Dāvis Kažoku

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (5); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsDāvis Kažoku
PseidonīmsKažociņš, Kāds Veclatvietis
Dzimtais vārdsDāvids Pelcs
KopsavilkumsKAŽOKU Dāvis (īstajā vārdā Dāvids Pelcs, 1850–1913) ir skolotājs un rakstnieks. Kažoku Dāvis ir mācījies Smiltenes draudzes skolā un Rīgas 2. apriņķa un tirdzniecības skolā (1869). Viņš ir ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikā un no 1870 strādājis Tveras guberņā. No 1873. gada Kažoku Dāvis ir dzīvojis Pēterburgā. 1880. gadā viņš ir ieguvis ģimnāzijas vācu valodas skolotāja tiesības un strādājis Vasilija salas sieviešu ģimnāzijā, pēc tam Pētera komercskolā. Kopā ar P. Gūtmani, Ausekli u.c. darbojies Pēterburgas latviešu literātu pulciņā, "Dunduru" krājumos publicējis satīrisku dzeju ("Kritiķiem", "Latviešu leksikons filologa Bizes rokās" u.c.) un īso prozu. Kažoku Dāvis gādājis par latviešu teātra izrāžu organizēšanu Pēterburgā. 1875. gadā izrādīta viņa luga "Plītnieks" ar Ausekļa prologu. Tā vēlāk pārstrādāta un publicēta ar nosaukumu "Mērnieks" (1877). Kažoku Dāvis ir viens no Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības dibinātājiem (1878), aktīvi darbojies Pēterburgas Latviešu Jēzus draudzes vadībā. Pensionējies un mūža pēdējos četrus gadus viņš dzīvojis Cēsīs, kur panācis atsevišķas latviešu draudzes dibināšanu un Annas skolas darbības atjaunošanu.
Kažoku Dāvja pirmā publikācija ir dzejolis "Svešumā" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1871.28.I. Ausekļa "Paidagoģiskajā gada grāmatā" (1876) iespiests Kažoku Dāvja apcere "Parunas jeb sakāmi vārdi". Viņš ir atdzejojis A. Puškina drāmu "Nāra" (1877; rediģējis Auseklis). Kažoku Dāvis ir pirmais Ausekļa biogrāfs. Pēc Ausekļa nāves 1879. gadā viņš ir publicējis nekrologu, kā arī apcerējumu "Krogzemju Mikus (Auseklis)" ("Balss", 1879, 17.-21.II) un sastādījis un sarakstījis priekšvārdu Ausekļa Rakstiem (1-2, 1888). Manaseina revīzijas laikā (1882-83) senatora Manaseina uzdevumā Kažoku Dāvis ir sastādījis reģistru "Augstskolās izglītotie latvieši" (tas tulkots krievu valodā, to nodevis senatoram Stērstu Andrejs). Laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālā "Austrums" u.c. iespiesti daudzi Kažoku Dāvja raksti, nozīmīgākie no tiem valodniecībā, piemēram, "Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda" (1893). Kažoku Dāvis centies attīrīt un padarīt bagātāku latviešu valodu.
Par ilggadīgu pedagoģisko darbu Dāvim Pelcam piešķirti vairāki apbalvojumi, 1910. gadā viņš ir arī valsts padomnieks.
L. Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R., 1893; [Zeiferts] T. Kažoku Dāvis // Druva, 1913, 5, 633. lpp.
Personiska informācijaKažoku Dāvis ir dzimis saimnieku Jēkaba un Annas( dzimušas Elias) ģimenē kā jaunākais dēls un Jāņa, nākamā saimnieka, brālis. Brālis Jānis ir bijis dūšīgs strādnieks un aktīvs hernhūtietis. Kažoku Dāvis apprecējies 1885. gadā, laulībā dzimusi meita un dēls Vītauts Pelcs, kas studējis Pēterburgas Universitātē, pavadījis 25 gadus Vidusāzijā un Indijā, bijis vairāku angļu zinātnisku izdevumu līdzstrādnieks, publicējis rakstu žurnālā "Daugava" (nr.7, 1933).

Profesionālā darbība

Raksts par sadzīves jautājumiem

1880: Vēl kāds vārds par pagasta amata vīru braukšanām pie uzraugu tiesām. Balss, nr. 51

Dzejas publikācijas

1871: Svešumā. Baltijas Vēstnesis, 28. jūn.
1877: A. Puškina poēmas "Nāra" atdzejojums. Pēterburga.
1880: No tēvijas izstumts. Svešumā. Grām. Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas. Red.M. Kaudzīte, 125. un 492.lpp. [t.p. citos Smaidu un asaru izdevumos].

