Gothards Frīdrihs Stenders

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2) Kolekcijas (2)

Vienības: Pierakstītājs (8)

Darbi: Darba autors (38); Tulkotājs (5); Atdzejotājs (11); Sastādītājs (9); Mākslinieks (2); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (23)

Attēli: Persona attēlā(24)

VārdsGothards Frīdrihs Stenders
PseidonīmsVecais Stenders, G.F.S., G.F.St., St.
Dzimtais vārdsGotthard Friedrich Stender
Saitehttps://stenders.lndb.lv/
KopsavilkumsGothards Frīdrihs Stenders (Gotthard Friedrich Stender ; 1714-1796) - Baltijas apgaismotājs, teologs, literāts un valodnieks, domātājs, tehniskās apgaismības un pedagoģisko novitāšu interesents un adepts. Stenders savos uzskatos paliek mērenās apgaismības piekritējs, pārliecināts, ka ar rakstītu vārdu un mudinājumiem izglītoties var panākt ne tikai līdzcilvēku - latviešu kulturālu augšupeju, bet arī līdzsvarot kārtu attiecības. Viņa galvenais nopelns - informācijas pārnese no Rietumeiropas Baltijā, no viena sabiedrības slāņa otrā, šķērsojot arī vācu un latviešu valodas robežu. Ar Stendera gādību latvieši iegūst pirmo enciklopēdiju, pirmo ilustrēto ābeci, pirmās sekulārās dzejas un īsprozas grāmatas. To vācu oriģināli vienmēr ir sakņoti sava laika labākajos daiļliteratūras un macību grāmatu paraugos. Iespējams, Stendera grāmatas latviešu valodā kā pirmais mācību un izklaides līdzeklis noder arī Baltijas vācu jaunatnei. Stendera atstātās pēdas Eiropas sabiedrībā turpina uzdot mīklas. Viņš pats sevi dēvē par Getingenes Karaliskās biedrības biedru, tomēr par to nav atrastas dokumentālas liecības, līdzīgi kā par Stendera darbību Kopenhāgenā ģeogrāfijas profesora amatā. Vispārzināmi ir Stendera sakari ar vācu un krievu brīvmūrniekiem, bet par viņa piederību brīvmūrnieku ložai arī ziņu nav. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus Stenders pavada Eiropas un pat Kurzemes hercogistes nomalē, kalpodams Sēlpils un Sunākstes draudzē un publicēdams zinātniska, reliģiski filozofiska un izklaidējoši pamācoša rakstura darbus vācu un latviešu valodā.
Personiska informācijaStenderi ieceļo Kurzemē 17. gadsimta sākumā.
Gothards Frīdrihs Stenders ir dzimis mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera un viņa sievas Elizabetes Magdalēnas ģimenē un viņam ir trīs brāļi, divas māsas un viens pusbrālis no mātes pirmās laulības.
1744. gada 4. februārī Jelgavā Stenders apprec Annu Elizabeti Braunšveigu (Braunschweig), Ēģiptes un Žeimes mācītāja Andreasa Vilhelma Braunšveiga meitu, viņiem ir pieci bērni:
1. Aleksandrs Johans (1744-1819), saukts Jaunais Stenders ir mācītājs un literāts;
2. Eva Elizabete (1745-1794), 1765. gadā Kopenhāgenā apprec ar norvēģu dāņu armijas kapteini Kristiānu fon Švencenu (von Schwentzen);
3. Johanna Doroteja (1746-1796), 1774. gadā apprec Rīgas pilsētas revizoru Dāvidu Martinu Knēbušu (Knebusch);
4. Anna Magdalēna Elizabete (1749-?), 1768. gadā apprec ar Rīgas vīnu tirgotāju Johanu Kristofu Veirihu (Weyrich);
5. Johans Albrehts (1762-1765) piedzimst un nomirst Kopenhāgenā.
No sazarotā pēcteču pulka daži saglabā dzīvu interesi par latviešu kultūru - mazdēls, mācītājs un novadpētnieks Johans Kristiāns Stenders (1787-1862) un mazmazdēls - mācītājs un Sunākstes dziesmu svētku tradīcijas aizsācējs Karls Gotlobs Pēteris Stenders (1830-1897). Pēdējais Stenderu dzimtas pārstāvis izceļo no Latvijas otrā pasaules kara laikā.

