Fridrihs Šolcs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsFridrihs Šolcs
Dzimtais vārdsScholz
KopsavilkumsVācu literatūrzinātnieks, profesors, filoloģijas doktors, baltists. Pēc vidusskolas beigšanas studējis Hamburgas universitātē salīdzinošo valodniecību, slāvistiku un klasisko filoloģiju (1947–1952), 1953. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu, kopš 1959. gada Hamburgas universitātes privātdocents, strādājis par asociēto profesoru Maincas universitātē, kopš 1966. gada – Vestfāles Vilhelma universitātes Minsterē profesors, vadījis šīs universitātes Slāvu-baltu semināru, vēlāk Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtu, 1993. gadā emeritējies.
Brīvi pārvaldījis latviešu valodu, rakstījis par latviešu, lietuviešu un igauņu literatūras parādībām, par Kārļa Skalbes pasakām, reliģijas jautājumiem latviešu literatūru, par baltiešu lirikas attīstības tendencēm, par latviešu tautasdziesmu kompozīcijas jautājumiem, par Baltijas tautu literatūru pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Raksti publicēti dažādos krājumos. Plašā pētījumā "Die Literaturen des Baltikums" ("Baltijas literatūras", 1990) salīdzinošā aspektā aplūkota Baltijas tautu literatūras attīstība kopš tās pirmsākumiem. Monogrāfijā "Die Länder des Baltikums" ("Baltijas zemes", 1994) īsi aplūkota Baltijas tautu vēsture, valodas īpatnības un literatūra.
Fridrihs Šolcs bija Baltijas reģiona valodu un literatūru zinātājs, turklāt spēja literatūru un literāros tekstus skaidrot kā pieredzējis valodu pētnieks, uz literatūru raudzīties no valodnieciskā aspekta.
Personiska informācijaFridriha Šolca tēvs cēlies no Šlēzijas, bija jurists, kurš Pirmā pasaules kara laikā nonācis Persijā, Centrālāzijā. No tēva, kurš bijis teicams arābu valodu zinātājs, pārmantojis interesi un apdāvinātību uz valodām.
Fridrihs Šolcs jau skolas gados apguvis latīņu, grieķu, franču, angļu, spāņu un krievu valodu.
Pēc Otrā pasaules kara, kad Vācijā, tostarp ap Hamburgu, kur viņš tolaik dzīvoja, tika ierīkotas DP (Displaced Persons) nometnes poļu, krievu, latviešu, lietuviešu bēgļiem, Fridrihs Šolcs kā skolēns bēgļiem mācīja vācu un angļu valodu.
Profesionālā darbība1953: filoloģijas doktora grāds par promocijas darbu "Studien zur Geschichte des umschriebenen Perfekts in den slavischen Sprachen".
1959: habilitētais doktors vispārīgās un salīdzināmās valodniecības nozarē par darbu "Russian Impersonal Expressions Used with Reference to a Person".
1963: izstrādāja pirmo lekciju kursu "Die Sprachen des Baltikums".
1967: izstrādāja lekciju kursu "Die Erklärung der Literatur".

Akadēmiskās izaugsme:

1953–1957: asistents Hamburgas universitātē, Salīdzināmās valodniecības seminārā (Seminar für Vergleichende Sprachwissenschaft).
1957–1960: zinātniskais asistents Hamburgas universitātē, Salīdzināmās valodniecības seminārā.
1959-1962: privātdocents Hamburgas universitātē
1962–1966: slāvistikas profesors Ārvalstu un tulkotājinstitūtā Germersheimā (Auslands- und Dolmetscherinstitut Germersheim) pie Maincas universitātes
1966–1993: profesors Vestfāles Vilhelma universitātē Minsterē; Slāvu-baltu semināra (Slawisch-Baltisches Seminar) vadītājs
Baltijas studiju interdisciplinārā institūta (Institut für Interdisziplinäre Baltishe Studien) izveidotājs un vadītājs
1993: emeritētais profesors
1993: izveidoja pie Vestfāles Vilhelma Universitātes Minsterē Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtu (Institut für Interdisziplinäre Baltische Studien)

