Dagnija Šleiere

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (1); Redaktors (2); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsDagnija Šleiere
Dzimtais vārdsBērziņa
KopsavilkumsDagnija Šleiere (1919-1993) - grāmatizdevēja. Dzimusi Rīgā rakstnieka un LETA vadītāja Riharda Valdesa ģimenē. Izglītību ieguvusi Rīgas Franču licejā un Latvijas Universitātē, studējot romāņu valodas. 1944. gada rudenī ar ģimeni bēgļu laivā devās uz Zviedriju, darbojās žurnālistikā. 1945. gadā kopā ar vīru Juri Šleieru izveidoja grāmatu apgādu "Daugava". Tajā izdoti latviešu klasiķu un jaunākās rakstniecības darbi, tulkojumi, apjomīgi pētījumi mākslas vēsturē un vēsturē, tostarp arī Kārļa Skalbe "Raksti" 5 sējumos, arī Benjamiņa Jēgera "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija" vairākos sējumos. Izdoto grāmatu skaits ap 200.
Personiska informācijaDzimusi rakstnieka un LETA direktora Riharda Valdesa ģimenē, brālis arhitekts Gunārs Bērziņš.

1940
: salaulājās ar žurnālistu Georgu (Juri) Šleieru.
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1940: apcere "Kad Sēnas krastos ritēja mierīga dzīve" laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" 17. jūnijā.

Latviešu trimdas periodikā publicējusi apceres par latviešu kultūras notikumiem, recenzijas par teātru izrādēm, arī apceres par cittautu literatūru, galvenokārt par franču rakstniecību.

Darbojās Baltijas Institūta (Stokholma) valdē.
1979: redaktore "Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienu vadonis: Visbijā, Gotlandē 1979. gada 19.-22. jūnijā".

Grāmatizdevēja

Grāmatu izdošanu aizsāka, dzīvojot trimdā Zviedrijā kopā ar vīru Georgu (Juri) Šleieru, un izveidojot apgādu "Daugava".
1945: nogalē dažu iespiedlokšņu apmērā izdotas pirmās grāmatas; lielākoties latviešu klasiķu darbu saīsināti izdevumi.
Dagnija Šleiere atzinusi, ka izdevniecībā arvien juties ērti un labi.

Nepilnu piecdesmit gadu laikā apgādā "Daugava" izdotas ap 200 grāmatas, tostarp Kārļa Skalbes Raksti , apjomīgi mākslas vēstures, vēstures dažādu posmu izdevumi.

Latviešu oriģinālliteratūras izdevumi
1945: Zīverts, Mārtiņš. Vara.
1946: Zīverts, Mārtiņš. Tīreļpurvs un Rakte.
1946: Eglītis, Andrejs. Uz vairoga: ziemciešu dziesmas tēvijas likteņgriežos - naktī un sātana smieklos.
1949: Jaunsudrabiņš, Jānis. Jaunsaimnieks un velns (atkārtots izdevums).
1950: Sniķere, Velta; Sodums, Dzintars; Jēgens, Ojārs. Trīs autori: dzeja.
1950: Bendrupe, Mirdza. Majestāte un pērtiķis.
1950: Bendrupe, Mirdza. Smieklīgais un viņa sirds.
1950: Čaks, Aleksandrs. Mūžības skartie.
1950: Veselis, Jānis. Dienas krusts: romāns (atkārtots izdevums).
1951: Strēlerte, Veronika. Gaismas tuksneši: dzeja.
1951: Ādamsons, Eriks. Sapņu pīpe: pēdējie dzejoļi (sakārtojis Andrejs Johansons).
1951: Brigadere, Anna. Trīs pasaku lugas.
1951: Čaks, Aleksandrs. Mana paradīze.
1951: Valdess, Rihards. Jūras vilki: romāns (atkārtots izdevums).
1951: Zariņš, Kārlis. Drāmas ikdienā.
1951: Dziļums, Alfreds. Vakars uz ezera: romāns.
1952-1955: Skalbe, Kārlis. Raksti. 6 sējumos.
1952: Salnais, Ģirts. Skrandas vējā: romāns.
1952: Veselis, Jānis. Viesturs Varapoga: romāns.
1953: Eglītis, Andrejs. Nesaule: dzeja.
1953: Salnais, Ģirts. Vīri: romāns.
1954: Strazds, Kārlis Nāves ielenkumā: romāns.
1954: Salnais, Ģirts. Atvars: romāns.
1954: Eglītis, Anšlavs. Neierastā Amerika: tēlojumi.
1955: Zariņš, Kārlis. Dārza māja: romāns.
1955: Salnais, Ģirts. uguns avoti: romāns.
1955: Miesnieks, Jonāss. Melīgās ilūzijas: romāns.
1955: Liepa, Rita. Svešā vasara: romāns.
1955: Lesiņš, Knuts. Aklā iela: noveles un stāsti.
1956: Veselis, Jānis. Teiksma par manu mūžu.
1956: Širmanis, Jānis. Tincis: pasaka.
1956: Saulietis, Augusts. Neaizberamā aka: prozas izlase (sakārtojis Andrejs Johansons).
1956: Lazda, Zinaīda. Saules koks: dzeja.
1956: Ieviņš, Kārlis Guntis un Daila (atkārtots izdevums).
1956: Eglītis, Andrejs. Otranto: dzeja.
1960: Ādamsons, Eriks. Raksti. 2 sējumos (sakārtojis Jānis Rudzītis).
1961: Strēlerte, Veronika. Žēlastības gadi: dzeja.
1961: Eglītis, Andrejs. Lāsts: dzeja.
1965: Salnais, Ģirts. Sīpols un orhideja: romāns.
1965: Rīdzinieks, Rihards. Cirvis ozolā: 18 skices.
1965: Leimane, Ilona. Dūmu topāzs: stāsti, tēlojumi, atmiņas.
1965: Cedriņš, Vilis. Raksti. 2 sējumos (sagatavojis Jānis Cedriņš).
1970: Kraujiete, Aina. Kristalls un māls: dzeja.
1973: Ivaska, Astrīde. Solis: dzeja.
1976: Kronbergs, Juris. Biszāles: dzeja.
1981: Ivaska, Astrīde. Līču loki: ainas un ainavas.
1982: Strēlerte, Veronika. Pusvārdiem: dzeja.
1982: Ivaska, Astrīde. Gaisma ievainoja: dzeja.
1984: Johansons, Andrejs. Krēslainie spoguļi: dzeja.
1985: Stumbrs, Olafs. Mitrā daba ar ūpjiem: dzeja.
1990: Kronbergs, Juris. Tagad nes: dzeja.