Stendera portreti

Saglabājies siluetgriezums, darināts sēpijas tehnikā - vienīgais autentiskais profils, kas darināts Stendera dzīves laikā un ap 1792. gadu ievietots J.Broces krājumā Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente, IV, 218.lpp.
Vairums portretu, kuros G.F.Stenders redzams profilā ar izteiksmīgiem sejas vaibstiem, ir radīti, izmantojot Karla Traugota Rīdela (Riedel, 1769-1832) gravīru pēc Ādama Kristiāna Rommingera (Romminger) zīmējuma. Tā pirmoreiz publicēta pirmajā latviešu literatūras vēsturē: U.Zimmermann. Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur. Riga, 1812. Laikabiedri gan atzīmējuši, ka šis portrets neesot Stenderam līdzīgs.
Profesionālā darbībaStenders ir strādājis par mācītāju, jaunībā - Jelgavā, vēlāk - Kēnigsluterā un, iespējams, arī Kopenhāgenā, arī par skolotāju. Stenders ir interesējies par jaunākajiem virzieniem un sasniegumiem literatūras un zinātnes attīstībā, rakstījis Baltijas un Rietumeiropas vācu periodiskajos izdevumos, publicējis grāmatas Rietumeiropā un Baltijā vācu, latīņu un latviešu valodā. Mūža beigās aizrāvies ar alķīmiju - manuskriptā palicis apcerējums Clavis magiae. Die geheime Naturweisheit ("Slepena dabasgudrība", 1794) ar alķīmijas vārdnīcu pielikumā.

1753: pirmā publikācija - Kēnigsbergā latviešu valodā iespiestā oda "Rāms laiks pēc pērkona briesmas", vācu autora Bartolda Heinriha Brokesa (Brockes) darba Die auf ein starkes Ungewitter erfolgte Stille tulkojums.
Dzeju, filozofiski reliģisku, didaktisku, izklaidējošu, sirsnīgi sentimentālu, vāciski un latviski, pats savu, precīzi atdzejotu, brīvi tulkotu, pārfrazētu un variētu, veltītu Kurzemes galma personām, vāciešiem un latviešiem, saviem radiniekiem Stenders rakstījis visa mūža garumā. Pēdējā dzejoļa pirmpublicējums nāk klajā jau pēc autora nāves 1797.gadā - "Dzērējs", publicēts "Latviskās Gada Grāmatas" 1.nr.


Darbība literatūrā

Proza
1756: "Svēti stāsti", turpmāk ar nosaukumu "Mazā Bībele. Tas ir: Svēti stāsti" (1790, 1882: 6.izd.). Īsi izklāstīti 52 Vecās un 52 Jaunās Derības stāsti ar izzinošiem jautājumiem un didaktisku dzejolīti galā. Izdevuma ideja no vācu pedagoga Johana Hībnera (Hübner) izdevuma Zweymal zwey und funffzig Auserlesene Biblische Historien, der Jugend zum Besten abgefasset (1714). Novitāte - pirmā ticības mācības grāmata latviski. Žanru turpina Bībeles stāstu, katehisma, garīgu dziesmu un lūgšanu krājums "Tās kristīgās mācības grāmata, tiem latviešiem par svētu izskaidrošanu" (1776), Aleksandra Johana Stendera pārstrādāts, šis izdevums piedzīvo vairākus atkārtotus izdevumus (1807,1841, 1850).
1766: Fabeln und Erzählungen / "Jaukas pasakas in stāsti", papildināts izdevums "Pasakas un stāsti" (1789), grāmatā ievietotas fabulas, joku pasakas un sadzīves stāsti dzejā un prozā, vairums sižetu aizgūti no vācu avotiem. Novitāte - pirmā daiļliteratūras grāmata latviešu valodā.

