Eriks Ādamsons

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (80); Tulkotājs (3); Izdevējs (1); Recepcijas persona (52)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsEriks Ādamsons
PseidonīmsĒriks Rīga
Personiska informācija
Dzimis grāmatveža ģimenē. 1931. gadā apprecējās ar dzejnieci Mirdzu Ķempi.
Nacistiskās okupācijas laikā dažu 20. gadsimta 30. gadu iespiestu pretnacistisku darbu dēļ Eriks Ādamsons nevarēja publicēties ar īsto vārdu, tāpēc parakstījās ar pseidonīmu – Ēriks Rīga.  
1943. gadā Eriks Ādamsons saslima ar tuberkolozi, viņš ārstējās Biķernieku sanatorijā, kur 1946. gadā arī nomira.
Profesionālā darbībaPirmā publikācija – viencēliena komēdija "Amora apburtā lapsene" 1924. gadā. Savukārt pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Kuģi" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 1926. gada 27. janvārī.
Vairāki Erika Ādamsona darbi, it īpaši īsproza, atstāti manuskriptos (glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā).

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

Eriks Ādamsons ir ne tikai profesionāls rakstnieks, bet arī tulkotājs. Viņš tulkojis un atdzejojis no angļu, krievu, franču un vācu valodas.

1936: Džordžs Gordons Bairons. "Šijonas gūsteknis" (žurnāls "Daugava", 3. burtnīca).
1936: Oskars Vailds. "Infantes dzimšanas diena".
1938: Radjards Kiplings. "Jūras varoņi".
Citātu galerija
"Ādamsona dzeja sakņojas angļu klasicisma un pirmsromantisma, īpaši "ezeru skolas", kā arī prerafaelītu tematikā un izteiksmē, kas organiski sasaistīta ar latviešu ziņģes un romances metaforiskām tradīcijām. Ādamsona literārajā praksē humors, asprātība, intīmu situāciju un ikdienišķas realitātes estetizēšana veido īpatnu latviešu "nacionālo šarmu" (Ādamsona formulējums). Skaistums un elegance kā pašmērķis, "carpe diem" hedoniski un elēģiski motīvi, pirmatnēji jutekliskās baudas cildinājumi dominē Ādamsona agrīnajā dzejā; tajā kā faktūras elements izmantota stilizēti tēlota viduslaiku Rīga un tās iedzīvotāji, bībeliski patriarhālās pagātnes priekšstati par labo un skaisto. 30. gadu 1. pusē Ādamsons ieviesis latviešu dzejā komisko balādi un aktualizējis elēģisko romanci. Intonatīvi Ādamsona dzejā saistīts komiskais ar nopietno, smieklīgais ar dramatisko, bet 40. gadu dzejā arī ar skeptisko. Daļa dzejoļu veidoti kā parafrāzes par antīko mītu un personāžu pasauli, uzsverot tās vitalitāti, hedonismu un skaistumu. 40. gadu lirikas sižetiem izmantots arī lauku un dabas reāliju estetizēts atainojums, indiāņu vēsturiskie materiāli, bībelisko tēmu variācijas kā klusināts, taču neslēpts pretstats karam, varmācībai un iznīcībai, intonācijā pāreja uz skumji sāpīgu, taču fatālu pakļaušanos liktenim kā neizbēgamai dzīves konsekvencei. [..]
Ādamsona prozā sākumposmā dominē "smalko kaišu" – cilvēku psihes dīvainību un kompleksu, neordinaritātes dziļš un precīzs tēlojums, apzināti izvairoties no morālu maksimu izvirzīšanas, skatot dzīvi un cilvēkus kā spožu un daudzveidīgu mozaīku, kurā nav galīgu un neapstrīdamu patiesību un vērtību. Krājumā "Lielais spītnieks" blakus šai tematikai tiek nostatīts pretī vitāla cilvēka dabiskums un oficiālās varas sastingums. [..]
Pasakas bērniem "Čigānmeitēns Ringla" (1939), "Koklētājs Samtabikse" (1943) rakstītas liroepiskā formā, tām raksturīgs rotaļīgs, dzīvespriecīgs humors, asprātīgs sižets, smalkjūtīgi izteiktas pārdomas par mākslinieka un dzīves pretrunām."

Vecgrāvis, Viesturs. Ādamsons Eriks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 14. lpp.
SaiknesMirdza Ķempe - Bijusī sieva
Lidija Ādamsone-Vilka - Māsa
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas vieta22.06.1907
Rīga
Rīga
Izglītojies1914–1915
Rīgas pilsētas elementārskolā 

1916–1920
Rīga
Rīga
Sprīvuļa zēnu skola

1920–1924
Rīgas pilsētas 1. vidusskola

1924–1928
Latvijas Universitāte
Juridiskā fakultāte (pēc dažiem gadiem studijas pārtraucis).
Darbavieta1941–1942
Strādājis grāmatu veikalā par strādnieku un meža darbos
Dalība organizācijāsMākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga
1925–1928
Studentu korporācija "Talavija"
Rīga
Rīga
Pēc studiju pārtraukšanas Latvijas Universitātē bija spiests izstāties.

1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Emigrē1915–1916
Kopā ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā un Igaunijā.
Miršanas vieta28.02.1946
Biķernieku sanatorija
Rīga
Rīga
Apglabāts
Raiņa kapi
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par romānu "Sava ceļa gājējs" (publicēts laikrakstā "Tēvija").
1944

Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
22.06.1907(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1916 - 1920(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1925 - 1928(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
4Ģertrūdes iela 6, Rīga
(Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)
1941(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
6Rīga
(Rīga)
28.02.1946(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.