Benedikts Kalnačs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (91); Sastādītājs (8); Redaktors (4); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(6)

VārdsBenedikts Kalnačs
KopsavilkumsBenedikts KALNAČS (1965) ir literatūrzinātnieks, habilitētais filoloģijas doktors (1999), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2005). Kopš 1988. gada Benedikts Kalnačs strādā Zinātņu Akadēmijas, vēlāk – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, paralēli pētniecībai izpildīdams direktora vietnieka zinātniskajā darbā (1994–1999 un 2011–2016), Literatūras nodaļas vadītāja (2011–2019) un institūta direktora (1999–2011) pienākumus. Kopš 1993. gada Benedikts Kalnačs ir arī pedagogs Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā, vēlāk - Liepājas Universitātē. Kā Liepājas Universitātes profesors Benedikts Kalnačs joprojām docē bakalaura un maģistra studiju programmās kursus, kas saistīti ar drāmu, teātra vēsturi un literatūrzinātni. Benedikta Kalnača pirmais raksts "Lai teātris būtu svētki" publicēts žurnāla "Karogs" 1985. gada 2. numurā. Turpmāk, līdz 1991. gadam recenziju, teātra kritiku un izrāžu apskatu skaitam ir tendence augt, tuvojoties četriem desmitiem gadā. Ar 1990.gadu sākumu Benedikta Kalnača publikāciju uzmanības centrā ir Mārtiņa Zīverta un Jūlija Pētersona daiļrade, 1990.gadu otrajā pusē – Henrika Ibsena lugas. Līdz ar stāšanos institūta vadošajos amatos, blakus pētniecībai Benedikts Kalnačs publiskajā telpā aizstāv humanitāro zinātņu intereses un nenogurstoši atgādina par valsts atvēlēto trūcīgo finansējumu zinātnei. 1993. gadā Benedikts Kalnačs iegūst filoloģijas doktora, sešus gadus vēlāk – habilitētā filoloģijas doktora grādu. Pētnieciskais darbs pāraug monogrāfijās "Jūlijs Pētersons - vērotājs laikmetu maiņās" (1996), "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā" (1998), "Ibsena zīmē" (2000), "Modernās drāmas aizsākumi" (2001), "Modernisma drāma Vācijā" (2002), "Vīnes modernisms" (2005), "Baltijas postkoloniālā drāma" (2011), kā arī kopā ar Viktoru Hausmani – divsējumu izdevumā "Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse" (2004) un "Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse" (2006). Benedikta Kalnača pētniecībai raksturīga salīdzinoša ievirze - pēc literatūrzinātnieka rosinājuma, ar tiešu līdzdalību un nereti arī viņa vadībā tapuši nozīmīgi autoru kolektīva izstrādāti pētījumi par skandināvu un somu literatūru "Ziemeļu zvaigznājs" (2002), "Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945", sadarbībā ar Baltijas literatūrzinātniekiem - nozīmīgi pētījumi par latviešu, lietuviešu un igauņu literārajiem sakariem "We Have Something in Common: The Baltic Memory" (2007), "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (2008) un "Back to Baltic Memory: Lost and Found in Literature 1940–1968" (2008). Pēdējos gados Benedikta Kalnača pētnieciskā darbība saistīta arī ar Rūdolfa Blaumaņa daiļradi un postkoloniālisma problemātikas izpēti 19. un 20. gadsimta mijas un 20. gadsimta literatūrā. 2011. gadā nāk klajā monogrāfija latviešu valodā "Baltijas postkoloniālā drāma" un drīz tai seko arī angļu izdevums: "20th century Baltic drama : postcolonial narratives, decolonial options" (2016). Benedikta Kalnača pētnieciskā apvāršņa nozīmīgs paplašinājums ir saistīts ar vācu noveļu pētnieka Rolfa Fīlmana (Füllmann) iesaistīšanos Rūdolfa Blaumaņa novelistikas izpētē, recepcijā un aktualizācijā.
Benediktam Kalnačam ir nozīmīga loma Liepājas Universitātes kā literatūrpētnieciska centra stiprināšanā, līdzdarbojoties ikgadēju starptautisku zinātnisku konferenču "Aktuālas problēmas literatūrzinātnē" organizēšanā, ārzemju pētnieku piesaistīšanā un Kurzemes un Rīgas literatūrzinātnieku kontaktu stiprināšanā. Benedikta Kalnača zinātniskais darbs ir novērtēts ar vairākām balvām un atzinībām.

