Berta Pīpiņa

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (10)

Attēli: Attēla autors(5); Persona attēlā(5)

VārdsBerta Pīpiņa
Dzimtais vārdsZiemele
KopsavilkumsBerta Pīpiņa (1883–1942) – sabiedriskā darbiniece, politiķe, literāte. Viena no 20. gs. pirmās puses redzamākajām latviešu sabiedriski politiskajām darbiniecēm, kura pievērsusies arī sieviešu lomas un tiesību, seksualitātes, abortu, jaunatnes dzimumaudzināšanas u. tml. jautājumu aktualizācijai sabiedrībā. Vienīgā sieviete, kas starpkaru periodā bija Saeimas deputāte un pirmā sieviete, kas bijusi Rīgas domes deputāte un ieņēmusi tajā vairākus atbildīgus amatus. Literatūrā debitējusi 1935. gadā ar romānu "Lejaskrodznieces meitas".
Personiska informācijaDzimusi Bauskas apriņķa Codes pagasta "Spāriņos", kur saimniekojuši un krogu turējuši viņas vecāki Jēkabs un Līze Ziemeļi. Pēc ģimnāzijas beigšanas Bauskā viņa sāka strādāt par mājskolotāju Harkovā, Ukrainā, savukārt vēlāk par pašas nopelnītiem līdzekļiem 21 gadu vecumā devās uz Berlīni, lai turpinātu izglītību pie Dr. Lipmaņa, apgūstot bērnu valodas defektu labošanas metodiku.
Atgriežoties Latvijā, 1910. gadā Berta Pīpiņa (tobrīd vēl Ziemele) apprecējās ar skolotāju, žurnālistu un literatūrkritiķi Ermani Pīpiņu-Vizuli. Laulībā dzimuši trīs bērni – meitas Biruta un Nora un dēls Jānis.

Profesionālā darbība

Sabiedriski politiskā darbība

Pēc Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas aktīvi darbojusies dažādās pašvaldībās un sabiedriskajās organizācijās, kā arī politikā – ievēlēta Rīgas domē, pēcāk – Saeimā par deputāti. Īpaši pievērsusies sieviešu lomas un tiesību, seksualitātes, jaunatnes dzimumaudzināšanas jautājumu aktualizācijai sabiedrībā. Par šiem jautājumiem lasījusi lekcijas, uzstājusies priekšlasījumos un konferencēs (uzstājusies Starptautiskās sieviešu savienības kongresos – Vīnē (1930), Stokholmā (1933), Parīzē (1934), Dubrovnikā (1936), Edinburgā (1938)), kā arī publicējusies periodikā.

1927: brošūra "Kā es runāju ar saviem bērniem par dzimumu dzīvi".

Darbība literatūrā

1935: pirmais romāns "Lejaskrodzinieces meitas".
Citātu galerija"Varētu šķist, ka B. Pīpiņa ir revolucionāru ideju paudēja, tomēr publikācijas periodikā un arī romāna ["Lejaskrodznieces meitas"] teksts liecina ko pavisam citu – mērenība, patriarhālo vērtību ne vien respektēšana, bet pat slavēšana un atjaunota iedzīvināšana sabiedrības apziņā kā vēlama un pareiza pretstatā Rietumu brīvdomībai un emancipācijas idejām, kas kardināli atšķiras no "tradicionālajām latviešu vērtībām" [..]
B. Pīpiņas pienesums latviešu literatūrā nav nedz plašs, nedz ļoti vērtīgs, tomēr tas ir būtisks, skatot to laikmeta un dzimumsocialitātes kontekstā, turklāt interesantas ir nianses, kas atklājas romāna "Lejaskrodznieces meitas" un E. Virzas pozitīvisma tradīcijā veidotās poēmas prozā "Straumēni" dialogā un pretstatījumā."

Kušnere, Sigita. Politiķe rakstniecībā – Berta Pīpiņa. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā, 22. Liepāja: LiePA, 2017, 44. lpp.
"Izceldamās ar lielām runas dāvanām, asām novērošanas spējām un apķērību, Berta Pīpiņa saeimā cienīgi nostājās blakus saviem partijas biedriem, piedzīvojušiem politiķiem — juristiem, kas viņai neliedza savu atzinību kā tautas pārstāvei."

