Fricis Goliāts

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsFricis Goliāts
PseidonīmsFr. Gols, L. Krist.
Dzimtais vārdsFrīdrihs Goliāts
Kopsavilkums

Fricis Goliāts (1890–1926) – literāts, publicists. Kopš 1909. gada laikrakstos “Latvija”, "Dienas Lapa", "Laika Balss", "Dzīve" rakstījis par pedagoģijas problēmām, publicējis literatūrkritiskus rakstus par Linarda Laicena, Leona Paegles, Augusta Saulieša daiļradi (žurnālos "Domas", "Ritums", "Jaunības Tekas", laikrakstā "Darbs un Maize") un rakstus par teātra izrādēm, kā arī oriģināldarbus dzejā un prozā un tulkojumus. 20. gados pievērsies Latvijas vēstures, īpaši agrārvēstures jautājumu izpētei un uzrakstījis darbu “Agrārjautājums Latvijā” (1924), kas 1925. gadā konfiscēts. Skatījumā uz agrāro jautājumu Latvijā bijis kreisi ievirzīts. Aktīvi darbojies Lauku strādnieku arodbiedrības Vecauces nodaļā un centrālajā valdē, bijis Ārpusskolas izglītības kongresu padomes loceklis un populārs lektors.

Personiska informācija1890: 29. februārī dzimis saimnieka ģimenē.
1926: 29. janvārī Vecauces "Ēvaržos" Frici Goliātu nošauj viņa sieva Matilde, nogalinot arī Goliāta tēvu un pēc tam arī sevi.
Profesionālā darbībaNo 1909: periodikā – laikrakstos "Latvija", "Dienas Lapa", "Laika Balss", "Dzīve" – rakstījis par pedagoģijas problēmām, publicējis literatūrkritiskus rakstus par Linarda Laicena, Leona Paegles, Augusta Saulieša daiļradi (žurnālos "Domas", "Ritums", "Jaunības Tekas", laikrakstā "Darbs un Maize") un rakstus par teātra izrādēm, oriģināldarbus dzejā un prozā un tulkojumus.
20. gados: pievērsies Latvijas vēstures, īpaši agrārvēstures jautājumu izpētei.
1924: publicēta grāmata "Agrārjautājums Latvijā" (konfiscēta 1925. gadā).
1925: rediģējis un izdevis laikrakstu "Darba Zemnieks" (laikrakstu slēdza un redaktoram piesprieda četrus mēnešus cietumsoda).
Aktīvi darbojies Lauku strādnieku arodbiedrības Vecauces nodaļā un centrālajā valdē.
Bijis Ārpusskolas izglītības kongresu padomes loceklis un populārs lektors. Ārpusskolas izglītības kongresi bija Latvijas Komunistiskās partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kopīgs "projekts", lai, dibinot kultūras un sporta iestādes, tajās izplatītu savu partiju ideoloģiju, aizsargātu partiju vadību, iestādes, to rīkotos gājienus un citus masu pasākumus, atvairītu politisko pretinieku fiziskos uzbrukumus un savukārt uzbruktu politiskajiem pretiniekiem, kā arī piesaistītu jaunus biedrus.
Citātu galerija“Fr. Goliāts bija veikls publicists, kura spalva ar lielu vienkāršību, bet nežēlīgu asumu grāva savu pretinieku bastionu. Viņa doma piederēja latvju darba zemniecības ciešanām un vergu gaitām. Viņa dzīve un darbs bija veltīts zemniecības atsvabināšanās cīņām. Viņš stāvēja par strādniecības un darba zemniecības vienotu cīņu savu viscilvēcības mērķu piepildīšanai. Fr. Goliāts latviešu marksistiskā literatūrā agrārjautājumā dzina tālāk to vagu, kādu bija sācis nelaiķis F. Roziņš. Vai tas mūsu tagadējos objektīvos apstākļos pareizi vai nepareizi, to šeit neizšķirsim, bet liecināsim noteikti, ka Fr. Goliāts bija drošsirdīgs, bezbēdīgs, varbūt pat fanātisks agrārrevolucionārs. Fr. Goliāts visu sevi bija atdevis savai idejai. [..]
Ar Fr. Goliāta nāvi Latvijas strādniecība un darba zemniecība zaudē cēlu, skaidru idejas cilvēku. Viņa proletāriskā ārpuse bieži liecināja, ka šis cilvēks dzīvo tikai savai lielai cilvēces atsvabināšanas idejai. Fr. Goliāts nepazina nekādu locīšanos un piemērošanos, droši viņš risināja savu domu līdz galīgai konsekvencei, tas iznāca asi, bet tas rūdīja viņa revolucionāro pašapziņu. Viņš neprasīja, vai kāds to atzīst vai kāds tam piekrīt, bet darīja, jo tāda bija viņa pārliecība.”

