Augusts Saulietis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (215); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (30)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAugusts Saulietis
PseidonīmsAndris Vītalks, Ansis Gaudarvalks, Skrabacis
KopsavilkumsAugusts Saulietis (1869–1933) ieguvis tautskolotāja tiesības un strādājis skolotāju Straupē, Grašos un Rīgā, 1916. gadā atgriezies tēva mājās Grašu pagasta (tagad Cesvaines pagasts), kur dzīvojis līdz savai aiziešanai mūžībā. Saulietis rakstījis stāstus, lugas, dzejoļus, tēlojumus, apceres, esejas. Viņa daiļradē saskatāmas gan Jura Neikena, gan brāļu Kaudzīšu, gan Apsīšu Jēkaba reālistiskās prozas tradīcijas, gan simbolisma un jaunromantisma (īpaši Jāņa Poruka) ietekme. Jaunlaiku cilvēka tēlā Saulietis ievij noslēpumaino un mistisko. Saulieša prozā subjektīvu izjūtu fiksācija mijas ar nepiepildāmām ilgām pēc tikumiskas skaidrības. Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu rakstnieks parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojumu, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli.

Personiska informācija1892: Saulietis piedzīvo smagu zaudējumu – mirst māte.
1926: 27. februārī apprecas ar Pēterburgas konservatorijas studenti, pianisti Mariju Valteri (mirusi 1992. gada maijā) no Zemgales.
1927: 27. janvārī piedzimst meita Ilze (1927–2019).
1928: piedzimst dēls Jānis.

2019: Augustam Saulietim aprit 150 gadu. Pēc Cesvaines kultūras veicināšanas biedrības iniciatīvas 2018. gada nogalē domes deputāti piešķīra 2019. gadam Augusta Saulieša vārdu. Šā gada mērķis ir aktualizēt rakstnieka literāro mantojumu, novada iedzīvotājus, īpaši skolēnus, informēt par Saulieša dzīves un darba gaitām novadā, kā arī valsts līmenī popularizēt rakstnieka un sava novada vārdu.
Profesionālā darbība1893: pirmā publikācija – dzejolis "Vējš, tu netrokšņo!.." laikrakstā "Balss" 16. jūnijā.
1893: publicēts pirmais stāsts "Iz jaunības gadiem" laikrakstā "Dienas Lapa" 26. jūnijā.
1993: publicēts pirmais tulkojums – Ivana Turgeņeva stāsts "Jēkabs Pasinkovs" laikrakstā "Dienas Lapa" 13. jūlijs – 21. augusts.
1904: kopā ar Ati Ķeniņu, Pavasaru Jāni un Jani Rozentālu nodibina apgādu "Zalktis".
1909: nodibina savu grāmatu apgādu "Varavīksna", kur izdod galvenokārt savus darbus.

Augusta Saulieša dzejoļu krājumi

1897: Meža šalkas
1904: Klusas dienas
1927: Loks un bulta (satīriskā dzeja)

Augusta Saulieša proza

(pirmais gadskaitlis – sarakstīšanas gads, otrais – pirmpublicējuma gads)
1892: Aiz sniega un tumsas (1902)
1893: Iz jaunības gadiem (1893), Ticīgais cilvēks (1895), "Baltas plēnes" (1895)
1894: Vaļasdiena (1900)
1896: Vecā saimniece (1899), Ceļanauda (1909)
1897: Sagruvis nams (1899)
1898: Valgos (1900)
1899: Zem smagas nasta (1899), Kaimiņi (1902), Nesaticīgie (1901)
1900: Nelaime (1900), Prātīgi domāts (1901), Ceļa jūtīs (1902), Soda diena (1901), Kalējs Indriķis (1902), Skujānos (1901), Tirgū (1902), Pēc likuma (1902), Plašāka darbība (1901), Lābana laime (1902), Bezdelīgu perēklis (1900), Spoža zvaigzne (1900)
1901: Noslēpums (1902), Purvā (1902), Pa citu ceļu (1902), Vientiesītis (1902), Melnis (1903), Putns (1901), Pie gravas (1901)
1902: Pērkons (1903)
1903: Tukšs!... Tukšs!... (1903), No rīta (1903), Pie malas (1904), Kaķēns (1903), Dvēseles vientulībā (1904)
1904: Melnais Ansis (1905), Cita pasaule (1905), Kā viņumātes gudri dzīvoja (1905), Klusas dienas (1904), Purva pūce (1905), Lapkritis (1908)
1905: Klusumā (1907), Novakarē (1905)
1906: Acis (1908), Kā Prātaiņos taisnības komisiju gaidīja (1908), Nabagu princis un daiļā (1906)
1907: Aivieksta (1907), Džentelmeņi (1907), Āķu āķis (1910)
1908: Nesaules zemē (1911), Veļu tiesa (1912), Varavīksne (1925)
1909: Dzimtene (1909)
1910: Deramdiena (1912)
1911: Droša vieta (1927)
1912: Viešņa (1913)
1913: Mantinieki (1915), Saticīgie kaimiņi (1913), Neaizberamā aka (1914)
1914: Vecā meistera tiesības (1921), Tāla saule (1914)
1915: Sirdsšķīsti ļaudis (1916), Jaunākais dēls (1916), Viņš (1924)
1916: Abi labi (1916)
1917–1923: Revolūcija Prātaiņos (1922–1923)
1918: Aizmirstībā (1926), Ragana (1926), Laika ratos (1926), Laimes vācele (1920), Bez saules (1920)
1919: Brīvība un maize (1920)
1920: Konduktors (1923), Reakcijas triumfs (1926), Zārki (1924)
1924: Dūmaļa (1925)
1926: Andrievs Lazda (1926), Droša vieta, (1926)
1927: Nepamanīts ministers (1927)
1928: Bezdelīgu perēklis (1928), Dievainēs (1928), Kļūmīgā namā (1928), Kungs pats savā mājā (1928), Laimīgā diena (1928), Lampa (1928), Maldu zeme (1928)
1929: Aizsargs Dzilna (1929), Grūta diena (1929), Liela vīra suns (1929)
1930: Bēris (1930)
1931: Cibulīši (1931), Uguntiņa (1931)
1932: Droša vieta (1932), Ģindenis (1932), Paradīzē (1932)

