Gothards Frīdrihs Stenders

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (15); Tulkotājs (3); Atdzejotājs (8); Sastādītājs (4); Mākslinieks (1); Līdzautors (1); Recepcijas persona (16)

Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(2)

VārdsGothards Frīdrihs Stenders
PseidonīmsVecais Stenders, G.F.S., G.F.St., St.
Saitehttps://stenders.lndb.lv/
KopsavilkumsGothards Frīdrihs Stenders (Gotthard Friedrich Stender ; 1714-1796) - Baltijas apgaismotājs, teologs, literāts un valodnieks, domātājs, tehniskās apgaismības un pedagoģisko novitāšu interesents un adepts. Stenders savos uzskatos paliek mērenās apgaismības piekritējs, pārliecināts, ka ar rakstītu vārdu un mudinājumiem izglītoties var panākt ne tikai līdzcilvēku - latviešu kulturālu augšupeju, bet arī līdzsvarot kārtu attiecības. Viņa galvenais nopelns - informācijas pārnese no Rietumeiropas Baltijā, no viena sabiedrības slāņa otrā, šķērsojot arī vācu un latviešu valodas robežu. Ar Stendera gādību latvieši iegūst pirmo enciklopēdiju, pirmo ilustrēto ābeci, pirmās sekulārās dzejas un īsprozas grāmatas. To vācu oriģināli vienmēr ir sakņoti sava laika labākajos daiļliteratūras un macību grāmatu paraugos. Iespējams, Stendera grāmatas latviešu valodā kā pirmais mācību un izklaides līdzeklis noder arī Baltijas vācu jaunatnei. Stendera atstātās pēdas Eiropas sabiedrībā turpina uzdot mīklas. Viņš pats sevi dēvē par Getingenes Karaliskās biedrības biedru, tomēr par to nav atrastas dokumentālas liecības, līdzīgi kā par Stendera darbību Kopenhāgenā ģeogrāfijas profesora amatā. Vispārzināmi ir Stendera sakari ar vācu un krievu brīvmūrniekiem, bet par viņa piederību brīvmūrnieku ložai arī ziņu nav. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus Stenders pavada Eiropas un pat Kurzemes hercogistes nomalē, kalpodams Sēlpils un Sunākstes draudzē un publicēdams zinātniska, reliģiski filozofiska un izklaidējoši pamācoša rakstura darbus vācu un latviešu valodā.
Personiska informācijaStenderi ieceļo Kurzemē 17. gadsimta sākumā.
Gothards Frīdrihs Stenders ir dzimis mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera un viņa sievas Elizabetes Magdalēnas ģimenē un viņam ir trīs brāļi, divas māsas un viens pusbrālis no mātes pirmās laulības.
1744. gada 4. februārī Jelgavā Stenders apprec Annu Elizabeti Braunšveigu (Braunschweig), Ēģiptes un Žeimes mācītāja Andreasa Vilhelma Braunšveiga meitu, viņiem ir pieci bērni:
1. Aleksandrs Johans (1744-1819), saukts Jaunais Stenders ir mācītājs un literāts;
2. Eva Elizabete (1745-1794), 1765. gadā Kopenhāgenā apprec ar norvēģu dāņu armijas kapteini Kristiānu fon Švencenu (von Schwentzen);
3. Johanna Doroteja (1746-1796), 1774. gadā apprec Rīgas pilsētas revizoru Dāvidu Martinu Knēbušu (Knebusch);
4. Anna Magdalēna Elizabete (1749-?), 1768. gadā apprec ar Rīgas vīnu tirgotāju Johanu Kristofu Veirihu (Weyrich);
5. Johans Albrehts (1762-1765) piedzimst un nomirst Kopenhāgenā.
No sazarotā pēcteču pulka daži saglabā dzīvu interesi par latviešu kultūru - mazdēls, mācītājs un novadpētnieks Johans Kristiāns Stenders (1787-1862) un mazmazdēls - mācītājs un Sunākstes dziesmu svētku tradīcijas aizsācējs Karls Gotlobs Pēteris Stenders (1830-1897). Pēdējais Stenderu dzimtas pārstāvis izceļo no Latvijas otrā pasaules kara laikā.
Profesionālā darbībaStenders ir strādājis par mācītāju, jaunībā - Jelgavā, vēlāk - Kēnigsluterā un, iespējams, arī Kopenhāgenā, arī par skolotāju. Stenders ir interesējies par jaunākajiem virzieniem un sasniegumiem literatūras un zinātnes attīstībā, rakstījis Baltijas un Rietumeiropas vācu periodiskajos izdevumos, publicējis grāmatas Rietumeiropā un Baltijā vācu, latīņu un latviešu valodā. Mūža beigās aizrāvies ar alķīmiju - manuskriptā palicis apcerējums Clavis magiae. Die geheime Naturweisheit ("Slepena dabasgudrība", 1794) ar alķīmijas vārdnīcu pielikumā.

