Guntars Godiņš

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (43); Tulkotājs (15); Atdzejotājs (33); Sastādītājs (19); Redaktors (7); Komentāra autors (10); Recepcijas persona (27)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsGuntars Godiņš
KopsavilkumsGuntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes (arī Māris Melgalvs, Pēters Brūveris, Egils Zirnis), kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 40 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā.
Personiska informācijaDzimis skolotājas Ģertrūdes Godiņas un mākslinieka–noformētāja, metālkalēja Alfrēda Godiņa ģimenē.
Dvīņubrālis Aigars Godiņš ir beidzis Latvijas Valsts konservatoriju, mūziķis, komponists, pedagogs; Jēkabpils Tautas nama vadītājs (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstast...).

1988: aktīvi piedalījies projekta rakstīšanā par nepieciešamību izveidot Latvijas Tautas demokrātisko fronti, kas vadītu visas tautas kustību par Latvijas pašnoteikšanās tiesībām. Projekts tika iesniegts Rakstnieku savienības paplašinātājā plēnumā 1.–2. jūnijā.
2015: piešķirts Viesītes goda pilsoņa nosaukums par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts un savas dzimtās pilsētas Viesītes identitātes stiprināšanā, par kultūras vērtību popularizēšanu un par Viesītes vārda nešanu pasaulē
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1978: pirmā publikācija – dzejoļi "Saule riet...", "Paņem lūpās..." laikrakstā "Padomju Students" 7. decembrī.

Dzejoļu krājumi
1985:
Tas nepasacītais
1989: Ar atpakaļejošu datumu
1990: Man atņēma visu (kopā ar Uldi Bērziņu, Jāni Baltvilku, Pēteru Brūveri, Egīlu Zirni, Andri Žeberu)
1993: Ēnu nesēji
2000: Nakts saule
2008: CV

2004: kopā ar Belu Javorski sastādījis latviešu literatūras numuru ungāru literārajā žurnālā Magyar Naplo.
2005: kopā ar Maimu Grīnbergu sastādījis un tulkojis igauņu literatūras numuru žurnālā “Karogs” (Nr. 5).
2006: sastādījis un tulkojis latviešu literatūras numuru igauņu žurnālā Looming (Nr. 9).
2006: kopā ar Somijas institūtu Igaunijā izveidojis ikgadēju dzejas festivālu “Dzejas brauciens”, kurā piedalās pa diviem dzejniekiem no Latvijas, Igaunijas un Somijas; dzejnieku uzstāšanās notiek visu triju valstu pilsētās.
2006: libreta autors mūziklam–mistērijai "Līdzi balsij" (lkomponists Aigars Godiņš, izpildītāji Uģis Roze un Zane Gudrā), kas izpildīts XI Latvijas amatierteātru salidojumā Jēkabpilī.
2007: kopā ar Maimu Grīnbergu sastādījis un tulkojis somu literatūras numuru žurnālā “Karogs” (Nr. 7).
2009: Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā nolasījis lekciju kursu par latviešu kultūru un literatūru.
2009–2011: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē bakalauru un maģistru programmas studentiem docējis lekciju kursu par mūsdienu igauņu un somu literatūru.
2011–2012: vadījis latviešu valodas kursus Igauņu valodas institūtā Tallinā.
2013: 22.–25. janvārī organizējis somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas tūri pa Latvijas pilsētām (Salacgrīva, Madona, Jēkabpils, Rīga, Ventspils), kur dzeja no viņas krājuma "Kad gos smei" tika lasīta gan somiski, gan latviski.
2013: ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
Kopš 2015: Latvijas Radio 1 veido raidījumu "Dialogi. Guntars Godiņš", kurā risina sarunas par filozofiju, valodu, literatūru, mūziku, mākslu (http://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/dialogi/).
2019: saņēmis Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu par igauņu eposa "Kalevdēls" tulkojumu latviešu valodā.

