Dace Rukšāne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (30); Recepcijas persona (41)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsDace Rukšāne
Papildu vārdiDace Rukšāne–Ščipčinska
KopsavilkumsRakstniece un publiciste Dace Rukšāne (1969) kļuva pazīstama 2002. gadā kā darba "Romāniņš" autore, kurā atklāti runā par sievietes seksualitātes jautājumiem. Pirmajam romānam seko romāni "Beatrises gultas stāsti" (2002) un "Kāpēc tu raudāji?" (2003) un stāstu krājumi "Ķīpsalas putni" (2009) un "Mīlasstāsti" (2015). Raksta arī publicistiku.
Profesionālā darbība1990. gados: rakstījusi dzejoļus.
2001: luga "Rīt atbrauks Florinda" (iestudēta Dailes teātrī).
2001: sarakstījusi īslugu "Kāds enģelis. Vēl nekritis".
2003: luga "Es tev nepateicu visu" (iestudēta Limbažu teātrī).
2007: mākslas filma "Nerunā par to" pēc Daces Rukšānes darbu "Romāniņš" un "Beatrises gultas stāsti" motīviem. Režisore Una Celma.

Proza

"Romāniņš" (2002)
"Beatrises gultas stāsti" (2002)
"Kāpēc tu raudāji?" (2003)
"Ķīpsalas putni" (stāsti, 2009)
"Mīlasstāsti" (2015)

Publicistika

"Simts seksīgas sestdienas" (2005)
"Sarunas par attiecībām" (2008)
"Laimes kods" (2017)

Tulkojumi

Īva Enslere. "Vagīnas monologi" (Atēna, 2004) (kopā ar Paulu Prauliņu) (luga iestudēta Dailes teātrī, 2003).
Henrijs Millers. "Tas trakais, trakais Harijs" (luga iestudēta Dailes teātrī, 2008).
Citātu galerija

Par romānu "Beatrises gultas stāsti" (Atēna, 2002)

"Romāna centrā izvirzot būtni, kura nevar pastāvēt bez vīrieša, tāpat kā bērns bez mātes, Rukšāne akcentē sievietes atkarību no savas seksualitātes, iemantojot latviešu literatūrā sen nepiedzīvotu popularitātes fenomenu. (..) Tomēr jautājums par to, ciktāl Rukšānes fenomens ir romāna teksta (tā aktualitātes, oriģinalitātes, visatļautības, utt.) un ciktāl veiksmīgas mārketinga politikas rezultāts, paliek atklāts. (..) kāds literāro formu gardēdis (..) pabrīnītos par vēstījuma stratēģiju un to vieglumu un eleganci, ar kādu uz minēto negāciju un naturālisma fona latviešu sieviešu tēlu galerijā izceļas Beatrise. Tā ir optimisma (un reizē eksistenciāla pesimisma) pilna grāmata par tēmu – pieredze nenogalina (ja nenogalina). Un viss, kas nenogalina, dara mūs stiprākus."

Ausma Cimdiņa. Beatrises izcelšanās. Dzīve tekstā. Atēna, 2006, 96. lpp.

Par stāstu krājumu "Ķīpsalas putni" (Dienas Grāmata, 2009)

"Šī grāmata ir par vērīgi ieraudzītām mūsdienām un tiešām par Ķīpsalu, varētu gandrīz sacīt — dokumentālā proza, taču tās dokumentalitāte ir tāda iekšēja, personīga. (..) Nē, nē, šajā grāmatā no vulgaritātes nav daudz nekā, vien pa kādai atblāzmai no vecā Rukšānes rakstības stila, ko kāds lasītājs varbūt atceras. Toties te ir meitene kā dziedātājstrazds un vīrietis kā piekūns vai kā papagailis, kā sarkanā dzērve, ir arī vīramāte kā flamingo zoss, ir tik daudz acīgu vērojumu no dabas dabas un arī no cilvēku dabas, ka varam izsekot, kā grodos dubultportretu tēlojumos saliedējušās autores dzīvās dabas mīļotājas būtība ar savstarpējo attiecību psiholoģijas pētītāju. Un tur ir noteikti vēl kaut kas, kā dēļ šie Ķīpsalas stāsti ir izdevušies tik sirsnīgi."

