Ernests Aistars

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (30); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Recepcijas persona (37)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsErnests Aistars
Dzimtais vārdsAnševics
KopsavilkumsErnests Aistars (1899–1998) – rakstnieks un pedagogs. Dzimis Sarnātē saimnieka ģimenē. Beidzis Ventspils ģimnāziju (1920), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļu (1929), studējis Baltu filoloģijas nodaļā (1930–34). Studiju laikā sāka publicēt rakstus literatūras teorijas, filozofijas un kritikas laukā. Kopš 1923. gada strādāja par skolotāju vidusskolās Ludzā un Dobelē, Aglonas vīriešu ģimnāzijā, Jaunjelgavas komercskolā, Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1930–35), Rīgas skolotāju institūtā (1935–39 Rīgā, 1939–40 Cēsīs), Jelgavas skolotāju institūtā (1940–44). 1944. gada rudenī ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Augsburgā, kur bijis Ausekļa Latviešu ģimnāzijas direktors. Literārajai jaunradei pievērsies, dzīvodams trimdā, publicējot reālistiskas ievirzes romānus, kuros skartas būtiskas Latvijas vēstures tēmas, latviešu jaunatnes problēmas trimdā un tēlojumā ienākusi arī Čikāgas pilsēta. Kopš 1949. gada dzīvoja Čikāgā, vēlāk Kalamazū.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Ernests Anševics, māte Trīne Anševica (dzimusi Kreidere).
1937: nomainīja uzvārdu Anševics un kļuva par Aistaru.

1923: appprecējies ar skolotāju Lidiju Šulti (dzim. 1901–1984), dēli – gleznotājs Viestars Aistars (1927), bibliotekārs Aivars Aistars (1929), gleznotājs un literāts Jānis Aistars un inženieris Raits Aistars; mazmeita rakstniece Zinta Aistara (1957).
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija

1921: stāsts "Tā vairs nevar" žurnāla "Saucēja Balss" 1. numurā.
Rakstījis par pedagoģijas jautājumiem, literāras apceres publicējis izdevumos "Latvju Grāmata", "Audzinātājs", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Daugava", "Raksti un Māksla", "Latvju Mēnešraksts" un citviet.

Literārie darbi

1946: stāsts "Vēju saucējs"
1949: romāns "Sirēna"
1952: romāns "Plosti"
1959: romāns "Sapnis saules logā"
1963: romāns "Aiza"
1967: romāns "Tu nāci naktī"
1970: romāns "Evita"
1973: romāns "Goda diena"
1975: romāns "Adatas ēnā"
1978: romāns "Savā zemē"
1980: romāns "Gaismu sauca"
1985: romāns "Sāksim vēlreiz"
1987: romāns "'Šoreiz ar īsto"

Pedagoģiskā darbība

Strādājis par skolotāju Ludzas ģimnāzijā, Aglonā, Dobelē, Jaunjelgavā, Rīgas Skolotāju institūtā un Jelgavas Skolotāju institūtā. Pats atzinis, ka "viņa mūžs, spēka gadi veltīti skolotāja darbam, rakstniecībai tikai pavaļas brīži," trimdā – Gaŗezera Vasaras vidusskolā.
"Par rakstīšanas procesu runājot, jāteic, ka – viss vird no dziļumiem, iesākums kādreiz ir sīkums, kaut kas noklausīts, nejauši pamanīts, bet tad tas sāk dzīvot, veidoties. Sāku vākt materiālus, ko tad beigās izstrādāju, veidoju grāmatu. It sevišķi tas tā ar darbiem, kas skar mūsu jaunās paaudzes dzīvi un problēmas mūsu jaunajā zemē Amerikā." (Treji Vārti, Nr. 105, 1985).

Ernesta Aistara skolēnu vidū Hieronims Tichovskis (Ludza), Gunārs Saliņš Rita
Gāle, Indra Gubiņa, Ziedonis Purvs (Jelgava), Aivars Ruņģis (Cēsis), Rolfs Ekmanis (Augsburgā).


