Fricis Rokpelnis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (36); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsFricis Rokpelnis
PseidonīmsKvadrāts, Emīls Brūns
KopsavilkumsFricis Rokpelnis (1909–1969) – rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks. Organizējis Raiņa muzeja izveidošanu (1929), vadījis Raiņa muzeju Durbes pilī un piedalījies Literatūras muzeja organizēšanā. Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gadā, aktīvi iesaistījies jaunā režīma nomenklatūrā. Bijis Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs, Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks un Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienības valdes sekretārs. Friča Rokpeļņa daiļrade ir sociālistiskā reālisma estētikā un apliecina komunistiskās ideoloģijas principus. Kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis libretu pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" un Latvijas PSR himnas tekstu. LPSR Valsts prēmijas un PSRS Valsts prēmijas ieguvējs, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa tēvs.
Personiska informācijaDzimis laukstrādnieku ģimenē.
1915–1919: Pirmā pasaules kara gados ģimenē dzīvoja Pleskavā un Pleskavas apkaimē.
1919: ģimene atgriezās Latvijā.
Profesionālā darbība1929: pirmā publikācija – dzejolis "Draugam, kas šaubās" žurnāla "Signāls" 4. numurā.
Pēc tam publicējies žurnālā "Domas", laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Dienas Lapa", "Darba Dzīve".
1941: kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis pirmo padomju oriģināllugu "Ceļa cirtēji" (teātrī 1945. gadā, grāmatā – 1946. gadā).

Dzejoļu krājumi

1950: "Auž māsa zvaigzni karogā".
1959: izlase "Rudzu maize".
1969: izlase "Vējš cērtas vaigā"

Lugas

1946: "Ceļa cirtēji" (kopā ar Jūliju Vanagu).
1948: "Raiņa jaunība".
1950: "Ugunis pie upes".
1965: "Viņš trīs reizes sauca mani" (Raiņa nepabeigto lugu kompozīcija).
1966: "...atceries egles".
1974: "Tēva pārnākšana" ("Gaisma", periodikā un teātrī 1945).

Darbība kinodramaturģijā

1949: scenārijs filmai "Rainis" (kopā ar Vladimiru Krepsu).
1959: scenārijs mākslas filmai "Atbalss" (pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas "Aija").

Literārā līdzdarbība mūzikā

1942: kopā ar Frici Rokpelni librets pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" (komponists Nilss Grīnfelds; teātrī 1943. gadā).
1945: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis Latvijas PSR Valsts himnas tekstu (komponists Anatols Liepiņš).
1954: librets operai "Uz jauno krastu" (pēc Viļa Lāča romāna).
1965: librets "Audriņi".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1940: Ļevs Levins "Vijolīšu actiņas".
1942: "Strēlnieku dziesmas" (kopā ar Andreju Balodi un Mirdzu Ķempi).

Sabiedriskā darbība

1929–1933: Latvijas Skolotāju savienības deleģēts, organizējis Raiņa muzeja izveidošanu. Piedalījies Literatūras muzeja organizēšanās Rīgā.

20. gadsimta 30. gados darbojies nelegālos pagrīdes izdevumos "Fronte" un "Vienotā Fronte", iestājies Latviešu revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku savienībā, bijis saistīts ar komunistisko kustību.
Citātu galerija"Īpašu ievērību guva Rokpeļņa kara gadu dzeja, izteiksmē koncentrēta, valodā labskanīga. Tās pamatmotīvi – dzimtenes mīlestība, tautu draudzība, naids pret vācu iebrucējiem. [..] Rokpeļņa dzejā bieži izmantoti folkloras motīvi, atsevišķas tautasdziesmu rindas, kas piešķir tai izteikti latvisku kolorītu."

Ābola, Mirdza. Fricis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 489. lpp.

SaiknesJānis Rokpelnis - Dēls
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas vieta06.10.1909
Medzes pagasts
Medzes pagasts, Grobiņas novads
Dzimis Liepājas apriņķa Grobiņas pagasta "Alkšņos".
IzglītojiesGrobiņas 6-klašu pamatskola
Grobiņa
Grobiņa, Grobiņas novads

1928
Liepājas ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401

1928 (Datums nav precīzs)
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

1931–1933
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, studijas pametis.
DarbavietaRīga
Rīga
Pārdevējs Latvijas Skolotāju savienības grāmatu veikalā.

Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Russia
Korespondents

1929–1933 (Datums nav precīzs)
Raiņa muzejs Durbes pilī
M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads
M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101
Muzeja pārzinis

1935
Rīga
Rīga
Valsts statistikas pārvalde, tautas skaitīšanas materiālu apstrādātājs

1940–1941
Rīgas kinohronikas studija
Rīga
Rīga
Rīgas kinohronikas studijas redaktors

1940
Laikraksts "Darbs"
Rīga
Rīga
Redakcijas līdzstrādnieks

1940–1941 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Jaunatnes teātra literārās daļas vadītājs

1942
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia
Dramaturgs

00.12.1943–1944
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Maskava
Moscow, Russia
Valdes sekretārs

1944
Žurnāls "Karogs"
Maskava
Moscow, Russia
Atbildīgais sekretārs

1944–1952
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Rīga
Priekšnieks

1946
Maskava
Moscow, Russia
PSRS Augstākās Padomes 2. sasaukuma deputāts

1950
Maskava
Moscow, Russia
PSRS Augstākās Padomes 3. sasaukuma deputāts

1952–1954
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Muzeja direktors

1954–1960
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Rīga
Priekšnieks

1960–1969 (Datums nav precīzs)
Rīgas kinostudija
Skolas iela, Rīga
Skolas iela, Rīga
Scenāriju daļas vadītājs, vēlāk – scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis

1962–1965
Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga
Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010
Valdes pirmais sekretārs
Dalība organizācijās1940–1969
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1947–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1952–1969
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Dienests1941–1945
Sarkanā armija
Krievija
Russia
Miršanas vieta15.09.1969
Jūrmala
Jūrmala
Apglabāts18.09.1969
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiDarba Sarkanā Karoga ordenis
Ordeni saņēmis kā Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks.
1946

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
1959

Latvijas PSR Valsts prēmija
Rudzu maize
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Rudzu maize".
Literatūrā
1960

Tiek rādīti ieraksti 21-26 no 26.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
21Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1952 - 1954DarbavietaĒka, māja
22Rīga
(Rīga)
1954 - 1960DarbavietaPilsēta
23Skolas iela, Rīga1960 - 1969DarbavietaIela
24Elizabetes iela 49, Rīga
(Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010)
1962 - 1965DarbavietaĒka, māja
25Jūrmala
(Jūrmala)
15.09.1969Miršanas vietaPilsēta
26Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
18.09.1969ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.