Guntara Godiņa dzeja svešvalodās
Angļu valodā
1999: Baltic Poets. Swedish Institute (atdzejojušas Māra Rozīte un Rita Laima Krieviņa).
2005: Flying blind. Cork, Ireland: Southword Editions, 2005 (atdzejojis Eižens O'Konels (Eugene O’Connell), Māras Rozītes parindeņu tulkojumi).
Bulgāru valodā
2008: Антология на съвременната латвийска поезия. Sofia: Foundation of Bulgarian Literature (atdzejojusi Aksinija Mihailova).
Čehu valodā
2001: Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století. Praha: Bohemika (atdzejojis Radegasts Paroleks).
Franču valodā
2002: Pieds nus dans l'herbe. Amay: Maison de la poésie (atdzejojusi Roze Marija Fransuā).
Igauņu valodā
1997: Läti uuema luule valimik (antoloģija). Tallinn: Eesti Raamat (atdzejojuši Guntars Godiņš un Ita Saksa).
2000: Öö päike. Tallina: Huma (atdzejojis Guntars Godiņš).
Somu valodā
1997: Älä juo vesijohtovettä. Helsinki: Pohjonen (atdzejojuši Helēna Johansone (Helena Johansson) un Jirki Kīskinens (Jyrki Kiiskinen).
Taju valodā
1999: eseja un dzejoļi taju valodā, izdoti Bangkokā, Taizemē.
Zviedru valodā
1997: Nära röster över vatten (latviešu dzejas antoloģija). Stockholm: En bok för Alla (atdzejojis Juris Kronbergs).
2007: Lettisk Litteratur. Rīga: Latvijas Literatūras centrs (atdzejojis Juris Kronbergs).
2008: Mörkret har ingen färg. Torsby: Heidruns Förlag (atdzejojis Juris Kronbergs).

Guntara Godiņa atdzejojumi no igauņu valodas
1998: Alliksārs, Arturs. Nebūtība varētu arī nebūt. Rīga: Minerva.
1998: Ennepalu, Tenu. Saules vergi. (Rīga: Minerva.
1998: Kareva, Dorisa. Fraktālija. Rīga: Minerva.
1998: Rummo, Pauls Ēriks. Nosūtītāja adrese. Rīga: Minerva.
1998: Runnels, Hando. Sarkano vakaru purpurs. Rīga: Minerva.
2001: Kaplinskis, Jāns. No putekļiem un krāsām. Rīga: Daugava.
2002: Ozols auga debesīs: igauņu tautasdziesmas. Rīga: Nordik.
2003: Lābans, Ilmars. Putnu mistiskais mugurkauls. Rīga: Neputns.
2005: Trāts, Matss. Harala dzīvesstāsti. Rīga: Nordik.
2008: Contra. Kaunis gorjačij igaunis. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
2009: FS. Skumju vairs nav. Rīga: Mansards.
2009: Jeerīts, Jāks. CD. Rīga: Mansards.
2009: Luika, Vīvi. No smaga prieka. Rīga: Mansards.
2010: Ehins, Andress. Pakārtais ievārījums. Rīga: Mansards.
2014: Kaplinskis, Jāns. Balts papīrs un laiks. Rīga: Mansards.
2014: Tungala, Lēlo. Daudzpusīgais ronis. Rīga: Liels un mazs.
2017: Krulls, Haso. Kad akmeņi vēl bija mīksti. Rīga: Mansards.
2019: Contra. Tik grūti ir būt latvietim. Rīga: Pētergailis.

Guntara Godiņa tulkojumi no igauņu valodas
1993: Kaplinskis, Jāns. Kas ko ēd, kurš kuru apēd (kopā Rūtu Karmu). Rīga: Egmont Latvia.
1995: Tode, Emīls. Robežvalsts. Rīga: Preses nams.
2010: Kivirehks, Andruss. Lote no Izgudrotāju ciema. Rīga: Zvaigzne ABC.
2011: Grosfelde, Urvi. Maija ielas peles. Rīga: Zvaigzne ABC.
2012: Jeerīts, Jāks. Mainīgais. Rīga: Mansards.
2012: Kaplinskis, Jāns. Tā pati upe. Rīga: Mansards.
2012: Kivirehks, Andruss. Kaka un pavasaris. Rīga: Liels un mazs.
2013: Kivirehks, Andruss. Lotes ceļojums uz dienvidiem. Rīga: Zvaigzne ABC.
2014: Ernits, Heiki. Lotes un viņas draugu rotaļas. Rīga: Zvaigzne ABC.
2014: Peldmā, Janno. Lote un mēnessakmens noslēpums. Rīga: Zvaigzne ABC.
2014: Mihkelsone, Ene. Mēra kaps. Rīga: Mansards.
2015: Ludzas igauņu pasakas. Rīga: Mansards.
2016: Kaugvers, Raimonds. Četrdesmit sveces. Rīga: Mansards.
2016: Kivirehks, Andruss. Karnevāls un kartupeļu salāti. Rīga: Liels un mazs.
2018: Tungala, Lēlo. Biedrs bērns un lielie cilvēki: vēl viens stāsts par laimīgu bērnību. Rīga: Liels un mazs.
2018: Kalevdēls. Rīga: Neputns.

Guntara Godiņa atdzejojumi no somu valodas
1993: Kanteletara jeb somu senās dziesmas un balādes (kopā ar Knutu Skujenieku). Rīga: Nordik.
1997: Tā mainās gadalaiki: somu dzejas izlase. Rīga: Nordik.
2012: Lāksonena, Heli. Kad gos smei. (Atkārtoti izdevumi 2013. un 2015. gadā.) Rīga: Mansards.
2015: Lāksonena, Heli. Piec ait kalns, Rīga: Liels un mazs.