Latviešu vēstures un kultūrvēstures izdevumi, tostarp esejas, atmiņas
1952: Straubergs, Jānis. Sen to Rīgu daudzināja (sakārtojis Andrejs Johansons).
1953: Strazds, Kārlis. Es nāku no dzimtenes, 1945-1952.
1953: Johansons, Andrejs. Dūmainie spīdekļi: esejas.
1954: Johansons, Andrejs. Pakavu dunoņa: esejas.
1955: Ērmanis, Pēteris. Sejas un sapņi: literāri portreti un atmiņas.
1956: Jurevičs, Pauls. Variācijas par moderno cilvēku: esejas.
1956: Johansons, Andrejs. Pārlaicīgie ceļinieki: esejas.
1956: Ģērmanis, Uldis. Pa aizputinātām pēdām: pulkveža J. Vācieša apcerējums Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme.
1956: Dunsdorfs, Edgars. Deviņvīru spēks: deviņu latviešu vīru dzīves stāsti deviņos Latvijas vēstures gadsimtos.
1958: Švābe, Arveds. Kāda mācītāja dzīve.
1958: Ērmanis, Pēteris. Smeldzīgais smaids: atmiņas un sapņi.
1959: Ģērmanis, Uldis. Latviešu tautas piedzīvojumi. I-IV
1960: Jurevičs, Pauls. Kultūras sejas: esejas.
1958: Švābe, Arveds. Latvijas vēsture: 1800-1914 (atkārtots izdevums 1962).
1962: Johansons, Andrejs. Vēju mezgli: esejas.
1962: Gailīte, Angelika. Ceļiniece: pieredze un vērojumi.
1962: Dunsdorfs, Edgars. Latvijas vēsture, 1600-1710.
1963: Vītols, Jāzeps. Manas dzīves atmiņas.
1963: Tepfers, Verners. Senatnei un mākslai: pētījumi un apcerējumi (sakārtojis Andrejs Johansons).
1963: Poruks, Jēkabs. Ciemošanās: atmiņas par cilvēkiem, vietām un notikumiem.
1963: Lasmanis, Aleksandrs. Cerības un vilšanās: latviešu karavīra dzīves stāsts.
1964: Strunke, Niklāvs. Svētā birze: esejas.
1964: Mediņš, Jānis. Toņi un pustoņi: mana dzīve.
1964: Dunsdorfs, Edgars. Latvijas vēsture, 1500-1600.
1965: Kaktiņš, Ādolfs. Dzīves opera: atmiņu tēlojumi.
1965: Jurevičs, Pauls. Idejas un īstenība: esejas.
1965: Hiršs, Roberts. Latvijas Audums: tapšana, veidošanās un cīņa par pastāvēšanu.
1965: Dunsdorfs, Edgars. Zīle: raksti par Latvijas vēsturi un sadzīves problēmām.
1966: Latviešu kultūra laikmetu maiņās: rakstu krājums (sakārtojis Haralds Biezais).
1967: Andersons, Edgars. Latvijas vēsture, 1914-1920.
1968: Grīns, Jānis. Redaktora atmiņas (sakārtojis Ervīns Grīns).
1968: Ginters, Valdemārs. Karogi senajā Latvijā.
1969: Valters, Miķelis. Atmiņas un sapņi. 1.
1969: Slaucītājs, Leonīds. Sešos kontinentos: impresijas par zemēm - pāri septiņām jūrām.
1970: Andersons, Edgars. Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija.
1971: Strunke, Niklāvs. Trimdas grāmata (sastādījusi Dagnija Šleiere).
1973: Dunsdorfs, Edgars. Latvijas vēsture: 1710-1800.
1975: Johansons, Andrejs. Latvijas kultūras vēsture 1710-1800.
1976: Šilde, Ādolfs. Latvijas vēsture 1914-1940: valsts tapšana un suverēnā valsts.
1978: Roze, Jūlijs. Latvijas rītausmā, saulrietā: atmiņas.
1978: Dunsdorfs, Edgars. Kārļa Ulmaņa dzīve: ceļinieks, politiķis, diktators, moceklis.
1979: Aizsilnieks, Arnolds. Dzīves šūpotnēs: atmiņas.
1982-1984: Andersons, Edgars. Latvijas vēsture, 1920-1940. Ārpolitika. 2 sējumos.

