Eižens Rauhvargers
23.07.1923 – 13.07.2002
Eižens Rauhvargers (1923–2002) – tulkotājs. Akadēmisko izglītību ieguvis Latvijas Valsts Pedagoģijas institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē. Strādājis Rīgas 11. vidusskolā par latviešu un franču valodas skolotāju un mācību pārzini, Rīgas pedagoģiskajā skolā, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēkā, Izglītības ministrijas Skolu zinātniski pētnieciskā institūtā, LPSR Valsts Profesionāli tehniskās izglītības komitejā, par PSRS Rakstnieku savienības bibliotēkas vadītāju un tulkotāju sekcijas vadītāju. Karjeras sākumā tulkojis stāstus un pasakas jaunatnei, vēlāk – galvenokārt krievu padomju rakstnieku grāmatas, kā arī krievu klasiķu darbus. Tulkojis arī no angļu un vācu valodas. Sastādījis Reiņa Kaudzīša aforismu izlasi "Domu izteikumi" (Eraksti, 1973), 1905. gadam veltīto balāžu izlasi "Bij toreiz piepildījies laiks" (Liesma, 1975), "Latviešu fabulas" (Liesma, 1981), Tirzmalietes stāstu un dzejoļu izlasi "Par tevi, tēvu zeme" (Liesma, 1992), atmiņu krājumu "1. Rīgas valsts ģimnāzija. 1920-1944" (1994), krājumu par latviešu leksiku tautasdziesmās un rakstnieku darbos "Lai košāka valodiņa" (Priedaines, 2001).
Dzimšanas laiks/vieta
23.07.1923
Plukši
Miršanas laiks/vieta
13.07.2002
Rīga
Personiska informācija
Dzimis 1923. gada 23. jūlijā Lizuma pagasta "Plukšos" skolotāju ģimenē.
Profesionālā darbība
1950: pirmā pieredze tulkošanā – dalība jauno tulkotāju seminārā, kur ar tulkojuma mākslu iepazīstinājuši tulkotāji Anna Bauga un Jānis Ozols.
1951: pirmais tulkojums – J. Jalunera viencēliena luga "Provincē".
Tulkojumi no krievu valodas
1951: Nikolajs Pogodina viencēliena luga "Kad ievas zied" (RTMN).
1951: Annas Vaļcevas "Svētdiena" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Ivana Jefremova ceļojuma apraksts "Kuriļu salu virkne" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: Al. Altajeva stāsts "Kad pilis grūst" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: Borisa Kostjukovska stāsts "Brauciens pie saules" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Vadima Koževņikova stāsts "Esiet pazīstami – Balujevs!" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: Jurija Bondareva romāns "Klusums" (Liesma).
1966: Olgas Markovas romāns "Agrais plaukums" (Liesma).
1968: Vjačeslava Ļebedeva "Vētrasputna spārni" (Liesma).
1969: Jurija Tiņanova vēsturiski biogrāfiskais romāns "Kihļa" (Liesma).
1970: Leonīda Saveļjeva "Ļeņins dodas uz Smoļniju" (Liesma).
1970: Sergejā Zaligina romāns "Sāļā grava" (Liesma).
1973: Vsevoloda Ivanova vēsturiskais stāsts "Ķeizariene Fike" (Liesma).
1974: Leonīda Ļeonova romāns "Zaglis" (Liesma).
1977: Veras Smirnovas-Rakitinas "Stāsts par Avicennu" (Liesma).
1977: Alekseja Pisemska romāns četrās daļās "Tūkstoš dvēseļu" (Liesma).
1978: Jurija Tiņanova romāns "Puškins" (Liesma).
1979: Mihaila Zoščenko "Stāsti" (Liesma).
1979: Mihaila Zagoskina vēsturisks romāns 3 daļās "Jurijs Miloslavskis, jeb krievi 1612. gadā" (Liesma).
1980: Mihaila Mihailova "Adams Adamičs" (Liesma).
1981: Valentīna Pikuļa romāns par krievu diplomātijas vēsturi "Ar spalvu un zobenu" (Liesma).