[An.] Divkārtīgs zaudējums. Jaunā Vienība, 1926, Nr. 3.

"Ar Goliātu latviešu kreisā strādniecība zaudē vienu no saviem apdāvinātākajiem un izglītotākajiem publicistiem. Ar tiešām apbrīnojamu enerģiju viņš nodevās savu ideju propagandai rakstos, publiskās lekcijās un sapulču runās. Viņš bij vai vienīgais agrārjautājuma teorētiķis starp tagadnes jaunajiem sabiedriskajiem rakstniekiem. Konsekvents marksists un revolucionārs, dažkārt līdz fanātismam. Nāve pārtrauca viņa darbu pašā iesākumā un viņa literāriski zinātniskos plānus visintensīvākā izveida posmā."

Upīts, Andrejs. Fricis Goliāts. Domas, 1926, Nr. 6.
Nodarbespublicists
literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta29.02.1890
Vecauce
Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads
Vecauces pagasta "Ēvaržos".
Izglītojies1900–1904 (Datums nav precīzs)
Vecauces pagasta 6-klašu pamatskola
Vecauce
Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads

Vecauces pagastskola


1904–1906 (Datums nav precīzs)
Vecauce
Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads

Vecauces draudzes skola


1906–1909
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Darbavieta1909–1911
Liepāja
Liepāja
Liepājas pirmmācības skola, skolotājs.

1909–1911
Laikraksts "Dzīve"
Liepāja
Liepāja

1915–1917 (Datums nav precīzs)
Mansurova
Мансурово, сельское поселение Деревня Варваровка, Медынский район, Калужская область, Центральный федеральный округ, Россия
Latviešu kolonijas skola, skolotājs

1917–1926
Vecauces pagasts
Vecauces pagasts, Auces novads
Strādājis tēva mājās lauku darbus
Dienests1914–1915 (Datums nav precīzs)
Cariskās Krievijas armija
Apcietinājums1925

Par laikraksta "Darba Zemnieks" izdošanu piesprieda četru mēnešu cietumsodu.

Miršanas laiks/vieta29.01.1926
Vecauce
Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads
Apglabāts1926
Albrekšu kapi, Auce
Brīvības iela 4, Auce, Auces novads, LV-3708

Apglabāts kapu ārpusē, aiz vaļņa.









Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Vecauce
(Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads)
01.03.1890Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Vecauce
(Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads)
1900 - 1904IzglītojiesCiems
3Vecauce
(Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads)
1904 - 1906IzglītojiesCiems
4Leona Paegles iela 40, Valmiera1906 - 1909IzglītojiesĒka, māja
5Liepāja
(Liepāja)
1909 - 1911DarbavietaPilsēta
6Liepāja
(Liepāja)
1909 - 1911DarbavietaPilsēta
7Mansurova
(Мансурово, сельское поселение Деревня Варваровка, Медынский район, Калужская область, Центральный федеральный округ, Россия)
1915 - 1917DarbavietaCiems
8Vecauces pagasts
(Vecauces pagasts, Auces novads)
1917 - 1926DarbavietaPagasts
9Albrekšu kapi, Auce
(Brīvības iela 4, Auce, Auces novads, LV-3708)
1926ApglabātsKapsēta
10Vecauce
(Vecauce, Vecauces pagasts, Auces novads)
29.01.1926Miršanas laiks/vietaCiems

Fricis Goliāts, publicists un literatūrkritiķis, nodzīvoja tikai 36 gadus – viņa dzīvību izdzēsa dzīvesbiedres Matildes raidīta lode, nebūtībā aiznesot arī viņa tēva un pašas šāvējas dzīvību. Baisie notikumi risinājās 1926. gada 29. janvārī Vecauces pagasta Ēvaržos, Friča Goliāta dzimtajās mājās.

