Ēriks Raisters

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (67); Redaktors (2); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (17)

Attēli: Persona attēlā(6)

VārdsĒriks Raisters
PseidonīmsFax., Faksimile, Pēteris Palope, Aukuperons, Bērtulis Bedeicis, Svabadnieks
Dzimtais vārdsĒriks Osvalds Raisters
KopsavilkumsĒriks Raisters (1905-1967) - dzejnieks, žurnālists.
Personiska informācijaDzimis lauksaimnieka ģimenē.

1951: janvārī izceļoja uz Ameriku.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Ar literāro jaunradi sācis nodarboties jau skolas gados Smiltenē.
1923
: pirmā publikācija - dzejolis "Somijas jūrmalā" žurnāla "Lira" 1. numurā.
Dzejoļu krājums "Svētlaimība" salikums gājis bojā 2. pasaules kara laikā.
1933: žurnāla "Jaunā Raža" 4. numurā publicēts stāsts "Notikums ar kādu jaunekli".

Literārie darbi

1931: dzejoļu krājums "Men".
1939: dzejoļu krājums "Plosti".
1950: dzejoļu krājums "Mans laiks".
1973: dzejoļi, balādes, poēmas "Es Rīgu sirdī jūtu" (sakārtojusi Elvīra Raistere).

Pēc 1950: rakstītie dzejoļi apkopoti piemiņas izlasē "Kad mēs jauni bijām" (1972).


Darbs žurnālistikā

1936-1938: laikraksta "Rīts" redaktors.
1938-1940: laikraksta "Rīts" tautsaimniecības nodaļas redaktors.
Kopš: 20. gs. 30. gadu otras puses rakstīja izdevumam "Pasta - Telegrāfa Dzīve".
1941-1944: strādājis laikrakstos "Tēvija" un "Daugavas Vanagi".
1946-1949: laikraksta "Nedēļas Apskats" Augustdorfā redaktors.
1946-1947: Latvijas Centrālās komitejas Informācijas biroja un biļetena vadītājs.
1949-1950: laikraksta"Latvija" atbildīgais redaktors Eslingenē.
1951-1967: strādāja laikrakstā "Laiks" Ņujorkā.

20. gs. 40.-60. gados periodikā publicējis daudz recenziju par grāmatām, rakstus un reportāžas par latviešu trimdas sabiedriskajiem un kultūras jautājumiem.

Atsevišķus dzejoļus komponējuši Bruno Skulte, Helmers Pavasars, Jāzeps Vītols, Jānis Kalniņš.

1971: ASV izveidots Ērika Raistera piemiņas fonds, kas ik gadu godalgo kādu latviešu kultūras dzīves personību.
Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Men" (Rīga, 1931)

"Ēriku Raisteri nevarētu pieskaitīt pie tiem, kas par katru cenu censtos pēc pāragras un lētas popularitātes. Viņa pirmie dzejoli periodikā sāka parādīties 1923. g., bet pirmā dzeju grāmata iznāca tikai šogad. 94 lappuses biezā grāmata sastādās gandrīz vienīgi no mīlestības dzejoļiem. Men ir kāda sieviete, nezināma, reizē tuva un tāla, kurai Raisters dzied savas dziesmas. [..] Raisters ir mīlētājs, gribētos pat teikt - neprātīgs mīlētājs. Visur viņš jut un redz mīlestību, redz sievietes skaistumu. Un jāsaka, ka šis mīlestības neprāts, šī gremdēšanas sievietes skaistuma apbrīnošanā ir R. dzejas stiprums. Krājumā ievietoti arī nedaudzi dabas dzejoļi, bet tie uzrāda diezgan vāju dabas izjūtu un bezgaršīgu epitetu izvēli. Formālā ziņā grāmata uzrakstīta labi. R. spalva jau ieguvusi vajadzīgo technisko slīpējumu. Saturā vajadzēja izvairīties no pārāk biežiem patētiskiem izsaucieniem un no šur, tur zaudētās loģiskās sakarības. "Men" ir viena no labākām pēdējā laikā iznākušām dzeju grāmatām, kuru katrs dzejas draugs izlasīs ar interesi."

Ķelpe, Jānis. Eriks Raisters. Men. Rūjienas Vēstnesis, 1932, 15. janv.

