Elvīra Bloma

LITERĀRĀ DARBĪBA

Kopš 2014: dzejas publikācijas žurnālos "Latvju Teksti", "Strāva", "Jaunā Gaita", interneta žurnālos "Satori", "Punctum", kā arī citos literatūras medijos.

Viena no "Satori" grāmatžurnālu "Receptes", "Debesis un elle", "Paģiras", "Mīlestības grāmata", "Plūdi" autorēm un atdzejotājām. Dzejas grupas “Preiļu konceptuālisti” dalībniece.

Dzejoļu krājumi

2019: "Izdzēstie attēli" (Orbīta)
2024: "Viņam patīk šie dzejoļi" (Punctum).

IZDEVĒJDARBĪBA

Vairāku dzejas un prozas grāmatu izdevēja un sastādītāja. 

Kopš 2020: literatūras žurnāla "Strāva" aizsācēja un izdevēja kopā ar dzejniekiem un rakstniekiem Arvi Vigulu, Annu Auziņu, Ivaru Šteinbergu un Ievu Melgalvi.

Literatūras žurnāla "Strāva" projektā organizējusi autobiogrāfiskās dzejas sievietēm konkursu.

Sastādītās grāmatas

2018: "Aspazija. Rainis. Reloaded" (Biedrība "Ascendum")
2019: "Monta Kroma. Re:" (Punctum)
2020: latviešu dzejas izlase somu un latviešu valodā "Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu" (somu valodā atdz. Annika Suna) (Palladium Kirjat)
2020: "Regīna Ezera. Re:" (Punctum)
2022: "Survival Kit 13" festivāla katalogs (LLMC)
2022, 2023, 2024: literatūras žurnāla "Strāva" 4., 8. un 13. numurs, sastādītāja un galvenā redaktore
2024: Kristīnes Želves un Vikas Ekstas "Vēlas turpmāk saukties" sastādītāja un redaktore
2024: zibprozas krājuma "Davai" sastādītāja

Tulkojumi

Elvīras Blomas dzeja tulkota angļu ("Books to fall for", izd. "Latvian Literature"), somu (izlase "Ja aizmirsti savu vārdu", izd. "Palladium Kirjat"), igauņu (izlase "Alfabedi sünimaa", izd. "Paranoia"), lietuviešu (literatūras žurnāls "Nemunas", festivāls "Poetinis Druskininku ruduo") un čehu (literatūras žurnāls "Plav") valodā.

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOŠANA

Atdzejo no angļu, krievu un norvēģu valodas.

No angļu valodas tulkojusi un atdzejojusi ASV autoru Nika Flinna, Amita Madžmudāra, Asjas Vadudas, Teda Berigana, Berna Portera, Ernesta Hemingveja, Tuli Kuferberga, Keneta Goldsmita, Enas Bojeras, Hanifa Abdurakima, Flarf  u.c. darbus. 

No krievu valodas atdzejoti Sergeja Timofejeva dzejoļi festivālam "Homo Novus".

No norvēģu valodas atdzejojusi Invillas Lutes un Mortena Langelanna dzeju Punctum festivālam.

Piedalījusies platformas "Latvian Literature" rīkotajā atdzejas darbnīcā, kur atdzejojusi skotu dzejnieku Tesas Beringas, Semjuela Tonga, Patrika Eringtona un Rozannas Vatas dzeju.

PROJEKTI UN PASĀKUMI

Līdz 2020. gadam projektu vadītāja un muzeja speciāliste Raiņa un Aspazijas muzejā, no 2020. gada projektu vadītāja un redaktore izdevniecībā "Strāva". 

Darbojusies arī "Punctum" festivāla projektā, bijusi arī literatūras pasākumu rīkotāja kultūrvietā "Hāgenskalna komūna", piedalījusies vairākās "Satori" vasaras nometnēs, festivālos "Homo Novus", "Punctum festivāls", "Dzejas dienas" u.c.

Nozīmīgākie projekti – literatūras žurnāls "Strāva", izstāde "Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists" UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, brāļu Vasņecovu muzejā Kirovā u.c., Vikas Ekstas izstāde "Emoji dzeja", parafrāžu grāmatu sērija "Re:", grāmatu sērija "Mazās Strāvas".

Stipendijas

2020: Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Izcilības stipendija 
2023: VKKF jaunrades stipendija 

PAR ELVĪRAS BLOMAS DZEJU

"Tādas frāzes no šīs dzejas kā “godīgi sakot, izklausās labi” un it kā tam pretējais “tas ir process” atbilst visam teksta radītajam iespaidam kopumā, lai gan “dzīvē” nevienam vairs neko nepaskaidro. Nozīme rodas kopsakarībās, Elvīra to labi jūt un izmanto, radot tādu kā psiholoģisko paaudzes portretu, pat nedaudz padalot dzimumos, grupās un profesijās. Protams, jebkuras kategorijas šajā dzejā izkūst kā postmodernās apelsīnu konfektes karstumā – nebēdnīgi un ātri. Un šī dzeja neliks baigi pārdzīvot."

