Elza Klaustiņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Mākslinieks (1); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsElza Klaustiņa
Dzimtais vārdsElza Jūlianna Celmiņa
KopsavilkumsElza Klaustiņa (1885–1971), sabiedriska darbiniece, literāte. Mācījusies Šaņavska Tautas universitātē Maskavā, Kerkovas un Boļšakova mākslas studijā. Rīgā bijusi Sieviešu palīdzības korpusa valdes locekle (1920-24), pēc tam Tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšniece, Tautas palīdzības sekcijas vadītāja. Izbraukusi uz Vāciju (1944), bijusi Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču institūta direktore, IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine Augsburgā. Izceļojusi uz ASV (1951), vadījusi latviešu bērnudārznieču kursus Milvoki, mācījusi rotaļas un tautas dejas. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Sarakstījusi rokasgrāmatu "Bērnu dārzs" (1949), grāmatu "To nevar aizmirst. Patriotiskā un sociālā darbā" (1968). Rakstījusi ludziņas bērniem ("Mežs runā", 1947), daudz publicējusies presē.
Personiska informācijaDzimusi tirgotāja Jāņa Celmiņa ģimenē. Vecāki bijuši ļoti reliģiozi. Māte augusi hernhūtiešu ģimenē, visi trīs viņas brāļi (Simsonu Dāvis, Jānis un Pēteris) bijuši Kundziņos brāļu draudzes saiešanas namā Dieva vārda teicēji.
Mācījusies Cēsu pilsētas skolā.
1901: pēc pamatskolas beigšanas vājās veselības dēļ palikusi Cēsīs. Mācījusies pie fotogrāfa Andersona ar labām sekmēm, taču fotografēšana neapmierināja, jo mērķis – zīmēšanas skolas apmeklēšana.
Pašmācības ceļā iegūst mājskolotājas–audzinātājas diplomu.
1904–12: Maskava periods.
1904–05: strādā par mājskolotāju Maskavā.
1905: strādā Maskavā rokdarbu veikalā un piepelnās zīmēdama. Iestājas stenografijas, grāmatvedības un mašīnrakstīšanas vakara kursos. Klausās literatūras lekcijas Šaņavska Tautas univeristātē. Svētdienās apmeklē Tretjakova galeriju un Aleksandra muzeju. Dzied Latviešu biedrības korī un spēlē ludziņās. Apmeklē Maskavas Dailes teātri.
Pēc stenografijas kursu beigšanas strādā par kantoristi.
Iestājas profesora Boļšakova mākslas studijā, apmeklējot to vakaros. Apmeklē arī franču Sesil–Kerkovas porcelāna studiju. Aizraujas ar ziedu studijām. Vēlāk, apgleznojot porcelāna šķīvjus, nopelna sev otru algu.
Strādā par mašīnrakstītāju "Ņujorkas Institūtā".
1910: laulības ar Gustavu Klaustiņu.
1912: kopā ar vīru Gustavu Klaustiņu dodas uz Minsku, kur Klaustiņam inženiera darbs Minskas depo. Strādājusi par skolotāju Minskas dzelzceļnieku skolā. Pasniedz porcelāna apgleznošanas stundas.
Kad Gustavu Klaustiņu komandē uz Omsku, dodas uz turieni. Kopā ar vīru nodibina Omskā Latviešu biedrību.
1913. gada 29. novembris: piedzimst dēls Jānis.
Ģimene atgriežas Minskā. Strādājusi Dzelzceļnieku augstākās pakāpes skolā par zīmēšanas skolotāju.
1914: kā bēgļi dodas uz Maskavu.
Atgriezusies Minskā.
1917. gada 13. martā: piedzimst dēls Juris.
1918. gada decembris: kopā ar ģimeni atgriezusies Latvijā.
1920–24: Rīgā bijusi Sieviešu palīdzības korpusa valdes locekle.
1923–34: bijusi Tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšniece.
1937–41: rūpējās par līdzekļu sagādi Veselības veicināšanas biedrībai.
1941–44: bijusi Tautas palīdzības sekcijas vadītāja.
1944: izbraukusi uz Vāciju.
1946–49: bijusi Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču institūta direktore.
1949–51: bijusi IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine Augsburgā.
Vadījusi bērnu dārzu Kleinkecas nometnē, Bavārijā, bērnudārznieču kursus Gablingenā.
1951: izceļojusi uz ASV.
Vadījusi latviešu bērnudārznieču kursus Milvoki, mācījusi rotaļas un tautas dejas.
Profesionālā darbība1949: sarakstījusi rokasgrāmatu "Bērnu dārzs" (atkārtots izdevums, 1961).
Daudz publicējusies presē.

Luga bērniem

1947: "Mežs runā"

Atmiņas

1968: "To nevar aizmirst. Patriotiskā un sociālā darbā"
Nodarbespubliciste
literāte
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta17.02.1885
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
IzglītībaCēsu pilsētas skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia

Maskava
Moscow, Russia

Mācījusies Kerkovas un Boļšakova mākslas studijā.

Darbavieta1904–1912
Maskava
Moscow, Russia
Strādājusi par kantoristi.

1912–1918
Minska
Minsk, Belarus
Strādājusi par skolotāju Minskas dzelzceļnieku skolā.

1920–1924
Rīga
Rīga
Sieviešu palīdzības korpusa valdes locekle.

1923–1934
Rīga
Rīga
Tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšniece.

