Edgars Katajs
03.02.1923 – 05.04.2019
Edgars Katajs (1923–2019) – tulkotājs, pedagogs, japāņu un ķīniešu valodas speciālists Latvijā. Ilgus gadus mācījis japāņu valodu Latvijas Universitātē. Tulkojis daiļliteratūru no ķīniešu un japāņu valodas. Sarakstījis piecas informatīvas grāmatas par Japānas un Ķīnas kultūru. Periodikā publicējis stāstu tulkojumus, kā arī ap 70 rakstu par ķīniešu un japāņu literatūru. Pirmais Latvijas pārstāvis, kuram piešķirts Japānas valsts apbalvojums par ilgstošu un būtisku ieguldījumu Japānas un Latvijas draudzības sakaru stiprināšanā un japāņu valodas popularizēšanā.
Dzimšanas laiks/vieta
03.02.1923
Mandžūrija
Dzimis nelielā Mandžūrijas dzelzceļa ciematā Buhedu, kur viņa tēvs – latviešu dzelzceļnieks strādāja par lokomotīves mašīnistu uz Austrumķīnas dzelzceļa.
Miršanas laiks/vieta
05.04.2019
Rīga
Profesionālā darbība
Tulkojumi no ķīniešu valodas
1957: Lu Siņa "Izlase" kopā ar R. Ozoliņu (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: "Runājošais koks" kopā ar M. Gulbi (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Lao Še "Rikša" kopā ar J. Čākuru (Latvijas Valsts izdevniecība).
2008: "100 ķīniešu gudrības" (Jumava).
Tulkojumi no japāņu valodas
1966: T. Jamasiro "Ratiņu dziesma" (Liesma).
1971: S. Endo "Sieviete, kuru es pametu" (Liesma).
1975: J. Kavabatas stāsts "Sniega karaļvalstī" (Liesma).
1975: J. Kavabatas stāsts "Tūkstoš dzērvju" (Liesma).
1986: krājums "Japāņu detektīvs" (Liesma).
1989: N. Nemuras "Savrupgājiens uz Ziemeļpolu" (Liesma).
1994: T. Isikavas romāns "Niedres vējā" (Liesma).
2000: D. Taņidzaki eseja "Ēnas cildinājums" (Grāmatu draugs).
2011: "Zīdkoka zaros. Japāņu tautas pasakas" (Valters un Rapa).
2003: japāņu stāsti "Amerikāņu skola" (Likteņstāsti).
2006: "Pieci stāsti par piecām sievietēm, kas mīlēja mīlēties" (Valters un Rapa).
2006: H. Murakami romāns "Mīļotais Sputņiks" (AGB).
2009: R. Akutagava "Stāsti" (Jānis Roze).
Tulkojumi no angļu valodas
2007: "100 Ķīnas brīnumi" (Zvaigzne ABC).
Grāmatas
1993: "Japānas kultūra" (LPSR Valsts Kultūras komiteja).
1993: "Ķīnas kultūra" (LPSR Valsts Kultūras komiteja).
1994: "Japāna: vakar un šodien" (Latvijas Ārpolitikas institūts).
2000: atmiņas par mācībām un dzīvi Ķīnā "Zem desmit valstu karogiem" (Jumava).
2003: "Japāna krustām šķērsām" (Valters un Rapa).
Apbalvojumi
2001: tika apbalvots ar Svētā Dārguma ordeni, ar Zelta stariem un ar kakla lenti (The Order of the Sacred Treasure, Gold Rays with Neck Ribbon). Apbalvojums tika piešķirts par ilgstošu un būtisku ieguldījumu Japānas un Latvijas draudzības sakaru stiprināšanā un japāņu valodas popularizēšanā. Edgars Katajs ir pirmais Latvijas pārstāvis, kuram piešķirts Japānas valsts apbalvojums.
Citātu galerija
Par Edgaru Kataju
"Edgars Katajs ir pasakains sarunu biedrs ar milzīgām zināšanām pasaules literātūrā, tautu parašās un tikumos, neizsmeļamu anekdotu krājumu. Viņam piemīt iedzimts delikātums, takta izjūta un spēja ieintriģēt ikkatru savu sarunas biedru. Viņš ir visaugstākā mērā inteliģents cilvēks, gara milzis, kas dzīvo necili, bez ārēja spožuma. Edgaram Katajam vajadzētu uzticēt lielus un atbildīgus uzdevumus izglītības laukā."
Mežavilks, Zigurds. Edgars Katajs. Laiks, Nr. 6 , 07.02.1998.
Par Edgara Kataja pedagoģisko darbību
“Edgars Katajs (Kattai) bija izcili erudīts tulks, kas īpaši labi pārzināja itin visu, kas saistīts ar ķīnzīmēm un lepojās ar savām plašajām, patiesi enciklopēdiskajām zināšanām terminoloģijā. [..] Un prata patiesi priecāties par jebkuru savu skolnieku, kas, kaut cik ielauzījies japāņu vai ķīniešu valodā, mēģināja kaut ko darīt šajā jomā, pat ja sākumā lāgā neveicās.”
Paegle-Mkrtčjana, Ilze. Edgars Roberts Kattai (Edgars Katajs). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 2, 2019.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Edgars Roberts Kattai
Izglītība
–1939
Harbina
Mācījies "Kristīgās jaunatnes savienības" (Young Men Christian Association) desmit klašu ģimnāzijā, kas bija elitāra skola – amerikāniska pēc formas un kristīga pēc būtības.
1939–1943
Mandžūrija
Studējis Ziemeļmandžūrijas Universitātes ekonomikas fakultātē, kur studijas norisinājās japāņu valodā.
Darbavieta
1945–1950
Harbina
Strādājis par tulku PSRS ģenerālkonsulātā Harbinā.
1945–1955
Harbina
Ķīniešu valodas docētājs un tulks Harbinas Politehniskajā institūtā.
1956–1957
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Strādājis Kultūras ministrijas lekciju birojā.
1957–1983
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
1992–2002
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Lasījis lekciju kursus Latvijas Universitātes Āzijas studiju (Orientālistikas) katedrā.