Dzeja
G.F.Stenders latviešu dzejā ienāk ar B.H.Brokesa odas tulkojumu (1753), kam seko galvenokārt no vācu valodas atdzejotas garīgās dziesmas un laicīga dzeja, t.sk. odas, fabulas un dziesmas. Šie atdzejojumi publicēti kā periodikā (kalendāros), tā garīgās dziesmu grāmatās un dažādos pat ar daiļliteratūru nesaistītos Stendera darbos (gramatikā, populārzinātniskā izdevumā "Augstas gudrības grāmata utml.".
1754: "Kurzemes jauna un pilnīga dziesmu grāmata" - viens no sastādītājiem, atdzejotājs, redaktors, ilustratīvo zīmējumu autors.
1774: "Jaunas ziņģes pēc jaukām meldeijām par gudru izlustēšanu", papildināts izdevums - "Ziņģu lustes" (1-2, 1783-89), ietver atdzejotus un brīvi tulkotus 18.gadsimta vācu dzejnieku (K. F. Gellerta, J. V. L. Gleima, F fon Hāgedorna u.c.) darbus, iespējams, arī paša Stendera sacerējumus par lauku dzīvi, mīlestību, skološanos, kārtu attiecībām utml. rustikāli didaktiskā manierē. Novitāte - pirmais latviešu laicīgās dzejas krājums, 19.gadsimtā vairākas ziņģes folklorizējušās.
1774: "Svētas gudrības grāmatiņa" - garīgu tekstu krājums, ietver Johana Kaspara Lavātera darba Christliches Handbüchlein, oder auslesene Stellen der heiligen Schrift ("Kristīga rokasgrāmatiņa vai izlasīti fragmenti no svētajiem rakstiem", 1767) tulkojumu, garīgas dziesmas, kā arī Karla Vilhelma Ramlera un Karla Heinriha Grauna kantātes Der Tod Jesu ("Jēzus nāve", 1755).
1781: "Jauna gada vēlēšanas pēc ikkatra gribēšanas" - pirmais apsveikuma dzejoļu krājums latviešu valodā.
1781: Katechismus in Versen ("Ritmizēts katehisms"), kā Stenders pats norādījis virsrakstā - domāts lauku jaunatnei. Tajā ietvertas arī pamācības ikdienas dzīvei 56 četrrindu pantos, tos Stenders kā "Ceļa rādītāju uz taisnu dzīvošanu" atdzejojis arī latviski. Krājums izdots arī latīņu valodā Catechismus melicus Latinis christianorum scholis dictatus (1782).
1783: "Jauna izskaidrota dziesmu grāmata" (II d.1792) - racionālisma ideju caurstrāvota Stendera sakārtota un atdzejota dziesmugrāmata.
1787: An seine Kinder und Enkel, bei der nahen Trennung von seiner Tochter ("Saviem bērniem un mazbērniem sakarā ar drīzo šķiršanos no meitas" - oda, kuru Stenders arī atdzejojis latviski "Augsta ziņģe uz saviem bērniem un bērnu bērniem" un publicējis 1789.gada dzejas krājumos.
1789: "Elīzes divpadesmit svētas dziesmas, latviešu valodā pārtulkotas" - krājumā iekļauta Kurzemes muižnieces Elīzes fon der Rekes garīgā dzeja, Stenders atdzejojis visus izdevuma XII.von Elisens geistlichen Liedern beym Clavier zu singen (1787) tekstus. Grāmata, tāpat kā tās vācu izdevums, veltīta Kurzemes hercogienei Dorotejai. Novitāte: pirmais Baltijas vācu dzejas krājuma atdzejojums latviski.

Darbība valodniecībā


1761: Neue vollständigere lettische Grammatik ("Jauna pilnīgāka latviešu gramatika"), pievienota vārdnīca un daži dzejoļi. 1763 atkārtots izdevums;1783 Lettische Grammatik ("Latviešu gramatika") - paplašināts un papildināts izdevums, vārdnīcas nav, dzejas nodaļai cits saturs. Grāmatā Stenders atklāj savu viedokli par latviešu valodas izcelšanos un radu valodām, tajā ietverta nodaļa par poēziju, tajā raksturotas latviešu tautasdziesmas kā latviešu dzejas mākslas sākotne; grāmatā publicēts latviešu mitoloģisko dievību saraksts un sakāmvārdi, kā arī divi dzejoļi - Stendera mēģinājumi dzejot tautasdziesmu garā. Grāmata tulkota un publicēta latviski (2015).
1789: Lettisches Lexikon. In zween Theilen abgefasset und den Liebhabern der lettischen Literatur gewidmet ("Latviešu leksikons. Izveidots divās daļās un veltīts latviešu literatūras cienītājiem", otrais izdevums 1790). Pirmajā - latviešu vācu daļā - pēc ligzdu sistēmas apkopoti 7000 vārdi, otrajā - vācu latviešu daļā - apmēram 14.000 vārdu. Novitāte: pirmoreiz pievienoti arī ģeogrāfisko vietu, personvārdu, augu, dzīvnieku utml. vācu-latviešu nosaukumu saraksti, populārākā 18.gadsimta latviešu valodas vārdnīca, plaši izmantota (Rainis, Brīvzemnieks u.c.) un pētīta (A.Bīlenšteins, J.Endzelīns).