Personiska informācijaLiteratūrzinātnieks Benedikts KALNAČS (1965) ir dzimis dzejnieka Andra Vējāna (īst.v. Donats Kalnačs, 1927-2005) un vēsturnieces Veltas Kalnačas (dz.Mieriņas, 1934-2015) ģimenē. Tēva brālēna sieva ir literatūrzinātniece Biruta Kalnača (1930-2010), Benedikta Kalnača otrās pakāpes brālēns - Birutas Kalnačas dēls filologs un mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs (1956).
Benedikts Kalnačs ir precējies ar valodnieci Andru Kalnaču (dz. Prauliņu, 1965), ģimenē aug meita mākslas zinātniece Ieva Kalnača. Jaunībā, līdzās mācībām un studijām, nodarbojies ar futbola spēli.
Profesionālā darbībaPirmā publikācija: raksts "Lai teātris būtu svētki" žurnālā "Karogs" 1985 (2. numurā).

Zinātniskās monogrāfijas un rakstu krājumi

2019: zinātnisku rakstu krājums Rūdolfs Blaumanis (1863–1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur. Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar Rolfu Fīlmani, Antji Johanningu-Radžieni, Heinrihu Kaulenu. (Bielefeld: Aisthesis, 2019).
2017: kolektīvā monogrāfija Fin de siècle literārā kultūra Latvijā : apceres par literatūras sociālo vēsturi . Kopā ar Paulu Daiju, Evu Eglāju-Kristsoni un Kārli Vērdiņu (Rīga: LU LFMI).
2016
: monogrāfija 20th century Baltic drama : postcolonial narratives, decolonial options. (Bielefeld: Aisthesis Verlag).
2011: monogrāfija Baltijas postkoloniālā drāma. (Rīga: LU LFMI)
2009: enciklopēdisks izdevums 300 Baltic writers : Estonia, Latvia, Lithuania : a reference guide to authors and their works. Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar kopā ar J. Undusku, J. Sprindīti (Vilnius: Institute of Lithuanian Literature and Folklore; Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia; Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of Sciences).
2008: kolektīvā monogrāfija Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Sastādītājs, zinātniskais redaktors. Rīga: LU LFMI, 2008.
2008: monogrāfija Latviešu drāmas vēstures etīdes. (Liepāja: LiePA)
2008: zinātnisku rakstu krājums Back to Baltic memory: lost and found in literature 1940-1968. Kopā ar Evu Eglāju-Kristsoni (Rīga: LU LFMI).
2008: rakstu krājums Latviešu literatūras procesi un personības. Sastādītājs kopā ar V. Hausmani. (Rīga: LU LFMI).
2007: rakstu krājums We Have Something in Common: The Baltic Memory. Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar A. Mihkelevu. (Tallinn: Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of Sciences; Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia).
2006: monogrāfija Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse. Kopā ar V.Hausmani. (Rīga: Zinātne)
2006: zinātnisku rakstu krājums Ibsen Reception in Poland and the Baltic Countries. Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar Knutu Brinhilsvollu, Lehu Sokolu (Oslo: Centre for Ibsen Studies)
2005: Kolektīvā monogrāfija Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945. Kopā ar I.Dauksti-Silasproģi, M.Gruduli, Z.Gūtmani, J.Vērdiņu. Sastādītājs un zinātniskais redaktors. (Rīga: Zinātne).
2004: monogrāfija Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse. Kopā ar V.Hausmani. (Rīga: Zinātne)
2000: monogrāfija Ibsena zīmē. (Rīga: Zinātne)
1998: monogrāfija Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā. (Rīga: Zinātne)
1996: monogrāfija Jūlijs Pētersons - vērotājs laikmetu maiņās. (Rīga: Zvaigzne ABC)

Daudzu zinātnisku rakstu autors, kā arī sastādījis
2017 : kopā ar Rolf Füllmann Rūdolfa Blaumaņa īsprozas izlasi vācu valodā Frost im Frühling : die deutschsprachigen Erzählungen. (Bielefeld: Aisthesis Verlag)
2006: Henriks Ibsens. Izlase. 1.–3. grāmata. (Rīga: Norden AB).