Augusta Saulieša lugas

1911: Pret ziemeļiem
1913: Jēkabs Saltups
1922: Līgo
1923: Sirds kaite
1925: Inteliģenti
1926: Nepilnīgais
1929: Ķēniņš Zauls
1930: Audžu bērns

Augusta Saulieša Kopotu rakstu un izlašu izdevumi

Kopoti raksti
1904–1909: Kopoti raksti 3 sējumos
1914–1915: Raksti 5 grāmatās
1924–1927: Raksti 15 grāmatās

Prozas izlases
1922: Izmeklēti raksti
1924–1925: Rakstu izlase jaunatnei (1–3)
1942: Mazā pasaule
1956: Neaizberamā aka
1958: Aiz sniega un tumsas
1981: Uguntiņa

Dzejas izlases
1924: Tālas vēstis
1969: Aiz zaļiem kalniem

Lugu izlase
1986: Pret ziemeļiem

Recepcija mūzikā

Dziesmas ar Augusta Saulieša dzejas tekstiem komponējuši Jēkabs Graubiņš, Marija Gubene, Andrejs Jansons, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, Emilis Melngailis, Valdemārs Ozoliņš, Indriķis Palēvičs, Helmers Pavasars, Lauma Reinholde, Jānis Reinholds, Konstantīns Strelits-Strēle, Aleksandrs Valle, Jāzeps Vītols, Jānis Zālītis.
Citātu galerija

Par Augusta Saulieša īsprozu

“Augusts Saulietis lielā mērā izaudzis Jura Neikena, Apsīšu Jēkaba, brāļu Kaudzīšu reālistiskā tautas stāsta tradīcijās ar tā kristīgi ētisko satvaru. Tomēr Saulieša īsproza jau ir sarežģītāka, psiholoģiski un stilistiski niansētāka. Tā piesaista ar pretmetīgiem strāvojumiem: ar veclaicīgi didaktisku un reizē mistiski vizionāru skatījumu. Skaudri reālas, pat naturālistiski zīmētas ainas mijas ar simbolismu un jaunromantismu. Galvenā uzmanība pievērsta indivīda jūtu, pārdzīvojumu atklāsmei, nevis ārējām norisēm.
Savā dziļākajā būtībā A. Saulietis ir konservatīvs patriarhālās lauku sētas aizstāvis, vecās zemnieku paaudzes stingrās ētikas un morāles sargs. Tomēr viņam tik tuvā pasaule ar sentēvu iedibināto kārtību vada savas pēdējās dienas. Jaunie laiki ar spožajām pilsētu ugunīm, kas vilina un reizē atbaida ienācējus no laukiem, ir jau pārveidojuši gan agrākos dzīves pamatus, gan cilvēkus pašus.
Zināma neatlaidība, ar kādu Saulietis turas pie aizejošā, viņa daiļradē nemitīgi saduras ar patiesa mākslinieka vērojumu. Tāpēc arī autora pasaulskatījums savos pamatos ir traģisks. Autora pozīcijas pamatā ir aizgājušo, šķietamo vērtību zaudējuma sajūta, kas ir noteikusi materiāla izvēli un problemātiku. Lai arī tēmu un ideju loks A. Saulietim ir ierobežots, šodienas lasītājam pasvešs, toties saistoša ir atmosfēra, asociatīvais zemteksts.”

Smilktiņa B. Novele: Stili, virzieni, personības latviešu novelē (līdz 1945. gadam). Rīga: Zinātne, 1999, 84.–85. lpp.