Iestudējumi teātrī

1959: drāmas "Zirnekļa tīklā" (pēc romāna "Sapnis saules logā", dramatizējis Andris Valdmanis) iestudējums Minesotā (ASV).
1976: lugas "Goda tiesa" iestudējums Toronto (Kanāda) Latviešu biedrības dramatiskajā teātrī.
1977: lugas "Goda tiesa" iestudējums Austrālijas Latviešu teātrī.

Drāma "Zirnekļa tīklā" tulkota angļu valodā "The Web of the Red Spider"; tulkojusi Ulīte Ulmane.

Apbalvojumi

1979: Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda Goda balva rakstniecībā.
Citātu galerija

Par Ernesta Aistara daiļradi


"[..] runāsim tikai par Aistara 10 romāniem un vienu garo stāstu Vēju saucējs. Šos darbus varētu sadalīt divi lielās grupās, izdarot to ne pēc chronoloģiskā publicēšanas vai rašanās laika, bet pēc darbos notēlotajiem laikmetiem. Pie pirmās grupas piedalāmi: Plosti, Savā zemē, Gaismu sauca, Sirēna, Vēju saucējs – minētajā sekā. Otru grupu veido: Aiza, Tu nāci naktī, Evita, Goda diena, Adatas ēnā.
Pirmā grupa būtu nodēvējama par tautas brīvības cīņu daļu savā zemē un par dzīvi izcīnītajā brīvībā. Otras grupas darbos Aistars pievērsies svešumā aizgājušai tautas daļai – trimdiniekiem, emigrantiem, latviešiem brīvībā jeb pasaulē, sevišķi šīs daļas jaunajai paaudzei un tās mēģinājumiem pastāvēt vidū starp vecāku prasībām un vērtību skālām un apkārtējās vides vilinājumiem un standartiem. Vidū starp abām šīm grupām kā atdalītājs atrodas romāns Sapnis saules logā, kurā notēlots īss posms vienā vienīgā gadā, ar ko sākās tautā krāto materiālo un garīgo, ētisko vērtību iznīcināšana, tautas izklīdināšana uz austrumiem un rietumiem, pašu zemē palikušo pakļaušana svešai varai. Tātad Aistara darbiem, it sevišķi pirmajā grupā, par sociālo logatu izraudzīti krizes jeb krustceļu laikmeti tautas dzīvē. Pakavēsimies pie katra darba atsevišķi, lai vērotu, kādus konkrētus ietvarus autors izraudzījis un kā tie sniedz lasītājam savu īpašu vēstījumu."

Ruņģe, Valija. Ernesta Aistara prozas sociālais logāts. Treji Vārti, Nr. 105, 1985.

".. daiļliteratūrai viņš pievērsies tieši svešumā, kad jādzīvo nometnes šaurība, kad dienišķa maize jāpelna darbā, kam nav nekā kopēja ne ar audzināšanu, ne rakstniecību. [..] kaut pavēlu sācis, līdz šim Ernests Aistars ir publicējis vienu stāstu grāmatu un 9 romānus. Aistara darbu kvalitāte jau pašā sākumā ir augsta. Viņa pirmais romāns "Sirēna" (1949) iegūst mūsu ievērojamāko kritiķu cildinājumus, kas viņu salīdzina ar lielajiem ziemeļniekiem. Romāns Plosti (1952) skar vēsturisku vielu, "Sapnis saules logā" (1959) dokumentē 1940. gada traģisko vasaru mūsu dzimtenē, "Aizā" (1963) Aistars apliecina sevi kā meistaru psiholoģisku pārdzīvojumu tēlošanā un nozieguma un soda jautājumu tagadnes situācijā. Romāna "Tu nāci nakti" (1967) Aistars tēlo topoša latviešu gleznotāja problēmas svešā zemē, saskaroties ari ar abstrakto mākslu. Aktuālu problēmu romāns ir āri "Evita" (1970), kamēr romānā "Goda diena" (1973). Aistars parāda sevi arī kā satīrisku dzīves tēlotāju. [..] Romāns pārveidots ari skatuvei un vairākkārt izrādīts. "Adatas ēnā" (1975) Aistars rāda cīņu pret moderno sērgu, kāda ir mūsdienu jaunatnes aizraušanās ar narkotiskām vielām. Autors rūpīgi izpētījis ari šo vidi, dodamies no Čikāgas uz Kaliforniju. kur varējis iepazīties ar narkotiku atveseļošanas iestādi. Jaunākais romāns "Sava zemē" (1978) mūs noved atkal Latvija, autora dzimtajā pusē."

