Francis Kemps

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (13); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsFrancis Kemps
PseidonīmsLatgalis, Reformators, Skomba, Skoborga
Personiska informācija

Francis Kemps dzimis 1876. gada 24. decembrī netālu no Rēzeknes, Makašānu pagasta Sprūževas ciemā. Kempam ir aptuveni gads, kad nomirst māte, tēvs mirst, kad Kempam ir četri gadi. Par viņa aizbildni kļūst mātes brālis Andrivs Miglinīks, dzejnieka Pītera Miglinīka radinieks, viņš pārceļas uz dzīvi Miglinīku ģimenes mājās Nautrēnu pagastā.

Skolas gaitas Kemps sāk 1887. gadā Nautrēnu tautas skolā, pēc tam 1889. gadā turpina mācības Pliskovas pilsētas skolā. No 1889. līdz 1890. gadam Kemps mācās Ludzas pilsētas skolā. 1891. gadā Kemps turpina mācības Sv. Katrīnas baznīcas proģimnāzijā un 1896. gadā iestājās garīgajā seminārā Pēterburgā. Garīgo semināru Kemps nepabeidz. 1899. gadā līdzekļu trūkuma dēļ Kempam nākas uz laiku pamest semināru. Kad viņš, ieķīlājis tēva mājas, atgriežas, studijas turpināt tomēr nevar, jo viņam ir nesaskaņas ar semināra rektoru. Pēc izstāšanās no semināra Kemps pakļaujas obligātajam karadienestam un iegūst rezerves leitnanta pakāpi.

1902. gadā kā eksterns Pēterburgas 6. Valsts ģimnāzijā Kemps nokārto eksāmenus, iegūstot apliecinājumu par pilnu ģimnāzijas izglītību, un iestājas Pēterburgas Civiliniženieru institūtā. Institūtu Kemps beidz 1908. gadā un iegūst civilinženiera–arhitekta grādu.

1904. gadā Kemps iegūst tiesības būt par latīņu valodas mājskolotāju, un viņš sāk strādāt Sv. Staņislava baznīcas proģimnāzijā. No 1908. gada Kemps strādā par inženiera palīgu dažādās būvēs Pēterburgā un ārpus tās.

Studējot un strādājot Pēterburgā, Kemps pievēršas dažādām sabiedriskām aktivitātēm un tekstu rakstīšanai, sastādīšanai un tulkošanai. No 1901. līdz 1902. gadam Kemps dibina nelegālu latgaliešu studentu un vecāko klašu ģimnāzistu pulciņu „Gunkurs”. 1902. un 1903. gadā Kemps organizē Latviešu muzikālo biedrību. Vēlāk viņš iestājas arī baltiešu korporācijā „Fraternitas Petropolitana” un sūta rakstus „Baltijas Vēstnesim”.

Jau studējot seminārā, Kemps raksta Franča Trasuna „Daugavas katoļu kalendāram”. Šajā izdevumā 1901.g. tiek nopublicēta arī Kempa pirmā publikācija literatūrā – pasaka „Par velnu brandvīna brūvētāju un zemnieku Vārguli”.

 Garīgajā literatūrā viņš izdarījis daudz: 1901. gadā, apejot drukas aizliegumu, tiek publicēts Kempa  sastādītais „Zelta altareits”, 1905. gadā iztulko Šustera „Svēto vēsturi” un 1907. gadā iztulko Bončkovska „Īsu svēto vēsturi”.

1903. gadā Kempa dibinātais nelegālais pulciņš „Guņkurs” izdod hektografētu žurnālu „Zvaigzne”. 1904. gadā Kemps sastāda latgaliešu kalendāru „Daugava” 1905. gadam, kurš tiek izdots līdz pat Pirmajam pasaules karam. 1905. gadā Kemps izveido „Lementaru (ābeci) mozim barnim”. Šajā gadā Kemps sāk izdot pirmo latgaliešu avīzi „Gaisma”, kas iznāk līdz 1906. gadam. 1908. gadā Kemps sāk izdot pirmo latgaliešu žurnālu „Austra”. No 1908. līdz pat 1917. gadam viņš publicē rakstus žurnālā „Drywa”.