Starptautisku zinātnisku žurnālu numura redaktors

2018: Letonica 37/2018. Literatūras un kultūras sociālā vēsture. Numura redaktors kopā ar P. Daiju.
2015: Interlitteraria 20/1. Special Issue: The Changing Baltics. Numura redaktors kopā ar P. Daiju, E. Eglāju-Kristsoni. (Tartu: Tartu University Press).
2015: Interlitteraria 20/2. The Changing Baltics. Miscellanea. Numura redaktors kopā ar P. Daiju, E. Eglāju-Kristsoni. (Tartu: Tartu University Press)


Zinātniski projekti: vadīšana un līdzdalība

2017-2019: ERAF projekta STIPRINOT ZINĀŠANU SABIEDRĪBU: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā (Nr. 1.1.1.1/16/A/040, vadošā institūcija LU LFMI, projekta vadītāja Sanita Reinsone) izpildītājs
2014-2018: Valsts pētījumu programmas „Letonika” projekta „Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse” vadītājs
2015: ERAF projekta “Latvijas Universitātes institucionālās kapacitātes attīstība” (Nr. 2015/0027/2DP/2.1.1.3.3./15/IPIA/VIAA/003 2015, vadošā institūcija LU, projekta vadītāja LU LFMI Dace Bula) izpildītājs LU LFMI pētniecības programmas sagatavošanā
2013-2016: Latvijas Zinātnes padomes projekta Nr. 410/2013 “Literatūra kā pārtulkotas pašidentitātes veidošanas medijs: latviešu nacionālās ideoloģijas transformācijas gadsimtu mijas periodā” (2013–2016, vadītājs Kārlis Vērdiņš) izpildītājs
2013-2015: ESF projekta 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 „Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika” zinātniskais vadītājs
2010-2013: Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Identitātes estētika: literatūra, folklora un māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli” vadītājs
2010-2012: dalība Nordforsk projektā Nordic Network for Literary Transcultural Studies
2005-2009: Valsts pētījumu programmas "Letonika" projekta "Latviešu rakstnieku daiļrades un literatūras žanru izpēte Baltijas reģiona kultūrvēstures kontekstā" vadītājs
2009: LZP pētnieciskā projekta „Baltijas literatūra: salīdzināmie aspekti” vadītājs
2005-2008: LZP pētnieciskā projekta "Latviešu literatūra Baltijas un Eiropas rakstniecības kontekstā" vadītājs
2004-2006: projekta "Ibsens Baltijas valstīs un Polijā" (sadarbībā ar Ibsena centru Oslo un Polijas Zinātņu akadēmijas Mākslas zinātnes institūtu) Baltijas daļas vadītājs
2001-2004: LZP pētnieciskā projekta “Latviešu literatūra pasaules literāro strāvojumu kontekstā” vadītājs
2001-2005: LZP pētnieciskās programmas "Letonika" apakšprojekta “Latviešu rakstnieku daiļrades monogrāfiska izpēte” vadītājs

Dalība starptautisku zinātnisku konferenču organizēšanā

2018: Lietuviešu Literatūras un folkloras institūta organizētās konferences Literary Canon Formation as Nation-building in Central and Eastern Europe (19th to Early 20th Century), Viļņa, 2018. gada 3.-4. maijs, zinātniskajā organizācijas komitejā
2017: Lietuviešu Literatūras un folkloras institūta organizētās konferences Global Contexts, National Literatures, 11th Conference of Baltic Literary Scholars, Viļņa, 2017. gada 26.-27. oktobris, zinātniskajā organizācijas komitejā
2016: Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Literatūras institūta starptautiskās un starpdisciplinārās konferences From Christianisations and Islamisations to (Hetero)Europeanisations: Transformations of Cultural-Historical Heritage on the European Margins (2016. gada 31. marts – 2. aprīlis, Sofija, Bulgārija) zinātniskajā organizācijas komitejā
2015: dalība zinātniskā semināra Colonial Encounters in Europe: New Approaches to the Internal European Colonial Experience (LU LFMI, kopā ar P. Daiju, D. Hanovu, 2015. gada 10. marts) organizēšanā
2014: dalība 10. starptautiskās konferences The Changing Baltics: Cultures Within a Culture organizēšanā (LU LFMI, kopā ar P. Daiju, E. Eglāju-Kristsoni, 2014. gada 29.–30. septembris)
2012: līdzdalība starptautiskās konferences Myth and Interdisciplinarity Universidad Complutense de Madrid, 2012. gada 29.-30. oktobris zinātniskajā organizācijas komitejā
2011: līdzdalība starptautiskās konferences Myth and Subversion in the Contemporary Novel. organizēšanā, Universidad Complutense de Madrid, 2011. gada 9.–11.marts.
2003: līdzdalība starptautiskās konferences "Cilvēka brīvība. Cilvēka balss" (Rīga, 2003) organizācijā
2001: starptautiskās konferences "Modernity and Identity in Contemporary Literature" (Rīga, 2001) organizācijas vadība
kopš 1999: līdzdalība starptautiskās konferences Aktuālas problēmas literatūras zinātnē (Liepājas Universitāte, LU LFMI) organizācijā

