Austris Grasis

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (3); Redaktors (1)

Audio/video: Teicējs (5)

VārdsAustris Grasis
Personiska informācijaDzimis 1942. gada 1. jūnijā Rudbāržos.
Valodnieks, folklorists, folkmūziķis un pedagogs.

PERSONISKA INFORMĀCIJA
Tēvs Teodors Grasis – skolotājs, sabiedriskais darbinieks, lugu rakstnieks. Brālis –  dzejnieks un dziesminieks Uldis Grasis. Kara bēgļu gaitās ar vecākiem nonācis Bavārijā, Vācijā. 

IZGLĪTĪBA
1962. gadā beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju, kur dziedājis un spēlējis etnogrāfiskos uzvedumos. Studijas sācis Minsteres Universitātē (mākslas vēsture, arheoloģija), tad Minhenes Universitātē (Āfrikas etnoloģija, Eiropas folklora un etnogrāfija). 1964. gadā devies uz Upsalas Univeristāti Zviedrijā, kur sākumā turpinājis studijas āfrikānistikā un Eiropas etnogrāfijā, pēc tam mainījis studiju virzienu un beidzis ģermānistiku un vēsturi ar filoloģijas maģistra grādu (1971). Tad studējis baltu valodas Stokholmas Univeristātē, kur Veltas Rūķes-Draviņas vadībā izstrādājis darbu par latviešu tautas dziesmu terminoloģiju un ieguvis filoloģijas kandidāta grādu (1974).

MUZIKĀLĀ DARBĪBA
Pusaudža gados mācījies klarnetes spēli, ar to piedalījies džeza ansambļos. Studiju gados piedalījies popmūzikas grupā Saules brāļi, bet drīz kopā ar brāli Uldi nodibinājis populāru dziesmu duetu Brāļi Graši. Bijis dueta dziesmu galvenais aranžētājs, arī ģitārists. Repertuārā latviešu tautas dziesmas un zviedru, igauņu, lietuviešu, somu populāru dziesmu aranžējumi tulkojumos un oriģinālvalodās, kā arī ar lokalizētiem vai jaunradītiem tekstiem. Aranžējumos un dziedājumā akcentējis tiešu un skarbu liriku, morālfilozofiskus motīvus. Duets uzstājies ELJA kongresos, 2. Vispasaules Latviešu jaunatnes kongresā, 3. latviešu dziesmu svētkos Ķelnē, koncertējis Eiropas latviešu centros, 1974. gadā veicis turneju pa Ziemeļameriku, ieskaņojis plates.
70. gadu beigās piedalās arī rokmūzikas grupā Arvīds un mūrsitēji. 80. gados vada tautas un populārās mūzikas ansambli Ķelnes prāģeri, ar ko piedalās PBL dziesmu dienās Minsterē (1987), ASV Rietumkrasta dziesmu svētkos Losandželosā (1989). No 1983. līdz 1994. gadam atkal uzstājies duetā ar brāli Uldi, 1984. gada – turnejā Austrālijā. 1980. un 1986. gadā turp devies ar J. Rozīša vadīto Mālu ansambli, ar ko pirmoreiz trimdā praktizējis t.s. etnogrāfisko dziedāšanas veidu. 1988. gadā kopā ar dēlu Kristapu pirmoreiz koncertē Latvijā, dažus turpmākos gadus – regulāri.

DARBA GAITAS
1971. gadā atgriezies uz dzīvi Vācijā, vienu gadu bijis Minsteres Latviešu ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs, pēc tam līdz 1972. gada vasarai  - vēstures un zviedru valodas skolotājs divās zviedru skolās Stokholmas pievārtē. No 1972. gada – Bonnas Frīdriha Vilhelma Universitātes baltu valodu lektors. Tur lasījis latviešu, lietuviešu, prūšu valodu u.c. kursus. Līdz 1983. gadam sadarbojies ar valodnieci Edīti Hauzenbergu-Šturmu, pēc tam turpinājis viņas darbu baltistikā. 2003. gadā nodevis Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai viņas arhīvu.
Bijis ierosinātājs Latvijas Tautas augstskolas ārzemēs izveidošanai - ar nosaukumu Abrene, Francijā, vēsturiskā pilī pie Uimmes [Huismes] ciemata (Endras-Loāras departamentā, netālu no Šinonas [Chinon]). Būdams Abrenes direktors (1987-95), to veidojis kā pasaules latviešu kultūras centru – ar sanāksmju, nometņu un studiju iespējām, lielu uzmanību pievērsis bibliotēkas izveidei, kā arī latviskā dzīvesveida un dzīvesziņas popularizācijai. Šo ideju zināmā mērā no 2000. gada turpinājis Latvijā, savā lauku īpašumā Ģenderti, Skaņkalnes pagastā. Kopš 90. gadiem piedalās kultūras norisēs, tostarp konkrētos projektos Latvijā – Latviešu valodas atsārņošana (2000), Eiropas vasaras skola (2002), Skaņkalnes vasaras skola (2003, 2004, 2005 Mazsalacā), bijis 3x3 nometņu lektors, mācījis Garezera vasaras vidusskolā un Austrālijas vasaras vidusskolā Aldingā,  Dzintaros u.c.
Kopš 60. gadu vidus publicējis dzejoļus periodikā un ar brāli Uldi kopkrājumā Ogles kvēlo (Kopenhāgenā 1968).