Jūlija Dibovska. Kontakti. Elvīras Blomas dzeja. Publicēts 2018. gada 17. augustā. Pieejams: la.lv

PAR DZEJAS KRĀJUMU "IZDZĒSTIE ATTĒLI"

"Elvīras Blomas krājums ir spilgtākā debija latviešu femīnajā dzejā kopš 2015. gada pirmo grāmatu buma, kad krājumi iznāca Justīnei Janpaulei, Anitai Mileikai, Madarai Gruntmanei un Elīnai Bākulei-Veirai. Blomas dzejas varone apdzīvo platību, kurai blakus dzīvokļos mīt Ērikas Bērziņas debijas krājuma labsirdīgi viltīgā ziemeļu lapsa, Jeļenas Glazovas alkatīgā, virtuāli sintētiskā reibumā dzīvojošā būtne, Agneses Krivades bērnības zaļā bante un arī tuvākas un tālākas māsas citu valstu mūsdienu dzejā. Cenšoties vispārīgi raksturot šo dzeju, varētu teikt, ka tās balss redz urbāno ainavu fragmentārā, garāmskrienošā skatījumā, nevairās no nepatīkamu un disharmonisku motīvu pieminēšanas, apzinās savu atkarību no tehnoloģijām, virtuālās pasaules un sociālajiem medijiem, taču nereti dumpojas pret to, kā arī alkst pēc patiesām un ilglaicīgām jūtām, apzinādamās, ka tādas mūsdienu pasaulē ir reta manta."

Vērdiņš, Kārlis. Ekfrāzes parastās. Punctum, 02.03.2020.

Elvīras Blomas krājums "Izdzēstie attēli" ir vienlaikus svaigi talantīga un mākslinieciski nobriedusi debija. Kā dzejniece Bloma sev pirmoreiz pievērsa uzmanību 2014. gadā ar apjomīgo ekspresiju "Sieviete parastā". Par šo dzejoli bija sajūsmā vairāki kolēģi, un arī manā atmiņā tas palika kā spēcīgs un izaicinošs uzskaitījums. No vienas puses, tas pārstāv Volta Vitmena iesākto tradīciju, kur krāšņā verlibrā birst provokatīvi tēli un apgalvojumi; no otras – Bloma attīsta šo tradīciju laikmetīgi un atbilstoši autores/varones/runātājas personībai būtiskiem faktoriem: dzimtei, konkrētas kultūras un sociālās vides realitātei; turklāt teksts ir interesanti organizēts, tostarp dažas no daudzajām rindām izceltas ar lielajiem burtiem, tā imitējot balss pacelšanu.

Tagad, pēc piecarpus gadiem, kad esam sagaidījuši Blomas debijas krājumu, tajā atpazīstam to pašu drosmīgo balsi, kas nevairās ne trauslas emocionalitātes un atbruņojošas atklātības, ne skarbas sociālās realitātes, ne dažāda veida ironijas, pat sarkasma. Vienlaikus krājums pārsteidz ar strukturētību, kas ietver ne vien grāmatas redaktora Arvja Vigula minēto cikliskumu domāšanā, bet arī dažādus interesantus teksta noformēšanas veidus. Nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka šajā grāmatā lasāmā dzeja būtu intelektuāla vai emocionāla, dziļa vai absurda, sarežģīti uztverama vai vienkārša utt.; to negribas uzsvērti raksturot arī ar vārdiem "femīna", "eksperimentāla" vai "intertekstuāla", lai gan krājumā nenoliedzami ir atspoguļota sievietes dzīve, bieži pasludinot un izceļot runātājas dzimtes piederību, savukārt fonā jūtams plašs tekstu spektrs un kultūras vēstures pārzināšana, turklāt daļa no dzejoļiem šķiet tapuši, ievērojot oriģinālus principus. Tomēr īpašu to padara tieši pretstatu apvienojums, teksta daudzveidīgās iezīmes paradoksālos salikumos.

Auziņa, Anna. Dzejniece ne tik parastā. Satori, 25.03.2020

atdzejotāja
dzejniece
muzeja speciāliste
projektu vadītāja
tulkotāja

Rīga

Latvijas Rakstnieku savienība
Merķeļa iela 13, Rīga
Biedre

Biedrība "Līdzstrāva"

2014–2020
Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga
Muzeja speciāliste

2020
Biedrība "Līdzstrāva"
Izdevniecības "Strāva" projektu vadītāja, redaktore, autore

Aleksandra Čaka balva
Aleksandra Čaka veicināšanas balva piešķirta Elvīrai Blomai un Ronaldam Briedim par pasākumu ciklu "Monta Kroma".
Veicināšanas balva
2019

Dzejas dienu balva
Nominants
2020

Latvijas Literatūras gada balva
Spilgtākā debija
Nominants
2021

Dzejas dienu balva
Nominants
2024