Doku Atis

Ziņot redaktoram

Vārds	Doku Atis
Pseidonīms	Švurksts
Personiska informācija	DOKU Atis (1861.16.I Dzelzavas pag. Muceniekos - 1903.27.XI Dzelzavā, apbed. Biksenes kapos) - rakstnieks. Dz. saimnieka ģim. Māc. Dzelzavas pagastsk. (1872-74) un Cesvaines draudzes sk. (1874-77). 1878-87 bijis skolotāja palīgs vietējā pagastskolā. D.A. vadījis dziedāšanas b-bas kori, piedalījies t-ra izrādēs, sniedzis priekšlasījumus, vācis folkl. un val. materiālus un nodevies pašmācībai. Pirmie D.A. dzejoļi, apc. un tulkojumi public. laikr. "Mājas Viesis" 1882. Rakstn. agrīnā dabas un mīlas lirika ir sentimentāli romant., daļēji tas sakāms arī par viņa pirmajiem prozas darbiem (piem., stāsts "Divas Jāņudienas", sar. 1883, public. žurn. "Austrums" 1890). Atstājis skolotāja vietu, D.A. turpmākos četrarpus gadus pavadījis Muce- niekos, turpinot rosīgi piedalīties sab. dzīvē. 1888 izd. D.A. pirmā grām. - lirikas krāj. "Ziedoņa pušķīši". Neilgu laiku rakstnieks pievērsies pasakas žanram ("Par Adatu un Īlenu", per. 1891, u.c.), par tuvāku tomēr atzīdams reāl., humora cauraustu dzīves atveidi. Šī tendence jaušama jau stāstā "Vec- tēvs" (per. 1891) un aizsāktajā plašākajā darbā "Paugurieši" (ar sākotnējo nos. "Skola un pagasts"). 1892-93 D.A. atkal pievērsies ped. darbam, kļūstot par skolotāja palīgu sava bērnības drauga, dzejnieka A. Kažoka vadītajā Ropažu draudzes skolā. 1892 D.A. iepazinies ar laikr. "Dienas Lapa" red. J. Pliekšānu (Raini) un lit. uzdevumu izpratnē tuvinājies Jaunajai strāvai. Ropažos pavadītais laiks uzskatāms par ražīgāko D.A. daiļradē. Garajam stāstam "Krišs Laksts" ("Dienas Lapa" 1893) vielu devuši vecu ļaužu nostāsti par klaušu laikiem. Dzimtā pag. sadzīves vērojumi likti pamatā stāstam "Paugurieši" (žurn. "Austrums" 1893), vienlaikus liecinot par D.A. stipro ticību izgl. un cilvēku godprāta varai pārveidot s-bu. Dzīves asredzīgs vērojums, krāsains raksturu un notikumu tēlojums, labsirdīgs humors un bagāta tautas val. raksturīga D.A. labākajiem prozas sacerējumiem, taču to mākslin. vērtību mazina komp. irdenums, varoņu melnbaltais dalījums un emocionālo pārdzīvojumu atveidojums sentim. un romant. lit. klišeju iespaidā. Bērna pas. izjūtā un uztverē sakņotais D.A. atmiņu tēlojums "Mans dzīves rīts" ("Austrums" 1894) pieskaitāms latv. lit. klasikai. Lielākā daļa D.A. humoristiski satīr. dzejoļu public. Ā. Alunāna "Zobgala kalendārā", tad "Zvārguļa Zobgala kalendārā" un laikr. "Pēterburgas Avīzes" pielikumā. Dzejoļu ciklā "Drupaliņas iz manas Ropažu dzīves" (sar. 1892-93) D.A. tikai pasmaida par ļaužu vājībām, bet mūža pēdējos gados viņa dzejā stiprākas kļūst rūgti satīr. inton. ("Vistas maisā", "Traka blēdība", "Brāļu būšana" u.c.). Savrupa vieta D.A. daiļradē ir satīrām un parodijām par dažādām lit. dzīves parādībām. Vājās kr. valodas prasmes dēļ D.A. bijis spiests aiziet no skolotāja darba. 1893-1903 viņš strādāja Inčukalna muižā par saimniecības pārzini un rēķinvedi. D.A. mūža pēdējam cēlienam pieder stāstiņš "Sirdsapziņa" (1901), skice "Mākslinieks" (1902), labākie satīr. dzejoļi. 1903. g. rudenī D.A. ar ģim. atgriezās Muceniekos, kur rakstn. drīz vien mira, strauji progresējot ielaistai tuberkolozei. - Ps.: Švurksts u.c. Dzelzavas kapos 1922 D.A. uzcelts piemin. ar tēln. B. Dzeņa kaltu bareljefu. 1970 Madonas raj. Dzelzavas c. Muceniekos iekārtots D.A. memoriālais muzejs. Raksti 7 burtnīcās (Pēterburgā 1904-05), Kopoti raksti 2 sēj. (1928), "Izlase" (1963). L. Saulietis A. Doku Atis // Vērotājs, 1904, 6; Goba A. Doku Ata dzīves gājums // Doku A. Kop. r. R., 1928. 1. sēj.; Sudrabkalns J. Doku Ata piemiņai // Sudrabkalns J. Kop. r. R., 1959. 3. sēj.; Grigulis A. Doku Atis un viņa literārā darbība // Doku Atis. Izlase. R., 1963. M. Daneberga
Saiknes	Imants Reitmanis - Radinieks
Nodarbes	rakstnieks
Dzimšanas vieta	16.01.1861
Izglītojies	1872–1874 Dzelzavas pagasts Dzelzavas pagasts, Madonas novads mācījies mācījies Dzelzavas pagastskolā 1874–1877 Cesvaine Cesvaine, Cesvaines novads mācījies mācījies Cesvaines draudzes skolā
Miršanas vieta	27.11.1903 Dzelzavas pagasts Dzelzavas pagasts, Madonas novads
Apglabāts