Raksti valodniecībā

1876: Parunas jeb sakāmi vārdi. Paidagogiska gada grāmata 1876!
1884: Jautājieni. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums [RLB ZK Rk] nr. 2
1885: Par vietu nosaukumiem Latvijā [Par Smiltenes apkaimes mājvārdiem 19. gs. pirmajā pusē]. RLB ZK Rk nr. 3, 1.-8. lpp.
1888: Par nākamiem tautas svētkiem [izskaņas -ams nozīme]. Baltijas Vēstnesis nr.103
1893: Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda RLB ZK Rk, nr. 8
1894: Sveši iespaidi mūsu valodā. Austrums, 1894, I, 10.-16.lpp.
1903: Kāda ortogrāfija mums visderīgākā? Rīgas Avīze, nr. 165
Kādu rakstību latviešiem ieteica nelaiķis Kaspars Biezbārdis? Rīgas Avīze, nr. 231
Vaj jāraksta maja mēnesis jeb maija mēnesis? Rīgas Avīze, nr.85
1908: Tērbata jeb Tērpata un kā mēs pārvēršam svešvārdus? Latvija, nr. 54
1911: Nepareizi muižu nosaukumi Vidzemē. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 239-243.
Piezīmes pie mana raksta "Nepareizi muižu nosaukumi Vidzemē". Dzimtenes Vēstnesis, nr. 268.
1913: Latviešu valodas druskas. Latvija, nr. 18

Raksti par Baltijas kultūru un vēsturi

1884: Birutas kalns. Rota, nr. 1.
1886: Mūsu rakstniecības kavēkļi. Austrums IX, 547.-561. lpp.
1888: Latvju tautas svētku dienas [par III Dziesmu svētkiem]. Balss, nr. 26-30.
1890: No Arensburgas [par Jurjānu Andreja un R.Grīviņa garīgās mūzikas koncertu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 176.
1892: Arī kāds no mūsu rakstniecības kavēkļiem [viena rakstnieka darbi dažādos formātos]. Baltijas Vēstnesis, nr. 159.
1903: Leonards Šterns [nekrologs Jēkaba Zvaigznītes brālim]. Rīgas Avīze, nr.216.
1908: 1908. gada jubilejas [35 gadi pirmajiem vispārējiem dziesmusvētkiem; 35 gadi himnai "Dievs, svēti Latviju" un Ausekļa dziesmai "Trimpula"; 25 gadi Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrības studentu stipendiju kasei] Latvija, nr. 22.

Rūpes par Ausekļa piemiņas saglabāšanu

1879: Krogzemju Mikus. Liepājas Pastnieks, nr. 11.
Krogzemju Mikus (Auseklis). [Nekrologs, plašs ieskats Ausekļa dzīvē un veikumā] Balss, nr. 14.-15.
1880: Kažoku Dāvis izstrādājis Ausekļa kapa pieminekļa zīmējumu.
1888: Ausekļa raksti 2 sēj. [ar Kažoku Dāvja priekšvārdu un plašāku biogrāfiju, grāmata izdota par Kažoku Dāvja u.c.ziedotāju līdzekļiem; izdevuma atlikums izmantots pieminekļa celšanai uz Ausekļa kapa].
Kāda svētku dāvana [Ausekļa raksti un latviešu rakstniecība]. Baltijas Vēstnesis, nr. 130
Kāda svētku dāvana. Balss, nr. 24

Manuskriptā palikuši

1873-1874: iesieta burtnīca ar dažiem dzejoļiem
1875: burtnīca "Dispozīcija operai - Rūziņš - Jurjanam" un pirmais cēliens no nepabeigtas lugas.
1882: "Augstskolās izglītotie latvieši" - ziņas par ap 300 personām.
1891: burtnīca ar rakstu par Līvu pulksteni Cēsu Jāņa baznīcā, publicētu "Dienas Lapā"
Nedatēti: stāsta fragments "Mūsu skola" [skolotājs, viņa kundze, skolēni, negatīvi rādīti tie, kuru vecāki pieder brāļu draudzei]; cita stāsta sākuma fragm.; manuskripts par lībiešiem un viņu asimilāciju latviešos; dzejolis "Biruta".
No: Jānis Lapiņš. Aizrādījums. Latvju Grāmata, nr. 4 (1922), 32. lpp.