1982: Daniila Graņina romāns "Glezna" (Liesma).
1983: Aleksandra Kotova romāns par divkārtējo pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu "Baltie un melnie" (Liesma).
1984: Jurija Dmitrijeva "Sveika, vāverīt!" (Liesma).
1985: Valentīna Pikuļa romāns "Dzelzs kancleru kauja" (Liesma).
1985: Jevgeņija Bogata "Kas saulei ceļu sprauž un zvaigznēm" (Liesma).
1986: Ivana Jefremova vēsturiskais romāns "Atēnu Taīda" (Liesma).
1987: Jevgeņija Dolmatovska "Zaļie vārti" (Zvaigzne).
1988: "Divdesmit trīs Nasretdini" (Liesma).
1995: Borisa Pasternaka romāns "Doktors Živago" (Jumava).
2005: Mihaila Bulgakova "Morfijs" (Jumava).
2017: Mihaila Bulgakova "Baltā gvarde" (Jumava).
Citātu galerija
Par Eiženu Rauhvargeru
"Pašus pirmos soļus grūtajā tulkotāja darba ceļā Eižens Rauhvargers spēris 1950. gadā. Toreiz tika sarīkots jauno tulkotāju seminārs, kurā tulkojuma mākslā ieskatu pavēra šīs mākslas vecmeistari A. Bauga un J. Ozols. To apmēram trīsdesmit dalībnieku vidū, kuri ieinteresējās par tulkotāja darbu, bija arī Eižens Rauhvargers, un viņš ir arī to četru tulkotāju toreizējā semināra dalībnieku vidū, kuri palikuši uzticīgi šim darba laukam. Šajos garajos darba gados Eižens Rauhvargers devis iespēju latviešu lasītājiem iepazīt daudzus krievu autorus. Viņa tulkojumā iznācis liels skaits krievu padomju rakstnieku grāmatu, no kurām izcilākie daiļdarbi ir J. Bondareva “Klusums”, S. Zaligina “Sāļā grava”, M. Bulgakova “Baltā gvarde” un “De Moljēra kunga dzīve”, L. Ļeonova “Zaglis”, M. Zoščenko “Stāsti”, D. Graņina “Glezna”. E. Rauhvargers tulkojis arī krievu klasiķu Puškina darbus, A. Pisemska romānu “Tūkstoš dvēseļu”, M. Zagoskina romānu “Jurijs Miloslavskis jeb Krievi 1612. gadā”, M. Mihailova garstāstu “Ādams Adamičs”. [..]Tulkotājs loti ražīgi strādājis literatūrvēsturiskā un vēsturiskā žanra darbu atveidē."
Jarmolinska, Tatjana. Sveicam! Literatūra un Māksla, 1983, 22. jūlijs.
Nodarbes
Pseidonīms
Dāvis Galviņš
Izglītība
–1954
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Studējis Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē.
1936–1943
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Mācījies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
Dalība organizācijās
1951
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Tulkotāju sekcijas darbā piedalījies no 1951. gada. No 1974. līdz 1983. gadam bijis tulkotāju sekcijas vadītājs.
Darbavieta
1954–1968
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Mēness iela 8, Rīga
Strādājis Rīgas 11. vidusskolā par latviešu un franču valodas skolotāju, vēlāk – mācību pārzini.
1968
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Vecākais redaktors Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā.
1968–1969
Latvijas PSR Izglītības ministrija
Rīga
Izglītības ministrijas Skolu zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
1969–1971
Rīga
Skolu inspektors Latvijas PSR Valsts Profesionāli tehniskās izglītības komitejā.
1971–1974
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Imantas 7. līnija 1, Rīga
Skolotājs.
1974–1983
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rakstnieku savienības bibliotēkas vadītājs.
Ceļojums
04.1979
Somija
Desmit dienu tūrisma brauciens uz Somiju.
1982
Vācijas Demokrātiskā Republika
09.1984
Vācijas Demokrātiskā Republika
02.1985
Rumānija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
Apglabāts
2002
Raiņa kapi