Reliģiski filozofiskā literatūra

1771: Gedanken über die Lavaterische Aussichten in die Ewigkeit ("Domas par Lavātera skatu uz mūžību") - anonīmi publicēta teoloģiska polemika vēstuļu formā ar šveiciešu dzejnieka un fiziognoma Johana Kaspara Lavātera (Lavater) darbu Aussichten in die Ewigkeit (1.-4., 1768-1778). Pēc Stendera darba publikācijas seko vēstuļu apmaiņa starp Lavāteru un Stenderu.
1772: Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten ("Reliģijas patiesība pret brīvdomātāju un naturālistu neticību", 1772, atkārtots izdevums 1784) ir Stendera galvenais reliģiski filozofiskais sacerējums. Tā pirmais uzmetums top Kopenhāgenā (1765), manuskripts glabājas Getingenes Universitātes bibliotēkā. Darbs divkārt publicēts krieviski (1785, 1820), tajā cilāti pasaules izzināmības, brīvdomības, kā arī garīgas izaugsmes jautājumi. Tas sasaucas ar apgaismības teoloģisko racionālistu un brīvmūrniecības idejām, guvis rezonansi arī rožkrustiešu sacerējumos un iekļauts vācu brīvmūrniecības bibliogrāfiskajos rādītājos, raisījis interesi arī krievu brīvmūrnieku aprindās. polemizē par brīvdomības idejām, kā arī atklāj Stendera pārdomas par garīgas izaugsmes iespējām "Svētas gudrības grāmatiņa" (1774), "Tās kristīgas mācības grāmata, tiem latviešiem par svētu izskaidrošanu sarakstīta" (1776), "Katechismus in Versen" (Katehisms pantos", 1781), "Jauna gada vēlēšanas pēc ikkatra gribēšanas" (1782), "Gedanken eines Greises uber den nahen Zustand jenseit des Grabes" ("Sirmgalvja domas par tuvo aizkapa stāvokli", 1786), "Tā mācība, kā tie skolmeisteri pēc šo jauno ABC tiem skolas bērniem to lasīšanu it viegli var izmācīt" (1797).
1784: Mosaische Kosmogonie (Mozus kosmogonija) - publikācija izdevumā Mitauische Monatschrift, nr.4 par pasaules rašanos - Vecā Derība apgaismības dabaszinātnisko ideju kontekstā.
1786: Gedanken eines Greises über den nahen Zustand jenseit des Grabes ("Sirmgalvja pārdomas par tuvo stāvokli viņpus kapa"), 1795.gadā Stenders šim darbam publicē papildinājumu Philosophische Gedanken über wichtige Gegenstände, als Beilagen.. ("Filozofiskas domas par svarīgiem priekšstatiem kā pielikums.."). Vēl pēc gada Stenders pie šīm idejām atgriežas vēlreiz un pievieno odu Der erhabene Lobgesang Gottes zur allgemeinen Gottesverehrung als eine Beilage zu den philosophischen Gedanken ("Dieva cildināšanas dziedājums vispārējai Dieva slavināšanai kā pielikums filozofiskajām domām"), faktiski dziesmas Herr Gott. dich loben wir ("Dievs Kungs, mēs tevi slavējam") atdzejojums.
1786-1787: polemika ar Jelgavas Pētera akadēmijas profesoru Johanu Melhioru Gotlību Bēzeki (Beseke) par Dieva un dievišķā izpausmēm dabā Anmerkungen über die Offenbarung Gottes in der Natur un Anmerkungen über die Gegenarmenkungen des Verfassers Der Offenbarung Gottes in der Natur.



Zinātne


1764: Der Schulzische Vorschlag die Meereslänge zu finden /Schulzianum inveniendi maris longitudinem (Par Šulca priekšlikumu jūras garuma mērīšanā) - kopā ar izgudrotāju Johanu Heinrihu Šulcu (Schulz) - jauna instrumenta apraksts attāluma noteikšanai uz ūdeņiem, titullapa un teksts latīņu un vācu valodā, iekļauti Stendera zīmējumi.
1765: Beschreibung der neuen höchstbequemen Waschmaschine ("Jaunās ārkārtīgi ērtās veļas mašīnas apraksts") publicēts gandrīz vienlaikus atsevišķā brošūrā Jelgavā un Kēnigsbergā, izdevumā Gelehrte und politische Zeitungen (1765, St.56), drīz recenzēts Braunšveigas avīzē un pārpublicēts vēlreiz Berlīnē izdevumā Berlinisches Magazin (1766, Bd.3, St.3, S.268-275). Novitāte: pirmais apraksts par mehānisko veļas mazgāšanu vācvalodīgajā telpā.
1766: Beschreibung der neuen Erdkugel ("Jaunā globusa apraksts"), līdzīga publikācija jau 1759 14.11. avīzē Braunschweigische Anzeigen (“Braunšveigas Ziņas”). Stenders teorētiskās zināšanas pielietojis praktiski, pagatavojis vairākus globusus, no tiem saglabājušies divi: globusi Dānijas karalim un Karaliskajai bibliotēkai šodien atrodas Karaliskajā bibliotēkā Kopenhāgenā.