Kalniņš, Nikolajs. Ceļi un gadi. Laiks, 1979, 15. sept.


Par romānu "Sirēna" (1949)


"Kad 1946. gadā pēkšņi tika publicēts Ernesta Aistara stāsts Vēju saucējs, bija pamats teikt, ka tas, droši vien, būs tikai nejaušs intermeco pazīstamā paidagoga un ļoti smalkā literātūras kritiķa darbā. Tas jāatgādina tādēļ, ka nule izdotais Aistara pirmais romāns Sirēna noteikti uzlūkojams par sava veida sensāciju latviešu literatūrā. Nevienam negaidot, Aistars devis darbu, kas pārsteidz, darbu, kas, atskaitot dažus iespējamus iebildumus par stilu, liecina, ka to veidojis vīrs sava talanta briedumā. Pēkšņi mēs, latvieši, paši esam ieguvuši romānu, kas cienīgi spēj aizstāt dažu labu ziemeļnieku vai ziemeļnieciskā garā rakstītu sacerējumu. [..] Sirēna pārliecina cik daudz Aistaram kā radošam rakstniekam devusi darbība literatūras kritiķi. Šai romānā sastopamies ar tādām labam literāram darbam nozīmīgām īpašībām, kādu, diemžēl, nav dažam citam rakstniekam, kas tāpat kā Aistars var pievērst sev uzmanību ar spilgtiem raksturiem. Vispirms te redzam ka autors viscaur pratis atdalīt lokāli nozīmīgo no vispār interesantā. Viņš arī pratis izveidot kompozīciju, kurā viss izsvērts. "

Rudzītis, Jānis. Sirēna. Latvija, 1949, 21. apr.


Par romānu "Sapnis saules logā" (1959)


"Ernests Aistars j
aunajā romānā Sapnis saules logā no savas puses izmantodams 1940. g. tematiku, monumentālitātes virzienā nav spēris tādu soli, ka viņu izvirzītu tālu priekšā citiem. Bet atzīstami Aistara panākumi, vēloties meklēt tēlojamiem notikumiem kaut cik dziļāku pieeju. Tas noticis tā, ka autors par galveno varoni izraudzījies nevis kādu no tiem latviešiem, kas jau 17. Jūnijā aptvēra nacionālo katastrofu un ieņēma sirdi izmisīgu naidu austrumu okupantiem, bet gan kādu no tās saujiņas, kas pēc labākās pārliecības ticēja komunistu bauslībai un padomju plakātu liekulīgajiem saukļiem."

Rudzītis, Jānis. Sapnis saules logā. Latvija, 1959, 2. maijā.

Par romānu "Aiza" (1963)