Par lirikas krājumu "Plosti" (Rīga, 1939)

"Savā jaunākajā dzejoļu kopojumā Plosti Ēriks Raisters palicis tas pats pārdrošais uzvarētājas mīlas apdziedātājs. Atšķirība tikai tā, ka šeit vairs nav to misticisma atribūtu, ko mēs vērojām krājumā Men.
Plostos mēs redzam mīlētāju, kas visā dziļumā pārzin sievietes saldumu, zin, ko pats no viņas grib, un tiecas uz to ar visu savu nesavaldāmo temperamentu. Ēriks Raisters ir pilnasinīgākais mīlas liriķis jauno dzejnieku vidū. Ērika Raistera mīlas lirikā nav vērojama tikai gaišā izskaņa vien. Dažbrīd viņa vārsmās mīlētāji saslienas viens pret otru kā divi lieli naidnieki, un tad pār lūpām plūst naids, rūgtums un nakts, ko bieži slīcina glāzē. Plostos savas mīlas lirikas brāzmainību E. R. ir iekļāvis diezgan cieti un nosvērti veidotos pantos un tas, varbūt, vēl vairāk liek just to nemieru un alku, kas valda dzejnieka dvēselē. Tieši mīlas lirika ir Plostu labākā daļa, kur rodami dzejoļi ar viengabalainu līdz galam izturētu izjūtu un formas lējumu. Mīlas lirikai pieslienas dabas dzejoļi, kas visvairāk kopoti grāmatas vidus no daļā, bet izklaidus sastopami arī grāmatas beigās - poēmās. Arī šie dabas dzejoļi raksturīgi ar Raisteram piemītošo trauksmainību, vieglo, krāsaino vārdu vijumu un gaišo pamattoni. Grāmatu noslēdz poēmas gan ar vēsturisku, gan tagadnīgu saturu. Visai interesants ir šo poēmu kompozīcijas veids. Katra poēma ir sastatīta kopā no atsevišķiem dzejoļiem, kurus vieno attiecīgs temats. Tas ir pilnīgs pretstats kanonisko formu poēmām, un, manu pēc, šīs poēmas arī varētu dēvēt par zināmiem balāžu vai dzejoļu cikliem ar noteiktu tematu."

Čaks, Aleksandrs. Brāzmains liriķis. Daugava, 1939, Nr. 3.


Par dzejas krājumu "Mans laiks" (Anglija, 1950)

"Raistera dzejā dominē kara, pēckara, patriotisma un erotikas elementi, kas apskatāmi atsevišķi. Kara dzejoļos autors nav saistīts ar kādu konkrētu laikmetu - tie dzejoļi ir pārlaicīgi. To centrā ir cilvēks, kurā spilgtu pārdzīvojumu Izraisa ainas, kādas sastopamas Ikvienā karā. Savos pēckara pārdzīvojumos autors saglabājis stingru iekšēju stāju. Kaut arī tie pārdzīvojumi, brienot cauri uguns un asins pirtij, nav bijuši mmazāk spilgti un satriecoši kā viņa līdzgaitniekiem, tomēr viņš uz raksturīgajām pēckara parādībām raugās reāli, ar asu un noteiktu skatu, iekšēji nesaplosīts un nesvārstīgi, bez gļēvuma un nevarības, ar nelokāmu ticību Jaunai dzīvei un cilvēka atdzimšanai. Tāpat patriotiskajos dzejoļos, kur autors piemin atstāto un degošo dzimteni, nav ne vēsts no tām vaimanām, ar kādām pirmajos trimdas gados diletanti un konjunktūras dzejnieki pārplūdināja periodikas slejas. Tur nav klišeju, bet vienreizēji, silti izjusti un reizē spēcīgi vārdi. [..] Raisters nav jaunu formu meklētājs. Viņa dzejoli ietverti klasiskajās četrrindās, bet laba daļa ir arī stingrajā soneta formā. Atskaitot dažus sīkākus negludumus (nevienāds pēdu skaits, ne visai pareizas atskaņas), forma visnotaļ gluda un izturēta. Tā ir krietna un vīrišķīga dzeja, kuru labprāt lasis arī tas, kas nav sevišķs lirikas cienītājs."

Skujenieks, Emīls. Krietna un vīrišķīga dzeja. Latvija, 1950, 2. sept.


