskārtējā izstādē.

Argentīnā strādāja Guillermo Kraft grāmatu apgādā par zīmētāju, pēc apmēram gada pārgāja uz Haynes apgādu, kas izdeva veselu sēriju laikrakstu un žurnālu, starp tiem: "El Mundo", "El Hogar," "Mundo Argentino," "Caras y Caretas" un citi.
Zīmēja vākus Peuser'a apgādam un "Union de Editores Latinos."
1962: "General Motors" finansēja ceļojumu, lai gleznotu mājamatniecības — audēju, podnieku un citus motīvus dažādās Argentīnas provincēs.
Kopš 1960: gada strādāja par reklāmu zīmētāju Berga un Hendersona Propagandas un Publicitātes firmā.

Citātu galerija



Par gleznu izstādi Toronto 1973. gadā
"... būdams pamatā ilustrators un grafiķis, Gvīdo Brūveris savos darbos mēģina atrast simbiozi starp gleznu un zīmējumu, kāpēc viņam ari ierodas ilustrātīvi episka pieeja savu darbu sižetus meklējot, Savu krāsu izvēlē gleznotājs dažkārt ir konvencionāls un nepārkāpj tradicionālisma robežas, taču tas nepadara mākslinieka darbus parastus vai pliekanus: taisni apdarē pašā tiek lietoti daudzi paņēmieni, kas neatkārtojas un gleznojuma spontānā kaligrāfija mainās no darba uz darbu. Varētu pat domāt, ka lai mainīšanās nekļūtu pārāk krasa, gleznotājs darbojas ciklos, un tie, viens otru ierosinādami, rada vajadzīgo kontinuitāti un rod darbošanās kopsakarību. [..] Savos lielā formāta komplicētajos "procesiju gleznojumos" Gvīdo Brūveris apliecina ka ar visu to, ka būdams ar dienvidnieciski trauksmainu temperamentu, viņš ideju iecerējis to pakļauj plānveidīgai darbībai un stingri izvēlētai kompozīcijai. Savus audeklu izmērus palielinājis, Gvīdo Brūveris tuvojas fresku glezniecībai, kas viņam noteikti būtu pa spēkam."
Ķiķauka, Tālivaldis. Procesijas cauri pilsētai. Laiks, Nr.103 (29.12.1973)


Par profesionālo darbību kopumā
"Domājot par Gvido Brūvera atstāto māksliniecisko mantojumu, vispirmām kārtām gribas izcelt viņa vienreizīgā talanta devumu zīmētāja un grāmatu ilustratora jomā, kur latviešu mākslinieku saimē viņam nebūs daudz līdzinieku.
Gvido Brūveris ir īsts lineārās mākslas meistars: aistētiskas izjūtas un bagātas fantāzijas apveltīts mākslinieks un izsmalcināts, izslīpēts savas mākas pratējs Viņa spēja apvienot jūtīgu, ekspresīvu līniju ar daudzplākšņainiem faktūru izmadarojumiem, viengabalainiem melnā sabiezinājumiem un bagātīgām ornamentālām pasāžām — spēja stāstošo elementu ieaust mākslinieciskā veidolu kopumā — viņa tušas zīmējumiem, un it sevišķi grāmatu ilustrācijām, piešķir lielu izteiksmību un pievilcību, kā to varam pārliecināties meistariski ilustrētajos, Valtera Ziediņa apgāda izdotajos, divos greznum sējumos: Omāra Hajama "Dzeja" un Kahlila Gibrana "Pravietis". Viegli var iedomāties, cik mākslinieciski saistoši ir visi tie daudzie izdevumi, kurus Gvido Brūveris ilustrējis Argentīnas un starptautiskas preses un grāmatniecības laukā.
Glezniecībā savā izjūtu skāla un apdarē Gvido Brūveris tuvs ekspresionistiem, bet ar oriģinālu pieeju un individuāli attīstītu rokrakstu. Pretēji parastajai ekspresionistu tieksmei gleznot spalgos krāsu pretmetos, Gvido Brūvera palete harmoniski izsvērta un atturīga."
Šturma, Eleonora. Gleznotāju Gvīdo Brūveru atceroties. Laiks, Nr.61 (01.08.1987)

Emigrē

Austrija
Nonāca bēgļu gaitās.

1949
Argentīna

Darbavieta

Austrija
Darbojas Hommuculus "Humoristiskin" žurnālā par grafiķi.

Izglītība

1939–1942
Rīga
Mācījies profesora J. R. Tilberga studijā.

1942–1944
Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Viņa skolotāji bijuši Augusts Annus, Konrāds Ubāns, Kārlis Miesnieks un citi.