Dāvids Zeltiņš

Dzimis lauksaimnieka Pētera Golta ģimenē. Agrā bērnībā zaudējis tēvu.
Brālēns – arī izdevējs un uzņēmējs Augusts Golts (1882–1968).

Sieva Marija Golta, sabiedriskā darbiniece. Meita Leontīne, dēls Arveds (1940. gada 14. jūnijā izsūtīts uz Sibīriju).

Literārā darbība
Lugas
1896: luga "Saites" (teātrī 1896, grāmatā 1897)
1898: luga "Apstākļu varā" (teātrī 1898)

Sacerējis arī kuplejas.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1898: H. Zūdermaņa luga "Laime kaktā"
1903: O. Nikolai opera "Falstafs jeb Jautrās sievas"

Izdevējdarbība
1897. gadā nopircis agrāk J. Birzgalim piederējušo grāmatu veikalu un lasāmbibliotēku Tērbatas 20, veikals šeit pastāvējis līdz 1940 un arī kara gados. Attīstījis grāmatu veikalu un apgādu.
1903. gadā kopā ar A. Gulbi izveidojis Latviešu grāmatizdevēju un grāmattirgotāju biedrību, pēc 1905. gada revolūcijas bijis A. Gulbja un apgāda "Dzirciemnieki" ģenerālkomisārs Latvijā.
Pēc 1905. gada Pēterburgas tiesu palāta vairākkārt izskatījusi apsūdzības pret Dāvidu Goltu kā cenzūras konfiscētu iespieddarbu izdevēju (t. sk. E. Cālīša apcere "Revolūcija un pretrevolūcija" (1905)).
No 1921. līdz 1923. gadam izdevējdarbību veicis arī kopā ar brālēnu Augustu Goltu.
1923. gadā kopā ar Augustu Goltu un Augustu Jurjānu iegādājies A. Šnakenburga spiestuvi Mārstaļu ielā 5, 1926. gadā izveidotā grāmatniecības a/s "Golts un Jurjāns" pastāv līdz 1932. gadam.

Apgādājis ap 300 izdevumu, galvenokārt daiļliteratūru un kalendārus.
Pirmais Dāvida Zeltiņa izdevums – paša luga "Saites" (1897).

Nozīmīgākie Dāvida Zeltiņa izdevumi
1904: satīriskās dzejas antoloģija "Uz karstiem ķieģeļiem" (sastādījis E. Treimanis–Zvārgulis)
1906: V. Plūdoņa sastādītā antoloģija "Dzejas pērles" (1–5)
1906–1910: T. Zeiferta sastādītā almanaha "Jauna raža" pēdējie 5 sējumi (8–12)
1906–1910: K. Skalbes Raksti (1–2)
1908–1912: A. Jesena sastādītā sērija "Jaunības bibliotēka" (1–14)
1909: K. Skalbes "Emigranta dziesmas"
1909: A. Deglava "Zeltenīte"
1908, 1911: Ļ. Tolstoja drāma "Tumsības vara"
1912: A. Deglava romāna "Rīga" pirmā daļa "Patrioti"
1923: A. Upīša "Rīta cēliens"
1925–1926: Andrieva Niedras Kopoti raksti (1–10)
1930–1936: poļu rakstnieka H. Senkeviča Kopoti raksti (1–24).

Izdevis periodiskos izdevumus – žurnālu "Kāvi" un laikrakstu "Plēsums" (abi 1906), kalendāru "Vispārīgais Zobgala kalendārs" 1901–1906, 1909–1914, 1917, 1923–1932) u. c.

Rakstījis periodiskajos izdevumos par grāmatniecības un teātra jautājumiem (par grāmatu izplatīšanu "Pēterburgas Avīzes", 1903, "Jaunās Pēterpils Avīzes", 1916).