Guntara Godiņa atdzejojumi no zviedru valodas
2011: Transtremers, Tomass. Dzeja (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
2012: Andersons, Klāss. Laimīgs cilvēks (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
2012: Eriksons, Ulfs. Saules valstībā (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards.
2012: Junsons, Arne. Reidž (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards.
2012: Lundkviste, Marī. Mirušo grāmata (kopā ar Juri Kronbergu). Rīga: Mansards.
2013: Bergrēns, Tobiass. Intifada (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards.
2013: Frostensone, Katarīna. Plūdu laiks (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards.
2013: Sonnevi, Jorans. Mazas skaņas, viena balss (kopā ar Juris Kronbergu). Rīga: Mansards.

Guntara Godiņa tulkojums no angļu valodas
1996: Freižers, Deivids V. Zilie putni (kopā ar Jāni Zīderu). Rīga: Tapals.

Guntara Godiņa atdzejotie darbi igauņu valodā
2000: Guntars Godiņš. Öö päike ("Melnā saule"). Tallinn: Huma (atdzejojis Guntars Godiņš).
2007: Juris Kronbergs. Maa-alune luule. Tallinn: Kultuurileht (kopā ar Līviju Vītolu).
2016: Inese Zandere. Annaliisa Analüüs ja teisi värsse lohutuseks haiglas olijale ("Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti"). Tallinn: Tammerraamat.

Guntara Godiņa dzeja mūzikā
Dziesmas ar Guntara Godiņa tekstiem komponējuši Alvils Altmanis, Aigars Godiņš, Roberts Liede, A. Mariševs, Uģis Prauliņš, Uldis Stabulnieks, Ainārs Virga.

Guntara Godiņa dzeja teātrī
1991: dzejas kompozīcija "Mūs tie vēji neatbrīvos", Valmieras teātrī; komponists – A. Mariševs.
1993: rokbalāde "Pilsēta" Latvijas Televīzija; vārdi – Guntars Godiņš, mūzika – Uģis Prauliņš.
1994: rokbalāde "Pilsēta" Dailes teātrī; vārdi – Guntars Godiņš, mūzika – Uģis Prauliņš.
Citātu galerija"Prieku sagādā starpnieka funkcija starp valodām un domāšanas veidiem, mitoloģijām un mentalitātēm, starp atšķirīgo un kopīgo."(Guntars Godiņš: Vara baidās no gudrības / Ar dzejnieku sarunājas Undīne Adamaite. Kultūras Diena, 2015, 17. jūnijs)

Par dzejoļu krājumu "CV" (2008)

"Vairāki 80. gados rakstītie dzejoļi (daļa no tiem šeit [krājumā "CV"] publicēti pirmoreiz) pieder pie labākā, kas mums ir politiskā dzejā. Emocionālā, poētiskā amplitūda visai plaša – no dzēlīga sarkasma līdz nopietnai sāpju apjausmai un atklāsmei, no gandrīz lietišķām pārdomām līdz sirreālām vīzijām. [..]
Pēdējos gados [2000–2008] rakstītie dzejoļi stilistiski (un saturiski) atškiras no iepriekšējiem. Tie ir lakoniski, koncentrēti, poētisko paņēmienu ziņā skopi. Lielākā daļa rakstīti brīvajā pantā, pamatā bez atskaņām, reti izmantoti valodas formas elementi. Dzejā valda vārdi – nevisplašākā, pārnestā nozīmē, bet vārdi kā leksikas vienības. Poētiskais blīvums un emocionālais dziļums kā tā sekas slēpjas jaunatrastajās vārdu sakarībās, to neparastās attiecībās. [..]
Godiņš metaforas izmanto bieži. nebūtu liela kļūda, ja teiktu, ka viņš domā metaforās, kuru uzdevums ir "iekrāsot bezkrāsaino domu"."
Veidemane, Ruta. Curriculum vitae jeb Es turu tiltu. Kultūras Forums, 2008, Nr. 24, 27. jūnijs–4. jūlijs)

SaiknesAigars Godiņš - Brālis
Sandra Godiņa - Sieva
Jorens Godiņš - Dēls
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
redaktors
atdzejotājs
Dzimšanas vieta26.04.1958
Viesīte
Viesīte, Viesītes novads

Izglītojies1966–1977
Viesītes vidusskola
Vaļņu iela 7, Viesīte
Vaļņu iela 7, Viesīte, Viesītes novads, LV-5237

Beidzis Viesītes vidusskolu.


1969–1974
Jēkabpils
Jēkabpils

Jēkabpils Bērnu mūzikas skola, pūšamo instrumentu klase


1978–1981
Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Studējis LVU Filoloģijas fakultātē.