Antoloģijas un izlases
1953: Strēlerte, Veronika (sastādītāja). Zelta cirvītis. Tautas pasaku izlase.
1955: Dzīvā dzeja: antoloģija: latviešu lirika un liroepika 99 gados, 1856-1955 (sakārtojis Andrejs Johansons).
1958: Tā zeme ir mūsu: latviešu topogrāfiskās dzejas antoloģija (sakārtojis Andrejs Johansons).
1958: Latviešu tautas teikas (sakārtojis Veronika Strēlerte).
1969: Dieva kokle: latviešu reliģiskās dzejas antoloģija (sastādījis Fricis Dziesma).

Izdevumi citās nozarēs (mūzika, māksla)
1961: Teodors Reiters un viņa kori (sakārtojis Jānis Rudzītis).
1962: Vītols, Jāzeps. 200 latviešu tautas dziesmas: notis.
1964: Paradīzes meklētāji: latviešu mīlestības lirikas antoloģija (sakārtojusi Veronika Strēlerte).
1966: Jūlijs Jēgers un latviešu māksla (Jāņa Rudzīša redakcijā).
1978: Grosvalds, Jāzeps. Persijas ainas.
1979-1980: Siliņš, Jānis. Latvijas māksla, 1800-1914, 2 sējumos.
1988-1993: Siliņš, Jānis. Latvijas māksla: 1915-1940, 3 sējumos.

1968-1972: Jēgers, Benjamiņš. Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija, 1940-1960, 2 sējumos.
1968-1976: Aizsilnieks, Arnolds. Latvijas tautsaimniecības vēsture, 1914-1945.
1969: Senkēviča, Biruta. Jāņi - vasaras saulgrieži.
1971: Platbārzdis, Aleksandrs. Latvijas nauda.
1974: Rūķe-Draviņa, Velta. Vārds īstā vietā: frazeoloģismu krājums.
1974: Kundziņš, Kārlis. Latvju sēta.
1975: Reiters, Jānis. Tulkojuma paraugs.
1977: Jēgers, Benjamiņš. Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija, 1961-1970.
1985: Teivens, Arno. Latvijas dzirnavas.
1986: Dunsdorfs, Edgars. Divas gudras latviešu galvas: muižu dibināšana zviedru Vidzemē.
1988: Jēgers, Benjamiņš. Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija, 1971-1980.

"Daugavas pasaules rakstnieku sērijā" izdoti cittautu autoru, tostarp Aleksandra Dimā, Gustava Flobēra, Hermaņa Heses, Pēra Lāgerkvista, Zelmas Lāgerlēvas, Franča Moriaka, Džonatana Svifta, Andrē Žida un citu autori darbu tulkojumi.
Citātu galerija

Par Dagniju Šleieri

"Dagnija bija vienlaikus dzejas sapratēja un saprotoša personība. Viņas personīgais un profesionālais lielums sakņojās tieši šajās
īpašībās. Tas viņu darīja lielu. Un tieši viņas lielums ir pats būtiskākais pamats viņas izdevēja panākumos, un tas arī atspoguļojas Daugavas apgāda izdoto grāmatu klāsta. Te nebija runa par "komerciāli ejošām grāmatām" vai "nacionāli pareizām" grāmatām. Bija runa par kvalitāti un par situāciju analīzi."