1753: pirmā publikācija - Kēnigsbergā latviešu valodā iespiestā oda "Rāms laiks pēc pērkona briesmas", vācu autora Bartolda Heinriha Brokesa (Brockes) darba Die auf ein starkes Ungewitter erfolgte Stille tulkojums.
Dzeju, filozofiski reliģisku, didaktisku, izklaidējošu, sirsnīgi sentimentālu, vāciski un latviski, pats savu, precīzi atdzejotu, brīvi tulkotu, pārfrazētu un variētu, veltītu Kurzemes galma personām, vāciešiem un latviešiem, saviem radiniekiem Stenders rakstījis visa mūža garumā. Pēdējā dzejoļa pirmpublicējums nāk klajā jau pēc autora nāves 1797.gadā - "Dzērējs", publicēts "Latviskās Gada Grāmatas" 1.nr.


Darbība literatūrā

Proza
1756: "Svēti stāsti", turpmāk ar nosaukumu "Mazā Bībele. Tas ir: Svēti stāsti" (1790, 1882: 6.izd.). Īsi izklāstīti 52 Vecās un 52 Jaunās Derības stāsti ar izzinošiem jautājumiem un didaktisku dzejolīti galā. Izdevuma ideja no vācu pedagoga Johana Hībnera (Hübner) izdevuma Zweymal zwey und funffzig Auserlesene Biblische Historien, der Jugend zum Besten abgefasset (1714). Novitāte - pirmā ticības mācības grāmata latviski. Žanru turpina Bībeles stāstu, katehisma, garīgu dziesmu un lūgšanu krājums "Tās kristīgās mācības grāmata, tiem latviešiem par svētu izskaidrošanu" (1776), Aleksandra Johana Stendera pārstrādāts, šis izdevums piedzīvo vairākus atkārtotus izdevumus (1807,1841, 1850).
1766: Fabeln und Erzählungen / "Jaukas pasakas in stāsti", papildināts izdevums "Pasakas un stāsti" (1789), grāmatā ievietotas fabulas, joku pasakas un sadzīves stāsti dzejā un prozā, vairums sižetu aizgūti no vācu avotiem. Novitāte - pirmā daiļliteratūras grāmata latviešu valodā.

Dzeja
1754: "Kurzemes jauna un pilnīga dziesmu grāmata" - viens no sastādītājiem, atdzejotājs, redaktors, ilustratīvo zīmējumu autors.
1774: "Jaunas ziņģes pēc jaukām meldeijām par gudru izlustēšanu", papildināts izdevums - "Ziņģu lustes" (1-2, 1783-89), ietver atdzejotus un brīvi tulkotus 18.gadsimta vācu dzejnieku (K. F. Gellerta, J. V. L. Gleima, F fon Hāgedorna u.c.) darbus, iespējams, arī paša Stendera sacerējumus par lauku dzīvi, mīlestību, skološanos, kārtu attiecībām utml. rustikāli didaktiskā manierē. Novitāte - pirmais latviešu laicīgās dzejas krājums, 19.gadsimtā vairākas ziņģes folklorizējušās.
1774: "Svētas gudrības grāmatiņa" - garīgu tekstu krājums, ietver Johana Kaspara Lavātera darba Christliches Handbüchlein, oder auslesene Stellen der heiligen Schrift ("Kristīga rokasgrāmatiņa vai izlasīti fragmenti no svētajiem rakstiem", 1767) tulkojumu, garīgas dziesmas, kā arī Karla Vilhelma Ramlera un Karla Heinriha Grauna kantātes Der Tod Jesu ("Jēzus nāve", 1755).
1781: "Jauna gada vēlēšanas pēc ikkatra gribēšanas" - pirmais apsveikuma dzejoļu krājums latviešu valodā.
1781: Katechismus in Versen ("Ritmizēts katehisms"), kā Stenders pats norādījis virsrakstā - domāts lauku jaunatnei. Tajā ietvertas arī pamācības ikdienas dzīvei 56 četrrindu pantos, tos Stenders kā "Ceļa rādītāju uz taisnu dzīvošanu" atdzejojis arī latviski. Krājums izdots arī latīņu valodā Catechismus melicus Latinis christianorum scholis dictatus (1782).
1783: "Jauna izskaidrota dziesmu grāmata" (II d.1792) - racionālisma ideju caurstrāvota Stendera sakārtota un atdzejota dziesmugrāmata.
1787: An seine Kinder und Enkel, bei der nahen Trennung von seiner Tochter ("Saviem bērniem un mazbērniem sakarā ar drīzo šķiršanos no meitas" - oda, kuru Stenders arī atdzejojis latviski "Augsta ziņģe uz saviem bērniem un bērnu bērniem" un publicējis 1789.gada dzejas krājumos.
1789: "Elīzes divpadesmit svētas dziesmas, latviešu valodā pārtulkotas" - krājumā iekļauta Kurzemes muižnieces Elīzes fon der Rekes garīgā dzeja, Stenders atdzejojis visus izdevuma XII.von Elisens geistlichen Liedern beym Clavier zu singen (1787) tekstus. Grāmata, tāpat kā tās vācu izdevums, veltīta Kurzemes hercogienei Dorotejai. Novitāte: pirmais Baltijas vācu dzejas krājuma atdzejojums latviski.