"Nule publicētais romāns „Aiza" ir vistiešākā nozīmē saistīts ar latviešu jaunatnes dzīvi trimdā, autoram labi pazīstamā konkrētā vidē – Čikāgā un tās tuvākā apkārtnē, šinī gadījumā romāna fabula nav plašāk izvērsta kā vispārināts latviešu trimdas dzīves tēlojums, bet autors savu stāstījumu koncentrējis patiesībā uz vienu un galveno personu – paidagoģijas studentu Pēteri Skambu. [..] Autors uzvanda sirdsapziņas mocītā jaunekļa dvēseli līdi pašām dzīlēm un rāda, kā viņš cīnās ar sevi, lai atgūtu sirds skaidrību. [..] Tas ir smalki niansēts, nesamākslota loģiski konsekventi risināts un koncentrētā kompozīcijā ietverts tēlojums, šinī nozīmē "Aiza" sasniedz augstu līmeni psīcholoģiskā romāna žanrā. Bet šis romāns sniedz lasītājam arī vēl ko citu. Pastarpām (vai „starp rindām*' netieši autors ar piedzīvojuša vīra (gribētos teikt arī – ar piedzīvojuša paidagoga) skatu ir vērojis dažas laikmetīgas parādības, uz kuru fona notēlojas nelaimīgā jaunekļa likteņstāsts.
Pirmkārt, romānā tēlotā katastrofa ierosina pārdomas par modernās lielpilsētas satiksmes problēmām: kā tā savā milzīgajā areālā draud nosmakt pati sevi un satiksmes nelaimes prasa arvien lielāku upuru skaitu. Ne velti dziji iejūtīgā dzejniece Zinaīda Lazda ir bēgusi no Amerikas modernajām lielpilsētām kā no baiga rēga. Otrkārt, tēlojuma fonā parādās arī tipiskie amerikāņu „bitņiki", kuru bezsaturīgajam dzīves veidam sāk līdzi ākstīties ari da]a latviešu jaunatnes (patiesībā tā nav gan Amerikas lokāla parādība vien!). [..]
Treškārt, lasītājam nepaliks nepamanīts ari autora kritiskais skats uz trimdas jaunatnes pseudoromantiku, ko raksturo arī paša Pētera
Skambas bezcerīgā mīlas dēka ar viņa "meiteni" Šerli.
Beidzot, bez didaktiskas nostājas autors licis saprast, ka svešās vides negatīvi ietekmētais un nejaušā ne laimē iekritušais „purva bridējs" ar skaidru sirdi un gribas spēku var izbrist purva dūkstis un «izaugt liels". "

Dziļleja, Kārlis. Morālā uzvara. Laiks, 1963, 31. aug.


Par romānu diloģiju "Savā zemē" un "Gaismu sauca"


"Ernesta Aistara romānu pāris „Savā zemē" un „Gaismu sauca" ir 600 lappuses garš vēstījums par latviešu tiekšanos pēc savas zemes un savas valsts. Līdz mūsu dienām izsekots, tas būtu temats ar traģiskiem aspektiem. Ernesta Aistara diloģijas darbība tagadnē neiesniedzas. Tā sakas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un savā galvenajā plūdumā pārtrūkst 1906. gada reakcijas tumsa. Gaisma tomēr ataust - otrās grāmatas epilogs norisinās jaundibinātā Latvijas valstī. Aistara apjomīgais darbs noslēdzas cerību piepildījuma brīdī. [..] Diloģijas vienotāja ideja ir stāsts par zemes tapšanu un valsti. [..] „Gaismu sauca" ir pirmām kārtām romāns par latviešu skolotāju kā nacionālās identitātes sargātāju un brīvības ideju paudēju. Laikmeta sociālistiskie strāvojumi nav Ernesta Aistara temats. Viņa protogonistam Dāvim tie paslīd garām, Dāvis skaišas par internacionālismu, bet aizdomājas pats pāri robežām, prātodams par to, kas varētu notikt, ja visas Krievzemes apspiestās tautas reizē sakustētos."

Lasmanis, Mārtiņš. Gaismas saucējs. Latvija, 1981, 19. okt.

Par romānu "Evita" (1970)


"... par šī sižeta galvenajām un arī dažām blakus personām izraudzījis latviešus. Romāna notikumi risinās Čikāgā un tās apkārtnē. [..] Nevar noliegt rakstnieka spēju interesanti, raiti un dzīvi risināt fabulu, bet it sevišķi spēju krāsaini attēlot dzīvē novērotas dažādās
cilvēku izdarības. [..] Ar drošu roku zīmētas arī romāna personas.

