Emīlija Prūsa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (34); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (14)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsEmīlija Prūsa
Papildu vārdiEmīlija Prūsas, Emīlija Prūša
PseidonīmsVijolīte, Grietiņa
Dzimtais vārdsDzenīte
KopsavilkumsRakstniece Emīlija Prūsa (1878–1950) ir autore vairākiem stāstiem, romāniem un lugām. Viņas dzejoļi ar pseidonīmu Vijolīte pirmo reizi iespiesti 1896. gadā. Tikai 1904. gadā nākusi klajā ar savu īsto vārdu. Iepazīšanās ar filologu un etnogrāfu E. Volteru un laulības ar lietuvieti Ādamu Prūsu rosināja Prūsas interesi par Lietuvu un tās senatni. 1906. gadā apceļojojusi Austroungāriju un Itāliju. Ceļojuma iespaidi ietekmējuši romāna "Itāliete" rašanos, interese par Lietuvas vēsturi – romānu "Kunigass Kairis", kas tulkots arī lietuviešu valodā un dramatizējumā ar nosaukumu "Baltais jātnieks" izrādīts Dailes teātrī. Vairākus gadus dzīvojusi un strādājusi Lietuvā. No 1922. gada dzīvoja Pļaviņās. Rakstniece bijusi Latvijas Sarkanā krusta un "Latvju–lietuvju tuvināšanās biedrības" godabiedre un par nopelniem abu brāļu tautu tuvināšanā Lietuvas valdība 1930. gadā to apbalvojusi ar ordeni. E. Prūsas bija pirmā sieviete Latvijā, kam ārvalsts parādījusi tādu godu, tobrīd viņa bija arī pirmā un vienīgā ordeņa kavaliere Latvijā. Publicējusi tulkotās lietuviešu prozas antoloģiju "Lietuva sveicina" (1935). Dzīvi beigusi pašnāvībā.
Personiska informācijaDzimusi saimnieka ģimenē.
Pirmā skola – Vietalvas "Grīvās" pie Rozalinska jaunkundzes kopā ar jaunkundzes jaunākajām māsām un brāli. Mācās vācu valodā. Apgūst arī krievu un franču valodas.
1904: laulības ar lietuvieti Ādamu Prūsu (Prūsas). Pēc 19 kopdzīves gadiem viņu ceļi šķiras un rakstniece pārnāk uz pastāvīgu dzīvi Latvijā kopā ar diviem audžudēliem.
Profesionālā darbība1896: pirmā publikācija – dzejoļi "Amora uzdevumā" un "Ziemas sals" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" feļetona turpinājumā 1896.26.IV/8.V (ar pseidonīmu Vijolīte).
Citātu galerija"Emīlijas Prūsas vārdu nedaudzina pastāvīgi minēto un daudzināto rakstnieču starpā. Bet vai tādēļ jādomā, ka cienījamās rakstnieces nozīme mazāka? Jāsaka, ka taisni tas faktors, kas mūsu cienījamo dzejnieču darbos uzskatāms kā trūkums, piem. reālās dzīves nepareiza uztvere, īstenības irreālie pārdzīvojumi, taisni tas ir Prūsas darbu vērtīgums un nozīme, jo mūsu cienījamā rakstniece nelido vis kādās irreālās sfērās' sfērās, nedzīvo nekādās dēmonālijās, bet tēlo reālo dzīvi tādu, kāda tā tiešām ir — dziļi, izjusti, spēcīgi, pārliecinoši, nemāksloti, īsi un noteikti. Te nav nekāda samākslota fantāzijas lidojuma, nekādu meklētu nekā neizteicošu un nodilušu, pat banālu frāžu un vārdu. Nav nekādu pārspīlētu bezgalības, mūžības un nebūtības patētiski salkano, sen apnikušo jēdzienu. Māksliniece staigā kājām pa reālo zemi, pārdzīvo, reāli jūt un justo reāli attēlo."

Grimma-Endzelīne, Marta. Zeltene, Nr. 4, 1928.