"[..] Mūsu grāmatniecībā vēl nozīmīgāka par grāmatu izdošanu kļūst nelaiķa [Dāvida Zeltiņa] kopdarbība ar Ansi Gulbi, kas, kā zināms, savu izdevēja darbu sāka lielā stilā ārpus dzimtenes – Pēterpilī, pie tam bez sava veikala. Golts-Zeltiņš kļuva viņa ģenerālkomisionārs, kam bija jārūpējas ne vien par sava komitenta izdoto grāmatu izplatīšanu, bet arī jākārto jaunā apgāda uzdevumā maksājumi, jo Gulbis pats bieži bija aizņemts veikala ceļojumos. [..] Ģenerālkomisionārs [pēc 1905. gada] kļuva ne vien par ģenerālpilnvarnieku saistību kārtošanai, bet viņam pašam nācās pārņemt un pabeigt dažu Gulbja iesākto darbu. Vēlāk viņa īpašumā pārgāja Gulbja pirmā darbības posmā izdoto grāmatu krājumi.
Šai laikā Golta-Zeltiņa grāmatnīca bija viena no rosīgākām Rīgā. Tā bija "Dzirciemnieku" u. c. apgādu ģenerālkomisionārs un Pēterpils latviešu avīžu ("Pēterburgas Avīžu", "Pēterburgas Latvieša", "Pēterburgas Atbalss") izplatīšanas centrs dzimtenē. Dienās, kad avīzes pienāca Rīgā, veikala priekšā bija tāda avīžnieku un publikas drūzma, ka policijai bija darba pilnas rokas."

E. Ķiploks. Dāvids Golts-Zeltiņš [nekrologs]. Latvju Grāmatnieks, Nr. 1–2, 15.09.1943, 2. lpp.

"Dāvids Golts kādu laiku bija nodarbojies arī žurnālistikā, rakstījis Dienas Lapā un piedalījies arī pie tās izdošanas. [..] Sabiedrībā D. Golts-Zeltiņš bija pazīstams kā nosvērts un rosīgs darbinieks un tāpēc tika iesaistīts daudzās sabiedriskās organizācijās. [..] Arī saimnieciskajā dzīvē Golts-Zeltiņš bija aktīvs, ar nosvērtu un pārdomātu rīcību, kādēļ Rīgas Amatnieku krājkase viņu izraudzīja par šīs naudas iestādes direktoru, kādu amatu viņš izpildīja ilgus gadus."

Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Treji Vārti, Nr. 34, 01.07.1972, 57. lpp.Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Golts Dāvids. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/808/

Dāvids Golts

Zeltiņš

Ēveles draudzes skola
Ēvele
Ar radinieku palīdzību beidzis Ēveles draudzes skolu, tālāko izglītību guvis pašmācības ceļā.

Rīgas dome
Rīgas domes loceklis

Latvju demokrātu savienība
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā piedalījās Latviešu Demokrātiskās partijas atjaunošanā. 1925. gadā kandidējis Saeimas vēlēšanās no Latvju demokrātu savienības saraksta.

Rīgas Jaunais teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Piedalījies Rīgas Jaunā teātra dibināšanā Romanova ielā, bijis tā padomes un teātra komisijas loceklis.

1892–1896
Aktieris Andreja Jurjāna teātra trupā. 1896. gadā tās vadītājs.

1903
Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrība
1903. gadā kopā ar A. Gulbi izveidojis Latviešu grāmatizdevēju un grāmattirgotāju biedrību.

1912–1922
Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība
No 1912. līdz 1922. gadam biedrības priekšsēdētājs.

1918–1920
Latvijas Tautas padome
Tautas padomes loceklis. 1918. gada 18. novembrī kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis Tautas padomē piedalījies un runājis valsts proklamēšanā.

1926
No 1926. gada Latvijas eksporta un importa sabiedrības akcionārs.

1892
Rīga
No 1892. gada dzīvojis Rīgā.

1897–1940
D. Zeltiņa apgāds
Tērbatas iela 20, Rīga
No 1897. gada bijis grāmatu veikala īpašnieks un izdevējs. 1897. gadā nopircis agrāk J. Birzgalim piederējušo grāmatu veikalu un lasāmbibliotēku Tērbatas 20, veikals šeit pastāvējis līdz 1940. gadam un arī kara gados.

1905
A. Gulbja apgāds
Pēc 1905. gada revolūcijas bijis A. Gulbja apgāda ģenerālkomisārs Latvijā.

1905
Dzirciemnieki
Pēc 1905. gada revolūcijas bijis apgāda "Dzirciemnieki" ģenerālkomisārs Latvijā.

1906
Žurnāls "Kāvi" (1906)
Rīga
Izdevējs

1906
Laikraksts "Plēsums" (1906–1907)
Izdevējs

1907–1936
Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība
Rīga
Rīgas Amatnieku Krājaizdevu sabiedrības rīkotājdirektors

1921–1923
D. Zeltiņa un A. Golta apgāds
Rīga
No 1921. līdz 1923. gadam apvienojis savu un brālēna Augusta Golta izdevniecību.

21.03.1943
Rīgas Lielie kapi