1941–1944
Rīga
Rīga
Tautas palīdzības sekcijas vadītāja.

1946–1949
Vācija
Germany
Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču institūta direktore.

10.10.1949–01.08.1951
Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany

IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine.


1951
Milvoki
Milwaukee, Wisconsin, United States
Vadījusi latviešu bērnudārznieču kursus.
Emigrē1944
Vācija
Germany

1951
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Ceļojums1935
Ospedaleti
Ospedaletti, Liguria, Italy
Miršanas laiks/vieta13.05.1971
Milvoki
Milwaukee, Wisconsin, United States
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar 1929. gada 13. novembra lēmumu.
V šķira
1929

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par pedagoģisko darbību.
1967



Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
17.02.1885Pilsēta
2Milvoki
(Milwaukee, Wisconsin, United States)
13.05.1971Pilsēta
3Vācija
(Germany)
1944Valsts
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1951Valsts
5Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
(Nav norādīts)Pilsēta
6Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
(Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia)
(Nav norādīts)Ēka, māja
7Maskava
(Moscow, Russia)
(Nav norādīts)Pilsēta
8Maskava
(Moscow, Russia)
1904 - 1912Pilsēta
9Minska
(Minsk, Belarus)
1912 - 1918Pilsēta
10Rīga
(Rīga)
1920 - 1924Pilsēta
11Rīga
(Rīga)
1941 - 1944Pilsēta
12Vācija
(Germany)
1946 - 1949Valsts
13Augsburga
(Augsburg, Bavaria, Germany)
10.10.1949 - 01.08.1951Pilsēta
14Milvoki
(Milwaukee, Wisconsin, United States)
1951Pilsēta
15Rīga
(Rīga)
1923 - 1934Pilsēta
16Ospedaleti
(Ospedaletti, Liguria, Italy)
1935Pilsēta
Elza Klaustiņa dzimusi tirgotāja ģimenē Cēsīs 1885. gada 17. februārī. Pēc Cēsu pilsētas skolas beigšanas viņa devusies uz Maskavu, kur, strādājot par kantoristi, apmeklējusi Boļšakova mākslas studiju un franču Sesil–Kerkovas porcelāna apgleznošanas studiju. Viņa raksta: "Par manām ziedu studijām profesors Boļšakovs teica; "Jūsu ziedos ir ziedu dvēsele. Ziedos ir arī jūsu nākotne. Turpiniet! Grēks būtu, ja jūs apstātos." (..) Brālis sapņoja par gleznošanu. Aizsūtīju viņam Stroganovas mākslas skolas programmu un apsolīju par viņu gādāt, kaut pašai no tālākām studijām būtu arī jāateicas. Toreiz domāju, ka esmu jau par vecu, lai pati iestātos Strogonova mākslas skolā. Jā, daudzreiz jauni cilvēki iedomājas, ka tie jau par veciem. Bet tas jau nebija galvenais iemesls. Tēvs vairs nespēja Kārli skolot. Kas lai palīdzētu?" (Elza Klaustiņa. "To nevar aizmirst")

Pēc laulībām ar inženieri Gustavu Klaustiņu (1880–1937), kurš strādāja Krievijas dzelzceļu dienestā, Elza Klaustiņa devusies vīram līdzi uz Minsku, kur strādājusi Minskas dzelzceļnieku skolā par zīmēšanas skolotāju. Abi ar vīru aktīvi darbojušies Latviešu biedrībā gan Maskavā, gan Minskā, gan vēlāk Omskā, pārceļoties uz turieni vīra darba dēļ. 1918. ģimene atgriezusies Rīgā. Elza Klaustiņa bijusi Sieviešu palīdzības korpusa valdes locekle. Pēc tam – Tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšniece, vēlāk Tautas palīdzības sekcijas vadītāja. 1944. gadā viņa izbraukusi uz Vāciju. Viņa atceras: "Kādu dienu māsa Alma no meža pārnesa pēdējos rudens ziedus. Ar palienētu zīmuli uzskicēju tos savā dienas grāmatā. Apskatot šodien šo zīmējumu, redzu, ka tas datēts ar 1944. gada 30. oktobri. Zīmējums bāls, bet vēl labi saskatāms. Tajā skatoties varu lasīt visu garo un skumjo stāstu par toreizējām dienām." (Elza Klaustiņa. "To nevar aizmirst")

Vācijā viņa bijusi Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču institūta direktore un vēlāk IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine Augsburgā. Rakstījusi bērnu lugdziņas iestudēšanai bērnudārza pasākumos. 1949. gadā izceļojusi uz ASV, kur vadījusi latviešu bērnudārznieču kursus Milvokos, mācījusi rotaļas un tautas dejas. Daudz publicējusies presē. Sarakstījusi rokasgrāmatu "Bērnu dārzs" (1949, 1961).

1968. gadā izdota Elzas Klaustiņas atmiņu grāmata "To nevar aizmirst" (uz grāmatas vāka attēlots balts zieds – Tuberkulozes apkarošanas biedrības, kuras darbībā Klaustiņai bijusi liela nozīme, simbols). Grāmatā, kuru iespējams lasīt gan kā ģimenes hroniku, autobiogrāfiju, memuārus, gan kā materiālus kultūras vēsturei, Elza Klaustiņa pati mēģinājusi izgaismot savu mūžu.

Apraksts sagatavots 2020. gada janvārī. Informāciju sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.