Guna Kalniņa. Iekšējā Ķīpsala. "Diena", 26.06.2009.


"Visus astoņpadsmit Ķīpsalas putnu tekstus (žanriski tos lielākoties varētu uzskatīt par stāstiem, vien atsevišķos gadījumos – par skicēm), neļaujot tiem aizlidot, kur pagadās, stabili kopā satur darbības norises vieta – Ķīpsala. (..) uzsvērtā vērotāja pozīcija, kas dažbrīd gluži vai pārvēršas par ķīķerēšanu, par zināmu apmātību sekot citu dzīvei, līdz ar vēstījuma precizitāti detaļās rada iespaidu, it kā visam notiekošajam tiktu uzlikta maska. Tā ir stāstījumu intonatīvi izlīdzinoša, nogludinoša maska, kad grumbiņas dzīves sejā kļūst nemanāmākas. (..) Ķīpsalas putnos vienlīdz svarīgi gan putni, gan cilvēki, turklāt autorei veiksmīgi izdevies stāstos realizēt pietiekami dažādus asociatīva saistījuma modeļus, kuros cilvēku pieredzē, raksturojumā iekļaujas putnu noslēpumainā un vienlaikus dabiskā dzīve. Vai arī — spārnainu un kājinieku pasaule eksistē, viena otru neskarot un netraucējot, vien respektējot otras būšanu. Katrā ziņā ar cilvēku un putnu pasaules vien asociatīvo saistījumu (izvairoties šai gadījumā no melnbaltām alegorijām) rakstniece panākusi gan savu vērojumu iedarbīgumu, gan arī piedāvājusi spēles lauku atšķirīgam lasījumam."

Lita Silova. Dubultvērojums. "Karogs", Nr. 9, 2009.



Par stāstu krājumu "Mīlasstāsti" (Zvaigzne ABC, 2015)

""Mīlasstāsti" tematiski turpina līdzšinējos autores daiļdarbus un koncentrējas uz sieviešu un vīriešu attiecību, to pretrunu un nesaskaņu atklāšanu. Visu deviņu krājuma stāstu centrā ir sievietes mīlestības izraisītās problēmas, un vairumā gadījumu to atrisinājumi ir saistīti ar nāvi. (..) Sižetiskie atrisinājumi vairumā gadījumu ir oriģināli un negaidīti, noskaņa – drūma, nolemtības caurstrāvota. (..) Viena no krājuma lielākajām veiksmēm slēpjas tā stilistiskajā vienbalsībā."

Arturs Skutelis. Stāsti par mīlu un nāvi. "Latvju Teksti", Nr.6, 2015, 66. lpp.

SaiknesHugo Rukšāns - Vectēvs
Dž. Dž. Džilindžers - Bijušais vīrs
Nodarbesžurnāliste
politiķe
rakstniece
Dzimšanas vieta07.08.1969
Rīga
Rīga
Izglītojies1975–1987
Rīgas 50. vidusskola
Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga
Krišjāņa Barona iela 97A, Rīga, LV-1012

1988–1993
Latvijas Valsts universitāte
Studējusi Bioloģijas fakultātē.

1993–1995
Latvijas Medicīnas akadēmija
Rīga
Rīga

2003
Vīne
Vienna, Austria

Kinoscenāriju attīstības meistardarbnīca SOURCES 2.

Darbavieta2002
Sestdiena
Raksta iknedēļas slejas laikrakstā "Sestdiena".

2004–2012
Žurnāls "Lilit"
Rīga
Rīga
Galvenā redaktore.

2018
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050
Ievēlēta 13. Saeimā.
Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
07.08.1969Dzimšanas vietaPilsēta
2Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 97A, Rīga, LV-1012)
1975 - 1987IzglītojiesĒka, māja
3Rīga
(Rīga)
1993 - 1995IzglītojiesPilsēta
4Vīne
(Vienna, Austria)
2003IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
2004 - 2012DarbavietaPilsēta
6Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
2018DarbavietaĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.