Darbība valodniecībā


1761: Neue vollständigere lettische Grammatik ("Jauna pilnīgāka latviešu gramatika"), pievienota vārdnīca un daži dzejoļi. 1763 atkārtots izdevums;1783 Lettische Grammatik ("Latviešu gramatika") - paplašināts un papildināts izdevums, vārdnīcas nav, dzejas nodaļai cits saturs. Grāmatā Stenders atklāj savu viedokli par latviešu valodas izcelšanos un radu valodām, tajā ietverta nodaļa par poēziju, tajā raksturotas latviešu tautasdziesmas kā latviešu dzejas mākslas sākotne; grāmatā publicēts latviešu mitoloģisko dievību saraksts un sakāmvārdi, kā arī divi dzejoļi - Stendera mēģinājumi dzejot tautasdziesmu garā. Grāmata tulkota un publicēta latviski (2015).
1789: Lettisches Lexikon. In zween Theilen abgefasset und den Liebhabern der lettischen Literatur gewidmet ("Latviešu leksikons. Izveidots divās daļās un veltīts latviešu literatūras cienītājiem", otrais izdevums 1790). Pirmajā - latviešu vācu daļā - pēc ligzdu sistēmas apkopoti 7000 vārdi, otrajā - vācu latviešu daļā - apmēram 14.000 vārdu. Novitāte: pirmoreiz pievienoti arī ģeogrāfisko vietu, personvārdu, augu, dzīvnieku utml. vācu-latviešu nosaukumu saraksti, populārākā 18.gadsimta latviešu valodas vārdnīca, plaši izmantota (Rainis, Brīvzemnieks u.c.) un pētīta (A.Bīlenšteins, J.Endzelīns).