Dalība starptautisku zinātnisku izdevumu redkolēģijā

līdzdalība Lietuviešu literatūras un folkloras institūta (Viļņa) zinātniskā žurnāla Colloquia redkolēģijā
2003-2012: rakstu krājuma "Ibsen Studies" (Oslo Universitāte, Norvēģija) redkolēģijas loceklis
kopš 1999: līdzdalība starptautiskās konferences Aktuālas problēmas literatūras zinātnē (Liepājas Universitāte, LU LFMI) rakstu krājuma redkolēģijā

Ārzemju vizītes: stipendijas, pētniecība, docēšana, pieredzes apmaiņa

2012: Fulbraita stipendija Vašingtona Universitāte, Sietla (ASV)
2001: zinātniska vizīte Lielbritānijas Karaliskajā Zinātņu akadēmijā
2001: līdzdalība starptautiskā seminārā “Šekspīrs un Renesanse: Māksla, literatūra un mūzika Elizabetes laikmeta Anglijā” (Shakespeare and the Renaissance: Art, Literature and Music in Elizabethan England) Oksfordā
2001: zinātniska vizīte Slovākijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūtā
2000: līdzdalība Zalcburgas semināra organizētajā sesijā “Šekspīrs pasaulē” (Shakespeare Around the Globe)
1999, 2010, 2014: viesdocentūra Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro studiju institūtā Minsterē (Vācijā)
1996, 1997: pētniecības projekti Henrika Ibsena centrā Oslo (Norvēģijā)
1995: IREX/USIA stipendija Viskonsinas Universitātē Madisonā (ASV)
1991: pētniecības projekts Minsteres latviešu ģimnāzijā (Vācijā)

Docētie studiju kursi

Liepājas Universitātes bakalaura un maģistra studiju programmās: "Baltijas literatūra", "Drāmas teorija un analīze", "Pasaules literatūra un kultūra", "Pasaules un Baltijas teātra vēsture", "20. gadsimta literatūras kritikas skolas".

Dalība starptautiskās organizācijās

2017-2019: Eiropas Salīdzināmās literatūras asociācijas valdes loceklis
2008-2009: Baltijas Asamblejas Balvas literatūrā, mākslā un zinātnē Latvijas Nacionālās žūrijas komitejas ekspert
2005-2007: Baltijas Asamblejas Balvas literatūrā, mākslā un zinātnē Latvijas Nacionālās žūrijas komitejas priekšsēdētājs
kopš 2008: dalība starptautiskā pētniecības tīklā The European Network for Avant-Garde and Modernism Studies

Apbalvojumi un pagodinājumi

2016 un 2012: Liepājas pilsētas Gada balva zinātnē
2016: LU Mēneša pētnieks
2015: Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļa par ilggadēju un sekmīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti
2007: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Gada balva zinātnē par Henrika Ibsena daiļrades pētījumu ciklu
2006: Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinība par 2005. gada sasniegumu zinātnē, iekļaujot pētījumu “Vācu literatūra un Latvija 1890–1945” (sast. un zin. red. B.Kalnačs) desmit Latvijas zinātnes gada izcilāko sasniegumu sarakstā
2003: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Atzinības raksts par ieguldījumu LPA zinātniskā darba veicināšanā
Citātu galerijaMani interesēja, kā Ibsens varējis ietekmēt gan Eiropas, gan arī Latvijas drāmas attīstību. Viņš ir bijis krustpunktā, drāmai pārejot no naturālisma uz simbolisma teātri. Kāpēc Ibsens tik ļoti spējis uzrunāt arī savu laiku, visai grūti atbildēt. Ibsens savulaik reizē bija gan klasiķis, kura vārds skanēja jau Eiropā, un reizē cilvēks, kurš ļoti intensīvi vēl strādā. Norvēģi kā neatkarīga nācija nav pārāk seni un arī nacionālā kultūra ir ļoti jauna. Reizē forma kļuva par zināmu pašvērtību. Un tā arī viena bieži daudz ko spēj pateikt.
Benedikts Kalnačs intervijā Ditai Eglītei. Dramaturģija, 10/11 (2000), 8.lpp.