1983
Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Beidzis LVU Filoloģijas fakultāti.


1994
Helsinku universitāte
Yliopistonkatu 4, Helsinki
Yliopistonkatu 4, Helsinki, Finland

Beidzis Helsinku universitātes somu valodas un kultūras augstāko kursu.

Darbavieta1984–1987
Latvijas Radio

Bērnu, jaunatnes un literāro raidījumu redakcija, redaktors


1987–1992
Žurnāls "Avots"
Nodaļas redaktors

1992–1996
Latvijas Rakstnieku savienība

Priekšsēdētāja vietnieks


1998–2009

Latvijas vēstniecība Igaunijā, kultūras atašejs


2010–2015
Latvju Teksti
Redaktors
ApbalvojumiOjāra Vācieša prēmija
Ēnu nesēji
Prēmija piešķirta par krājumu "Ēnu nesēji".
1993

Igaunijas literārā balva "Via Estica"
Balva piešķirta par piecu igauņu dzejnieku (Pauls Ēriks Rummo, Artura Alliksārs, Hando Runnels, Dorisa Kareva, Tenu Ennepalu) grāmatu tulkojumiem.
1999

Ziemeļvalstu balva "Ar sirdi ziemeļos"
2000

Igaunijas literārā balva "Via Estica"
Balva piešķirta par igauņu dzejnieka Jāna Kaplinska dzejoļu krājuma "No putekļiem un krāsām" atdzejojumu.
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par igauņu tautasdziesmu izlases "Ozols auga debesīs" atdzejojumu.
Tulkojumi
2003

Latvijas Kultūrkapitāla fonda gada balva
Balva piešķirta par igauņu tautasdziesmu krājuma "Ozols auga debesīs" tulkojumu.
Literatūra
2003

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejoto Ilmāra Lābana krājumu "Putnu mistiskais mugurkauls".
Atdzeja
2003

Igaunijas Baltās Zvaigznes ordenis
IV šķira
2005

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejoto Matsa Trāta krājumu "Haralas dzīvesstāsti".
Atdzeja
2005

Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva
Balva piešķirta par triju igauņu autoru grāmatu tulkojumu latviešu valodā 2010. gadā – Jāna Kaplinska romānu "Acs", dzejnieka Andresa Ehina grāmatu "Pakārtais ievārījums" un Andrusa Kivirehka bērnu grāmatu "Lote no izgudrotāju ciema".
2011

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par igauņu rakstnieka Andrusa Kivirekha grāmatas "Lote no Izgudrotāju ciema" tulkojumu.
Tulkojums
2011

Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordenis
Ordenis piešķirts par ieguldījumu kultūras sakaru veicināšanā starp Latviju un Somiju.
2013

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par igauņu rakstnieka Andrusa Kivirekha stāstu krājuma "Kaka un pavasaris" tulkojumu.
Tulkojums
2013

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par Heli Lāksonenas darba "Kad gos smei" tulkojumu.
Tulkojums
2013

Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva
Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva 2013 piešķirta par par igauņu dzejnieka Artura Alliksāra darbu tulkojumu latviešu valodā.
2014

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Balva piešķirta par grāmatas "Ludzas igauņu pasakas" tulkojumu.
Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē
2015

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par somu dzejnieces Heli Lāksonenas grāmatas "Piec ait kalns" augstā profesionālā līmenī veiktu atdzejojumu, somu valodas dienvidrietumu dialektā atjautīgi tēlotās situācijas un dialogus atveidojot ar latviešu valodas lībiskā dialekta Vidzemes izloksnes palīdzību.
Tulkojums
2016

Kultūras ministrijas Atzinības raksts
2018

Dzintara Soduma balva
Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā piešķirta igauņu dzejniekam Contram (Margum Konnulam) un tulkotājam Guntaram Godiņam par grāmatu "Tik grūti ir būt latvietim" ("Pētergailis").
2019

Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva
Balva piešķirta par igauņu eposa "Kalevdēls" tulkojumu latviešu valodā.
2019

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par igauņu eposa "Kalevdēls" atdzejojumu.
Labākais ārvalstu literatūras tulkojums
2019

Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Viesīte
(Viesīte, Viesītes novads)
26.04.1958Dzimšanas vietaPilsēta
2Vaļņu iela 7, Viesīte
(Vaļņu iela 7, Viesīte, Viesītes novads, LV-5237)
1966 - 1977IzglītojiesĒka, māja
3Jēkabpils
(Jēkabpils)
1969 - 1974IzglītojiesPilsēta
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1978 - 1981IzglītojiesĒka, māja
5Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1983IzglītojiesĒka, māja
6Yliopistonkatu 4, Helsinki
(Yliopistonkatu 4, Helsinki, Finland)
1994IzglītojiesĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.