Garlībs Helvigs Merķelis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (8); Redaktors (1); Recepcijas persona (8)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsGarlībs Helvigs Merķelis
Personiska informācijaMERĶELIS (Merkel) Garlībs Helvigs (1769.1.XI Lēdurgā - 1850.9.V Depkina muižā Katlakalnā, apbed. Katlakalna kapos) - vācu tautības rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis.
Dz. Lēdurgas mācītāja Daniēla Merķeļa un Rīgas rātskunga Brokhauzena meitas Ģērtrūdes ģim. Māc. Rīgas Domskolā (1776-82; 1785-86), to nav beidzis, izglītojies pašmācības ceļā, lasījis fr. apgaismotāju u.c. aut. darbus. Stud. medicīnu Leipcigas un Jēnas universitātē (1796-97). Univ. Frankfurtē pie Oderas ieguvis filoz. dokt. grādu (1801). Strād. par ierēdni (1786) un t-ra "Muse" statistu (1787) Rīgā, mājskolotāju mācītāja Klēmaņa ģim. Liepupē (1788-92), Rīgas tiesas ierēdni (1792), mājskolotāju barona Tranzē ģim. Annas muižā Nītaurē (1793-96). 1796 izceļojis uz Vāciju. 1797 VIII-XII Dānijā neilgu laiku bijis finanšu ministra sekretārs Kopenhāgenā. Uzturējies Veimārā, Berlīnē u.c., sekojis lit. dzīvei, pievērsies publicistikai, lit. un t-ra kritikai. Pēc Napoleona armijas iebrukuma Vācijā 1806 M. ieradies Ljā. 1807 apprec. Doroteju Dorndorfu (dz. Germani) un 1808 nopircis Depkina muižiņu. Bijis žurnālists Berlīnē (1816-17). Atgriezies Rīgā, līdz mūža galam nodarbojies ar žurnālistiku.
M. pirmā publikācija - veltījuma dzejolis dzimšanas dienā baronam fon Aderkasam (1792), kura plašo b-ku M. izmantoja, strādādams Liepupē. Pēc tam sar. dzejojumu "Versuch uber Dichtkunst" ("Mēģnājums dzejas mākslā", 1794). Leipcigā izd. M. nozīm. publicistiski vēst. darbs, kas atklāja Eiropai zemniecības postu Vidzemē un pieprasīja atcelt dzimtbūšanu, "Die Letten, vorzuglich im Liefland, am Ende des philosophischen Jarhunderts" (1796). Grām. pirmizdevums latv. val. - "Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās" (1905, tulk. A. Būmanis). Līdz tam grām. latv. val. izplatīta rokrakstos. J. Pulāna tulkotajā darbā "Stāsts tās latviešu tautas un viņas priekšlaikiem līdz šai dienai.." pārstāstīts M. darbu "Latvieši" un "Vidzemes senatne" saturs.
Baltijas jautājumā M. public. Vidzemes bruņniecībai veltītu grām., kurā pats kritizējis dzimtbūtn. iekārtu un ievietojis D. Hjūma un Ž. Ž. Ruso darbu tulk. "Hume\'s und Rousseau\'s Abhandlungen uber den Urvertrag nebst einem Versucht uber die Leibeigenschaft .." ("Hjūma un Ruso darbi par pirmatnējo līgumu līdz ar apcerējumu par dzimtbūšanu..", 1-2, 1797); atspēkojis uzbrukumus "Latviešiem" - "Supplement zu den Letten.." ("Papildinājumi "Latviešiem"..", 1798). Sar. poētisku etnogr. un vēst. studiju grām. "Die Vorzeit Lieflands" ("Vidzemes senatne", 1-2, 1798-99; latv. 1. grām. 1906); rom. "Die Ruckkehr ins Vaterland" ("Atgriešanās dzimtenē", 1798, latv. 1936); teiku "Wannem Ymanta" ("Vanems Imanta", 1802, latv. 1905); Pēterburgas ekonom. b-bas konkursa darbā "Beweis, dass es halb so viel kostet, seine Landereien von Tagelohnern bestellen zu lassen als von leibeigenen Bauern" ("Pierādījums, ka uz pusi lētāk muižas apstrādāt ar algotiem strādniekiem nekā dzimtcilvēkiem", 1814) pierādīja brīvā darbaspēka rentabilitāti; grām. "Die freien Letten und Esten" ("Brīvie latvieši un igauņi", 1820, latv. 1905) slavēja brīvlaišanas reformu.