Reliģiski filozofiskā literatūra

1771: Gedanken über die Lavaterische Aussichten in die Ewigkeit ("Domas par Lavātera skatu uz mūžību") - anonīmi publicēta teoloģiska polemika vēstuļu formā ar šveiciešu dzejnieka un fiziognoma Johana Kaspara Lavātera (Lavater) darbu Aussichten in die Ewigkeit (1.-4., 1768-1778). Pēc Stendera darba publikācijas seko vēstuļu apmaiņa starp Lavāteru un Stenderu.
1772: Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten ("Reliģijas patiesība pret brīvdomātāju un naturālistu neticību", 1772, atkārtots izdevums 1784) ir Stendera galvenais reliģiski filozofiskais sacerējums. Tā pirmais uzmetums top Kopenhāgenā (1765), manuskripts glabājas Getingenes Universitātes bibliotēkā. Darbs divkārt publicēts krieviski (1785, 1820), tajā cilāti pasaules izzināmības, brīvdomības, kā arī garīgas izaugsmes jautājumi. Tas sasaucas ar apgaismības teoloģisko racionālistu un brīvmūrniecības idejām, guvis rezonansi arī rožkrustiešu sacerējumos un iekļauts vācu brīvmūrniecības bibliogrāfiskajos rādītājos, raisījis interesi arī krievu brīvmūrnieku aprindās. polemizē par brīvdomības idejām, kā arī atklāj Stendera pārdomas par garīgas izaugsmes iespējām "Svētas gudrības grāmatiņa" (1774), "Tās kristīgas mācības grāmata, tiem latviešiem par svētu izskaidrošanu sarakstīta" (1776), "Katechismus in Versen" (Katehisms pantos", 1781), "Jauna gada vēlēšanas pēc ikkatra gribēšanas" (1782), "Gedanken eines Greises uber den nahen Zustand jenseit des Grabes" ("Sirmgalvja domas par tuvo aizkapa stāvokli", 1786), "Tā mācība, kā tie skolmeisteri pēc šo jauno ABC tiem skolas bērniem to lasīšanu it viegli var izmācīt" (1797).
1784: Mosaische Kosmogonie (Mozus kosmogonija) - publikācija izdevumā Mitauische Monatschrift, nr.4 par pasaules rašanos - Vecā Derība apgaismības dabaszinātnisko ideju kontekstā.
1786: Gedanken eines Greises über den nahen Zustand jenseit des Grabes ("Sirmgalvja pārdomas par tuvo stāvokli viņpus kapa"), 1795.gadā Stenders šim darbam publicē papildinājumu Philosophische Gedanken über wichtige Gegenstände, als Beilagen.. ("Filozofiskas domas par svarīgiem priekšstatiem kā pielikums.."). Vēl pēc gada Stenders pie šīm idejām atgriežas vēlreiz un pievieno odu Der erhabene Lobgesang Gottes zur allgemeinen Gottesverehrung als eine Beilage zu den philosophischen Gedanken ("Dieva cildināšanas dziedājums vispārējai Dieva slavināšanai kā pielikums filozofiskajām domām"), faktiski dziesmas Herr Gott. dich loben wir ("Dievs Kungs, mēs tevi slavējam") atdzejojums.
1786-1787: polemika ar Jelgavas Pētera akadēmijas profesoru Johanu Melhioru Gotlību Bēzeki (Beseke) par Dieva un dievišķā izpausmēm dabā Anmerkungen über die Offenbarung Gottes in der Natur un Anmerkungen über die Gegenarmenkungen des Verfassers Der Offenbarung Gottes in der Natur.



Zinātne


1764: Der Schulzische Vorschlag die Meereslänge zu finden /Schulzianum inveniendi maris longitudinem (Par Šulca priekšlikumu jūras garuma mērīšanā) - kopā ar izgudrotāju Johanu Heinrihu Šulcu (Schulz) - jauna instrumenta apraksts attāluma noteikšanai uz ūdeņiem, titullapa un teksts latīņu un vācu valodā, iekļauti Stendera zīmējumi.
1765: Beschreibung der neuen höchstbequemen Waschmaschine ("Jaunās ārkārtīgi ērtās veļas mašīnas apraksts") publicēts gandrīz vienlaikus atsevišķā brošūrā Jelgavā un Kēnigsbergā, izdevumā Gelehrte und politische Zeitungen (1765, St.56), drīz recenzēts Braunšveigas avīzē un pārpublicēts vēlreiz Berlīnē izdevumā Berlinisches Magazin (1766, Bd.3, St.3, S.268-275). Novitāte: pirmais apraksts par mehānisko veļas mazgāšanu vācvalodīgajā telpā.
1766: Beschreibung der neuen Erdkugel ("Jaunā globusa apraksts"), līdzīga publikācija jau 1759 14.11. avīzē Braunschweigische Anzeigen (“Braunšveigas Ziņas”). Stenders teorētiskās zināšanas pielietojis praktiski, pagatavojis vairākus globusus, no tiem saglabājušies divi: globusi Dānijas karalim un Karaliskajai bibliotēkai šodien atrodas Karaliskajā bibliotēkā Kopenhāgenā.