Citātu galerijaMans mērķis [Latvijas vietvārdi apzināti un sakrāti] būtu aizsniegts, ja būtu pamudinājis pie šā darba ķerties, pie darba, kas tik pat svarīgs, ja ne svarīgāks, nekā tautas dziesmu, tautas teiku un citu tautas gara mantu krāšana. Tādēļ, cienītie kungi, pie darba, pie darba, lai jaunu laiku straume neaizpludina, neiznīcina to, kas vecs, cienīgs un derīgs valodai un vēsturei, mūsu tēvu - valodai, mīļas dzimtenes vēsturei.
Kažoku Dāvis. Par vietu nosaukumiem Latvijā. Rakstu krājums, izdots no Rīgas Latviešu Biedrības Zinību Komisijas. 3. krāj. Rīga, 1885, 8.lpp.

Paradis visu savu mūžu cītīgi darboties, un būdams savas tautas sirsnīgs labvēlis, viņš, kaut gan veselībā visai gaudens, nevarēja savu mūža vakaru pavadīt dīkā un apskatīgā mierā. Arī savā jaunajā dzīves vietā [Cēsīs] viņam rūpēja savu tautas brāļu garīgā labklājība. Novērojis, ka Cēsīs pāris tūkstots vācu vai pārvācotu pilsoņu jau gadiem kopojušies savā draudzē ar savu dvēseļi apkopēju priekšgalā, un turienes lauku draudzes mācītājs pārāk apkrauts darbiem, jo tam bija jāapmierina arī pilsētas latviešu iedzīvotāju garīgās vajadzības, Kažoku Dāvis jo dedzīgi piekrita nodomam, dibināt pastāvīgu Cēsu pilsētas latviešu draudzi. Ar dzīvē parasto neatlaidību (..) valdībai iesniedzamā lūgumrakstā, lai draudzi apstiprina, pats pirmais parakstījies "valstspadomnieks Dāvids Pelcs".
K. Dāvis Pelcs (Kažoku Dāvis) pēdējā gaitā. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 81 (1913), 9. apr.

Uzrādīdams plaisu, kāda cēlusēs starp mūsu tagad lietoto rakstu valodu un tautas gara mantās un pa daļai dzīvās sarunās novērojamo tēvu valodu, Kažoku Dāvis meklē ceļus, kā rakstu valoda formās un konstrukcijās vedama saskaņā ar īsto tautas valodu.
T.[T.Zeiferts]. Kažoku Dāvis. Druva, 1913, nr. 5, 633. lpp.

1881. gada rudenī pirmo reizi satikos ar Pēterpils studentiem - latviešiem: Jurjānu Andreju, Vensku Edvartu, Stērstu Andreju, filistriem Mārtiņu Remiķi, Kažoku Dāvi, daudz citiem. Iespaids dažāds. Pozitīvs tamdēļ, ka šie jaunie paziņas mani ieveda līdz tam svešajā latviešu ideoloģijā. Visa mana audzināšana bija notikusi vācu skolā, vācu garā. Tēva mājā latviski nerunāja jau tādēļ vien, ka tanī mita vienmēr 6-8 pansionāri no tālākiem krievu, poļu, leišu vidiem, kas Jelgavas skolās meklēja, galvenais, vācu valodu. Negatīvi tamdēļ, ka mani priekšlaikus ierāva nekārtīgos bohēmiešu tikumos jeb pareizāk, netikumos: daudz laika tika tērēts, ko labāk būtu pavadījis grāmatas vai partitūras sabiedrībā; arī pāragri mani pieradināja pie alkohola: viss tas maniem tikai 18 gadiem bija vēl maz piemērots.
Jāzeps Vītols. Manas dzīves atmiņas. Rīga: Liesma, 1988, 63.-64.lpp.
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
publicists
rakstnieks
dramaturgs
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta20.08.1850
Kažauči
"Kažauči", Brutuļi, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads, LV-4729
Dzimis Smiltenes pagasta Kažokos jeb Kažaučos, uz ziemeļiem, ap 4 km attālumā no Smiltenes, tā pirms 2. pasaules kara ir joprojām viena no lielākajām Smiltenes pagasta mājām.

Māju un dzimtas vēsture: Jānis Pelcis. Pēteris Pelcis un Smiltenes "Kažauči". Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1999, nr.5.

