Fricis Bārda

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (89); Recepcijas persona (26)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsFricis Bārda
PseidonīmsFr. Brd., Brada-Brada
Personiska informācijaBĀRDA Fricis (1880.25.I Pociema pag. Rumbiņos - 1919.13.III Rīgā, apbed.
Umurgas kapos) - dzejnieks. Antona Bārdas brālis.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Pociema pagastsk. (1890-92), Umurgas draudzes sk. (1892-95), Limbažu pils. sk. (1895-98) un Valkas skolotāju seminārā Rīgā (1898-1901). Strād. par palīgskolotāju Katlakalna draudzes sk. (1901-05).
B. pirmais public. dzejolis - "Raibais pavediens" laikr. "Rīgas Avīze" 1902.12.XI. 1905.g. rudenī B. devās uz Tērbatu, lai studētu filoz.,
taču rev. dēļ univ. tika slēgta. 1906 IV B. devās uz Vīni, kur klausījās lekcijas univ. Filoz. fakultātē. B. stud. Platona, G. Hēgeļa, A. Šopenhauera u.c. filozofu darbus. Īpaša nozīme viņa pasaules uzskata izveidē bija F. Nīčes "dzīves filozofijai" un A. Bergsona intuitīvismam. Vīnes periodā B. iepazinās ar vācu mākslu un lit., viņu saistīja J. L. Tīks, Novāliss, R. M. Rilke u.c. Slimības un materiālo grūtību dēļ 1907 B. atgriezās Rīgā, kur strādāja A. Ķeniņa reālsk. (1908-13) u.c. privātsk., bija žurn. "Stari" daiļlit. nod. vad. (1907-08). Rakstnieku vakaros 1909.5.XI un 1910.21.I nolasīja savu prgrammatisko apc. "Romantisms kā mākslas un pasaules uzskata
centrālproblēms" (pilnībā public. žurn. "Vaiņags" 1920, 1-3), kurā iztirzāja romantisma pamatprincipus un vēst. attīstību. Romantisma personības koncepcijai tipisko dvēseles duālismu (mater. un garīgās pas. pretrunību) B. tiecās līdzsvarot, veidojot apgarotas realitātes ideālu; B. lirikā tas ietverts klasiskajos kontrasttēlos: zeme - zvaigznes. No 1911 B. lasīja lekcijas par estētiku J. Dubura dram. kursos un public. periodikā par šo tēmu rakstus - "Mīlestība un nāve" (1913), "Mākslas attiecības" (1914), "Prāts un mūžības jautājumi" (1919). B. bija arī aktīvs lit. procesa vērtētājs. 1911 iznāca B. dzejoļu krāj. "Zemes dēls" - viens no latv. neoromantisma spilgtākajiem darbiem. B. dzejas tēlainība konkrēta, viegli tveramās redzes gleznās. Tomēr vienkāršais un ikdienišķais B. dzejā vienmēr eksistē mūžības, kosmiska plašuma perspektīvā. Principiāla nozīme ir laimes neiespējamības apziņai; tā rada B. dzejas elēģisko tonalitāti, kura nepazūd arī viņa humor. darbos. 1915 B. apprecējās ar P. Puskalni (dzejnieci P. Bārdu). 1916 I B. sāka darbu Latv. izgl. biedrības vsk. Rīgā. 1917 X pārcēlās uz Valmieru, kur noorganizēja un vadīja izgl. b-bas vsk. un strād. par Valmieras apr. sk. inspektoru. 1918 vācu okupācijas laikā sk. slēdza; B. aizbrauca uz Rumbiņiem, bet rudenī atsāka darbu Latv. izgl. biedrības vsk. Rīgā. B. bija arī latv. val. un lit. docētājs Baltijas tehniskajā augstskolā. Otrais dzejoļu krāj. "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" izd. pēc B.nāves 1923. Krājumā panenteiskās pasaules izjūtas padziļināšanās, gaismas un tumsas kontrasta izcēlums. B. liriskā proza ietverta tēlojumu krāj. "Vita somnium" (1923); krāj. "Drāmas" (1929) sakopoti viencēlieni. 1926 izd. B. "Vēstules". - Ps.: Fr. Brd., Brada-Brada.
Rumbiņos iekārtots B. muzejs. Umurgas kapos 1933 atklāts tēlnieka T. Zaļkalna veidotais B. kapa piemineklis.
Kopoti raksti 4 sēj. (1938-39), Raksti 2 sēj. (1990-92), dzejas izlases (1956, 1959, 1979), "Zemes dziesma" (1970), "Zvaigznes un zeme" (ASV 1972), "Atgriešanās" (1997).
L. Sūna E. Fricis Bārda. Cēsis - R., 1925; Kārkliņš K. Redzes gleznas Friča Bārdas dzejā // Ceļi, 1933, 2; Kārkliņš K., Kraujiņš K. Fricis Bārda dzīvē un darbā. R., 1935; Mauriņa Z. Friča Bārdas Pasaules uzskats. R., 1938; Eihvalds V. Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli // Varavīksne. 1980. R.,1980; Grigulis A. Fricis Bārda // Karogs, 1980, 2.
I. Treimane