Pētniecībā svarīgs faktors ir sava materiāla, savas metodoloģijas apzināšana. Arī pēc tik ilga literatūrzinātnē pavadīta laika es uzskatu, ka joprojām turpinu mācīties. Cenšos pielietot jaunas idejas un meklēt jaunus ceļus. Iepazīstoties ar jaunu metodoloģiju, rodas izaicinājumi - kā to izmantot darbā ar saviem, latviešu literatūras, pētniecības materiāliem. Izmantoju pētnieciskās teorijas, kas lielākoties nāk no Rietumu literatūrzinātnes, tās iepriekš parasti tikušas plaši izmantotas, piemēram, angļu vai vācu literatūras analīzē. Rodas jautājums, es tās varu piemērot saviem pētījumiem latviešu un salīdzināmajā literatūrā? Ir jāapzinās atšķirības, mūsu kultūras specifika, vēsturiskā, sociālā, estētiskā.
No: Dinijas Jemeļjanovas intervijas ar mēneša pētnieku Benediktu Kalnaču. 29.02.2016. https://www.kultura.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/44462/ [sk.22.02.2020]

Rakstnieku savienības kopsapulcē “Māmuļā” ierodamies abi ar Benediktu. Viņš pirmo reizi šādā saietā, es – ko par to.. Dēls turpinās rakstīt grāmatas. Viņš ir uzņēmīgs, mērķtiecīgs. Lai tikai vispār rakstiem, mākslai, humanitārajām zinātnēm (un pašam humānismam) būtu atsaucība, vajadzība, nepieciešamība dzīvē, sabiedrībā, visā cilvēces nākotnē.
Andris Vējāns 2000. gada 6. maijā. No: Sāp aizgājušais skaistums. Andra Vējāna piemiņas grāmata. Rīga: Pils, 2009, 213. lpp.


Man šķiet, ka daudzas lietas, apzināmies mēs to vai nē, notiek cikliski, arī mākslā. Mūsdienās tā lielā mērā ir atgriešanās pie spektra definēšanas, veidojot identitāti, mēs skaidri redzam, ka 90. gados tika pārpublicēts daudz kas no tā, kas bija sarakstīts 20. gados. Un arī teātra ceļš ir tieši tāds. Arī šobrīd redzam pieaugošu interesi par latviešu materiālu, ne tikai lugām, – ir sākusies padomju realitātes restaurācija, kas ir gan atskats pagātnē, gan mēģinājums kritiski izvērtēt.
No: Marijas Leščinskas intervijas ar literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču. https://lvportals.lv/viedokli/285281-literaturzinatnieks-benedikts-kalnacs-par-postkolonialismu-literaturu-un-meginajumiem-sevi-ideologiski-definet-2017 [sk.22.02.2020]

(...) divi mūsdienu ievērojamākie latviešu drāmas vēstures pētnieki - V.Hausmanis un B.Kalnačs. Abi zinātnieki ir monogrāfiju autori par 20. gadsimta pirmās puses dramatiķiem - V.Hausmanis par Ādolfu Alunānu, Rūdolfu Blaumani, Raini, Mārtiņu Zīvertu, B.Kalnačs lielāku uzmanību veltījis Mārtiņam Zīvertam un Jūlijam Pētersonam. V.Hausmanis un B.Kalnačs pārstāv divas zinātnieku paaudzes, bet zinātnē šim apstāklim ir maza nozīme, būtiska ir zinātnisko interešu kopība un pētījuma metožu līdzsvarotība. Abus autorus raksturo rūpīga teksta analīze, drāmas specifikas apzināšanās, galveno drāmas attīstības tendenču un novitāšu izcēlums. V.Hausmanis vairāk akcentē lugu filozofisko, ētisko vai sabiedrisko problemātiku, brīvi orientējas un rod tēlu, motīvu paralēles un asociācijas latviešu drāmas vēsturē (..). B.Kalnačs plašāk meklē paralēles Rietumeiropas dramaturģijā un analizē drāmas formas elementus. Vienojoša abu autoru iezīme ir korektā attieksme pret autoru meklējumiem, neveiksmēm un kompromisiem.
Ieva Kalniņa. Latviešu drāma kā latviešu identitātes zīme [par grāmatu "Latviešu drāma: 20. gadsimta pirmā puse"]. No: Letonica, 12 (2005), 124.-125. lpp.