Par Ērika Raistera personību un literāro darbību

"Apcerot Ēriku Raisteru, mēs sastopamies ar retu gadījumu, kad dzejnieks pēc izglītības ir tautsaimnieks, kas centies pārliecināt avīžu lasītājus par oficiālā viedokļa pareizību daždažādos praktiskās dzīves jautājumos. Bet, ja nu tautsaimniecība īsteni ir zinātne, kam rūp ļaužu dzīvi izkārtot tā, lai visiem būtu labi, lai katrs staigātu smaidīdams, tad kļūst pamanāma raksturīga sakarība starp Raistera izglītību un viņa dzejas būtiskajām pazīmēm. Raisters ir viens no mūsu vispriecīgākajiem dzejniekiem, un arī savā dzīvē tas allaž tiecies pēc bohēmiešu sabiedrības. Kādreiz viņš kopā ar vairākiem citiem jauniem dzejniekiem
skaļi iebruka rakstnieku un mākslinieku biedrībā Zaļajā Vārnā, kas bija tā kā iesnaudusies. Atskanēja sauciens, lai dzeja saskartos ar aktuāliem centieniem, lai tā būtu pozitīva un dinamiska, un Raisters bija viens no tiem, kas šīs prasības pasvītroti demonstrēja. Sākumā viņa dzejoļos manāms arī manierisms, kas izpaužas tai laikā modē nākušā metriskā un stilistiskā ekspresionismā. Taču jauneklīgā aizraušanās drīz vien aprimusi, un R. palicis pie formas klasiskajām tradīcijām, pašā pēdējā laikā gan parādīdams zināmu interesi arī par metriskām kombinācijām, kas radušās latviešu tautas dziesmu formas ietekmē. Līdz šim Ērikam Raisteram iznākušas divi dzejoļu grāmatas. Pirmā - Men (1931.). Nosaukumā domāts kādas sievietes vārds, un šī sieviete radniecīga tiem citu dzejnieku pielūgsmes objektiem, kas dažādos vārdos pazīstamas kā Dailās un Nezināmās. Otrā grāmata - Plosti (1938.) vēl vairāk nekā Men aptver tautas aktuālos centienus, pauž pozitīvisko dzīves skatījumu un stilā uzrāda lielu dinamismu. Viņa dzejoļu grāmatās arī vairāk nekā citur sastopamies ar pantiem, kas aizrautīgi stāsta par Jāņu vakaru un līgotājiem. Varētu vēl teikt, ka Raisteram ļoti tuvs "carpe diem" motīvs, bet ne tāpēc, ka rītdienai maz var ticēt. Otrajā dzejoļu grāmatā R. reprezentētas arī kā liroepiķis, tematikas ziņā parādīdams dažu interesantu oriģinalitāti. Šai sakarā īpaši gribētos pieminēt episko dzejoļu ciklus 1705. gads un Abrenes gals, ar kuriem R. jau priekš vairākiem gadiem rādījis austrumu karapulku trakošanu Latvijā un lielo postu pēc šiem iebrukumiem."

J. R. Ēriks Raisters. Tēvija, 1942, 23. apr.



Nodarbesdzejnieks
žurnālists
Dzimšanas laiks/vieta23.04.1905
Rankas pagasts
Rankas pagasts, Gulbenes novads

Izglītojies15.10.1915–27.04.1918
Ranka
Ranka, Rankas pagasts, Gulbenes novads

Lutera pagastskola


27.04.1918–05.06.1920
Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125

1920–17.06.1924
Smiltenes valsts ģimnāzija
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

1924–1932
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā. Studijas beidzis ar ekonomikas kandidāta grādu.

Darbavieta1932 (Datums nav precīzs)

Studiju laikā strādāja par ierēdni pasta un telegrāfa departamentā un Latvijas pastā.


02.12.1936–10.08.1940
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Rīga
Redakcijas loceklis, saimniecības daļas redaktors
Dalība organizācijās
Darbojies studentu organizācijā - vienotne Zelmenis.

1925–1938
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga

20. gs. 20. un 30. gadu mijā bija viens no rosīgākajiem biedrības "Zaļā vārna" kultūras pasākumu organizētājiem un vadītājiem.


1962–1967
Latviešu preses biedrība
Biedrības priekšsēdētājs.
Miršanas laiks/vieta15.11.1967
Ņujorka
New York, USA

Apglabāts1967
Pārabedīts Rankas kapos 2.07.1994.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rankas pagasts
(Rankas pagasts, Gulbenes novads)
23.04.1905Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Ranka
(Ranka, Rankas pagasts, Gulbenes novads)
15.10.1915 - 27.04.1918IzglītojiesCiems
3Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
(Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125)
27.04.1918 - 05.06.1920IzglītojiesĒka, māja
4Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1920 - 17.06.1924IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1924 - 1932IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1925 - 1938Dalība organizācijāsPilsēta
7Rīga
(Rīga)
02.12.1936 - 10.08.1940DarbavietaPilsēta
8Ņujorka
(New York, USA)
15.11.1967Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.