Valtere, Nora. Romāns ar standarttēliem. Latvija Amerikā, 25. martā.
SaiknesZinta Aistara - Mazmeita
Viestarts Aistars - Dēls
Jānis Aistars - Dēls
Nodarbesrakstnieks
pedagogs
Dzimšanas vieta16.09.1899
Užavas pagasts
Užavas pagasts, Ventspils novads
Sārnates Tomdēlos.

Dzīvesvieta1945–1949
Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany

1949–1967
Čikāga
Chicago, Illinois

1967–1998
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
IzglītojiesSārnate
Sārnate, Užavas pagasts, Ventspils novads
Mācījies pagastskolā.

1920
Ventspils 1. ģimnāzija
Ventspils
Ventspils

1929
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja Filozofijas nodaļā.


1930–1934
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja Baltu filoloģijas nodaļā.

DarbavietaJaunjelgavas pilsētas komercskola
Jaunjelgava
Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads
Latviešu valodas skolotājs.

1923
Ludzas Valsts vidusskola
Ludza
Ludza, Ludzas novads

1925
Dobeles vidusskola
Dobele
Dobele, Dobeles novads

Latviešu valodas un psiholoģijas skolotājs.


1930–1935
Jelgavas ģimnāzija
Jelgava
Jelgava
Skolotājs.

1935–1938
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Rīga
Latviešu valodas skolotājs.

01.08.1938–1939
Cēsu skolotāju institūts
Bērzaines iela 34, Cēsis
Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Inspektors.


1940
Jelgavas skolotāju institūts
Jelgava
Jelgava
Latviešu valodas skolotājs.

1941–1943
Jelgavas skolotāju institūts
Jelgava
Jelgava
Inspektors.

15.07.1943–1944
Jelgavas skolotāju institūts
Jelgava
Jelgava

Direktors.


1945–1949 (Datums nav precīzs)
Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany
Augsburgas Latviešu ģimnāzijas direktors.
Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība

Mūža biedrs.


Latviešu preses biedrība
Goda biedrs.
Dienests1920–1921
Latvijas armija

Dienēja Latgales divīzijas štābā par rakstvedi, pēc tam štābā Rīgā.

Emigrē1944
Vācija
Germany
Rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās.
Miršanas vieta22.07.1998
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States

Apglabāts27.07.1998
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Savā zemē".
1979

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Užavas pagasts
(Užavas pagasts, Ventspils novads)
16.09.1899Dzimšanas vietaPagasts
2Ventspils
(Ventspils)
1920IzglītojiesPilsēta
3Ludza
(Ludza, Ludzas novads)
1923DarbavietaPilsēta
4Dobele
(Dobele, Dobeles novads)
1925DarbavietaPilsēta
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1929IzglītojiesĒka, māja
6Jelgava
(Jelgava)
1930 - 1935DarbavietaPilsēta
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1930 - 1934IzglītojiesĒka, māja
8Sārnate
(Sārnate, Užavas pagasts, Ventspils novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
9Rīga
(Rīga)
1935 - 1938DarbavietaPilsēta
10Bērzaines iela 34, Cēsis
(Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
01.08.1938 - 1939DarbavietaĒka, māja
11Jelgava
(Jelgava)
1940DarbavietaPilsēta
12Jelgava
(Jelgava)
1941 - 1943DarbavietaPilsēta
13Jelgava
(Jelgava)
15.07.1943 - 1944DarbavietaPilsēta
14Jaunjelgava
(Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
15Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
16Augsburga
(Augsburg, Bavaria, Germany)
1945 - 1949DzīvesvietaPilsēta
17Augsburga
(Augsburg, Bavaria, Germany)
1945 - 1949DarbavietaPilsēta
18Čikāga
(Chicago, Illinois)
1949 - 1967DzīvesvietaPilsēta
19Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1967 - 1998DzīvesvietaPilsēta
20Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
22.07.1998Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.