Dora Stučka

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsDora Stučka
Dzimtais vārdsPliekšāne
KopsavilkumsDora Stučka (dz. Pliekšāne; 1870- 1950) - sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte. Jāņa Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva. Beigusi Grīvas sieviešu ģimnāziju (1886). 1892.-1897.gadam studējusi medicīnu Cīrihē (Šveice) un Monpeljē (Francija), brīvlaikus pavadot Rīgā pie brāļa, piedaloties sociāldemokrātu kustībā. Tulkojusi F.Engelsa un A.Bēbeļa, vēlāk K.Marksa darbus. 1897.gadā apprecējusies ar P.Stučku, pēc kura apcietināšanas 1898 sekojusi viņam nometinājumā uz Vitebsku, vēlāk izsūtījumā uz Slobodsku, kur strādājusi par mājskolotāju. Kopā ar vīru 1901 pārcēlusies uz Vjatku, vēlāk uz Vitebsku. 1905 atgriezusies Rīgā. 1907 aizbraukusi uz Teriokiem (Somija), izbraukusi uz II Internacionāles 7. kongresu, pēc tam dzīv. Pēterburgā. 1910, braucot uz ārzemēm, apmeklējusi J.Raini Šveicē. No 1917 dzīv. Maskavā, strād. Veselības aizsardzības tautas komisariātā P.Dauges vadītajā nodaļā. 1919 vadījusi Padomju Ljas valdības pr-ja sekretariātu, 1920-24 strād. Maskavā Komunistiskās Internacionāles Ljas sekcijas sekretariātā, bijusi tā pr-ka P.Stučkas sekretāre. Tulk. V.Ļeņina darbus latv. valodā. Sar. atmiņas par brāli - "Iz J.Raiņa bērnības" ("Mazais Kolektīvists", 1935, 9), "Atmiņas par Raini" ("Literatūras gada grāmata. 1946", 1946). Pēc 2. pas. kara atgriezusies Rīgā, dzīv. Mežaparkā.
Personiska informācijaDz. muižas nomnieka ģim. Jāņa Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva, Aspazijas svaine.
Profesionālā darbībaPēc tēva nāves kopā ar māti un māsu pārcēlusies uz Jelgavu pie brāļa, vēlāk dzīv. Rīgā, kur palīdzējusi J.Rainim laikr. "Dienas Lapa" redakcijas darbā.

Lai krievu sabiedrību tuvāk iepa zīstinātu ar latviešu literatūru, P. Stučka kopā ar savu dzīvesbiedri — Raiņa māsu Doru, A. Priedkalnu un A. Kuršinski (Kurciju) 1916. gadā sastādīja 350 lap pušu biezu latviešu literatūras krājumu, kas krievu va lodā M. Gorkija un V. Brjusova rediģējumā nāca klajā Petrogradā 1916. gadā.
Latvijas likteņgadi. 4.daļa (1990), 40.lpp.
Citātu galerija"Arī Dora Stučka ir liela stila persona, viņa bij ne tikvien latviešu pirmā studente, bet arī pirmā sieviešu kustības ierosinātāja. īsteni bija arī viņa tā, kas Stučku ievirzīja politiskajā virzienā un ne tikvien Šveicē un Francijā, kur viņa studēja Monpeljē pilsētā, viņa spēlēja izcilus lomu, pulcēdama ap sevi krievu politiskos studentus, bet arī pārnākot pēc studijām Latvijā, kad vēl nebij notikuši pirmie aresti, vi ņas salons pulcēja visu sabiedrību un bij pazīstams ar savu smalko toni un māksliniecisko iekārtu. Pēc būtības un izskata Dora Stučka bij īsta aristokrāte, kura do minēja augstākās sfērās un ar lielu taktu pārvarēja visgrūtākos dzīves brīžus. Liela disonanse viņas dzīvē bij tā, ka taisni viņai nācās darboties ar rupjo pūli, kā vispār dzīves un arī savstarpīgās attiecībās starp Pēteri Stučku un Raini un Doru Stučku norisinājās dziļa traģēdija."
Aspazija. KĀ ES ATCEROS PĒTERI STUČKU. Kopoti raksti, (1988), 416.lpp.



L. Brutāne V. Lieli cilvēki - dziļas jūtas // Pad. Ljas Sieviete, 1964, 3;
Brutāne V. Cīņu zieds // Brutāne V. Atmiņu gaismā. R., 1967.


SaiknesRainis - Brālis
Pēteris Stučka - Vīrs
Nodarbestulkotāja
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta27.08.1870
Izglītojies1886
mācījies
beigusi Grīvas sieviešu ģimn.

1892–1897
studējis
stud. medicīnu Cīrihē (Šveice)

1892–1897
studējis
stud. medicīnu Monpeljē (Francija)
Miršanas laiks/vieta09.05.1950
Rīga
Rīga
Apglabāts

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
09.05.1950Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.