Auseklis

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (19)

Vienības: Pierakstītājs (1); Teicējs (1); Iesūtītājs (82)

Darbi: Darba autors (42); Izdevējs (2); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (38)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAuseklis
Papildu vārdiKrogzemju Mikus
Dzimtais vārdsMiķelis Krogzemis
KopsavilkumsAuseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis; 1850–1879) – dzejnieks. 19. gadsimta 70. gados kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā, tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju. Mācījies Vidzemes skolotāju seminārā. Interesējies par jaunlatviešu idejām, pēc skolotāja Jāņa Cimzes ierosmes sācis vākt latviešu folkloru.
Personiska informācijaDzimis rentes saimnieka Jēkaba Krogzemja un Annas (dzimusi Dreimane) Krogzemes ģimenē. Brāļi – Mārtiņš, Andrejs, Jānis, māsas – Eda un Liena.
Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un jaunlatviešu idejām.
1868–1871: mācījies Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.
1871: sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā.
1872–1874: sācis strādāt Lielvārdē, iesaistījies tās sabiedriskajā dzīvē (organizējis teātri). Aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Konfliktu dēļ ar vietējo mācītāju, darbu pametis.
1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
1874: Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, devies uz Pēterburgu.
1878–1879: saslimst ar vēdera kaiti. 1879. gadā slimība saasinās – izsitumu tīfs. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.
Profesionālā darbība1868–1871: Vidzemes skolotāju seminārā sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Skolotāja Jāņa Cimzes ierosināts, vāca folkloru. Šajā laikā radās pirmie oriģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, vācbaltiešu muižniecības un baznīcas noliedzēju.
1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.

Dzejoļu krājumi

1873: "Dzeijas".
1875: "Ozolu vaiņaki" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
1876: "Dzeiju otrā grāmata" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).

Apceres

1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru.
"Vēstule iz Cēsīm" – vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latviešu valodu Latvijas skolās.

Sastādītie krājumi, kalendāri

1875: brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderis 1875. gadam".
1876: "Paidagoģiska gada grāmata" – tajā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā.
1877: kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (kopā ar Baumaņu Kārli).
1879: "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam" – tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts "Līdumnieks".

Idejiskais vadītājs un līdzstrādnieks satīras krājumiem

1875: "Jauni dunduri".
1876: "Dunduru pēcnākami".
1877: "Dunduru padēli".
1878: "Dundurs pats".
Šajos krājumos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.

Recepcija

Par dziesmām ar Ausekļa vārdiem savu viedokli izteicis Jāzeps Vītols rakstā "Mana koradziesma", dēvējot Kažoku Dāvja sastādītos Ausekļa Kopotos rakstus par "visdārgāko mantu" uz sava grāmatplaukta un "greizsirdības obektu".
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
Dzimšanas laiks/vieta18.09.1850
Ungurpils
Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads
Dzimis Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta "Sīpolos".
Dzīvesvieta1874
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Dzīvojot Pēterburgā, tikās ar domubiedriem latviešu inteliģences pārstāvjiem – Baumaņu Kārli, Andreju Stērsti, Andreju Jurjānu, P. Gūtmani, Kažoku Dāvi.
IzglītojiesDikļu draudzes skola
Dikļi
Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads

1862
Alojas draudzes skola
Aloja
Aloja, Alojas novads

1867–1868
Ērgļu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Šajā laikā iedraudzējies ar Jurjānu ģimeni.

1868–1871
Vidzemes Skolotāju seminārs
Valka
Valka, Valkas novads
Semināra laikā iepazinis un sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Jāņa Cimzes rosināts, vācis folkloru, radušies pirmie oriģināldzejoļi.
Darbavieta1871
Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125

Rudenī divus mēnešus strādājis par skolotāju. Pēc konflikta ar mācītāju K. Kēlbrantu bija spiests aiziet.


1872–1874
Lielvārdes draudzes skola
Lielvārde
Lielvārde, Lielvārdes novads
Palīgskolotājs pie J. Neilanda.

00.01.1872–00.06.1872 (Datums nav precīzs)
Cēsu draudzes skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Apmēram pusgadu strādājis par palīgskolotāju.

1874
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Strādāja par skolotāju angļu skolā, Meija un Vīdemaņa privātģimnāzijā.
Ceļojums00.06.1872–00.08.1872
Vidzeme
Latvija
Kājām apceļojis Vidzemi.
Miršanas laiks/vieta06.02.1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
ApglabātsAlojas kapi
Miera iela 2, Aloja, Alojas novads, LV-4064
Piemiņas vietas1898
Aloja
Aloja, Alojas novads
Piemineklis Auseklim.

1928
Alojas Ausekļa vidusskola
Ausekļa iela 1, Aloja
Ausekļa iela 1, Aloja, Alojas novads, LV-4064
Ausekļa vārdā nosaukta Alojas vidusskola (dibināta 1736. gadā). 1973. gadā uzstādīts M. Langes veidots Ausekļa krūšutēls pie tās, 1960. gadā atklāts paviljons ar nelielu telpu muzejam.

1978
Ungurpils
Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads
Atklāts muzejs Ungurpils "Sīpolos", muzeja ekspozīcija 20. gadsimta 90. gados pārvesta uz Alojas Ausekļa vidusskolas telpām.


Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Ungurpils
(Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads)
18.09.1850(nav uzstādīts)Ciems
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1874(nav uzstādīts)Pilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
06.02.1879(nav uzstādīts)Pilsēta
4Alojas kapi
(Miera iela 2, Aloja, Alojas novads, LV-4064)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Kapsēta
5Aloja
(Aloja, Alojas novads)
1862(nav uzstādīts)Pilsēta
6Dikļi
(Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Ciems
7Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1867 - 1868(nav uzstādīts)Ciems
8Valka
(Valka, Valkas novads)
1868 - 1871(nav uzstādīts)Pilsēta
9Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
(Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125)
1871(nav uzstādīts)Ēka, māja
10Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
01.01.1872 - 01.06.1872(nav uzstādīts)Pilsēta
11Lielvārde
(Lielvārde, Lielvārdes novads)
1872 - 1874(nav uzstādīts)Pilsēta
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1874(nav uzstādīts)Pilsēta
13Vidzeme
(Latvija)
01.06.1872 - 01.08.1872(nav uzstādīts)Reģions, apgabals
14Aloja
(Aloja, Alojas novads)
1898(nav uzstādīts)Pilsēta
15Ausekļa iela 1, Aloja
(Ausekļa iela 1, Aloja, Alojas novads, LV-4064)
1928(nav uzstādīts)Ēka, māja
16Ungurpils
(Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads)
1978(nav uzstādīts)Ciems
Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis; 1850–1879) ir viens no izcilākajiem tautiskā romantisma pārstāvjiem latviešu dzejā. Dzimis rentes saimnieka Jēkaba un Annas (dzimusi Dreimane) Krogzemju ģimenē. Auseklis mācījās Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, kur iepazinās ar Jurjānu ģimeni un jaunlatviešu idejām. No 1868. līdz 1871. gadam mācījās Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, tur iepazinis un sācis atdzejot F. Šillera, J. V. Gētes, H. Heines darbus, radās arī pirmie Ausekļa dzejoļi. Pēc skolotāja Jāņa Cimzes ierosmes sācis vākt latviešu folkloru. Aizrāvās arī ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju. Neraugoties uz seminārā valdošo vācu garu, Auseklis veidojās par dedzīgu jaunlatvieti un tautas pašapziņas modinātāju..

1871. gada rudenī Auseklis divus mēnešus strādāja par skolotāju Jaunpiebalgas draudzes skolā, pēc konflikta ar mācītāju Karlu Ludvigu Kēlbrantu bija spiests aiziet. 1872. gadā viņš darbu turpināja Cēsu draudzes skolā, tad pārgāja uz Lielvārdes draudzes skolu, kur strādāja līdz 1874. gadam. Lielvārdē aizsākās Ausekļa draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Viņš arī iesaistījās Lielvārdes sabiedriskajā dzīvē (organizēja teātri), tomēr 1874. gadā viņam darbu nācās pamest Riharda Tomsona lugas “Mika” iestudējuma dēļ Vecuteles mājās.

1872. gadā publicēts Ausekļa pirmais dzejolis “Kupleja no bizmaņiem” – laikraksta “Baltijas Vēstnesis” pielikumā. Auseklis vērsās arī pret pārvācošanas politiku skolās un aicināja Latvijas skolās mācīt latviešu valodu. Par šo tematiku sarakstīja satīrisku dzeju “Vēstule iz Cēsīm”. 1873. gadā iznāca krājums “Dzeijas”, kurā līdzās oriģināldzejai (atainotas tautas cīņas un uzvaras, apdziedāti pagātnes dievi un dabas skaistums), ietverti arī atdzejojumi un lokalizējumi. 1876. gadā sagatavota “Dzeiju otrā grāmata”, kas pēc dzejnieka nāves iznāca 1888. gadā Kažoku Dāvja sastādītajā Ausekļa rakstu krājumā.

1874. gadā Auseklis Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā, bet vasarā sastādīja brāļu K. un M. Bušu “Latviešu tautas kalenderi 1875. gadam”. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, viņš devās uz Pēterburgu, kur strādāja par skolotāju angļu skolā, Meija un Vīdemaņa privātģimnāzijā. Pēterburgā viņš tikās ar domubiedriem latviešu inteliģences pārstāvjiem – Baumaņu Kārli, Andreju Stērsti, Andreju Jurjānu, Kažoku Dāvi. Pēterburgā tapa dzejoļu krājums “Ozolu vaiņagi” (1875).

Auseklis sastādīja “Paidagoģisko gadagrāmatu” (1876), kurā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā, un “Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u. c. kalendāru 1879. gadam”, kas tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts “Līdumnieks”. Kopā ar Baumaņu Kārli sastādīts kora dziesmu krājums “Dziesmu vītols” (1877). Auseklis bija arī ir idejiskais vadītājs un līdzstrādnieks satīras krājumā “Jauni dunduri” (1875), “Dunduru pēcnākami” (1876), “Dunduru padēli” (1877) un “Dundurs pats” (1878), kurus izdeva Pēterburgas literārā biedrība
“Burtnieks”. Tajos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.

1878–1879. gadā Auseklis saslima ar vēdera kaiti. 1879. gadā Ausekļa slimība saasinājās – izsitumu tīfs. Viņš mira Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem tika pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.

Rubule, Ilze. Auseklis. Latviešu rakstniecība biogrāfijā. Rīga: Zinātne, 2003.



Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.