Georgs Mancelis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (10)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsGeorgs Mancelis
Papildu vārdiManzel, Mancelius, Juris Mancelis, Mancelijs
KopsavilkumsGeorgs Mancelis (Manzel, Mancelius) Georgs (arī Juris Mancelis, Mancelijs; 1593-1654) – vācu tautības latviešu literāts, valodnieks, luterāņu teologs un mācītājs, pedagogs. Mācījies Jelgavas Latīņu skolā, Rīga Domskolā. No 1611. līdz 1615. gadam studējis teoloģiju Frankfurtē pie Oderas, Štetīnē (Ščecinā), Rostokā. No 1616. gada luterāņu mācītājs latviešu draudzē Vallē, tad Sēlpilī (1620–1625). No 1625. gada Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolas uzraugs (inspektors). Tērbatas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors (1630 1632), prorektors (1631). Piedalījies Tērbatas universitātes Academia Gustaviana dibināšanā, tās teoloģijas profesors (1632–1637), rektors (1636–1637). Kurzemes hercoga aicināts, 1638. gadā Mancelis atgriezies Jelgavā, kļuvis par Frīdriha, no 1642. gada – Jēkaba galma mācītāju.
Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai. Viņš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas "Lettus" (1638) autors.
Personiska informācijaDzimis Mežmuižas mācītāja Kaspara Manceļa ģimenē.
Georga Manceļa vectēvs – Rīgas pilsonis un tirgotājs Joachims Mancelis, Joachima sieva – Dorotea fon Jatcov no Pomerānijas.
Georga Manceļa brālis – Fridrihs Mancelis.

1620.–1625. gadā Georgs Mancelis bijis mācītājs Sēlpils draudzē. Šajā laikā mēra epidēmijā zaudēja visu ģimeni, trīs bērnus. Viens dēls izdzīvo, taču dažus gadus vēlāk arī mirst Tērbatā.
Profesionālā darbībaManceļa literāro darbību var iedalīt trīs daļās:
1) akadēmiski teoloģiskie raksti, kas sarakstīti latīņu valodā un publicēti Upsalā un Tērbatā;
2) sprediķi un celsmes literatūra vācu valodā;
3) raksti un tulkojumi latviešu valodā.

Mancelis sacerējis arī dzejoļus latīņu valodā.

Pirmie darbi

1619: sakarā ar 1616. gada zemestrīci Zemgalē izdevis traktātu vācu valodā "Meditatio theologistoricophysica de terrae motu" ("Teoloģiski vēsturiski fizikālas pārdomas par zemes kustību", 1619).

1931: Manceļa pirmais zināmais latviešu valodā publicētais darbs "Lettisch Vademecum" ("Latviešu ceļvedis", 1631) ir pārstrādāts un papildināts luterāņu rokasgrāmatas (1586-1587) izdevums.
Iepriekšējos izdevumos publicētajiem garīgajiem tekstiem pievienota Zīraka gudrības grāmata, stāsti par Jeruzalemes izpostīšanu un citi. Mancelis labojis valodu esošajās baznīcas dziesmās un tās papildinājis ar savām bezatskaņu dziesmām.

Pirmā latviešu vārdnīca "Lettus"

1638: pirmā latviešu vārdnīca "Lettus" ("Latvietis"), kurai pievienoti arī 1637. gadā izdotie "Die Spruche Salomonis" ("Zālamana sakāmvārdi"). Vārdnīcas pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu, piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem.
Atsevišķā Manceļa vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisku materiālu.
Šī vācu-latviešu vārdnīca tika iestrādāta nākamajās, jau plašākajās latviešu vārdnīcās.

Manceļa sprediķi un to valoda

1654: lielākais, līdz pat 19. gadsimta sākumam atkārtoti izdotais Manceļa darbs bija "Langgewunschte lettische Postill" ("Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums", 1654).
Manceļi sprediķi bija aizsākums latviešu literārajai prozai. Viņa darbu izteiksme spēcīga un spilgta, vēršanās pret negatīvo – barga. Blakus citātiem no Bībeles atjautīgi sakāmvārdi un dzīvi 16. un 17. gs. mijas vēstures notikumu tēlojumi.
Salīdzinājumā ar priekštečiem Manceļa latviešu valoda labāka un konsekventāka. Mancelis reformējis rakstību, ieviesis t.s. vecās ortogrāfijas pamatprincipus.
Citātu galerija"Manceļa sprediķi dod mums nevien gaišu liecību par to, cik krietni autors mācējis latvju valodu, bet rāda arī, cik labi viņš izpratis vientiesīgā, nemācītā zemnieka dvēseli. Nevienā vietā autors neaizmirst, ka viņš runā uz vienkāršiem cilvēkiem, kuru galvenā nodarbošanās ir zemkopība un lopkopība. Savus salīdzinājumus viņš ņem no zemnieku dzīves apstākļiem un savu izteiksmi piemēro zemnieku saprašanai un viņu fantāzijai."
Vilis Plūdons. Latvju literaturas vēsture. Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevums, 1931, 99. lpp.

