Dzidra Kalniņa

2 bildes

24.01.1927 – 11.02.1984

Dzimšanas laiks/vieta

24.01.1927
Krāslava

Miršanas laiks/vieta

11.02.1984
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi 1927. gada 24. janvārī Krāslavā mežziņa ģimenē, bērnību pavadījusi Latgalē.

Profesionālā darbība

1949: pirmā publikācija – raksts "Fausta teika", kas publicēts LVU Studentu zinātniskā biedrības Filoloģijas nodaļas Rakstu krājumā. (Nr. 1).
1959: iegūts filoloģijas kandidāta grāds par darbu "Teodora Štorma vieta vācu literatūrā" (Ueber Th. Storms Stellung in der deutchen Literatur).
1969: 20. martā Maskavā Pasaules literatūras institūtā aizstāvējusi doktora darbu par rietumvācu romānu un ieguvusi filoloģijas doktora grādu.

Tulkojumi
No vācu valodas
1959: Laksness, Haldors. Pasaules gaisma. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Behers, Johanness. Atvadīšanās. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Feihtvangers, Lions. Goija jeb Atziņas ērkšķainais ceļš. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (Atkārtots izdevums 1980.)
1964: Nolls, Dīters. Vernera Holta piedzīvojumi. 1. grāmata. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Nolls, Dīters. Vernera Holta piedzīvojumi. 2. grāmata. Rīga: Liesma.
1967: Kepens, Volgangs. Nāve Romā. Rīga: Liesma.
1968: Kepens, Volfgangs. Siltumnīca. Rīga: Liesma.
1970: Dirrenmats, Frīdrihs. Grieķis meklē grieķieti. Rīga: Liesma.
1981: Borherts, Volfgangs. Pa garo, garo ielu. (Kopā ar Gunti Vītoliņu.) Rīga: Liesma.
1982: Anderšs, Alfreds. Vinterspelta. Rīga: Liesma.
1985: Frišmūte, Barbara. Sofijas Zilberes mistifikācijas. Rīga: Liesma.

No krievu valodas
1953: Lugovskis, Igors. Viņa aizbrauca. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Bažanovs, Nikolajs. Rahmaņinovs. Rīga: Liesma.


Pētījumi un mācību līdzekļi
1966: Varoņa problēma mūsdienu rietumu literatūrā
1967: Mūsdienu romāna problēmas
1970: Romanliteratur in der Bundesrepublik
1978: Zum Problem des zeitgenössischen westlichen Romans (kopā ar Rutu Darvinu)
1983: Deutsche Musikkultur : Barock, Klassizismus, Romantik

Citātu galerija



Par Dzidru Kalniņu – literatūrkritiķi
"Pie zinātniski dziļākajām parādībām literatūras kritikā pieder Dzidras Kalniņas un Rutas Veidemanes raksti.Dz. Kalniņai, kas pēdējos gados diemžēl apklususi, ir pilnas tiesības lepoties ne tikai ar labu svešvalodu prasmi un dziļu ieskatu Rietumeiropas (īpaši vācu) literatūrā, bet arī ar kritiķiem tik nepieciešamo estētisko gaumi, plašām teorētiskām zināšanām, savdabīgu stilu un spēju iedziļināties otra jaunradē. Gandrīz katra viņas vērtējoša apcere sniegusi auglīgas ierosmes un kļuvusi par notikumu (vismaz Latvijas literārajā dzīvē), piem., raksti "Par romānu un antiromānu" (Literatūra un Māksla, 30.11.1968.) un "Par sintētisko lasīšanu" (Literatūra un Māksla, 21.2.1970.), kur analizēti blakus divi stāsti – Hemingveja "Kaķis lietī" un Aivara Kalves "Sarkans āboliņa lauks"."

Ekmanis, Rolfs. Literatūras zinātne Latvijā 60. un 70. gados. Universitas, 1978, Nr. 42.

Dzimtais vārds

Bērziņa

Izglītība

Krāslavas pamatskola
Krāslava
Mācījusies Krāslavas pamatskolā.

–1944
Daugavpils mūzikas vidusskola
Daugavpils

1944–1946
Rīgas 7. vidusskola
Ģertrūdes iela 32, Rīga

1946–1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte

Darbavieta

1951–1954
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga

1954–1958
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Docētāja

1958–1971
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, vēlāk Svešvalodu fakultāte

1971–1975
Voroņežas Universitāte
Voroņeža
Docētāja

1975–1984
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Svešvalodu fakultāte, Vācu valodas un literatūras nodaļaLasījusi kursus "levads literatūrzinātnē", "19. un 20. gs. ārzemju literatūra", "Vācijas kultūras vēsture", vairākus speckursus par modernās literatūras problēmām.

Dalība organizācijās

1969–1984
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

Apglabāts

17.02.1984
Raiņa kapi