Kronbergs, Juris. Izdevēja Dagnija Šleiere aizsaulē. Brīvā Latvija, 1993, 8. febr.

"Tas viss Dagnijai bija mīlestības darbs. To var redzēt. Paņemot rokā jebkuru Daugavas apgādā izdoto grāmatu, to var sajust, sasmaržot. Tās ir skaisti izdotas grāmatas, rūpīgi nostrādātas. [..] pāri visai apgāda darbībai valdīja Dagnijas gars, Dagnijas gaume, inteliģence un zināšanas. Viņa strādāja rūpīgi ar katru manuskriptu, ar savu lielo mīlestību - latviešu valodu. Un pēc lielā darba, šķiet, dabīgi, ka viņa, to sniedzot tālāk lasītājam, vēlējās ietērpt skaistā veidolā."

Kronbergs, Juris. Izdevēja Dagnija Šleiere aizsaulē. Brīvā Latvija, 1993, 8. febr.

"Daugavas apgāds kopumā izdevis ap 200 grāmatu, un lielākā daļa no tām ir Dagnijas sarūpētas. Viņas ierosmē un aktīvā līdzdarbībā tapa plašā vēstures monogrāfiju sērija. Lielāko izdevumu vidū ir viņas ierosinātā B. Jēgera "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija", no kuras iznākuši 4 sējumi. Pēdējais lielākais darbs, pie kura izdošanas stājās Dagnija, bija J. Siliņa "Latvijas māksla" 3 sējumos."

Karulis, Konstantīns. Dagniju Šleieri pieminot. Literatūra un Māksla, 1993, 29. janv.

Apgādā "Daugava" izdoti Kārļa Skalbes kopoti raksti, kapitāldarbu sērija Latvijas vēsture 10 sējumos, Latviešu trimdas bibliogrāfija, Latviešu mākslas vēsture, memuāri un esejas - "šīs grāmatas liecina par izpratni par trimdas uzdevumu: sev un nākamajām paaudzēm parādīt pagātnes patiesos vaibstus, kultūras īsteno seju, tieši tajā laikā, kad okupācijas vara tautiešiem dzimtenē mēģināja iestāstīt, ka latviešiem savas pagātnes nav, ka ārzemēs latviešu kultūras nav. Tad līdztekus tam - tulkoto grāmatu sērijā, pasaules literatūra, laikā kad nesenie trimdinieki vēl nebija apguvuši valodas, lai mēs nepaliktu iepakaļ, Daugavas apgāds izdod A. Žida, Ekziperī, Hemingveja, Orvela, Lāgerlefas, Martinsona un citu pasaulē atzītu autoru darbus."

Kronbergs, Juris. Izdevēja Dagnija Šleiere aizsaulē. Brīvā Latvija, 1993, 8. febr.

SaiknesGeorgs Šleiers - Vīrs
Rihards Valdess - Tēvs
Nodarbestulkotāja
žurnāliste
grāmatizdevēja
Dzimšanas vieta10.05.1919
Rīga
Rīga

Izglītojies1938
Rīgas Franču licejs
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013

Beigusi mācības.


Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējusi romāņu filoloģiju. 1938. gada septembrī studijas šajā fakultātē sāka arī Skaidrīte Sirsone, Lidija Kronberga, Aleksandrs Liepa, Alfrēds Jaunušāns, pārskaitīts Gunars Janovskis.

Darbavieta1939
Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1939–1940)
Rīgas iela 22A, Daugavpils
Rīgas iela 22A, Daugavpils, Latvija, LV-5401
Strādāja laikraksta redakcijā.

1950–1955
Laikraksts "Latvju Ziņas"
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Redaktore.
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Ilgus gadus bija tā sekretāre.

Emigrē00.10.1944
Zviedrija
Sweden
Miršanas vieta24.01.1993
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

ApbalvojumiPBLA Kultūras fonda Goda diploms
Goda diploms piešķirts par ilggadēju darbību latviešu kapitāldarbu izdošanā.
Rakstniecības nozare
1983

Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
10.05.1919Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīgas iela 22A, Daugavpils
(Rīgas iela 22A, Daugavpils, Latvija, LV-5401)
1939DarbavietaĒka, māja
3Zviedrija
(Sweden)
30.09.1944EmigrēValsts
4Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013)
1938IzglītojiesĒka, māja
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
6Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1950 - 1955DarbavietaPilsēta
7Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
8Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
24.01.1993Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.