"Emīlija Prūsas, kas mūsu rakstniecības druvā ienāca kā dzejniece Grietiņa jau pirmskara gados, tāpēc pieskaitāma rakstnieču vecākai paaudzei, noskaņota visai pesimistiski. Skumjo pasaules uzskatu viņa pastrīpojusi ari savā visjaunākā darbā — 3 cēlienu komēdijā "Godīguma pārbaude", kurā par vienīgo godīgo cilvēku izrādās čigānu muzikants. Tāds, dzīves sarūgtinājumos izveidotais, pasaules uzskats tomēr nav kavējis rakstnieci Em. Prūsas dzīvojot mazpilsētas vientulībā daudz, ļoti daudz strādāt. Kas pazīst viņu kā cilvēku, zina, ka viss viņas mūžs ir ziedots rakstniecībai, sabiedriskam darbam, ģimenes rūpēm un romantiskā dārza izveidošanai. Rakstniecībā Em. Prūsas rakstnieču liktenis. Tikai palēnām viņa iekarojusi sev vietu un vārdu. Viņa ir strādājusi daudz vairāk, kā varējusi likt uz grāmatu galda atklātības priekšā."

Balode, Paula. Sievietes Pasaule, Nr. 5, 1935.

"Dzejoļu krājumos "Kokle un satīra" (1908), "Dzērvju klaigas" (1938) dominē grūtsirdība un skumjas; harmonijas meklējumi dabā un senatnē mijas ar laikmeta notikumu atskaņām. Ceļojuma iespaidi ietekmējuši romānu "Itāliete" (1927), interese par Lietuvas vēsturi - romāna "Kunigass Kairis" (1930) rašanos. Pēc pēdējā motīviem vēlāk tapusi luga "Baltais jātnieks". Stāstu un tēlojumu krājums "Stāsti un skices" (1908), "Sadzīves burzmā" (1927), "Sūneklī" (1937), "Mazpilsēta" (1944) pamatā Lietuvas un Malienas vide, mazpilsētas dzīve, ģimenes un audzināšanas motīvi, cilvēku savstarpējo attiecību ētikas problēmas. Romānā "Tāle vilina" (1936). Prūsa mēģinājusi paskatīties uz Latviju un latviešiem ar sveštautiešu acīm. Romānā "Gaismu sauca, gaisma ausa..." ("Senā Saulvede" sarakstīts 40. gados, izdots 2000) tēlots tautiskās atmodas laiks Vietalvas apkārtnē, tajā savijas kultūrvēst. faktu materiāls ar autores izdomu. Vienkārši un nepretenciozi Prūsas tēlojumi bērniem "Puikas un Ješka" (1931) un "Laimīgā Putānija" (1939). Prūsas prozas valoda vienkārša, autore vairāk stāsta, mazāk ļauj varoņiem darboties pašiem, vietām trūkst spraiguma un pārliecinošas darbības. Rakstījusi arī lugas: drāmu dzejā "Dzīves lāsts" (1907), "Gaisa dārzi" (teātrī 1922, grāmatā 1923) u.c. Tajās tēlota sievietes vilšanās dzīvē. Komēdija "Dzejnieks Sienāzis" (1924) ir alegorija par māksliniekiem, to atkarību no materiālās pasaules.

Briedis, Raimonds. Emīlija Prūsa. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2003.
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas vieta20.02.1878
Bisenieki
"Bisenieki", Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads, LV-5109
Dzīvesvieta1918–1922
Lietuva
Lithuania

1922
Pļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads
IzglītojiesVietalva
Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads

Mājmācība pie Rozalinska jaunkundzes Vietalvas "Grīvās".


1889
Vietalvas ministrijas skola
Vietalva
Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads

Skolotājs – tautas atmodas darbinieks Juris Kalniņš.

Skolu nepabeidz konflikta ar kādu skolotāju dēļ. Izglītību turpina pašmācības ceļā.


1897

Ieguvusi mājskolotājas tiesības.

Darbavieta1897–1899
Natālijas Draudziņas ģimnāzija

Ticības mācības skolotāja.


1897–1899

Mājskolotāja


1899
Krievija
Russia

Mājskolotāja dažādās Krievijas pilsētās.



11 gadus Pēterpilī pasniedz vācu valodas stundas divās tirdzniecības skolās.

Ceļojums1906–1906
Itālija
Miršanas vieta19.11.1950
Dzīvi beigusi pašnāvībā.
Apglabāts
ApbalvojumiVītauta Dižā ordenis
Ordenis piešķirts par nopelniem lietuviešu un latviešu tautu tuvināšanā.
III šķira
1930

Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Bisenieki
("Bisenieki", Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads, LV-5109)
20.02.1878Dzimšanas vietaViensēta
2Vietalva
(Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads)
1889IzglītojiesCiems
3Krievija
(Russia)
1899DarbavietaValsts
4Lietuva
(Lithuania)
1918 - 1922DzīvesvietaValsts
5Pļaviņas
(Pļaviņas, Pļaviņu novads)
1922DzīvesvietaPilsēta
6Vietalva
(Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.