Fricis Bārda

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (89); Recepcijas persona (26)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsFricis Bārda
PseidonīmsFr. Brd., Brada-Brada
KopsavilkumsFricis Bārda (1880–1919) – dzejnieks un skolotājs. Literārā jaunrade iezīmīga ar romantisko, elēģisko pamattoni. Daudz rakstījis un referējis arī par romantisma estētikas problēmām.
Personiska informācija1906, apr.: devies uz Vīni, kur klausījās lekcijas universitātes Filozofijas fakultātē. Studēja Platona, Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa, Artura Šopenhauera u. c. filozofu darbus. Īpaša nozīme viņa pasaules uzskata izveidē bija Frīdriha Nīčes "dzīves filozofijai" un Anrī Bergsona intuitīvismam. Vīnes periodā iepazinās ar vācu mākslu un literatūru, viņu saistīja Johans Ludvigs Tīks, Novāliss, Rainers Marija Rilke u. c. Slimības un materiālo grūtību dēļ atgriezās Rīgā.
1915: apprecējies ar Paulīnu Puskalni.
Profesionālā darbība

Darbība literatūrā

1902, 12. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Raibais pavediens" laikrakstā "Rīgas Avīze".
1909, 5. nov.; 1910, 21. janv.: rakstnieku vakaros nolasīja savu programmatisko apceri "Romantisms kā mākslas un pasaules uzskata centrālproblēma" (pilnībā publicēta žurnālā "Vaiņags" 1920, 1–3), kurā iztirzāja romantisma pamatprincipus un vēsturisko attīstību. Romantisma personības koncepcijai tipisko dvēseles duālismu (materiālās un garīgās pasaules pretrunību) Fricis Bārda tiecās līdzsvarot, veidojot apgarotas realitātes ideālu. Friča Bārdas lirikā tas ietverts klasiskajos kontrasttēlos: zeme – zvaigznes.
No 1911: publicēja periodikā par estētiku rakstus – "Mīlestība un nāve" (1913), "Mākslas attiecības" (1914), "Prāts un mūžības jautājumi" (1919). Fricis Bārda bija arī aktīvs literārā procesa vērtētājs.

Dzejoļu krājumi

1911: "Zemes dēls".
1923: "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" (izdots pēc nāves).

Tēlojums
1923: "Vita somnium".

Viencēlieni

1929: "Drāmas".

Friča Bārdas sarakste

1926: "Vēstules".

Darbība mūzikā

Interesi par mūziku apliecinājis jau mācoties Vidzemes skolotāju seminārā, kur sevišķi iemīļojis klavierspēli, apguvis arī ērģeļu un vijoles spēli. Visrosīgāk mūzikas dzīvē iesaistījies Katlakalnā (1901–1905), kur formāli bijis tikai palīgskolotājs, bet reāli veicis gandrīz visus draudzes skolotāja pienākumus un bieži aizvietojis arī vietējo ērģelnieku Katlakalna baznīcā, dažādos sarīkojumos uzstājies kā vijolnieks. Fricis Bārda dibinājis un vadījis Katlakalna jaukto kori, kurā dziedāja galvenokārt apkārtnes skolotāji. Pēc apmešanās Rīgā regulāri uzstājies ar klavieru improvizācijām rakstnieku un mākslinieku sanāksmēs, kas rīkotas Ata Ķeniņa mājās.
Citātu galerija" [..] dzejoļu krājums "Zemes dēls" – viens no latviešu neoromantisma spilgtākajiem darbiem. Bārdas dzejas tēlainība konkrēta, viegli tveramās redzes gleznās. Tomēr vienkāršais un ikdienišķais Bārdas dzejā vienmēr eksistē mūžības, kosmiska plašuma perspektīvā. Principiāla nozīme ir laimes neiespējamības apziņai; tā rada Bārdas dzejas elēģisko tonalitāti, kura nepazūd arī viņa humoristakajos darbos. [..]
Otrais dzejoļu krājums "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" izdots pēc Bārdas nāves 1923. Krājumā panteiskās pasaules izjūtas padziļināšanās, gaismas un tumsas kontrasta izcēlums."

Treimane, Inese. Fricis Bārda. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesAntons Bārda - Brālis
Paulīna Bārda - Sieva
Zigurds Bārda - Dēls
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
mūziķis
Dzimšanas vieta25.01.1880
Rumbiņi
"Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061
Izglītojies1890–1892
Pociema pagastskola
Pociems [uo]
Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads

1892–1895
Umurgas draudzes skola
Umurga
Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads

1895–1898
Limbažu pilsētas skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1898–1901
Vidzemes skolotāju seminārs
Rīga
Rīga

00.04.1906–1907
Vīnes Universitāte
Vīne
Vienna, Austria
Brīvklausītājs Filozofijas fakultātē. Studēja Platona, Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa, Artura Šopenhauera u. c. filozofu darbus. Iepazinās ar vācu mākslu un literatūru, viņu saistīja Johans Ludvigs Tīks, Novāliss, Rainers Marija Rilke u. c. Slimības un materiālo grūtību dēļ atgriezās Rīgā.
Darbavieta1901–1905
Katlakalna draudzes skola
Katlakalns
Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads
Skolotājs

1907–1908
Žurnāls "Stari"
Rīga
Rīga
Daiļliteratūras nodaļas vadītājs

1908–1913
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Skolotājs

1911
Jēkaba Dubura dramatiskie kursi
Rīga
Rīga
Lasīja lekcijas par estētiku.

00.01.1916–00.10.1917
Latviešu izglītības biedrības vidusskola
Rīga
Rīga

Skolotājs


1917–1918
Valmiera
Valmiera
Valmieras apriņķa skolu inspektors

1918–1919
Latviešu izglītības biedrības vidusskola
Rīga
Rīga
Skolotājs

1918–1919
Baltijas Tehniskā augstskola
Rīga
Rīga
Latviešu valodas un literatūras skolotājs
Ceļojums1905
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Rudenī devās uz Tērbatu, lai studētu filozofiju, taču revolūcijas dēļ universitāte tika slēgta.
Miršanas vieta13.03.1919
Rīga
Rīga
Apglabāts23.03.1919
Umurgas kapi
"Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004
Piemiņas vietas1933
Umurgas kapi
"Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004
Atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidots kapa piemineklis.
Muzeji00.06.1993
Rumbiņi
"Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061
Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi".
Tiek rādīti ieraksti 1-19 no 19.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rumbiņi
("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061)
25.01.1880Dzimšanas vietaViensēta
2Pociems [uo]
(Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads)
1890 - 1892IzglītojiesCiems
3Umurga
(Umurga, Umurgas pagasts, Limbažu novads)
1892 - 1895IzglītojiesCiems
4Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1895 - 1898IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1898 - 1901IzglītojiesPilsēta
6Katlakalns
(Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads)
1901 - 1905DarbavietaCiems
7Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1905CeļojumsPilsēta
8Vīne
(Vienna, Austria)
31.03.1906 - 1907IzglītojiesPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1907 - 1908DarbavietaPilsēta
10Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1908 - 1913DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1911DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
31.12.1915 - 30.09.1917DarbavietaPilsēta
13Valmiera
(Valmiera)
1917 - 1918DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1918 - 1919DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1918 - 1919DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
13.03.1919Miršanas vietaPilsēta
17Umurgas kapi
("Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004)
23.03.1919ApglabātsKapsēta
18Umurgas kapi
("Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004)
1933Piemiņas vietasKapsēta
19Rumbiņi
("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061)
31.05.1993MuzejiViensēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.