Auseklis

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (18)

Vienības: Teicējs (1); Iesūtītājs (82)

Darbi: Darba autors (35); Izdevējs (1); Recepcijas persona (20)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAuseklis
Papildu vārdiKrogzemju Mikus
Dzimtais vārdsMiķelis Krogzemis
Personiska informācijaAUSEKLIS (īst. v. Miķelis Krogzemis; 1850.18.IX Ungurpils Sīpolos - 1879.6.II Pēterburgā, apbed. Alojas kapos) - dzejnieks.
Rentes saimnieka dēls. No 1862 māc. Alojas, Dikļu, Ērgļu (1867-68) draudzes sk., kur sadraudzējies ar Jurjānu ģim. 1868-71 māc. J. Cimzes Valkas skolotāju seminārā, tur iepazinis un sācis atdzejot F. Šillera, J. V. Gētes, H. Heines darbus. J. Cimzes ierosināts, vāca folkl., radās pirmie orģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, A. izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, baltvācu muižniecības un baznīcas noliedzēju. 1871. g. rudenī divus mēn. strād. par skolotāju Jaunpiebalgas draudzes sk., pēc konflikta ar mācītāju K. Kēlbrantu bija spiests aiziet. No 1872 I apm. pusgadu palīgskolotājs Cēsu draudzes skolā.
Pirmais iespiestais dzejolis - "Kupleja no bizmaņiem" laikr. "Baltijas Vēstnesis" piel. 1872.5.IV. Satīr. dzeja, arī "Vēstule iz Cēsīm", bija vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latv. val. Ljas skolās. 1872. g. vasarā, Rīgā darbu neatradis, A. kājām apceļoja Vidzemi. Lielvārdē sarunāja palīgskolotāja vietu pie J. Neilanda, kur nostrādāja 1872-74.
19. gs. 70. gados A. kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latv. lit., tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju. Krāj. "Dzeijas" (1873) līdzās oriģināldzejai, kurā atainotas tautas cīņas un uzvaras, apdziedāti pagātnes dievi un dabas skaistums, ietverti arī atdzejojumi un lokalizējumi. Lielvārdē radās apc. par novada folkloru - "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis" 1873), aizsākās draudzība ar dzejnieku A. Pumpuru. 1873 A. kā korists piedalījās 1. vispārējos dziesmu svētkos Rīgā, sarīkoja t-ra izrādi (R. Tomsona luga "Mika") Vecuteles mājās, tāpēc Lielvārdes mācītājs K. Krons lika A. atlaist no darba. 1874 A. Rīgā piedalījās R. Tomsona fabrikas sk. dibināšanā, vasarā A. sastādīja brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderi 1875. gadam". A. neizdevās dabūt darbu Ljā. 1874 viņš aizbrauca uz Pēterburgu, kur strād. par skolotāju angļu sk., Meija un Vīdemaņa privātģimn., tikās ar domubiedriem latv. inteleģences pārstāvjiem - Baumaņu Kārli, A. Stērsti, A. Jurjānu, P. Gūtmani, Kažoku Dāvi. Pēterburgā tapa dzejoļu krāj. "Ozolu vaiņaki" (1875). 1876 sakārtota "Dzeiju otrā grāmata" (abi krāj. public. 1888 A. Rakstu 1. sēj.). A. sast. "Paidagoģisko gadagrāmatu" (1876), kurā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā, un "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendāru 1879. gadam", kas tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un A. stāsts "Līdumnieks". Kopā ar Baumaņu Kārli sast. kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (1877). A. ir idejiskais vadītājs un līdzstr. satīras krāj. "Jauni dunduri" (1875), "Dunduru pēcnākami" (1876), "Dunduru padēli" (1877) un "Dundurs pats" (1878), kurus izdeva Pēterburgas literārā b-ba "Burtnieks". Tajos iespiestas daudzas A. satīras dzejā un prozā.
1898 A. uzcelts piemineklis Alojā, A. vārdā 1928 nosaukta Alojas vsk. (dib. 1736), 1973 uzstādīts M. Langes veidots A. krūšutēls pie tās, 1960 atklāts paviljons ar nelielu telpu muzejam, 1978 atklāts muzejs Ungurpils Sīpolos, muzeja ekspozīcija 90. gados pārvesta uz Alojas Ausekļa vsk. telpām.
Raksti 2 d. (1888), Kopoti raksti (1923), "Izlase" (1955, lit.), "Gaismas pils" (izlase, 1975).
L. Lapiņš J. Ausekļa dzīve un darbi // Auseklis. Kop. r. R., 1923; Līgotņu Jēkabs. Auseklis. R., 1927; Austrums V. Ausekļa dzīve un darbi // Auseklis. Izlase. R., 1955; Pijols I. Trauksmaina dzīve un dzeja // Auseklis. Gaismas pils. R., 1975; Kalniņš J. Auseklis: Biogr. rom. R., 1981.
I. Rubule
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas vieta18.09.1850
Izglītojies
mācījies
mācījies Dikļu draudzes skolā186?g.

1862
mācījies
mācījies Alojas draudzes skolā

1867–1868
mācījies
Iedraudzējies ar Jurjānu ģimeni.
mācījies Ērgļu draudzes skolā

1868–1871
mācījies seminārā
Semināra laikā iepazinis un sācis atdzejot F. Šillera, J. V. Gētes, H. Heines darbus. J. Cimzes rosināts, vācis folkloru, radušies pirmie oriģināldzejoļi.
mācījies J. Cimzes Valkas skolotāju seminārā
Miršanas vieta06.02.1879
Apglabāts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.