Dzīvesvieta1878–1879
Gatčina
Gatchina, Leningrad Oblast, Russia
Dzīvo Gatčinā - šo adresi uzrāda Ausekļa cienītājiem, lūdzot pēc dzejnieka nāves Kažoku Dāvim iesūtīt Ausekļa manuskriptus u.c. uzziņai un publicēšanai derīgus materiālus.

1879–1908 (Datums nav precīzs)
Fontanka, Sv. Pēterburga, Krievija, 191023

1889. gadā dzīvo Fontankā 52 dz. 49, Pēterburgā.

Izglītojies1868 (Datums nav precīzs)
Smiltenes draudzes skola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

mācījies Smiltenes draudzes skolā, precīzs mācību laiks nav noskaidrots.


1869 (Datums nav precīzs)
Pētera I reālskola
Palasta iela 9, Rīga
Palasta iela 9, Rīga, LV-1050

beidzis toreizējo Rīgas 2. apriņķa un tirdzniecības skolu, iestāšanās datums nav noskaidrots. Apguvis franču un angļu valodu, pēc paša iniciatīvas - arī grieķu un latīņu valodu, gatavojoties iestājai ģimnāzijā.


1870
Rīga
Rīga
Nokārto mājskolotāja eksāmenu

1880
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Nokārto vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenu.
Darbavieta1870–1872
Tveras apgabals
Tver Oblast, Russia
Mājskolotājs, nostiprina krievu valodas zināšanas, apgūst senslāvu valodu.

1873–1878
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Skolotājs un audzinātājs Štirmera (Stürmer) privātskolā Pēterburgā

1878–1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Audzinātājs Ķeizariskajā Gatčinas bāreņu institūtā


1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Audzinātājs Katrīnas baznīcas skolā

1880–1908 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Skolotājs Pēterburgas Vasilija salas sieviešu ģimnāzijā un Pētera komercskolā. Kad darba gaitas šajās skolās beidzis, nav noskaidrots.
Dalība organizācijāsRīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Loceklis, publicējies Zinību komisijas rakstu krājumos.

Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Dalībnieks

1878–1908 (Datums nav precīzs)
Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrība
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Precīzs darības laiks biedrībā nav noskaidrots. Bijis biedrības amatvīrs.

1882–09.05.1893 (Datums nav precīzs)
Pēterburgas Latviešu Jēzus draudze
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Precīzs darbības sākuma laiks draudzē nav noskaidrots.
Darbojas draudzes padomē (1880-1893), pilda rakstveža pienākumus, padomes sekretārs (1887-1893). 1885. gadā panāk latviešu tautības mācītāja J.Sandera iecelšanu, pārskata draudzes arhīvu. Domājams, pēc amatu atstāšanas turpina draudzes locekļa gaitas.

Miršanas laiks/vieta13.04.1913
11.30tm
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Miris 31.martā/14. aprīlī.


ApglabātsLuterāņu kapi
Vaļņu iela 19A, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729

Izvadīts 5./19. aprīlī plkst. 11os no Cēsu sv.Jāņa baznīcas, izvadījis mācītājs V.Maldonis. Atvadu brīdis un izvadīšana 6./20. aprīlī plkst. 17os no Smiltenes baznīcas, izvadījis mācītājs K. Kundziņš, uz Smiltenes kapiem.

ApbalvojumiSv. Staņislava ordenis
II un III pakāpe
Sv. Annas ordenis
III pakāpe














Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Kažauči
("Kažauči", Brutuļi, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads, LV-4729)
20.08.1850Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Rīga
(Rīga)
1870IzglītojiesPilsēta
3Tveras apgabals
(Tver Oblast, Russia)
1870 - 1872DarbavietaReģions, apgabals
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1873 - 1878DarbavietaPilsēta
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1878 - 1908Dalība organizācijāsPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1878 - 1879DarbavietaPilsēta
7Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
8Gatčina
(Gatchina, Leningrad Oblast, Russia)
1878 - 1879DzīvesvietaPilsēta
9Fontanka, Sv. Pēterburga, Krievija, 1910231879 - 1908DzīvesvietaIela
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1879DarbavietaPilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1880 - 1908DarbavietaPilsēta
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1880IzglītojiesPilsēta
13Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1882 - 09.05.1893Dalība organizācijāsPilsēta
14Palasta iela 9, Rīga
(Palasta iela 9, Rīga, LV-1050)
1869IzglītojiesĒka, māja
15Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1868IzglītojiesPilsēta
16Luterāņu kapi
(Vaļņu iela 19A, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
17Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
13.04.1913Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.