Mācību grāmatas

1774: "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas", atkārtots izdevums 1776, atkārtots un papildināts izdevums 1796. Pēdējo sagatavo Aleksandrs Johans Stenders. Tas ir enciklopēdisks izdevums par pasaules ģeogrāfiju un vēsturi, par astronomiju un fizikālajiem procesiem, dabas parādībām un laika mērīšanu lasītājiem ar trūcīgām zināšanām. Izklāstā izmantotas apgaismības pedagoģijas metodes, tajā iespējams, izmantota ģeogrāfijas skolotāja pieredze, kuru Stenders ieguvis Kopenhāgenā. Pateicoties pārskatāmajai struktūrau un viegli uztveramam saturam, domājams grāmatu lasījusi arī Baltijas vācu jaunatne un tas ir viens no biežāk minētajiem izdevumiem arī latviešu pirmās paaudzes inteliģences atmiņās (Ansis Leitāns, Ernests Dinsbergs u.c.). Otrā izdevuma vāks ar Gustava Georga Endera gravīru - skolotāju, kas zēnam rāda austošo sauli - kļuvis par latviešu tautas apgaismības laikmeta simbolu.
1782: "Jauna ABC un lasīšanas mācība" - ābecei pievienots "Ceļa rādītājs uz taisnu dzīvošanu", grāmatas otrajā daļā - metodiski norādījumi skolotājiem lasītprasmes apguvē. 1797.gadā publicēta vēlreiz katra daļa atsevišķi. Novitāte - pirmais metodiskais līdzeklis latviski.
1787: "Bildu ābice" - katram alfabēta burtam sava ilustrācija, kas gatavota pēc Stendera zīmējuma, un pamācošs pantiņš. Novitāte - pirmā ilustrētā ābece latviešu valodā.



Recepcija

2019: Björn Spiekermann: "So ist oftmals Vernunft wider Vernunft". Gotthard Friedrich Stenders Verteidigung der christlichen Religion im Horizont der deutschen Spätaufklärung. Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien-Institutionen-Akteure. Bd.II Zwischen Aufklärung und nationalen Erwachen. Heidelberg: Universitätverlag Winter, S.155-199.
Citātu galerija"Tev, godīgs vecais mācītājs / Un latviešu izskaidrotājs!
Šo goda dziesmu nesam.
Un otrā dzimtu dieniņā / Par astoņdesmit pārākā
Jau visi līgsmi esam.
Kungi - Tēvi - / Līdz ar jauniem - skolas bērniem
Priekš tev lokās/ Un uz debess paceļ rokas.
* * * * *
Par visām tavām grāmatām / Ar labu ziņu rakstītām
Lai Dievs nu gan tev pietiek.
Cik iekš tām ronās mācības / Uz īstas svētas gudrības
Lai Dievs tev dienas pieliek.
Gārdi - vārdi / Ko tu stāstījs - un sarakstījs
Tautas skaidros: / Un tev debess laimi vairos.
* * * * *
Un kad pat grūtā vecumā / Tavs gars vairs nerimst miesiņā,
Bet apnīkst vecas mājas.
Tad lai tā dārga dvēsele / Uzlec kā jauna zvaigznīte
Un staigā vieglās kājās.
Visi - svēti - / Tēv` un mātes - brāļ` un māses-
Kas tur priekšā / Tev ar godu vedīs iekšā."
Aleksandrs Johans Stenders. XIV. Goda dziesma tā veca Stendera 82trā piedzimšanas dienā, kas viņa pēdīga bija, un no Vārenbrokas skolas bērniem nodziedāta tape. Meld. Tev jauku rīta gaismiņu. No: A.J.Stenders. Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu. Jelgava: Stefenhāgens un dēls, 1805, 42.-43.lpp.


"It kā Videvuts latvjus iz mežiem klajumos / saukdams, biedrībās pulcēdams, likumus dodams, / pirmais tos saistīja cilvēcībā; tā Stenders, no-/ lasīdams no viņu krāšņi plūstošām lūpām sudraba / skaņā burbuļodamus vārdus, tos savērdams virknē, pirmais latviešus saistīja tautībā."
Auseklis. Videvuts un Stenders. Ausekļa Kopoti raksti. Rīga: A.Gulbis, [b.g.], 195.lpp.

"Pats šiem nicinātiem latvjiem / Sirsnīgi tu pieķēries,
Nebīdamies aizspriedumus, "Vecais Latvis" paliksies.
Tagad nu, kur pēc simts gadu / Kopš jau smiltainē Tu duss,
Brīvie latvji, svētām šausmām / Piemin tavus centienus.
Kā ar gara gaismas stariem / Gaismu šķīli latviešiem,
Par šo darbību Tu mūžam / Paliec piemiņā pie šiem...
[Kr. Alksnis-Zundulis] A.Z. Vecā Stendera kapam. Tēvijas kalendārs 1899. gadam. Rīga: E.Platess, 1898, 33.lpp.

"Cildinam Stenderi Veco, kas dziļi / Mīlēja dziesmotu latviešu tautu,
Nākdams kā svešinieks Daugavas lejās / Lasīdams latvju valodas vārdus
Gudrās grāmatās rūpīgi kopā, / Saukdams uz atmodas, zinības ceļu,
Tikumus slavēdams, tauta ko glabā.
Kapa akmenī vēlējies iekalt sev / svēto un mīļoto vārdu: Latvis!"
Jānis Akuraters. Dzejnieku cildinājums. Fragments. Jaunākās Ziņas, 1935, nr.256.