Gailīte, Angelika. Izcila latviete un mocekle. Latvija Amerikā, 1973. 22. sept., 6. lpp.
"Manam sabiedriskam darbam kā sarkans pavediens cauri stiepjas "sieviešu jautājums". To rosīgi šķetināt var tikai sieviešu organizācijās. Tām dažai labai esmu kūmās stāvējusi un skaitos par priekšnieci latvju sieviešu nacionālā līgā. Mans lozungs tur: sievietei ir atkal jāatgūst sabiedrības atziņā dievišķās Madonnas augstumi. Bet ja sieviete tagad izdzīta pelēkās darbdienas maizes peļņā ārpus savas ģimenes, tur viņu aizstāvēt un atbalstīt varēsim tikai pašas saviem kopīgiem spēkiem. Skaitos par ģimenes dzīves mūžīgo vērtību atzinēju un atbalstītāja. Esmu māte trim bērniem un nosodu vienbērnu vai bezbērnu zistēmu. Mēs mātes — nesam sevī mūžības misiju: turpināt cilvēces mūžus, kas klājas zem mums un pacelsies bezgalībā pār mums."

Pīpiņa, Berta. Īss atskats manā dzīvē. Zeltene, 1926, 1. dec., 3. lpp.

SaiknesErmanis Pīpiņš-Vizulis - Vīrs
Nodarbesžurnāliste
politiķe
literāte
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas vieta28.09.1883
Code
Code, Codes pagasts, Bauskas novads
Spāriņu krogs.

Dzīvesvieta1941 (Datums nav precīzs)
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011
Izglītojies1880–1883 (Datums nav precīzs)
Misas pagasta Dugānes pamatskola
Misa
Misa, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads
1883–1900
Bauska
Bauska, Bauskas novads

Beķera meiteņu proģimnāzija


1904–1908
Berlīne
Berlin, Germany

Apguvusi valodas mācīšanas metodi bērniem ar runas defektiem pie Dr. Lipmaņa Berlīnē.

Darbavieta1901–1904 (Datums nav precīzs)
Harkova
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine

Mājskolotāja un audzinātāja kādai slimai meitenei.


1919–1925 (Datums nav precīzs)
Rīgas dome
Rīga
Rīga

Deputāte.


1925–1928
Rīga
Rīga
Rīgas pilsētas valdes locekle un trūcīgo apgādāšanas nodaļas vadītāja.

1925–1940
Latvju sieviešu nacionālā līga

Priekšsēdētāja.


1928–1931
Rīga
Rīga

Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle.


1931–1932
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

Demokrātiskā Centra deputāte 4. Saeimā.


1934–1940
Mēnešraksts "Latviete"

Izdevēja un redakcijas kolēģijas locekle.


1936–1940
Pīpiņš un Upmanis
Marijas iela, Rīga
Marijas iela, Rīga

Spiestuves īpašniece un vadītāja.


1936–1940
Starptautiskā sieviešu savienība
Vicepriekšsēdētāja.
Dalība organizācijāsStarptautiskā sieviešu savienība

Rīga
Rīga

Brīvības pieminekļa komitejas locekle.


Rīga
Rīga

Uzvaras laukuma izbūves komitejas locekle.


Rīga
Rīga
15. maija komitejas locekle.

1922–1940
Latvju sieviešu nacionālā līga

1922–1934
Demokrātiskais centrs
Rīga
Rīga
1929–1939
Latvju sieviešu organizāciju padome

Dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.

Ceļojums1904–1909 (Datums nav precīzs)
Vācija
Germany
1904–1909 (Datums nav precīzs)
Šveice
Switzerland
1904–1909 (Datums nav precīzs)
Krievija
Russia
Deportē14.06.1941
Tomska
Tomsk, Tomsk Oblast, Russia
Miršanas vieta14.11.1942 (Datums nav precīzs)
Tomska
Tomsk, Tomsk Oblast, Russia
Trūkst precīzu ziņu par nometinājuma vietu un miršanas datumu.





ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Domes 1935. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1935

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.