Guntars Račs

2 bildes

Guntars Račs (1965) – dzejnieks, dziesmu autors, mūziķis, mūzikas izdevējs un producents, viens no ierakstu kompānijas "Mikrofona ieraksti" dibinātājiem un vadītājiem. Vairāku populāru latviešu komponistu un mūziķu dziesmu tekstu autors. Spēlējis vairākās grupās "Jauns mēness", "bet bet", "Saldās sejas" u. c. Plašu popularitāti ieguvis ar krājuma divās daļās "365" izdošanu (2017, 2018).

Dzimšanas laiks/vieta

25.03.1965
Liepāja

Personiska informācija

Precējies ar Sintiju Jenerti, laulībā dzimusi meita Odrija Aleksandra. Brālis – astrologs Andris Račs.

Profesionālā darbība

1981: pirmā publikācija – dzejolis "Asaras" žurnālā "Draugs".


Dzejoļu krājumi
1994: dzejoļu krājums "100 dzejoļi".
2015: dzejoļu un dziesmu vārdu izlase "Laikam laika nav".
2017: dzejoļu krājums "365. 1. daļa".
2018: dzejoļu krājums "365. 2. daļa".
2018: dzejoļi, dziesmas un instrumentālie pavadījumi "Reiz Ziemassvētkos..." (kopā ar CD).
2019: dzejoļu krājums "Mīlestība ir" (kopā ar CD).
2021: dzejoļu krājums "365. 3. daļa".



Dzejoļi bērniem
2017: alfabēta dzejolis "Kad neviena nav mājās...".


Darbība mūzikā
Kopš 1981: darbojies kā bundzinieks un arī dziesmu tekstu autors grupās – "Liepājas Trio", "Saldās sejas", "Neptūns", "Salve", "Varavīksne", "Slēģi", "Lāčplēsis", "Jauns Mēness", "Liepājas brāļi", "bet bet".

Guntara Rača dzejoļi izmantoti gandrīz visu pazīstamāko Latvijas komponistu dziesmu tekstos – Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, Ulda Marhileviča, Borisa Rezņika, Ainara Virgas, Raimonda Macata, Tomasa Kleina, Zigmara Liepiņa, Jāņa Strazda, Ginta Stankeviča un Arņa Medņa, kā rezultātā tapušas dziesmas grupām – "Līvi", "Jauns Mēness", "Odis", "Liepājas Brāļi", "Dzeguzīte", "bet bet", "Zodiaks", "Turaidas Roze", "Credo", "Neptūns", "Opus Pro", "Monro", "Fomins & Kleins", "Cacao", "Leģions", "Putnu balle", "Iedomu spārni", "Prāta Vētra", "Cosmos", kā arī dziedātājiem Olgai Rajeckai, Igo, Laimai Vaikulei, Marijai Naumovai, Andrim Ērglim, Lienei Šomasei, Jānim Moisejam, Aijai Andrejevai (Aisha), Zigfrīdam Muktupāvelam, Ivo Fominam, Antrai Stafeckai, Laurim Reinikam, Jānim Paukštello, Harijam Spanovskim, Andrim Bērziņam, Gunāra Kalniņam u. c.

Publicējis presē rakstus par mūzikas industriju.


Literārā līdzdalība kino un teātrī
1997: dziesmu tekstu autors kinofilmai "Likteņdzirnas" (komponists Raimonds Pauls, režisors Jānis Streičs).
2000: mūzikls "Leģenda par Zaļo jumpravu" (komponists Raimonds Pauls, režisors Valdis Liepiņš).

Tapušas radio lugas speciāli Latvijas Radio – "Multipasaule", "Ādams un Ieva" un "Muļķīši un televizors". 2000. gada vasarā sarakstīta jauna luga "Sētnieks", kura vēl nav piedzīvojusi savu pirmizrādi.

Citātu galerija

"Neesmu no tiem dzejniekiem, kas staigā beretē gar
jūras krastu un gaida iedvesmu. Es to uzskatu par profesiju, it sevišķi, ja
runā par dziesmu vārdiem. Diemžēl man nav attiecīgās izglītības, neesmu
akadēmiski izglītots literāts, kurš orientējas dzejas formu daudzveidībā un
konstrukcijās. Un tā man brīžiem trūkst. Man ir ideja, taču dažreiz tehniski
pietrūkst varēšanas to īstenot. Man pietrūkst vārdu, formu dažādības. Visvairāk
tas izpaužas, kad vajag sacerēt ko garāku, novest to līdz galam. Tāpēc es
izdomāju risinājumu – pārsvarā rakstu četrrindes."

Vaidakovs, Juris. Guntars Račs: "Man ir paveicies: cilvēki stāv rindā pēc maniem dzejoļiem". Kas Jauns, 2017, 14. marts.
"Ir klasiskie dzejnieki, kuru teksti šad un tad pārtop arī dziesmā, un ir tā sauktie "songwritter" jeb dziesmu rakstnieki, kuri būtībā neraksta dzeju, bet dziesmas. Arī es. Šie vārdi ir domāti dziesmai, izņemot tos no tās ārā, teksts bieži vien ir ne sevišķi baudāms. Piemēram, to pašu Metāla sirdi – ja to nolasa bez dziesmas, tas būs smieklīgs, muļķīgs dzejolis, bet mūzikā ar Aivara Brīzes attieksmi, "līvu" tā laika ķēdēm un ādām viss kopā līmējas ļoti labi. Vienmēr domāju par pilnu spektru, arī par to, kas tekstu izpildīs, kā tas tiks aranžēts, kāds ir dziesmas autora raksturs. Saprotams, strādājot ar Raimondu Paulu, nevaru rakstīt par metāla sirdi – to dziesmu rakstīju speciāli "Līviem". Arī "Dzeguzīte" – atradu sevī bērnišķīgos, radošos nostūrus un rakstīju. 99% gadījumu rakstu kādam konkrētam izpildītājam, tāpēc šo tekstu raksturi ir tik dažādi."

Vanzovičs, Sandris. Personība: Guntars Račs – par dzeju un liktenīgajām bungām. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2015, 29. marts.
"Rača dzejai raksturīgs notikumu un reāliju pretrunīgo, paradoksālo pušu redzējums, kas ne vienmēr tiek mākslinieciski precīzi un pārliecinoši iedzīvināts."

Kalniņa, Ieva. Guntars Račs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Dzīvesvieta

Mārupe

Izglītība

1972–1980
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja

1981–1983
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja

1983–1984
Liepājas vakara vidusskola
Liepāja

Darbavieta

1983–1985
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Skatuves mašīnists

1987–1989
Liepāja
Strādājis zvejnieku kolhozā "Boļševiks"

1991–1994
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Mūzikas programmas vadītājs, viens no raidījuma "Mikrofona aptauja" veidotājiem

01.04.1994–01.04.1998
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
Žurnālists

1996
MicRec izdevniecība
Aisteres iela 11, Rīga
Viens no kompānijas dibinātājiem, repertuāra direktors.