"Vecais Stenders bija ļoti izglītots vīrs, taču neparastas iedzimtas spējas neparādīja nevienā nozarē. Bagātīgi turpretim viņam piemita īpašība, ko K.Skalbe dēvē par "darba ģenialitāti" - nebeidzamu rosību un rūpību zināmu uzdevumu veikšanā. Tieši ar to viņš nodrošinājis savu iespaidīgo vietu mūsu literatūras, valodas pētīšanas un paidagoģijas vēsturē."
Andrejs Johansons. Latviešu literātūra. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953, 47.lpp.

"Stendera vārds rada asociācijas ar laikmetu, ko raksturo gan senatnīgu parūku mirdzums, gan latviešu tautas dzīves sūrums un jaunu pasaules apvāršņu redzējums. Tas katram lasītājam spēj radīt savu alūziju gammu neatkarīgi no tā, vai mudina domāt par zudušām vai paliekošām vērtībām."
Zigrīda Frīde. Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga: Zinātne, 2003, 4. vāks.

"Augstas gudrības grāmatu" var dēvēt par pirmo dabaszinātnisko enciklopēdiju latviešu valodā,kas tāda palika gandrīz 100 gadu, to bērnībā lasīja gan K.Valdemārs un A.Pumpurs, gan E.Dinsberģis un brāļi Kaudzītes. Plašāk vērtējot, to var uzlūkot kā pirmo enciklopēdiju zemniekiem dzimtcilvēkiem, kā "zemnieku fiziku" (Bauernphysik), kā to savā leksikonā raksturo F.K. Gādebušs un arī šveicietis Lafatērs, unikālu sniegumu pat Eiropas mērogā, vismaz mūsu kaimiņu tautām tādas nebija."
Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 239.lpp.

"Vecais Stenders apgalvoja, ka dzejai vispirmām kārtām jāizteic skaidras un derīgas domas. No šejienes izriet viņa gluži vai neciešamā pamācīttieksme: viņš nekad nepalaiž garām izdevību brīdinoši izsliet rādītājpirkstu un nolasīt morāli."
Guntis Berelis. Latviešu literatūras vēsture no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 16. lpp.




SaiknesAleksandrs Johans Stenders - Dēls
Nodarbesskolotājs
valodnieks
mācītājs
rakstnieks
atdzejotājs
Dzimšanas vieta27.08.1714
Stendera iela 7, Eglaine. Lašu mācītājmuiža
Stendera iela 7, Eglaine, Eglaines pagasts, LV-5444, Latvia
Dzimis mācītāja ģimenē

Dzīvesvieta1759–1760
Helmštete
Helmstedt, Lower Saxony, Germany
Pagatavo Braunšveigas Līneburgas hercogam globusu un publicē rakstu avīzē Braunschweigische Anzeigen (1759, nr.84,85,87) par audzināšanas jautājumiem.

00.07.1760–00.03.1761
Kēnigslutera
38154 Königslutter am Elm, Germany

Dzīvo pilsētas rātes aptiekas mājas II stāvā: Niedersächsisches Staatsarchiv Wolfenbüttel, 4 Alt 3 Stift Königslutter, 1504; 8.VIII, 1760.


00.03.1761–00.01.1762
Hamburga
Hamburg, Germany
Stenders ar ģimeni 18. martā izceļo no Kēnigsluteras un pēc tam dzīvo Hamburgā - vai nu līdz 1761.gada vēlam rudenim, vai 1762. gada janvārim, iespējams, Hamburgā Stenders ar Krievijas sūtņa Dānijā Johana Albrehta Korfa starpniecību un ieteikumu saņem Dānijas karaļa pasūtījumu izgatavot globusus.

00.01.1762–00.04.1765 (Datums nav precīzs)
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Stenders ar ģimeni uzturas Kopenhāgenā. Nāk pasaulē dēls Johans Albrehts Stenders (8.02.1762-17.02.1765) - reģistrēts Kopenhāgenas Pētera (vācu) draudzē. G..Stenders pagatavo divus globusus Karaliskajai bibliotēkai un Dānijas karalim un strādā par ģeogrāfijas skolotāju, iespējams kadetu skolā.

1766–1796
Sunākstes mācītājmuiža
Sunākste Parish, LV-5130, Latvia
IzglītojiesJaunsubates vācu skola
Subate
Subate, Ilūkstes novads

Mācījies Īzāka Bauera (Bauer) vadītajā skolā.


1736–1739 (Datums nav precīzs)
Jēnas Universitāte
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Studējis filozofiju un teoloģiju.


1736–1739
Halles Universitāte
Halle
Halle, Saxony-Anhalt, Germany

Studējis teoloģiju, senās valodas un retoriku, strādājis bāreņu patversmē par skolotāju

Darbavieta1740–1742
Lielbērsteles muiža
Viesturu pagasts, Rundāles novads
Stenders strādājis par mājskolotāju barona fon Grothusa (von Grotthuß) ģimenē.

