Bruno Saulītis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (76); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (1); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (22)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsBruno Saulītis
PseidonīmsVoldis Kalniņbergs-Putra
Personiska informācijaTēvs – strādnieks.
Meita teātra zinātniece, kritiķe Gundega Saulīte. Sieva Leļļu teātra aktrise Skaidrīte Reimane.
Profesionālā darbībaDzejot Saulītis sāka jau skolas gados.
1943: iznāca pirmais dzejoļu krājums "Pret rītu" - dziļi izjusta individuālu pārdzīvojumu dzeja, kur turpinātas 50. gadu romantiskās dzejas labākās tradīcijas. Tajā atklājas jaunā dzejnieka zināšanas dzejas teorijā un prasme ar tām rīkoties. Grāmatā ietverts sonetu vainags "Jaunībai".

Sākot ar 50. gadu vidu, Saulītis pievērsās arī prozai. Garajā stāstā "Jaunības gadi" (1956) vēstīts par jauna fizkultūras skolotāja gaitām lauku skolā.
1957 izdots Saulīša garais stāsts "Profesora Vecapiņa dēli" veltīts audzināšanas un jauna cilvēka personības veidošanās jautājumiem, darbā "Strēlnieka dēls" (1960) skarti 1940-41 notikumi. Humoresku krāj. "Ļoti jautrs cilvēks" (1961) apliecināja S. humorista dotības. Sporta tēmai Saulītis pievērsies romānā "Līdz pēdējai taisnei" (1963). Vērā ņemams ir Saulīša devums bērnu literatūrā: poēma "Draugu pulkā" (1951), dzejoļu krāj. "Maija balsis" (1955), "Miegamice" (per. 1950, grām. 1956), "Kad saule spīd" (1957), "Draugi" (1958), "Tētis, es un mūsu klase" (1966), prozas grāmata "Āķis lūpā" (1958) un "Seši no Valolas ielas" (1962). Nozīmīgs Saulīša prozas darbs gan apjoma, gan tēloto notikumu un mākslinieciskajā ziņā ir romāns "Ošu gatve" (1969), kur attēlotas pēdējās 2. pas. kara dienas Latvijā un pirmās miera dienas. Pēc šā romāna uzņemta filma "Fronte tēva pagalmā" (1984).

Saulītis atstājis arī savas dzīves laikā nepublicētu literāro mantojumu, kas ietverts viņa Kopotu rakstu 5. un 6. sēj. (1976-77). Te minams autobiogrāfiskais garais stāsts "Leļļu teātris" (sar. 1969), pasaku luga "Zaķu gans" (sar. 1955), nepabeigtā luga "Kuģi atgriežas" (sar. 1964), komēdija "Sīmaņa Kapeikas pārvēršanās" (sar. 1965), saistītā valodā sarakstītā traģēdija "Marta īdas" (sar. 1969, t-rī 1983).

Dzeja

Pēc Otrā pasaules kara Saulīša dzejoļi periodiskajos izdevumos parādījās 1947. 1949 iznāca dzejoļu krājums "Gaismas gadi", kas liecina par grūtībām, kādas bija jāpārvar talantīgam dzejniekam, cenšoties apdzejot pēckara padomju dzīves īstenību. 1953 grāmatā iznāca Saulīša poēma par Valmieras pagrīdniekiem - "Neaizmirstamie", 1956 - trešais Saulīša dzejoļu krājums "Cīruļu putenis". Ar savu nemieru, trauksmi, garīgajiem meklējumiem šī grāmata saplūst ar tā laika padomju dzejas procesu. Nākamajā krājumā "Daugavas elpa" (1959) dzejoļus vieno Daugavas tēls. Krājumos "Labā diena" (1960) un "Bērzi" (1964) augstas literāras kultūras dzeja. Saulīša dzejoļu krājumā "Gadskārtu grāmata" (1967) ietvertā filozofiskā dzeja bija sasniegums visā Latvijas dzejas procesā. Filozofisko ievirzi turpināja dzejoļu krājums "Ir cīruļu un liesmu laiks" (1968). Darbs kā cilvēka mūža vērtība ir galvenais, par ko runāts Saulieša pēdējā, jau pēc dzejnieka nāves iznākušajā krājumā "Mūžīgā cerība" (1971).