Fridrihs Šolcs brīvi pārvaldījis latviešu valodu, rakstījis par latviešu, lietuviešu un igauņu literatūras jautājumism, par Kārļa Skalbes pasakām (1979), reliģijas jautājumiem latviešu literatūrā (1979), par baltiešu lirikas attīstības tendencēm (1985), par latviešu tautasdziesmu kompozīcijas jautājumiem (1990), par Baltijas tautu literatūru pēc valstiskās neatkarības atgūšanas (1997). Raksti publicēti dažādos krājumos.
Plašā pētījumā "Die Literaturen des Baltikums: Ihre Entstehung und Entwicklung" ("Baltijas literatūras: to rašanās un attīstība", 1990) salīdzinošā aspektā aplūkota Baltijas tautu literatūras attīstība kopš tās pirmsākumiem, tostarp ortogrāfijas un rakstības attīstība, starpkultūru sakari un ietekmes, literārās biedrības, laikraksti un žurnāli, folkloras materiāli, to vākumi un nozīme rakstniecības(u) attīstībā, tulkojumi un to nozīme nacionālas(u) rakstniecību attīstībā Baltijas kultūrtelpā dažādu kultūru mijiedarbē, literāro žanru attīstība un citi problēmaspekti. Tā atzīmēta par viņa pētniecības Opus Magnum – “Tā pirmā un līdz šim vienīgā atklāj visas šīs Baltijas telpas literatūras, nevien Vācijā, bet pilnīgi iespējams arī pasaulē.”
Savās valodniecības, galvenokārt vēsturiskā kontekstā balstītajās studijās, profesora Fridriha Šolca uzmanības centrā bieži nonāca ne tikai baltu valodas (latviešu un lietuviešu), bet visas Baltijas telpas valodas, tostarp austrumprūšu, indoģermāniskās igauņu un somu valodas.

Monogrāfijā "Die Länder des Baltikums" ("Baltijas zemes", 1994) īsi aplūkota Baltijas tautu vēsture, valodas īpatnības un literatūra. Fridrihs Šolcs ir vēl trīs monogrāfiju autors, vairāk nekā 200 rakstu, apcerējumu, kritiku autors, tostarp rakstījis šķirkļus (Kindlers neues Literaturlexikon, 1988), vairāk nekā 20 izdevumu redaktors vai sastādītājs.

Profesors Fridrihs Šolcs piedalījās Starptautiskajās Baltistikas konferencēs, kurās tikās ar valodniekiem Veltu Rūķi-Draviņu, Valdi Zepu un citiem, uzstājās ar referātiem.
Kopš 20. gs. 80. gadiem kopā Vilfrīdu Šlau (Willfried Schlau) rīkoja 6 nedēļu intensīvos Baltijas reģiona valodu kursus vācu studentiem.

Apbalvojumi un goda nosaukumi


1983–2016: Ziemeļ-Reinas-Vestfāles Zinātņu un mākslas akadēmijas Humanitārās nodaļas biedrs (Nordrhein-Westfälische Akademie der Wissenschaften und der Künste Düsseldorf)
1992–2016: Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis
1995: Getingenas Baltijas Vēstures komisijas godabiedrs (Baltische Historische Kommision)
1998: Viļņas Universitātes goda doktors
Helsinku Somu literatūras biedrības korespondētājloceklis
Ukrainas Mākslas un zinātņu akadēmijas pilntiesīgs biedrs

1988: apbalvots ar Vācijas Republikas Nopelnu krustu (Bundesverdienstkreuz) par nopelniem kontaktu veicināšanā starp Baltijas valstīm un Vācijas Republiku
Citātu galerija
Nodarbesprofesors
literatūrzinātnieks
filologs
Dzimšanas laiks/vieta01.03.1928

Izglītojies1947–1952
Hamburgas universitāte

Hamburga, Vācija

Salīdzinošās valodniecības studijas, specializējoties baltistikā, ķeltoloģijā, indoloģijā, klasiskajā filoloģijā un slāvu valodās.


1953
Hamburgas universitāte
1953. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu.
Darbavieta1953–1960
Hamburgas universitāte

Hamburga, Vācija
Asistents, zinātniskais asistents Salīdzināmās valodniecības seminārā


1959–1962
Hamburgas universitāte

Privātdocents


1962–1966
Maincas Johannesa Gūtenberga universitāte

Mainca (Mainz), Vācija

Slāvistikas profesors Ārvalstu un tulkotājinstitūtā Germersheimā (Auslands- und Dolmetscherinstitut Germersheim) pie Maincas universitātes.


1966–1993
Vestfāles Vilhelma universitāte

Minstere (Muenster), Vācija

Profesors Vestfālenes Vilhelma universitātē Minsterē, vadījis šīs universitātes Slāvu-baltu semināru, vēlāk Baltijas studiju interdisciplināro institūtu.

Dalība organizācijās1992–2016
Latvijas Zinātņu akadēmija
Rīga
Rīga

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis

Miršanas laiks/vieta27.05.2016


:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
1992 - 2016Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.