Vācijā (1796-1806) M. kļuva par pazīstamu rakstn. un ievērojamu literatūrkritiķi. M. tikās ar daudziem literātiem, arī ar F. Šilleru un J. V. Gēti. M draugu vidū bija J. G. Herders, K. M. Vīlands u.c. vācu literāti. M. krit. rakstos ne vienmēr pareizi novērtēja atsevišķas vācu nac. lit. parādības, viņa galv. nopelni bija žurnālistikas formu (feļetona, lit. apc., teātra kritikas) attīstībā. Berlīnē M. izdeva paša sar. lit. žurnālu "Briefe an ein Frauenzimmer uber die neuesten Produkte der schonen Literatur in Deutschland" (1-4, 1800-03), kā arī "Ernst un Scherz" (1803) un "Der Freimutige oder Ernst und Scherz" (1804-06), kur pievērsās politikai, rakstos un pamfletos nosodīja franču armijas iebrukumu, modināja patriotismu vācu tautā. Pēc Prūsijas sakāves M. Rīgā izdeva "Supplementblaetter zum Freimutigen" (1807), bet pēc to slēgšanas laikr. "Der Zuschauer" (1807-31) kā arī "Zeitung fur Literatur und Kunst" (1811-12). Kad Krievijas Izgl. min-ja aizliedza M. pēdējo laikr. "Provinzialblatt Kur-, Liv- und Estland" (1828-38), viņš public. rakstus Vācijas avīzēs un Rīgas "Abend-Zeitung" (1841-43), sāka vairāk pievērsties lauksaimn. tematikai.
Nepabeigta palika autobigr. "Darstelungen und Charakteristiken aus meinem Leben" ("Tēlojumi un raksturojumi no manas dzīves", 1-2, 1839-40). Saglabājušies daudzi nepublic. rokraksti.
M. nav. rakstījis latv. val., bet viņa darbi nozīmīgi Ljas kult. un sab. dzīvē, to tēmas un idejas iedvesmoja daudzus latv. literātus, sekmēja tautas brīvības cīņas.
No 1817 M. bijis Kurzemes Lit. un mākslas b-bas biedrs. 1841 M. ievēlēja par Latv. lit. (draugu) b-bas goda biedru. 1869 Rīgas Latv. B-ba uz M. kapa uzstādīja kapakmeni ar uzrakstu "Par piemiņu no pateicīgiem latviešiem". 1994 Vērmanes dārzā atklāts piemiņas akmens "Latviešu likteņgrāmatas radītājam". Tiek restaurēta M.Depkina muiža. Lēdurgas kult. namā iekārtota M. veltīta ekspozīcija.
"Samtliche Schriften" 2 sēj. (Leipcigā un Rīgā 1808), "Izlase" (1969), "Kultūrvēsturiski raksti" (1992).
L. Birkerts A. Garlībs Merķelis dzīvē un darbā. R., 1923; Mālberģis F. Garlība Merķeļa mūža strauts // Burtnieks, 1934, 7-9; Lejnieks K. Garlībs Merķelis. R., 1935; Ancītis K. Garlība Merķeļa vieta latviešu literatūras vēsturē // IMM, 1939, 1; Arnicāne B. Par dažām tēmām Garlība Merķeļa daiļradē // Merķelis G. Izlase. R., 1969; Meļķisis E., Millers V. Garlība Merķeļa politiskie uzskati. R., 1972 [lit.]; Vaita H. Garlība Merķeļa rokraksti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā. R., 1972; Apīnis A. G. Merķelis latviešu rokraksta literatūrā // LPSR ZA Vēstis, 1974, 2; Zeile P. Pzīstamais un mazpazīstamais Garlībs Merķelis // Merķelis G. Vēstules kādai sievietei. R., 1991; Zeile P. Garlībs Merķelis kā kultūrfilozofs un kultūrpublicists // Merķelis G. Kultūrvēsturiski raksti. R., 1992; Lāms O. Latviešu Merķelis // Karogs, 1998, 8; Straube G. Garlībs Merķelis un viņa laiks // Merķelis G. Latvieši.. R., 1999; Taterka Th. Nachwort // Merkel G.H. Die Letten.. Wedemark, 1998; Merkel G. Geschichte meiner lieflandischen Zeitschriften // Baltische Monatsschrift, 1898, Bd. 45.
Nodarbespublicists
rakstnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas vieta01.11.1769
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads
Izglītojies1776–1782
mācījies
mācījies Rīgas Domskolā

1785–1786
mācījies
Skolu nav beidzis.
mācījies Rīgas Domskolā

1786
citi izglītības veidi
izglītojies pašmācības ceļā, lasījis franču apgaismotāju u.c. autoru darbus

1796–1797
studējis
studē medicīnu Leipcigas un Jēnas universitātē
Miršanas vieta09.05.1850
Katlakalns
Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads
Miris Depkina muižā Katlakalnā.
Apglabāts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.