Paši būtiskākie Benedikta Kalnača monogrāfijas starptautiskās dimensijas nodrošinātāji ir nacionālās literatūras un drāmas pētniecības maksimāli plašā kontekstualizācija un teorētiskais pamats (..) izvērtējums veidots plašā vēsturiskā atvēzienā, drāmas estētiskās un idejiskās transformācijas saistot ar izvērstu iepriekšējo gadsimtu un mūsdienu sociāli politiskās situācijas un kultūras analīzi ne tikai Baltijas, bet arī bijušās Padomju Savienības teritoriju un Centrālaustrumeiropas, kā arī pasaules koloniālās pieredzes un tās izvērtējuma iespēju kontekstā. Šo plašo skatījumu saturošā pamatass ir pētījumā izvēlētā metodoloģija - postkoloniālisma kritika.
Zanda Gūtmane. Eiropas apklusušo balsu pētniecība. [par grāmatu "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Optitions"]. No: Letonica, 32 (2016), 161.-162.lpp.

SaiknesAndris Vējāns - Tēvs
Nodarbesliteratūrzinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta25.02.1965
Rīga
Rīga

Dzīvesvieta1965
Rīga
Rīga
Izglītojies1972–1983
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010

Mācījies, beidzis vidusskolu


1983–1988
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Studējis, beidzis LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu


1990–1993
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Doktorantūra, disertācijas "Jūlijs Pētersons - vērotājs laikmetu maiņās" izstrāde

Filoloģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. philol.) 1993


25.06.1999
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Literatūrzinātnes, bibliotēkzinātņu, folkloristikas un mākslas promocijas padome.
Habilitētā filoloģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. habil.philol.), disertācija "Tradīcijas un novatorisms M. Zīverta drāmas struktūrā"

Darbavieta1988
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Mūkusalas iela 3, Rīga
Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048


kopš 2012: Zinātniskās padomes priekšsēdētājs

kopš 2011: vadošais pētnieks,

2011-2019: Literatūras nodaļas vadītājs

1999-2011: direktors

1994-1999 un 2011-2016: direktora vietnieks zinātniskajā darbā

kopš 1994: Zinātniskās padomes loceklis, pētnieks

1988-1993: jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks


1993
Liepājas Universitāte
Lielā iela 14, Liepāja
Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401


kopš 2004: profesors

2001-2004: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors

1998-2001: Liepāras Pedagoģijas akadēmijas docents

1993-1998: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vieslektors


1993–1994
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
atbildīgais sekretārs
Dalība organizācijās1999
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
biedrs

2000
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050


Promocijas padomes Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs loceklis
kopš 2006: padomes priekšsēdētāja vietnieks
2000-2006: padomes priekšsēdētājs

2001: Filoloģijas fakultātes filoloģijas bakalaura studiju programmas kvalifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs; filoloģijas maģistru studiju programmas kvalifikācijas eksāmenu komisijas eksperts


2001–2005
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

korespondētājloceklis

kopš 2005: īstenais loceklis


2002
Latvijas Zinātnes padome
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

kopš 2002: eksperts literatūrzinātnē
2002-2010: loceklis
2007-2010: Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijas loceklis
2000-2006: Valodniecības, literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātņu ekspertu komisijas priekšsēdētājs


2002–2004
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003


2002-2004: maģistra studiju programmu kvalifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs
2001: starptautiskās akreditācijas komisijas eksperts

ApbalvojumiLZA Viļa Plūdoņa balva
Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā
Balva piešķirta par monogrāfiju "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā" (1998).
2000

LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē
- Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Pateicības raksts par 2016. gada sasniegumu teorētiskajā zinātnē
2017


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
1965DzīvesvietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
25.02.1965Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
3Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga, LV-1010)
1972 - 1983IzglītojiesĒka, māja
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1983 - 1988IzglītojiesĒka, māja
5Mūkusalas iela 3, Rīga
(Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048)
1988DarbavietaĒka, māja
6Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1990 - 1993IzglītojiesĒka, māja
7Lielā iela 14, Liepāja
(Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401)
1993DarbavietaĒka, māja
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1993 - 1994DarbavietaĒka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1999Dalība organizācijāsĒka, māja
10Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1999Dalība organizācijāsĒka, māja
11Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
25.06.1999IzglītojiesĒka, māja
12Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
2000Dalība organizācijāsĒka, māja
13Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
2001 - 2005Dalība organizācijāsĒka, māja
14Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
2002Dalība organizācijāsĒka, māja
15Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga, LV-1010)
2002 - 2004Dalība organizācijāsĒka, māja
16Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2002 - 2004Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.