Ēriks Drēziņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsĒriks Drēziņš
Dzimtais vārdsJānis Tauriņš
KopsavilkumsĒriks Drēziņš (1914–1942; īstajā vārdā Jānis Tauriņš) – dzejnieks. Kreisi noskaņots dzejnieks. Publicējies 20. gadsimta 30. gadu periodikā. Vairums dzejoļi no rokrakstiem publicēti pēc nāves – apkopoti izlasēs "Sirds liesmās" (1955) un "Gadiem pāri" (1978). Dzejā Aleksandra Čaka un Sergeja Jeseņina ietekme. Dzejā dominē dzīves atstumts, liekais cilvēks, vientulības smeldze un sociālās netaisnības izjūta, kurai paralēli staro cilvēcisks lepnums, iekšējas brīvības apziņa, dvēseles atvērtība mīlestībai un dabas skaistumam, optimistisks cilvēka gara spēka un izturības apliecinājums. Dzejnieks nošauts nacistiskās Vācijas okupācijas laikā un apbedīts Biķernieku masu kapos.
Personiska informācijaDzimis strādnieka ģimenē. Ģimene bijusi trūcīga. Māte agri mirusi, tēvs bijis alkoholiķis, tāpēc par četriem bērniem rūpējusies vecāmāte. Sieva Lūcija Tauriņa, meita Solveiga Vārpa.
Rīgas Tehnikuma studiju laikā uzsācis kontaktus ar nelegālo komjaunatnes organizāciju.
1935: par nelegālās literatūras glabāšanu un izplatīšanu arestēts.
1937: pēc atbrīvošanas no cietuma, kā politiski neuzticams ieskaitīts armijas darba rotā Daugavpilī.
No 1938: strādājis gadījuma darbus.

Ieskatu dzejnieka Ērika Drēziņa personībā un mūžā sniedz viņa dienasgrāmata (publicētas krājumā "Gadiem pāri" (1978). Dienasgrāmatu viņš rakstījis jau no 14 gadu vecuma.
Profesionālā darbībaDzejot sācis skolas laikā, skolā arī noorganizējis literārā žurnāla izdošanu. Daudz no uzrakstītā aizgājis bojā – gan cietumā rakstītā dzeja, gan nepabeigtais romāns.
1932: pirmie dzejoļi publicēti žurnālā "Latvijas Jaunatne".
1940: nozīmīgākā ir dzejoļa "Brīvā elpa" publikācija žurnāla "Atpūta" 821. numurā.
1941: periodikā rakstījis par Linarda Laicena, Jāņa Niedres, Aleksandra Fadejeva, Ivana Franko, Džeka Londona, Ričarda Oldingtona daiļradi.

Atdzejojis Mihaila Ļermontova, Aleksandra Bloka, Sergeja Jeseņina dzeju. Vairākums Ērika Drēziņa dzejoļu no rokrakstiem publicēti pēc nāves.

Dzejoļu krājums un izlase

1955: "Sirds liesmās".
1978: "Gadiem pāri".
Citātu galerija"[Ērika Drēziņa] Dzejā S. Jeseņina un A. Čaka poētikas ietekme, savu talantu Drēziņš izkopt nepaguva, tēlainības izteiksmes līdzekļu sablīvējumā nereti izplūda domas un pārdzīvojuma kontūras. Mākslinieciski vairāk izstrādātajos dzejoļos dzīves atstumta, liekā cilvēka, klaidoņa patiesi pārdzīvotai vientulības smeldzei un sociālās netaisnības izjūtām cauri staro cilvēcisks lepnums, iekšējas brīvības apziņa, dvēseles atvērtība mīlestībai un dabas skaistumam, optimistisks cilvēka gara spēka un izturības apliecinājums."

Gudriķe, Biruta. Drēziņš Ēriks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 155. lpp.

19.11.39.
"...Kādēļ es dzīvoju? Lai kļūtu ievērojams dzejnieks, iegūtu slavu, bagātību? Protams, bet kādēļ tas viss? Vai nav vienalga, vai aizeju nepazīts, klusi vai spožas gaismas apstarots?... Un ja es tomēr nekas nebūšu? Tas būtu drausmi, tas nozīmētu – veltīgi vadīt daudzus pelēkus, nejēdzīgus gadus, aiziet pēc garas nejēdzību virknes ar apziņu, ka dzīvots un viss pārciests veltīgi, ka smago gadu rinda, kas aizplūdusi garām, nav attaisnota. Alku pēc dzīves – pēc vieglas dzīves – vairs nav, vispār tā īsti nekad neesmu kārojis vieglu dzīvi, gribu tikai slavu – aiz spītības, aiz vēlēšanās attaisnot savu dzīvi.
Drīz varbūt arī darbs beigsies, un tad?"

26.01.40.
"Interesanti vērot arī savu es un izjūtas. Materiālo apstākļu dēļ nevarēdams pieklājīgi ģērbties, es lielīgi sevi mierināju: tas taču nav svarīgi – svarīgs savs garīgais es!
Bet – tagad man vairs nav šaubu – cilvēka garīgo es noteic viņa ārējie apstākļi. Mana neveiklā, nedrošā sajūta cilvēkos, noslēgtība, drūmums – tas viss lielā mērā bija nonēsāto drānu ietekmēts (protams, bez tam vēl vispār materiālās rūpes un arī darba apstākļi)."

Drēziņš, Ēriks. Ganuzēna dienasgrāmata. Drēziņš, Ēriks. Gadiem pāri. Rīga: Liesma, 1978, 50., 53. lpp.
SaiknesSolveiga Vārpa - Meita
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas vieta27.07.1914
Rīga
Rīga
IzglītojiesRīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010
1932
Kaibalas pamatskola
Kaibala
Kaibala, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes novads
1939
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga
Rīga
Darbavieta
Finanšu ministrijas jaunbūves kantoris.

1940
Kaibalas pamatskola
Kaibala
Kaibala, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes novads
1941
Jelgava
Jelgava
Jelgavas laikraksta "Zemgales Komunists" lauku nodaļas vadītājs.
Apcietinājums29.07.1941
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

Arestēts un vēlāk nošauts.

Miršanas vieta27.03.1942
Rīga
Rīga
ApglabātsBiķernieki
Biķernieki, Rīga
Apglabāts Biķernieku masu kapos.
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
27.07.1914(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1939(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Kaibala
(Kaibala, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes novads)
1932(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
4Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
5Kaibala
(Kaibala, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes novads)
1940(Nav norādīts)DarbavietaCiems
6Jelgava
(Jelgava)
1941(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
29.07.1941(Nav norādīts)ApcietinājumsĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
27.03.1942(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
9Biķernieki
(Biķernieki, Rīga)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsPilsētas daļa

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.