Mācību grāmatas

1774: "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas", atkārtots izdevums 1776, atkārtots un papildināts izdevums 1796. Pēdējo sagatavo Aleksandrs Johans Stenders. Tas ir enciklopēdisks izdevums par pasaules ģeogrāfiju un vēsturi, par astronomiju un fizikālajiem procesiem, dabas parādībām un laika mērīšanu lasītājiem ar trūcīgām zināšanām. Izklāstā izmantotas apgaismības pedagoģijas metodes, tajā iespējams, izmantota ģeogrāfijas skolotāja pieredze, kuru Stenders ieguvis Kopenhāgenā. Pateicoties pārskatāmajai struktūrau un viegli uztveramam saturam, domājams grāmatu lasījusi arī Baltijas vācu jaunatne un tas ir viens no biežāk minētajiem izdevumiem arī latviešu pirmās paaudzes inteliģences atmiņās (Ansis Leitāns, Ernests Dinsbergs u.c.). Otrā izdevuma vāks ar Gustava Georga Endera gravīru - skolotāju, kas zēnam rāda austošo sauli - kļuvis par latviešu tautas apgaismības laikmeta simbolu.
1782: "Jauna ABC un lasīšanas mācība" - ābecei pievienots "Ceļa rādītājs uz taisnu dzīvošanu", grāmatas otrajā daļā - metodiski norādījumi skolotājiem lasītprasmes apguvē. 1797.gadā publicēta vēlreiz katra daļa atsevišķi. Novitāte - pirmais metodiskais līdzeklis latviski.
1787: "Bildu ābice" - katram alfabēta burtam sava ilustrācija, kas gatavota pēc Stendera zīmējuma, un pamācošs pantiņš. Novitāte - pirmā ilustrētā ābece latviešu valodā.



Recepcija

S. literārās sk. ietekme (K. G. Elferfelds, K. R. Girgensons, Neredzīgais Indriķis, K. Hūgenbergers, A. Līventāls u.c.) bija jūtama vēl 19. gs.
SaiknesAleksandrs Johans Stenders - Dēls
Nodarbesskolotājs
valodnieks
mācītājs
rakstnieks
atdzejotājs
Dzimšanas vieta27.08.1714
Laši
Laši , Eglaines pagasts, Ilūkstes novads
Dzimis Lašu mācītājmuižā, kurā tagad atrodas Stendera muzejs.

Dzīvesvieta1759–1760
Helmštete
Helmstedt, Lower Saxony, Germany
Pagatavo Braunšveigas Līneburgas hercogam globusu un publicē rakstu avīzē Braunschweigische Anzeigen (1759, nr.84,85,87) par audzināšanas jautājumiem.
IzglītojiesJaunsubates vācu skola
Subate
Subate, Ilūkstes novads

Mācījies Īzāka Bauera (Bauer) vadītajā skolā.


1736–1739 (Datums nav precīzs)
Jēnas Universitāte
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Studējis filozofiju un teoloģiju.


1736–1739
Halles Universitāte
Halle
Halle, Saxony-Anhalt, Germany

Studējis teoloģiju, senās valodas un retoriku, strādājis bāreņu patversmē par skolotāju

Darbavieta1740–1742
Lielbērsteles muiža
Viesturu pagasts, Rundāles novads
Stenders strādājis par mājskolotāju barona fon Grothusa (von Grotthuß) ģimenē.

16.07.1742–1744
Jelgava
Jelgava
Stenders strādā par skolas rektora Johana Jākoba Mačevska (Maczewski) palīgu jeb konrektoru.

1744–1753
Birzgales baznīca
Birzgale
Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads

Strādājis par mācītāju, 26. 09. 1752. piedzīvo ugunsgrēku mācītājmuižā.


1753–1759
Žeimelis, Lithuania
Žeimelis, Lithuania
Strādājis par mācītāju luterāņu draudzē

00.07.1760–00.03.1761
Kēnigslutera
38154 Königslutter am Elm, Germany

Strādājis par skolotāju jaundibinātajā reālskolā. Uzskatu atšķirību dēļ ar mācītāju Arnoldu Antonu Cviki (Zwicke) no darba atstājies.

Miršanas vieta17.05.1796
Sunākste
Sunākste, Sunākstes pagasts, Jaunjelgavas novads
Acīmredzot nesatricināmi ticēdams Kurzemes kā latviskas vides nākotnei, Stenders izvēlas sava kapa uzrakstu "Latvis".
ApglabātsSunākste
Sunākste, Sunākstes pagasts, Jaunjelgavas novads

Apglabāts Sunākstes vecajā kapsētā pie Sunākstes baznīcas, uz kapa plāksnē iegravēts vārds "Latvis".

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.