Par Augusta Saulieša dzeju

"Augusts Saulietis [..] latviešu dzejā turpina ētiskā maksimālisma, dabas un cilvēka dzīves salīdzinājuma tradīciju. Saulieša ideāls ir sirdsskaidrs patriarhālās sētas cilvēks, nepiekāpīgs augstāko vērtību apliecinātājs. Saulieša dzeja ir padrūma, dažbrīd pat traģiska. Viscaur jūtama melanholiska dzīves apcere. Dzīvesprieku un psiholoģisku līdzsvaru Saulietis meklē dabā, galvenokārt mežā kā dzīvības dabiskuma vispārinājumā. Viņa dzejā nav īpaši rafinētu poētisku meklējumu, dažbrīd tā pat ir vienmuļa, psiholoģiski un intonatīvi vienveidīga. Tikai nelielā daļā dzejoļu uzsprikst sulīgāka tēlainība, pārdzīvojums top asāks un kategoriskāks.

Vecgrāvis, Viesturs. Riekšava. Literatūra un Māksla, 1988, 27. maijs.

Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta22.12.1869
Graši
Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads
"Saulieši"

Dzīvesvieta1915–1916
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Bēgļu gaitās 1915./1916. gada ziemā pāris mēnešus dzīvo Pēterburgā

IzglītojiesCesvaine
Cesvaine, Cesvaines novads

Cesvaines draudzes skola


Graši
Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads

Grašu pagastskola


1887
Kārzdaba
Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads

Beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu.


1889
Valmiera
Valmiera

Apmeklējis inspektora Grāvīša skolotāju kursus.


1890
Rīga
Rīga

Nokārtojis tautskolotāja eksāmenu.

Darbavieta1883–1891
Straupe
Straupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads

Palīgskolotājs


1892–1900
Graši
Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads
Pagastskolas pārzinis

1900–1901
Groznija
Grozny, Chechnya, Russia
Grāmatvedis naftas tirdzniecības kantorī.

1901–1901
Jelgava
Jelgava

Laikraksta "Latviešu Avīzes" ekspedīcijā kantorists,


1901–1902
Olaine
Olaine, Olaines novads
Skolotājs

1902–1915
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Latviešu valodas un literatūras skolotājs

1902–1915
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Latviešu valodas un literatūras skolotājs

1907–1910
Rīga
Rīga

Almanaha, vēlāk žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis.


1914–1915
Laikraksts "Latvija" (1905–1915)
Rīga
Rīga

Literārās daļas vadītājs


1916–1921
Graši
Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads
Tēva mājās "Sauliešos" nodarbojas ar lauksaimniecību.

1919–1924
Cesvaines vidusskola, ģimnāzija
Cesvaine
Cesvaine, Cesvaines novads
Skolotājs
Miršanas vieta27.01.1933
Graši
Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads
Miris Grašu pagasta Sauliešos.
ApglabātsCesvaine
Cesvaine, Cesvaines novads

Ķinderu kapi

1938. gadā atklāts Kārļa Jansona veidots kapa piemineklis Augustam Saulietim.

Piemiņas vietas1960
Graši
Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads
Pie Augusta Saulieša darbistabas loga Grašu "Sauliešos" piestiprināta balta marmora piemiņas plāksne.
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
1914

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
III šķira
1927

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par traģēdiju "Ķēniņš Zauls".
Literatūra
1930

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Graši
(Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads)
22.12.1869Dzimšanas vietaCiems
2Straupe
(Straupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads)
1883 - 1891DarbavietaCiems
3Rīga
(Rīga)
1890IzglītojiesPilsēta
4Graši
(Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
5Cesvaine
(Cesvaine, Cesvaines novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Kārzdaba
(Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads)
1887IzglītojiesCiems
7Valmiera
(Valmiera)
1889IzglītojiesPilsēta
8Graši
(Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads)
1892 - 1900DarbavietaCiems
9Groznija
(Grozny, Chechnya, Russia)
1900 - 1901DarbavietaPilsēta
10Olaine
(Olaine, Olaines novads)
1901 - 1902DarbavietaPilsēta
11Jelgava
(Jelgava)
1901 - 1901DarbavietaPilsēta
12Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1902 - 1915DarbavietaĒka, māja
13Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1902 - 1915DarbavietaĒka, māja
14Rīga
(Rīga)
1907 - 1910DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1914 - 1915DarbavietaPilsēta
16Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1915 - 1916DzīvesvietaPilsēta
17Graši
(Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads)
1916 - 1921DarbavietaCiems
18Cesvaine
(Cesvaine, Cesvaines novads)
1919 - 1924DarbavietaPilsēta
19Cesvaine
(Cesvaine, Cesvaines novads)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
20Graši
(Graši, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads)
27.01.1933Miršanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.