"Manceļa sprediķi cenšas veicināt ārējo baznīciskumu: skubina nākt uz baznīcu un iet pie dievgalda, piesavināties kristīgas mācības; apkaro pagānisma un katolicisma atliekas, aizstāv mācītāja cieņu un nozīmi. Bet viņš grib arī nodibināt un nostiprināt latviešos kristīgas dzīves parašas: svētdienas svētīšanu, lūgšanu un aizlūgšanu praksi, dievpalīga došanu, garīgu dziesmu dziedāšanu, kristīgu laulības dzīvi u. tml. – kas patiesībā jau tiecas uz visas viņu gara pasaules pārveidošanu. Viņš apkaro netikumus: dzeršanu, slinkošanu, netiklību, lepnību, vieglprātību un cenšas izveidot vecāku un bērnu, vīru un sievu, kungu, saimnieku un kalpu attiecības kristīgā tikumiskā garā."
Baznīcas vēsturnieks Ludvigs Adamovičs
Nodarbesvalodnieks
mācītājs
literāts
rakstnieks
teologs
Dzimšanas vieta24.06.1593
Augstkalne
Augstkalne, Augstkalnes pagasts, Tērvetes novads
Dzimis Mežmuižā, vēlākajā Augstkalnē.
Dzīvesvieta1605
1605. gadā dodas mācīties uz Jelgavu.

1608–1611
Rīga
Rīga

1608. gadā devies mācīties uz Rīgu.


1611–1612
Ščecina
Szczecin, West Pomerania, Poland
1612–1615
Rostoka
Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany
1615
Kurzeme
Latvija
Mancelis 1615. gadā atgriežas Kurzemē, cerēdams drīz doties atpakaļ uz Vāciju, lai studijas turpinātu, tomēr tas neizdodas, iespējams, līdzekļu trūkuma dēļ.

1625–1638
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Tērbatā Mancelis ierodas 1626. gada ziemā pēc pilsētas rātes aicinājuma.


1638–1654
Jelgava
Jelgava

Līdz mūža beigām Mancelis dzīvo un strādā Jelgavā.

Izglītojies1605–1608
Jelgavas latīņu skola

Pamatzināšanas apguvis mājās, no 1608. gada mācījies Jelgavas latīņu skolā.


1608
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
Mazā Skolas iela, Rīga

Mācījies Domskolā Rīgā. Nav zināms, vai skolu pabeidzis.


1611
Frankfurte pie Oderas
Frankfurt an der Oder, Brandenburg, Germany

Sākotnēji īsu brīdi studējis teoloģiju Frankfurtē pie Oderas. Pretreformācijas kustības dēļ Mancelim kā luteriskās Rīgas Domskolas audzēknim nācies meklēt citu izglītības vietu.


1611
Štetines pedagoģiums
Ščecina
Szczecin, West Pomerania, Poland

1611. gadā Mancelis dodas uz Štetīni (Ščecinu), Štetines Firstisko pedagoģiumu, kur studē teoloģiju.


00.10.1612–1615
Rostokas universitāte
Rostoka
Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany

1612. gadā oktobrī iestājas studēt teoloģiju Rostokas universitātē. Ieguvis licenciāta pakāpi. Zemgalē atgriežas 1615. gadā, meklēdams līdzekļus turpmākām studijām citās universitātēs, diemžēl nesekmīgi.

Darbavieta1616–1620
Valle
Valle, Valles pagasts, Vecumnieku novads

Tiek ordinēts un kļūst par luterāņu mācītāju latviešu draudzē Vallē. Georgs Mancelis ir pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs.


1620–1625
Sēlpils
Sēlpils , Sēlpils pagasts, Salas novads
Luterāņu mācītājs latviešu draudzē Sēlpilī.

1625
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

No 1625. gada virsmācītājs lielākajā pilsētas vācu draudzē – Svētā Johana baznīcā Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolas uzraugs. Ir atbildīgs par visu izglītības darbu Tērbatā.


1630–1632
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Teoloģijas un grieķu valodas profesors.


1631
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Tērbatas Akadēmiskās ģimnāzijas prorektors

1632–1637
Gustava akadēmija
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Universitātē strādā Teoloģijas fakultātē par teoloģijas profesoru, kā arī ieņem vairākus administratīvus amatus.


1636–1637
Gustava akadēmija
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas universitātes) rektors 1636.–1637. gadā.


1638–1642
Jelgava
Jelgava

Pēc vairākkārtēja Kurzemes superintendenta Paula Einhorna aicinājuma, Kurzemes hercoga Frīdriha aicināts, 1638. gadā Mancelis atgriezies Jelgavā, kļuvis par hercoga galma mācītāju.


1642–1654
Jelgava
Jelgava

No 1642. gada Jēkaba galma mācītājs.

Miršanas vieta17.03.1654
Jelgava
Jelgava
ApglabātsJelgava
Jelgava
Apbedīts Trīsvienības baznīcā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.