1908. gadā Pēterburgā tiek nodibināta latgaliešu biedrība „Gaisma”, ko uzskata par kultūras veicināšanas biedrību. Tā pastāv līdz 1917. gadam. 1909. un 1910. gadā „Gaisma” izdod Kempa „Īsu Latvijas vēsturi” četrās burtnīcās. 1910. gadā Kemps izdod grāmatu par Latgali „Latgalieši”. No 1912. līdz 1914. gadam viņš raksta arī laikrakstam „Jaunas ziņas”.

Kemps saraksta daudzus dzejoļus un tēlojumus latgaliešu nacionālās atmodas garā. Viņš tulko lugas no krievu valodas teātra pulciņa vajadzībām, piemēram, A. Čehova darbus. Daži Kempa dzejoļi "Ūda nalaime", "Dāds un boba" ir pat folklorizējušies. Ļoti populāri ir Kempa dzejoļi "Uz jaunu godu", "Tāvu zeme", "Aizmērsta dzimtine", "Dainas un kūkles", "Latvija".      

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Kempu iesauc armijā un nosūta uz Galīcijas fronti kā rezerves virsnieku. 1915. gadā viņu ievaino un norīko strādāt par inženieri kara būvniecības sfērā. No 1915. līdz 1917. gadam viņš strādā Rjazaņā. Šajā laikā Kemps turpina sabiedriskās un uzsāk arī politiskās aktivitātes. Kara laikā turpina rakstīt periodiskajam izdevumam „Drywa”, kur bieži pievēršas valodas jautājumiem. 1916. gadā viņš dibina nelegālu partiju „Latgolas ļaužu partija”. Partija 1917. gadā izdod avīzi „Ļaužu Bolss”. Tāpat Kemps līdzdarbojas žurnāla „Jaunā Latgola” izdošanā.

1917. gadā Rēzeknē tiek sasaukts Latgales kongress, kurā izveido Latgales pagaidu zemes padome. Starp šīs padomes piekritējiem un pārstāvjiem un iepriekšējiem Latgales ļaužu partijas nodibinātās Latgales tautas komitejas pārstāvjiem rodas šķelšanās jautājumā par Latgales autonomijas centieniem. Pagaidu zemes padomes nolūks ir panākt Latgales autonomiju, sadarbojoties ar Vidzemes zemes padomi, bet Latgales tautas komiteja autonomijas centienus redz kā īstenojamus neatkarīgi no Vidzemes. Kemps pārstāv Latgales tautas komiteju, zemes padomes pozīciju pārstāv Francis Trasuns. Kemps Trasunam arī turpmāk vairākkārt pārmetis tieksmi tuvināties citiem novadiem, kas, kā uzskata Kemps, nav radniecīgi Latgales kultūras identitātei. Liela nozīme šajā uzskatā ir viņa pārliecībai par katolicisma īpašo lomu Latgales kultūras identitātē.

No 1918. gada Kemps uzturas Latgalē. 1919. gadā viņš uz laiku tiek apcietināts un ievietots Rēzeknes cietumā. Vēlāk viņu amnestē un no 1920. gada Kemps atsāk sabiedriskās aktivitātes. 1920. gadā viņš ir Rēzeknes pilsētas mērs, bet 1921. gadā viņš Rēzeknē strādā par ceļu inženieri.

1920. gadā Kemps tiek ievēlēts Satversmes sapulcē par Latgales ļaužu partijas kandidātu un kopā ar Franci Trasunu aktīvi iesaistās tieši Latgales jautājumu risināšanā. 1922. gadā Kemps tiek ievēlēts arī pirmajā Latvijas Saeimā.

 No 1925. līdz 1928. gadam Kemps strādā par Hipotēku bankas taksatoru, bet vēlāk, no 1928. līdz 1931. gadam, – par satiksmes ministra biedru.

