Eduards Jansons

08.04.1905 – 29.10.1970

Skolotājs un literāts Eduards JANSONS (arī Eduards Jansons-Henkuzens; 1905- 1970) - skolotājs un literāts pusaudža gados smagi savainojis kāju un nonācis gūstekņu slimnīcā Liepājā, tad Kēningsbergā, Magdeburgā, Berlīnē, Drēzdenē, Pirnā, Heilsbergā. Pēc atgriešanās Latvijā iestājies Liepājas 4. pamatskolā, ko beidzis 1922.gadā. Strādājis adītavā, mācījies Daugavpils Valsts skolotāju institūtā (1923-28). Tad gadu strādājis institūta pamatskolā, mācot vēsturi un vācu valodu; līdztekus pildījis institūta pedagoģiskās padomes sekretāra un bibliotekāra pienākumus. Bijis skolotājs Tilžā (1929-34; 1937-39), Skrudalienā (1934-37), Dzedru (1939-40) un Pļavu pamatskolā (1940-41), Stendes septiņgadīgajā skolā (1941-46). Pēc pārcelšanās uz Rīgu strādājis 27. un 17. septiņgadīgajā skolā, 1953-66 (līdz aiziešanai pensijā) dabaszinību un rokdarbu skolotājs Rīgas 8. septiņgadīgajā skolā (vēlākā 50. vsk.). Rakstījis par pedagoģijas metodoloģijas jautājumiem. Studējis LVU Bioloģijas fakultātē (1954-61) ar nolūku rakstīt zinātniski pareizus darbus par putnu un zvēru dzīvi. Sarakstījis grāmatiņas bērniem par dzīvniekiem "Ķetaurītis un Letenīte" (1960), "Čadīte" (1964), "Ledainis" (1967), "Ragrillis" (1971).

Darba autors (4)

Recepcijas persona (3)

Dzimšanas laiks/vieta

08.04.1905
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

29.10.1970
Rīga

Personiska informācija

Brālis – diriģents Arvīds Jansons, brāļadēls – diriģents Mariss Jansons; sieva – Tamāra Jansone, koklētāju ansambļa "Teiksma" vadītāja, viņas tēvs – Kārlis Grigulis. Pēc Tamāras Jansones nāves koklētāju ansambli vada Eduarda Jansona meita Teiksma Jansone.

Profesionālā darbība

Doma pamēģināt rakstīt pašam rodas 20. gadsimta 50.gadu sakumā. Kad 1955. gada pavasarīRīgas 8. septiņgadīgajā (vēlākajā 50. vidusskolā) skolāiestudē Eduarda Jansona viencēlienu "Uz putnu būru konkursu". To izrāda ari Rīgas Pionieru pilī. Izlēmis rakstīt zinātniski pareizus, beletrizētus tēlojumus no putnu un zvēru dzīves, Eduards Jansons no 1954. līdz 1961. gadam studē Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē. Šie gadi iemāca izmantot daudzpusīgu zinātnisko literatūru.

PROZA BĒRNIEM

1960: Ķetainītis un Letenīte
1964: Čadīte
1967: Ledainis
1971: Ragrillis

Citātu galerija

"Aktīvās literārās darbības desmit gados (kopš pirmās grāmatas iznākšanas) autors diemžēl nesaņēma plašāku savas daiļrades novērtējumu, un tagad, gadiem tālāk ritot bez viņa paša, rodas bažas, ka arī mūža meti var izirt un pagaist un vēlāk nebūs vairs ne ar uguni sameklējami. Jo literātu vidē viņš neapgrozījās, arī Rakstnieku savienības Literatūras propagandas birojam netapa pazīstams: bija iekšēji dziļi kautrīgs. Rakstnieks viņa izpratnē bija visa cildenā paraugs un iemiesojums, tāpēc domu dialogos ar sevi Eduardu Jansonu bieži māca šaubas, vai viņš maz drīkst tuvoties šai izredzētajai pasaulei... Smalkjūtība un cieņa raksturo E. Jansona attieksmi pret visiem cilvēkiem. Bērnu rakstnieks būdams, viņš teicis par saviem lasītājiem: "Vajag atklāt visu to labāko, morālāko, kas ir mūsos, nopietni sarunāties ar viņiem par dzīvi, par tās lielajām problēmām un sarežģījumiem.""

Pijols, Imants. Audzināt dabas izpratni. Karogs, 1980, Nr. 4.