1742–1744
Jelgavas reālskola
Jelgava
Jelgava

Strādā par Jelgavas Lielās pilsētas skolas skolotāju, rektora Johana Jākoba Mačevska (Maczewski) palīgu jeb konrektoru..


1744–1753
Birzgales draudze
Birzgale
Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads

Strādājis par mācītāju, 26. 09. 1752. piedzīvo ugunsgrēku mācītājmuižā.


1753–1759
Žeimelis, Lithuania
Žeimelis, Lithuania
Strādājis par mācītāju luterāņu draudzē

00.07.1760–00.03.1761
Kēnigslutera
38154 Königslutter am Elm, Germany

Strādājis par skolotāju jaundibinātajā reālskolā. Uzskatu atšķirību dēļ ar mācītāju Arnoldu Antonu Cviki (Zwicke) no darba atstājies.


1766–1769
Sēlpils un Sunākstes draudze
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
"Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232
Stenders kalpo kā palīgmācītājs.

1769–1796
Sēlpils un Sunākstes draudze
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
"Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232
Stenders kalpo kā draudzes mācītājs un dažus gadus arī Sēlpils iecirkņa prāvests (1782-1787)
Ceļojums18.03.1761
Hamburga
Hamburg, Germany
Stenders ar ģimeni izceļo no Kēnigsluteras uz Hamburgu. Hamburgā uzturas līdz 1761. gada vēlam rudenim vai 1762. gada janvārim.

05.05.1765
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Stenders kopā ar ģimeni ierodas Pēterburgā (viņam ir J.A.Korfa ieteikuma vēstule), iespējams ar cerību kļūt par Krievijas Zinātņu akadēmijas biedru. No: Peter Hoffmann, Valerij Ivanovič Osipov (Hrsg.). Geographie, Geschichte und Bildungswesen in Rußland und Deutschland im 18.Jahrhundert. Briefwechsel Anton Friedrich Büsching – Gerhard Friedrich Müller 1751 bis 1783. – Berlin: Akademie Verlag, 1995. S.293-294.
Miršanas vieta17.05.1796
Sunākste
Sunākste, Sunākstes pagasts, Jaunjelgavas novads
Acīmredzot nesatricināmi ticēdams Kurzemes kā latviskas vides nākotnei, Stenders izvēlas sava kapa uzrakstu "Latvis".
Apglabāts00.05.1796
Sunākstes baznīcas kapi
"Ģederti", Viesītes pagasts, Viesītes novads, LV-5237

Apglabāts Sunākstes vecajā kapsētā pie Sunākstes baznīcas, uz kapa plāksnē iegravēts vārds "Latvis".

Piemiņas vietasEglaines pagasta vēstures centrs. Vecā Stendera muzejs
Stendera iela 7, Eglaine. Lašu mācītājmuiža
Stendera iela 7, Eglaine, Eglaines pagasts, LV-5444, Latvia
1989. gadā G.F.Stendera muzejs iekārtots bijušās Lašu mācītājmuižas (ēkas, kurā ir dzimis Stenders) vēsturiskajā galā. Daļa no muzeja ekspozīcijas izvietota arī turpat blakus esošajā mācītājmuižas klētī. Ekspozīcija veltīta novadpētniecībai un Stenderu dzimtas piemiņai.

Sunākstes Baltā baznīca
Sunākste, Sunākste Parish, LV-5130, Latvia
1989. gadā pie Sunākstes Baltās baznīcas novietots G.F.Stendera piemiņas akmens. Vieta ir simboliska, atrodas blakus Sunākstes vecajiem kapiem ar Stenderu kapu kalniņu. Baznīca celta 19. gadsimta sākumā. Šajā ēkā G.F.Stenders nekad nav strādājis

Sunākstes baznīcas kapi
"Ģederti", Viesītes pagasts, Viesītes novads, LV-5237
Kapu centrā ir Stenderu kalniņš, kurā apbedīti G.F.Stenders, viņa sieva un dēls A.J.Stenders. Uz G.F.Stendera kapa novietota plāksne, uz kuras, izpildot viņa vēlēšanos, iegravēts vārds "Latvis".

Sunākstes mācītājmuiža
Sunākste Parish, LV-5130, Latvia
No Sunākstes Baltās baznīcas uz bijušās Sunākstes mācītājmuižas vietu, pieminot G.F.Stenderu kā pedagogu, ved "Bildu ābices" taka, kas izveidota 2014. gadā, izmantojot ilustrācijas un tekstus no pirmās ilustrētās ābeces latviešu valodā.
Mācītājmuiža pamazām sagruva pēc 21.gadsimta sākumā. Šobrīd redzami tikai tās pamati. Mācītājmuiža bija saistīta ar Stenderu dzimtas vārdu no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, tajā dzīvoja arī G.F.Stenders un viņa dēls.