 1928. gadā Kemps lidzdarbojas Izglītības ministrijas izveidotajā latgaliešu valodas pareizrakstības komisijā, kuras vadītājs bija P. Strods. Šī komisija izstrādāja jaunu ortogrāfijas projektu, kurš tika apstiprināts 1929. gadā. 

 No 1931. līdz 1934. gadam Kemps ir  dzelzceļu galvenais inspektors. Viņš tiek atstādināts no amata pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.

Laikā pēc apvērsuma Kemps vairs neieņem augstus valsts amatus, viņš uzturas savās lauku mājās Zvirgzdenes pagastā, tomēr turpina aktivitātes Latgalei svarīgos jautājumos. 1938 iznāk Kempa grāmata "Latgales likteņi" (atkārtots izdevums 1991. gadā). 1943. gadā Kemps saraksta darbu "Gersikas karaļa vaļsts”, kas izdots tikai 1992. gadā.

1939. gadā Kemps kopā ar citiem latgaliešu inteliģences pārstāvjiem paraksta memorandu valdībai, kurā tiek pieprasīta lielāka pievēršanās Latgales jautājumiem. Šī memoranda dēļ Kemps tiek apcietināts, bet tā paša gadā 15. maijā, apvērsuma gadadienā, tiek atbrīvots.

Vācu un padomju okupācijas gados Kemps neieņem ievērojamus amatus (izņemot laiku, kad vācu okupācijas laikā viņš strādā par Ludzas apriņķa inženieri) un lielākoties uzturas savās lauku mājās.

1949. gadā Kempu deportē uz Tuganas apgabalu, kur kādu laiku ļauj strādāt par celtniecības inženieri. Tad viņu no šī darba atstādina un aizsūta uz Tomskas apgabala Mihailovku. 1952. gadā Kempa mājā izceļas ugunsgrēks, kurā viņš gūst smagus apdegumus un pēc dažām dienām nomirst.

1991. gadā viņš tiek pārapbedīts Ludzas rajona Zvirgzdenes kapos.

Par Kempa privāto dzīvi nav saglabājies daudz ziņu. Zināms, ka viņš bijis divreiz precējies. Pirmā sieva Konstance mirusi 1945. gadā. Pēc tam viņš apprecējies ar Mariju no Varakļāniem. Pēc Kempa nāves Marija atgriežas Latvijā un nomirst 1964. gadā. Kempam ir trīs dēli. Jaunākais no viņiem, Leopolds, tāpat tiek deportēts uz Sibīriju un tur apmeties, vecākais dēls miris, bet par vidējo dēlu Romualdu ziņu nav.

SaiknesKonstance Kempa - Sieva
Silvija Brice - Radiniece
Nodarbesdzejnieks
publicists
politiķis
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta24.12.1876
Dzimis Makašānu pagasta (tagadējā Griškānu pagasta) Sprūževā. 
Izglītojies
mācījies
mācījies Rogovkas pamatskolā

mācījies
mācījies Ludzas apriņķa skolā

mācījies
mācījies Sv. Katrīnas proģimnāzijā Pēterburgā

1899
mācījies seminārā
1899 rektora nelabvēlīgās attieksmes dēļ izstājies no semināra pēdējā kursa.
mācījies Katoļu garīgajā seminārā Pēterburgā

1908
studējis
iestājies Pēterburgas Civilinženieru institūtā, ko beidzis 1908

1902
mācījies
1902 nokārtojis ģimnāzijas gala eksāmenus
Miršanas laiks/vieta20.10.1952
Miris Tomskas apgabala Tuganskas rajona Mihailovskas sādžā Krievijā. 
Apglabāts05.10.1991
Zviergzdine
Zvirgzdene, Zvirgzdenes pagasts, Ciblas novads
Pārapbedīts 1991. gada 5. oktobrī Ludzas rajona Zvirgzdenes kapos, blakus dzīvesbiedrei Konstancei Daugulei-Kempai.
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1929. gada 13. novembra lēmumu.
III šķira
1929


:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Zviergzdine
(Zvirgzdene, Zvirgzdenes pagasts, Ciblas novads)
05.10.1991ApglabātsCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.