Fricis Goliāts (tas nav pseidonīms, bet dzimtais uzvārds) dzimis 1890. gada 29. janvārī saimnieka ģimenē Vecauces pagasta Ēvaržos. Mācījies Vecauces pagasta un draudzes skolā, 1909. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru. Semināra laikā ap 1908. gadu tur, kā atceras rakstnieks Pēteris Ramizars, izveidojās “literārisks pulciņš”, kur “bez Ezeriņa [var minēt] kaut tādus vārdus, kā Leonu Paegli, Vili Knoriņu (kritiķis, tagad Krievijā), Frici Goliātu, Kārli Kārkliņu (tagad docents augstskolā), Pēteri Blūmfeldu (Krievijā, raksta ar pseidonīmu Sviris), mākslinieku H. Aplociņu, J. Vadzi (tagad ārsts Rīgā), A. Ivanu un d. c. Grupa semināristu izdeva bērnu un jaunības literatūru (“Rīta vēji", “Zem zvaigznēm” – Valmieras grāmatu tirgotāja P. Liepas apgāds), citi tulkoja, citi rakstīja laikrakstos dzejas un kritikas. Sarīkoja arī referātu vakarus, kur referenti un koreferenti bija paši audzēkņi. Debatēja klasē, koridorā, rekreācijas telpās, staigājot Gaujas malā un “Stāvajos krastos”.” (Ramizars, Pēteris. Jānis Ezeriņš Valmieras skolotāju seminārā. Piesaule, 1934, Nr. 11, 603. lpp.)

Fricis Goliāts strādājis par skolotāju Liepājā, Pirmā pasaules kara laikā nonācis Krievijā un bijis skolotājs arī Kalugas guberņas Mansurovas latviešu kolonijas skolā. 1917. gadā atgriezies Latvijā un visu atlikušo mūža daļu pavadījis tēva mājās Ēvaržos, kur strādājis lauku darbus. Iespējams, tieši dzīve laukos rosinājusi viņu pievērsties agrārās vēstures izpētei, kā rezultātā tapis darbs “Agrārjautājums Latvijā” (1924), kuru 1925. gadā konfiscē. Izdevis arī laikrakstu “Darba Zemnieks” (1925), taču tas tiek slēgts, un Fricim Goliātam kā izdevējam un redaktoram piespriež četru mēnešu cietumsodu. Darba zemniecības (laukstrādnieku) jautājumu risinājumos Goliāts ieņēma kreisu pozīciju. Viņš darbojās arī laukstrādnieku arodbiedrībā, bija Ārpusskolas izglītības kongresu padomes loceklis un populārs lektors. Ārpusskolas izglītības kongresi bija Latvijas Komunistiskās partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kopīgs “projekts”, lai, dibinot kultūras un sporta iestādes, tajās izplatītu savu partiju ideoloģiju, aizsargātu partiju vadību, iestādes, to rīkotos gājienus un citus masu pasākumus, atvairītu politisko pretinieku fiziskos uzbrukumus un savukārt uzbruktu politiskajiem pretiniekiem, kā arī piesaistītu jaunus biedrus.

Laikrakstos “Dzimtenes Vēstnesis”, “Latvija”, “Dienas Lapa”, “Laika Balss”, “Dzīve” rakstījis par pedagoģijas problēmām, publicējis literatūrkritiskus rakstus par Linarda Laicena, Leona Paegles, Augusta Saulieša daiļradi (žurnālos “Domas”, “Ritums”, “Jaunības Tekas”, laikrakstā “Darbs un Maize”) un rakstus par teātra izrādēm, oriģināldarbus dzejā un prozā un tulkojumus.


Informāciju sagatavojusi literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (29.01.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.