"Gadskārtu grāmata" (1967)
"Ir cīruļu un liesmu laiks" (1968)
"Mūžīgā cerība"(1970)

Darbība literatūrkritikā

Saulītis bija labs dzejas teorijas zinātājs un kritiķis un rakstīja apcerējumus un kritikas par šo tēmu. Nozīmīgi Saulīša darbi šajā nozarē - "Daži formas jautājumi dzejā" (grāmatā "Meistarības problēmas latviešu padomju literatūrā", 1957), "Pusstunda par dzejas formas augsto dziesmu" (grām. "Dzejas diena", 1970).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Saulītis daudz un ar augstu profesionālu meistarību atdzejoja vācu, angļu, krievu, lietuviešu dzeju.
V.Gēte "Miroņu deja","Dziedonis","Zvejnieks","Četri gadalaiki." - publicēti Gētes rakstu I sējumā (Rīga, 1943)
Šekspīra soneti - atdzejojis 30 sonetus.
Dž.G.Bairons "Dons Žuans" (poēmas fragmenti) - publicēti Dž. G. Bairona "Izlasē" LVI, Rīgā 1956
H.Heine "Pasaules gaita" - Rīga, "Liesma" 1969
A.Puškins "Kaukāza gūsteknis","Gabrielāda - publiceti A. Puškina "Kopotie raksti" III sējums, Rīga, 1967,1968
B.Brehts "Dzejoļi", luga "Trīsgrašu opera", "Trīsgrašu romāna" songi
E.Mieželaitis "Cilvēks" dzejoļu krājums Rīga, 1964
J.Marcinkevičs "Asinis un pelni" poēma 1964

Kopoti raksti

Kopoti raksti 7 sējumos (1972-1979).

Literārā līdzdalība citos projektos

Mūža pēdējos gados Saulītis pievērsās kinodramaturģijai - kopā ar Māri Rudzīti sarakstījis scenāriju filmai par pirmo pēckara gadu dramatiskajiem notikumiem "Cīruļi atlaižas pirmie" (1967), kā arī sporta filmas scenāriju "Karalienes bruņinieks" (1970).

SaiknesGundega Saulīte - Meita
Marta Dziļuma - Mazmeita
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
literatūrzinātnieks
Dzimšanas vieta20.12.1922
Rīga
Rīga
Izglītojies1931–1937
Rīga
Rīga
Rīgas 2. pamatskola

1937–1942
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050
DarbavietaĒrgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Pēc skolas beigšanas strādājis par rakstvedi Ērgļu pagastā.

1946–1950
Rīga
Rīga
Leļļu teātra butafors, literārās daļas vadītājs un administrators

1955–1959
Latvijas Valsts izdevniecība
Rīga
Rīga
Bērnu un jaunatnes literatūras redakcijas redaktors

1959–1964
Latvijas Valsts izdevniecība
Rīga
Rīga
Daiļliteratūras redakcijas vadītājs
Dalība organizācijās1950
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Dienests00.12.1943
1943. gada decembrī mobilizēts Latvijas leģionā.

1945
Pēc kara bijis filtrācijas nometnē Dubrovkā pie Ļeņingradas (Sanktpēterburgas).
Miršanas vieta09.07.1970
Jumprava
Jumprava, Jumpravas pagasts, Lielvārdes novads
Apglabāts
ApbalvojumiLatvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta pēc nāves - par romānu "Ošu gatve", pēc kura tika veidots kinoscenārijs filmai "Fronte tēva pagalmā" (1984).
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1985

Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
20.12.1922(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1931 - 1937(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1937 - 1942(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
4Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaCiems
5Rīga
(Rīga)
1946 - 1950(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1950(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1955 - 1959(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1959 - 1964(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
9Jumprava
(Jumprava, Jumpravas pagasts, Lielvārdes novads)
09.07.1970(Nav norādīts)Miršanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.