Gundega Grīnuma

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (11); Sastādītājs (15); Redaktors (12); Komentāra autors (10); Fotogrāfs (2); Recepcijas persona (2)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(2)

VārdsGundega Grīnuma
KopsavilkumsGundega Grīnuma (1948) – Dr.h.c.philol., literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu kandidāte (1979), filoloģijas doktore (1992). Beigusi LVU Filoloģijas fakultāti (1972), strādājusi Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, šobrīd LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Gundegas Grīnumas līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.—90. gados par nozīmīgu latviešu literatūrzinātnes pētniecības virzienu kļuva Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t.s. rainoloģija. Pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas. Publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos, ap simt zinātnisku publikāciju autore. Par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu (2018), Latvijas Literatūras gada speciālbalvu 2017 par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā, monogrāfija atzīta par Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgāko sasniegumu 2017. gadā.
Personiska informācijaDzimusi grāmatveža un skolotājas ģimenē.
Profesionālā darbībaZinātniskās darbības specializācija – literatūrzinātne, Raiņa un Aspazijas izpēte, vācu-latviešu literatūras sakari.
Disertācijas tēma "Raiņa nepabeigtās lugas ar antīkās pasaules vielu".
Ap simt zinātnisku publikāciju autore. Publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos. Pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas.

Sastādītie izdevumi un zinātniskā redakcija

1981–1985: līdzdalība Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un teksta komentēšanā (13-15, 21, 5. variantu sējums).
1985–1989, 1990, 1992, 1994: "Raiņa gadagrāmata" – sastādījusi kopā ar Saulcerīti Viesi u.c.
1999: krājums "Rainis un Gēte. "Fausta" tulkojuma simtgade" (1999, arī priekšvārda autore)
2001: krājums "Rainis radošo meklējumu spogulī" (2001)

2006: krājuma "Robežas. Borders. Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici" (Neputns, 2006) zinātniskā redakcija
2006: līdzdalība krājuma "Rainis un Aspazija. No Kastaņolas uz brīvību" sagatavošanā (Edizioni Città di Lugano, 2006)
2011: Raiņa atmiņu grāmatas "Kastaņola" jaunas zinātniskas redakcijas sagatavošana

Līdzdalība izstāžu un ekspozīciju veidošanā

1990, 1996: izstādes par Raini un Aspaziju Šveicē (starptautiskajiem simpozijiem Forum Lugano 1990 un Forum Lugano 1996 u.c.),
2008: sastādīts Kastaņolas Raiņa un Aspazijas muzeja bibliotēkas katalogs
2017: līdzdalība Kastaņolas Raiņa un Aspazijas muzeja jaunās ekspozīcijas projekta sagatavošanā u.c.

Konferenču un semināru organizēšana

Latvijā un ārzemēs organizējusi vairākas starptautiskas konferences, lasījusi referātus. Izstrādājusi vairākus starptautisku zinātnisku simpoziju projektus un vadījusi to organizācijas komitejas. Piedalījusies divos Gētes institūta rīkotos starptautiskos kultūras starpnieku semināros Veimārā (1998, 1999). 1998. gadā ievēlēta par Latvijas Gētes biedrības priekšsēdētāju.
1997–2001: organizējusi 5 starptautiskus interdisciplinārus simpozijus un kolokvijus (t. sk. simpoziju "Gēte un Baltija" 1999. gada 27.–30. oktobrī), 18 vietēja mēroga zinātniskas konferences.


Goda nosaukumi un atzinības

2016: ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktori
2017: piešķirta Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes izcilības stipendija
Citātu galerija

Par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" (Mansards, 2017)

"Šķiet, neviens nenoliegs, ka mūsdienās dzīvojam fragmentētā un ātri uztveramas informācijas pārsātinātā laikmetā, kurā grāmatu – it īpaši iedziļināšanos prasošu grāmatu – lasīšana pamazām kļūst par luksusu. Šādos apstākļos laist klajā tūkstoš lappušu biezu akadēmisku pētījumu par gandrīz simt gadu senā pagātnē aizslīdējušiem notikumiem šķiet tīrais neprāts. Un tomēr literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas daudzu gadu darbs, pētot latviešu lielā dzejniekpāra Raiņa un Aspazijas dzīves ceļus un krustceļus, iznākumā devis tieši šādu rezultātu – teju tūkstoš lappušu biezu pētījumu par abu dzejnieku trimdas gadiem Šveicē, Kastaņolā "viņpus Alpiem". Jēdziens "akadēmisks pētījums" parasti raisa asociācijas ar nopietnu, pasausu tekstu, taču lasītājs, kurš sadūšosies atšķirt apjomīgo sējumu, drīz sapratīs, ka "Viņpus Alpiem" ir gluži citas raudzes, jo – sirdsdarbs, turklāt iznākums ir zinātniskam diskursam netradicionāli fascinējošs ne tikai faktoloģiskā, bet arī emocionālā aspektā."

Simsone, Bārbala. Cilvēki uz robežas. Domuzīme, Nr. 1, 2018.
Nodarbesliteratūrzinātniece
Dzimšanas vieta27.11.1948
Talsi
Talsi, Talsu novads
DzīvesvietaRīga
Rīga
Izglītojies1966
Talsu vidusskola
Beigusi Talsu vidusskolu.

1972
Latvijas Valsts universitāte
Beigusi LVU Filoloģijas fakultāti.
Darbavieta1970–1974
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Laborante

1974–1985
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Zinātniskā līdzstrādniece

1987–00.10.1988
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Literatūras vēstures nodaļas vadītāja vietas izpildītāja

00.10.1988–00.08.1989
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Literatūras vēstures nodaļas vadītāja

1990–1995
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja Raiņa izpētes nodaļas vadītāja

1995–1998
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja Raiņa un Aspazijas izpētes nodaļas vadītāja

00.11.1998
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Mūkusalas iela 3, Rīga
Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048

No 1998. gada novembra – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, šobrīd pētniece.

Dalība organizācijās1998–2013
Latvijas Gētes biedrība
Latvijas Gētes biedrības priekšsēdētāja

2009
Starptautiskā Gētes biedrība Veimārā
Starptautiskās Gētes biedrības Veimārā valdes locekle; goda biedre (kopš 2009. gada).
ApbalvojumiLatvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): piedalījusies J. Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un teksta komentēšanā (13-15, 21, 5. variantu sēj., 1981-1985).
Zinātnē un ražošanā
1987

Latvijas Literatūras gada balva
Piemiņas paradoksi
Balva piešķirta par pētījumu "Piemiņas paradoksi".
Literatūrzinātne
2010

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē.
2015

LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē
Viņpus Alpiem
Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.
Sasniegumi teorētiskajā zinātnē
2017

LZA Raiņa balva
Viņpus Alpiem
Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē piešķirta par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni".
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Viņpus Alpiem
Balva piešķirta par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni".
Speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā
2018

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.