ZINĀTNISKI RAKSTI
Baiba vai Barba? Vēlreiz par Baibas vārdu Raiņa lugā Pūt, vējiņi // Zari, Stokholmā 1986, 97. lpp.;
Par Raiņa lugas Pūt, vējiņi darbības laikmetu // Raiņa un Aspazijas gadagrāmata, Vesterosā 1979, 80. lpp.; Die sowjetische Sprachenpolitik und deren Folgen im heutigen Lettland // Heinrich P. Kelz u. a. (Hrsg.), Europäische Kleinsprachen, Badenbādenē, 2001, u.c.

RAKSTI PERIODIKĀ
Lai Eiropā nepazustu // Liesma, 2000, 23. IX;
Lidojums starp sapņiem un realitāti // Sieviete, 2000, 9. nr., 14. lpp.;
Latviešu tradicionālajai kultūrai ir forma, bet saturs izzudis // Saldus Zeme, 2004. 24. VIII;
Vai turpināsim valodu kropļot un vēsturi viltot // Diena, 2006. 7. IV, pielikums Kultūras Diena; tas pats – Brīvā Latvija, 2006. 6. V un 20. V; tas pats – Laiks, 2006. 6. un 20. V; u.c.

DISKOGRĀFIJA
Brāļi Graši dzied, [tdz., kā arī pop. dziesmas ar Austra G. vai Ulža G. vārdiem vai melodijām, Uldis G. – balss, ģitāra, Austris G. – balss, ģitāra], GDB, REL 501, Stokholmā 1968, 1974; LP, CM,  Brāļi Graši – 2, [saturs – kā iepr. platei], GDB, REL 502, 1984, Sidnejā, Austrālijā, un Ķelnē, Vācijā;
LP, CM, Danco, lāci! Ķelnes prāģeri [latv. tautasdejas, dejudziesmas, vokālinstr. ansamblis, G. – balss, klarn., soma dūkas, vadība, un - citi], REL 503, Apaļais mēness, Ķelnē 1984;
LP, Ķelnes prāģeri: Raibie cimdi, [latv. tautasdejas, dejudziesmas, sastāvs – kā iepriekš], GDB REL 504, Ķelnē 1987

BIBLIOGRĀFIJA
Stūrmane, B., Brāļi Graši koncertu turnejā // Laiks, 1974. 31.VIII;
Sūrmane B., Div` bāliņi dzied // Laiks, 1974. 14. IX; V.S.,
Brāļi Graši dzied Toronto // Lja Am, 1974. 21. IX; M.A.,
Folklora Mālu ansamblī // Latvju Vārds [ Zviedrijā], 1980. 18. X; [anonīms]
Stokholmas Mālu ansamblis // Austrālijas Latvietis , 1980.21. XI; 
Sproģis A.,  Zeme, zeme, kas tā zeme // Draugs,  1989, 4, 6. lpp.;
Zariņš A., Kādas gultas stāsti, V // Māksla, 1994, 8, 32. lpp.;
Hausmanis V., Austris – jauneklis, kuram nu jau sešdesmit // Brīvā Lja, 2002.6.VII;
Lāce A., Būs Teodora Graša lasītava // Liesma, 2003. 31. V;
Hausmanis V., Austris Grasis Rīgā // Brīvā Lja, 2003. 1. XI;
Lapsa M., Lida no Augšbebriem // NRA, 2004. 31. VIII;
Pare B., Apdraudēta baltu valodas rektorāta pastāvēšana // Kulturas Forums, 2006. 15. IX; Pare B., Kuram jāmaksā par baltu valodām // Kultūras Forums, 2006. 6. X;
Pare B., Vai baltu valodām Bonnā būs nākotne // Kultūras Forums, 2006. 29. IX;
Carpenter I. G., From Lecture to Debate: Generational Contestation in Exile. – Contemporary Folklore, Tallinn, 1996
Nodarbesfolkloras pētnieks
dzejnieks
valodnieks
zinātnieks
literatūrzinātnieks
pedagogs
mūziķis
Dzimšanas laiks/vieta01.06.1942
Rudbāržu pagasts
Rudbāržu pagasts, Skrundas novads
Dzīvesvieta
Izglītojies
studējis
izstrādā desertāciju par latviešu un lietuviešu kāzu dziesmu terminoloģiju.
studē baltistiku Stokholmas universitātē
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2012. gada 18. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2012. gada 18. novembrī Rīgā, Melngalvju namā.
IV šķira
2012


:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rudbāržu pagasts
(Rudbāržu pagasts, Skrundas novads)
01.06.1942Dzimšanas laiks/vietaPagasts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.