1923
Stendera iela, Rīga
Stendera iela, Rīga
Par godu G.F.Stenderam iela nosaukta 1923. gadā, pēc tam ielas nosaukums nekad nav mainīts. Tā atrodas Mežparka rajonā Rīgā.

1989
Piemiņas akmens G.F.Stenderam, Eglaines pagasts
Eglaines pagasts, LV-5444, Latvia
Piemiņas akmens G.F.Stenderam atrodas Neretas - Ilūkstes ceļa malā Eglaines pagastā. Tēlnieks I.Folkmanis, arhitekte N.Tamane. Piemiņas akmens uzstādīts 1989. gadā sakarā ar 275. Stendera dzimšanas dienu, kā arī to, ka viņš dzimis bijušajā Lašu mācītājmuižā, kas šobrīd atrodas Eglainē.

1989
Birzgale
Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads
1989. gadā uzstādīta piemiņas zīme (skulptors O.Feldbergs) Birzgales baznīckalnā par godu 1965. gadā nopostītajai Birzgales baznīcai, kurā kā Birzgales Lindes draudzes mācītājs no 1744. gada līdz 1753. gadam sprediķoja G.F.Stenders.

2004
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
"Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232
Koka piemiņas zīme mākslinieku brāļu Rūrānu darbs, tika uzstādīta 2004. gadā, taču līdz mūsu dienām nav saglabājusies. Tā atradās pie "Zvanītāju" mājām, vietā, kur no 1742. gada līdz 1816. gadam atradās Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca. Tajā sprediķoja G.F.Stenders un vēlāk viņa dēls A.J.Stenders.

00.09.2014
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048
G.F. Stendera lasītava Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika izveidota G.F.Stendera piemiņas saglabāšanai LNB jaunās ēkas un G.F.Stendera 300.jubilejas gadā. Tajā neliela pastāvīga ekspozīcija iepazīstina ar atsevišķiem G.F.Stendera darbiem un portretu.

20.07.2017
Stendera biedrība
Antonijas iela 1, Rīga
Antonijas iela 1, Rīga, LV-1010
2017. gadā dibinātās Stendera biedrības viens no galvenajiem mērķiem ir G.F.Stendera vārda un ideju popularizēšana, kā arī G.F.Stendera piemiņas saglabāšana. Biedrība ir G.F.Stendera kultūrvēsturiskā mantojuma Sunākstē uzturētāja un finansiāla atbalstītāja, kā arī izdevumu, kas saistīti ar Sēlijas kultūru un G.F.Stendera dzīves un darbu izpēti, atbalstītāja.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 30.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Stendera iela 7, Eglaine. Lašu mācītājmuiža
(Stendera iela 7, Eglaine, Eglaines pagasts, LV-5444, Latvia)
27.08.1714(Nav norādīts)Dzimšanas vietaMuiža
2Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
1736 - 1739(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Halle
(Halle, Saxony-Anhalt, Germany)
1736 - 1739(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Lielbērsteles muiža
(Viesturu pagasts, Rundāles novads)
1740 - 1742(Nav norādīts)DarbavietaMuiža
5Jelgava
(Jelgava)
1742 - 1744(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Birzgale
(Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
1744 - 1753(Nav norādīts)DarbavietaCiems
7Žeimelis, Lithuania1753 - 1759(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Helmštete
(Helmstedt, Lower Saxony, Germany)
1759 - 1760(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
9Kēnigslutera
(38154 Königslutter am Elm, Germany)
30.06.1760 - 28.02.1761(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
10Kēnigslutera
(38154 Königslutter am Elm, Germany)
30.06.1760 - 28.02.1761(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Hamburga
(Hamburg, Germany)
28.02.1761 - 31.12.1761(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
12Hamburga
(Hamburg, Germany)
18.03.1761(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta
13Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
31.12.1761 - 31.03.1765(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
14Stendera iela 7, Eglaine. Lašu mācītājmuiža
(Stendera iela 7, Eglaine, Eglaines pagasts, LV-5444, Latvia)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Piemiņas vietasMuiža
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
05.05.1765(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta
16Sunākstes mācītājmuiža
(Sunākste Parish, LV-5130, Latvia)
1766 - 1796(Nav norādīts)DzīvesvietaMuiža
17Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
("Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232)
1766 - 1769(Nav norādīts)DarbavietaBaznīca
18Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
("Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232)
1769 - 1796(Nav norādīts)DarbavietaBaznīca
19Subate
(Subate, Ilūkstes novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
20Sunākstes baznīcas kapi
("Ģederti", Viesītes pagasts, Viesītes novads, LV-5237)
30.04.1796(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.