Fricis Brīvzemnieks

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (26)

Vienības: Teicējs (3); Iesūtītājs (1400)

Darbi: Darba autors (24); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (12)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsFricis Brīvzemnieks
Dzimtais vārdsTreilands
Personiska informācijaBRĪVZEMNIEKS Fricis (īst. v. Fricis Treilands; 1846.1.XI Rokaižu vēlākajā Lažas pag. - 1907.15.IX Ropažos, apbed. Rīgā, Lielajos kapos) - dzejnieks, tulkotājs, folklorists.
Dz. Rokaižu krogū, ko tēvs - sedlinieks Jēkabs Treilands tolaik nomāja. Māc. Rokaižu muižas sk., Aizputes apr. sk. (1859-62), Gorku mērniecības sk. Mogiļovas guberņā (1864-66). Neilgi strād. par mājskolotāju, 1867-68 - Mērniecības kancelejā Maskavā. Kopā ar K. Valdemāru un K. Baronu bijis Maskavas latv. kultūras dzīves organizētājs. K. Valdemāra ierosināts, B. iesūtījis krievu laikr. "?®įŖ®¢įŖ¨? ¢?¤®¬®įā¨" u.c. informācijas par zemn. smago stāvokli Baltijā, savukārt latv. laikr., gk. laikr. "Baltijas Vēstnesis" ziņas par kult. dzīvi Maskavā. Kā brīvklausītājs apmeklējis vēst. un tautsaimn. lekcijas Maskavas universitātē. No 1872 bijis mājskolotājs Ivanovovozņesenskā. 1873 nokārtojis ģimn. abitūrijas un vācu val. ģimn. skolotāja eksāmenus, bijis skolotājs Rjazaņas proģimn.; vācu val. skolotājs Maskavas 2. proģimn. (1875), 1876-87 Maskavas 1. ģimnāzijā. Maskavas periods (1867-87) bija ražīgākais B. lit. un sab. darbības laiks.
Pirmie public. dzejoļi (sākumā parakstījis ar īsto uzvārdu, no 1871 kā B.) ievietoti laikr. "Baltijas Vēstnesis" 1869.22.I - "Tālumā no dzimtenes" un "Pie avota". Public. ap 90 dzejoļu, kuros pausti nac. atmodas centieni: tēvzemes mīlestība, ticība latv. tautas nākotnei, mudinājumi cīnīties par tautas brīvību. Popularitāti guva "Daugavas zvejnieku dziesma" (komp. Baumaņu Kārlis, Ā. Ore, J. Vītols), "Atkal pie Ventas", balāde "Krīvu Krīvs" (komp. J. Vītols). Periodikā public. apceres par A. Spāģi (1872), A. Kronvaldu (1887), igauņu sab. darb. A. Jakobsonu (1882) u.c. No B. iecerētās sērijas "Augsti krievu vīri iz zemas kārtas" grām. iznāca apcere par M. Lomonosovu (1874) un 17. gs. krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhu Nikonu (1878). Tulk. N. Gogoļa darbu "Tarass Buļba" (1877), dzejoļus (nereti lokalizējis) - F. Šillera "Pulksteņa dziesma", N. Ņekrasova "Skolnieks", I. Krilova "Sisenis un skudra", A. Maikova, A. Pleščejeva, H. Heines u.c. aut. dzejoļus. Sast. (K. Valdemāra vadībā, ar A. Spāģa, K. Kalniņa, I. Laubes līdzdalību) "Krievu - latviešu - vācu vārdnīcu" (1872).
Nozīmīgu ieguldījumu devis latv. folkloristikā: 1869-87 bijis Maskavas univ. Dabaszin., antropol. un etnogr. draugu b-bas līdzstr., lasījis referātus par latv. folkloru (par tdz., kāzu un kristību ieražām u. tml.), organizējis latv. folkloras vākšanu, tulk. pats šos mater. krievu valodā. B-bas rakstu krājumos public. latv. tdz. (1118) ar krievu tulk., paskaidrojumiem un ievadu (1873), sakāmvārdu, mīklu, buramvārdu krāj. latv. val. ar krievu tulk. (1881); 1882 (pēc vecā stila 1881) b-ba piešķīra B. lielo sudraba medaļu. Public. arī latv. pasakas krievu val. - "‘?®ą­¨Ŗ ¬ ā?ą¨ «®¢ ¯® ķā­®£ą ä¨¨.." ("Etnogrāfijas materiālu krājums..", 2, Maskavā 1887) un latv. val. - "Mūsu tautas pasakas" (1, 1887) - tie ir pirmie izdotie latv. pasaku krājumi. 1887 pārcēlies uz Lju. Bijis tautsk. inspektors Kurzemē (Kuldīgā, Liepājā), no 1889 Rīgā. K. Valdemāra mudināts, rūpējies par sk. skaita palielināšanu, par latv. val. nozīmes pastiprināšanu skolās, b-ku organizēšanu. Atbalstījis K. Barona "Latvju dainu", A. Jurjāna latv. tdz. krājumu izdošanu. Pēc aiziešanas pensijā (1904) dzīv. Rīgā, ārstējies Davosā un Krievijā, iesūtījis korespondences par Baltijas sociālajiem un kult. apstākļiem laikr. "?®įŖ®¢įŖ¨? ¢?¤®¬®įā¨".
Raksti 4 sēj. (1909-14). Lielajos kapos tēln. J.Zariņa piemineklis. 1997 Vienības gatves un F.Brīvzemnieka ielas stūrī atklāta Ģ.Burvja darināta piemiņas zīme.
L. [Treilande M.] Vērotāja. Atmiņas par Brīvzemnieku. R., 1911; Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta".. Cēsis - R., 1924. 2. sēj.; Fricis Brīvzemnieks. R., 1925; Zeiferts T. Brīvzemnieks. R., 1929. 1. d.; Unāms Ž. Brīvzemnieks. R., 1932. 2. d.; Brīvzemnieks F. Memuāri // Burtnieks, 1933, 4-6; Jansons J.A. Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki. R., 1939; Knope E. Fricis Brīvzemnieks // Brīvzemnieks F. Autobiogrāfiskas skices. R., 1991; Karulis K. Kam stiprs prāts un cieta griba. R.,1992; Vīksna M. Neizdebatētais Fricis Brīvzemnieks // Materiāli par pasaules strāvām latviešu literatūrā. R., 1998.
B. Gudriķe
Profesionālā darbībaPublicējis ap 90 dzejoļu, kuros pausti nacionālās atmodas centieni: tēvzemes mīlestība, ticība latviešu tautas nākotnei, mudinājumi cīnīties par tautas brīvību.
SaiknesMinna Treilande - Māsa
Nodarbesfolkloras pētnieks
dzejnieks
tulkotājs
Dzimšanas vieta01.09.1846
Lažas pagasts
Lažas pagasts, Aizputes novads
Dzimis Lažas (agrākā Rokaižu) pagastā.
Izglītojies
citi izglītības veidi
kā brīvklausītājs apmeklējis vēstures un tautsaimniecības lekcijas Maskavas universitātē

1859–1862
mācījies
mācījies Aizputes apriņķa skolā

1864–1866
mācījies
mācījies Gorku mērniecības skolā Mogiļovas guberņā

1873
citi izglītības veidi
nokārtojis vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenus

1873
citi izglītības veidi
nokārto ģimnāzijas abitūrijas eksāmenus
Miršanas vieta15.09.1907
Ropaži
Ropaži, Ropažu novads
Apglabāts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.