BĀRDA Fricis (*1880.25.I Limbažu novada Katvaru pag. Pociema Rumbiņos - † 1919.13.III Rīgā; apbed. Umurgas kapos) – dzejnieks, preses darbinieks, skolotājs, amatiermūziķis. Māc. Pociema pagsk. (1890-92), Umurgas dr. sk. (1892-95), Limbažu pils. sk. (1895-98) un VSkS Rīgā (1898-1901). Bijis palīgskolotājs Katlakalna dr. skolā (1901-05), 1906-07 klausījies lekcijas Vīnes U filoz. fakultātē. Pēc atgriešanās Rīgā 1907-08 bijis žurn. Stari daiļliteratūras nod. vadītājs, vēlāk strād. par skolot. A. Ķeniņa reālskolā (1908-13) u. c. privātās māc. iestādēs. B. bijis Latv. Izgl. b-bas vsk. skolotājs Rīgā (1916-17), Valmieras apriņķa skolu inspektors (1917-18), 1918 atsācis darbu Latv. Izgl. b-bas vsk. Rīgā, paralēli pasn. latv. val. un lit. Baltijas tehn. augstskolā.
B. lit. jaunrade iezīmīga ar romantisko, elēģisko pamattoni; daudz rakstījis un referējis arī par romantisma estētikas problēmām. Interesi par mūz. apliecinājis jau mācoties VSkS, kur sevišķi iemīļojis klavierspēli, apguvis arī ērģ. un vij. spēli. Visrosīgāk mūz. dzīvē iesaistījies 1901-05 Katlakalnā, kur formāli bijis tikai palīgskolotājs, bet reāli veicis gandrīz visus dr. skolot. pienākumus un bieži aizvietojis arī vietējo ērģeln. Katlakalna baznīcā, dažādos sarīkojumos uzstājies kā vijolnieks. B. dib. un vad. Katlakalna jk., kurā dzied. gk. apkārtnes skolotāji. Pēc apmešanās Rīgā regulāri uzstājies ar klav. improvizācijām rakstnieku un mākslinieku sanāksmēs, kas rīkotas A. Ķeniņa mājās.
LIT.: Kārkliņš K., Kraujiņš K., Fricis Bārda dzīvē un darbā, R., 1935, 58., 65., 109. lpp.; Sūna E., Fricis Bārda, Rīga-Cēsis, 1925, 29. lpp.; Treimane I., Bārda Fricis // Latviešu rakstniecība biogrāfijās, projekta vad. A. Rožkalne, 2. izd., R., 2003, 58. lpp.
B. Jaunslaviete

SaiknesAntons Bārda - Brālis
Paulīna Bārda - Sieva
Zigurds Bārda - Dēls
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
mūziķis
Dzimšanas vieta25.01.1880
Pociems [uo]
Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads
"Rumbiņi"

Izglītojies1890–1892
Pociema pagastskola
Pociems [uo]
Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads
1892–1895

mācījies
Umurgas draudzes skolā


1895–1898
Limbažu pilsētas skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
1898–1901
Valkas skolotāju seminārs
Rīga
Rīga
1906–1907
Vīnes Universitāte
Vīne
Vienna, Austria

Brīvklausītājs Filozofijas fakultātē, studēja Platona, G. Hēgeļa, A. Šopenhauera, F. Nīčes, A. Bergsona darbus, iepazinās ar vācu mākslu un literatūru (J.L.Tīks, Novāliss, R.M.Rilke).

Darbavieta1908–1913
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Skolotājs
Miršanas vieta13.03.1919
Rīga
Rīga
Apglabāts23.03.1919
Umurgas kapi
"Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004

1933. gadā atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidots kapa piemineklis.

Piemiņas vietas00.06.1993
Rumbiņi
"Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061
Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi".
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Pociems [uo]
(Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads)
25.01.1880(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Pociems [uo]
(Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads)
1890 - 1892(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
3Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1895 - 1898(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1898 - 1901(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Vīne
(Vienna, Austria)
1906 - 1907(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1908 - 1913(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
13.03.1919(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
8Umurgas kapi
("Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004)
23.03.1919(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
9Rumbiņi
("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061)
31.05.1993(Nav norādīts)Piemiņas vietasViensēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.